Iesaki rakstu:

Ažiotāža ap IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas (IZM) virzÄ«to izglÄ«tÄ«bas reformu ir pārspÄ«lÄ“ta. MÄ“Ä£inājumi notiekošo uzdot par labo un ļauno spÄ“ku cīņu ir kaitÄ«gi reformas sekmÄ«gai Ä«stenošanai. Vairāki Saeimas deputātu un nevalstisko organizāciju priekšlikumi reformas lÄ«dzsvarotai norisei palÄ«dzÄ“tu.

Saeimas IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un zinātnes komisijas (turpmāk tekstā – komisija) sÄ“dÄ“ 31. maijā tika apspriests likumprojekts „GrozÄ«jumi VispārÄ“jās izglÄ«tÄ«bas likumā” (turpmāk tekstā – grozÄ«jumi). To saturs tika uzlabots, panākta vienošanās arÄ« par reformu ieviešanas grafiku. Kur un kāpÄ“c radās problÄ“mas? Kā tās risināt? MÄ“Ä£ināsim rast atbildes uz šiem jautājumiem.

Ir jāizšÄ·ir trÄ«s dažādas problÄ“mas:

1) bÄ“rnu mācÄ«bas skolā ar 6 gadu vecumu – to Saeimas komisija noraidÄ«ja;

2) ieceres reformÄ“t vidÄ“jo izglÄ«tÄ«bu un to neveiksmÄ«gā prezentÄ“šana;

3) izmaiņas pamatizglÄ«tÄ«bā – to veikšanai IZM faktiski ir saņēmusi zaļo gaismu, lai gan arÄ« te ir daudz neatbildÄ“tu jautājumu un problÄ“mu.

Kur – skolā vai bÄ“rnudārzā – mācÄ«ties 6 gadus vecam bÄ“rnam?

SabiedrÄ«bas grupu viedokļi ir diametrāli pretÄ“ji. Ir vecāku organizācijas, kuras IZM ideju noliedz, un ir, kas to atbalsta, tomÄ“r vairāk nekā 10 tÅ«kstošu platformā „Mana balss” savākto parakstu pret sešgadnieku pārvietošanu uz skolām ir nopietns signāls IZM par nepietiekamu komunikāciju ar sabiedrÄ«bu un nespÄ“ju ieceri pamatot!

Ko darīt?

Galvenais nebÅ«t nav tas, kur – skolā vai pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas iestādÄ“ – atradÄ«sies 6 gadus vecais bÄ“rns, bet gan – kāds bÅ«s mācÄ«bu saturs, tā apguves veidi, metodes un vide. Saeimas komisijā tika panākta vienošanās par to, ka sagatavošanās skolai ir obligāta, sākot ar 5 (lÄ«dz 7) gadu vecumam. Reformu veidotājiem bÅ«tu jāpanāk, lai tieši šajā posmā notiktu vajadzÄ«gie uzlabojumi. IespÄ“jams, tuvākajā nākotnÄ“ šo posmu ir lietderÄ«gi piesaistÄ«t pamatizglÄ«tÄ«bai, taču – atstājot bÄ“rnus pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas iestādÄ“s. Vieglāk ir mainÄ«t mācÄ«bu saturu, nekā piemÄ“rot skolas sešgadÄ«go bÄ“rnu vajadzÄ«bām. ArÄ« Lielbritānijā bÄ“rni sāk iet skolā agrāk, taču nodarbÄ«bas ir lÄ«dzÄ«gas kā pie mums pirmskolā. SvarÄ«gi ir, lai vide bÅ«tu piemÄ“rota šÄ vecumposma bÄ“rnu vajadzÄ«bām, lai viņi tajā justos labi un motivÄ“ti, rotaļājoties pamazām apgÅ«stot dažādas pasaules izziņas metodes un vÄ“rtÄ«bas.

PašreizÄ“jais regulÄ“jums nebÅ«t neliedz vecākiem laist bÄ“rnus skolā arÄ« 6 gadu vecumā, ja bÄ“rns tam ir gatavs. FokusÄ“šanās uz to, lai par katru cenu panāktu sešgadÄ«go ienākšanu skolās, diemžēl ir aizÄ“nojusi daudz svarÄ«gākas izmaiņas, kas paredzÄ“tas citās izglÄ«tÄ«bas pakāpÄ“s.

Kā virzīt pārmaiņas vidējā izglītībā un tās prezentēt?

Neizpratni Saeimas komisijā izraisÄ«ja jautājums par reformām vidusskolās. LÄ«dzšinÄ“jā sistÄ“ma, kurā vidÄ“jās izglÄ«tÄ«bas programmas dalÄ«ja pa virzieniem (vispārizglÄ«tojošais, humanitārais un sociālais, matemātikas, dabaszinÄ«bu un tehnikas, profesionālais), ir nedaudz smagnÄ“ja un uzlabojama. Taču, kad diskusijā ministram Kārlim Šadurskim jautāja, kā veidosies skolÄ“nu izvÄ“le bez šÄdiem četriem virzieniem, viņš ar kalkulatoru sāka rÄ“Ä·ināt, cik Ä«sti bÅ«s jaunu virzienu, ja skolÄ“ni pÄ“c 10. klases varÄ“s izvÄ“lÄ“ties savu specializāciju. Ä€trumā kalkulÄ“jot, sanāca vairāk nekā 900 iespÄ“ju. Nav brÄ«nums, ka deputāti pÄ“c tam nobalsoja pret to, jo Latvijā ir krietni mazāk vidusskolu, turklāt likās, ka nekas nav izdomāts lÄ«dz galam, ja sÄ“des laikā jārÄ“Ä·ina ar kalkulatoru.

Pati ideja nav jauna. LÄ«dzÄ«gs eksperiments notika jau 1993. gadā, kad vidusskolās tikai pieci mācÄ«bu priekšmeti bija obligāti, bet pārÄ“jos skolÄ“ni drÄ«kstÄ“ja izvÄ“lÄ“ties (turklāt visnesakarÄ«gākajās kombinācijās). Lai pasargātu vidusskolÄ“nus no neapdomÄ«gas izvÄ“les, vÄ“lāk tika ieviesti minÄ“tie četri vidÄ“jās izglÄ«tÄ«bas programmu virzieni. Jaunais IZM piedāvājums, salÄ«dzinot ar iepriekšÄ“jo eksperimentu, ir labāks, jo tiek paredzÄ“ts, ka visās 10. klasÄ“s izglÄ«tÄ«bas saturs visā valstÄ« visiem skolÄ“niem ir kopÄ«gs. Specializācija sākas ar 11. klasi un turpinās 12. klasÄ“. Taču, pirmkārt, lai bÅ«tu skaidrs, kas tiek piedāvāts visiem un kura ir mainÄ«gā daļa, vidÄ“jās izglÄ«tÄ«bas standartā jābÅ«t formulÄ“tiem sasniedzamajiem rezultātiem, beidzot tieši 10. klasi (nevis tikai 12. klasi); otrkārt, ir svarÄ«gi, lai skolÄ“nu izvÄ“le bÅ«tu virzÄ«ta uz sagatavošanos konkrÄ“tu augstākās izglÄ«tÄ«bas programmu veidu apguvei; treškārt, bažas rada profesionālās ievirzes izglÄ«tÄ«bas programmu virziena nākotne. Vai tas saglabāsies?

Ko darīt?

ŠÄ·iet, reformu piedāvājums vidÄ“jai izglÄ«tÄ«bai ir izstrādes sākuma stadijā. Ir jādod IZM laiks to izstrādāt detalizÄ“ti, tāpÄ“c grozÄ«jumi VispārÄ“jās izglÄ«tÄ«bas likumā attiecÄ«bā uz vidusskolām bÅ«tu virzāmi tad, kad jaunais piedāvājums, ieskaitot vispārÄ“jās vidÄ“jās izglÄ«tÄ«bas standarta projektu, ir pilnÄ«gi gatavs. IZM nostāja – vispirms apstipriniet grozÄ«jumus, pÄ“c tam mÄ“s parādÄ«sim, kāds ir iecerÄ“tais izglÄ«tÄ«bas saturs, – ir jāmaina. Ja IZM bÅ«tu nākusi ar pilnu dokumentu komplektu visās izglÄ«tÄ«bas pakāpÄ“s, tad minÄ“tie grozÄ«jumi bÅ«tu skaidrāk saprotami un tiktu ātri pieņemti.

PamatizglÄ«tÄ«bā vairs nebÅ«s mācÄ«bu priekšmetu standartu

Lielākā daļa IZM ieceru attiecÄ«bā uz pamatizglÄ«tÄ«bu Saeimas komisijā tika akceptÄ“ta. Viena no reformas idejām ir atteikties no mācÄ«bu priekšmetu standartiem, kuri agrāk bija vispārÄ“jās izglÄ«tÄ«bas standarta sastāvdaļas.

Kompetenču pieejas projekta rezultātā pagaidām gan vispārÄ“jās izglÄ«tÄ«bas standarta projekta vietā ir tapušas drÄ«zāk plaši interpretÄ“jamas vadlÄ«nijas (angļu val. guidelines, vācu val. richtlinien), sasniedzamie rezultāti daudzviet formulÄ“ti ļoti vispārÄ«gi, piemÄ“ram, 114 reižu lietots vārdu saÄ«sinājums „u. c.”. Tas nozÄ«mÄ“, ka sasniedzamo rezultātu robežas ir nenoslÄ“gtas, neskaidras, turklāt runa nav tikai par šo vienu formu „u. c.”, bet par pārāk vispārÄ«giem formulÄ“jumiem visā sasniedzamo rezultātu daļā. Vai uz šÄda tipa standarta pamata varÄ“s veidot vienotus eksāmenus un pārbaudes darbus? Vai dažādās skolās tiks piedāvāta un iegÅ«ta tā pati izglÄ«tÄ«ba? Pieredze rāda, ka šÄda vispārÄ«ga standarta gadÄ«jumā galveno nozÄ«mi iegÅ«st mācÄ«bu programmu paraugi, kas visos mācÄ«bu priekšmetos kļūst par vienÄ«gās patiesÄ«bas avotiem. TāpÄ“c ir svarÄ«gi, kādi tie bÅ«s. Vai tie bÅ«s izglÄ«tÄ«bas programmu sastāvdaļas?

Par to tika ilgi diskutÄ“ts Saeimas komisijā. Ministru kabineta (MK) sākotnÄ“ji apstiprinātajos grozÄ«jumos vispār bija aizmirsies izglÄ«tÄ«bas saturs. Reaģējot uz vairāku deputātu priekšlikumiem, IZM kļūdu centās novÄ“rst. Vakarā pirms komisijas sÄ“des tika iesniegta virkne IZM labojumu, kuros izglÄ«tÄ«bas satura formulÄ“jums bija atgriezies. Taču IZM turpināja pretoties priekšlikumam, ka mācÄ«bu programmas vai to paraugi ir izglÄ«tÄ«bas satura daļas, lai gan minÄ“tā likuma 19. pantā, ko IZM neaicina grozÄ«t, ir rakstÄ«ts: „MācÄ«bu priekšmeta programma ir vispārÄ“jās izglÄ«tÄ«bas programmas sastāvdaļa.” IzglÄ«tÄ«bas programmas ir bÅ«tiskākais dokuments jebkuras skolas darbā, jo to licencÄ“ un akreditÄ“. Likumā ir precÄ«zi jāatspoguļo, kas ir šÄ«s izglÄ«tÄ«bas programmas izglÄ«tÄ«bas saturs. BÅ«tu tikai loÄ£iski prasÄ«t, lai izglÄ«tÄ«bas iestāde savā izglÄ«tÄ«bas programmā ietver visu, kas skolā tiek mācÄ«ts, – visas mācÄ«bu priekšmetu programmas, lai katrs no vecākiem (arÄ« skolas akreditÄ“tājs) to var iepazÄ«t. Tā ir elementāra prasÄ«ba pÄ“c atklātÄ«bas un skaidrÄ«bas! Savukārt IZM piedāvātu izglÄ«tÄ«bas programmu paraugus ar pievienotiem mācÄ«bu programmu paraugiem. Tas varÄ“tu kompensÄ“t mācÄ«bu priekšmetu standartu trÅ«kumu.

LÄ«dzÄ«gs pārpratums no IZM puses bija piedāvājums VispārÄ“jās izglÄ«tÄ«bas likuma 1. panta 5. punktu, kurā tiek definÄ“ts mācÄ«bu priekšmets, papildināt ar teikumu „MācÄ«bu priekšmetus apvieno mācÄ«bu jomās”. Tiek ieviests jauns termins „mācÄ«bu joma”, taču skaidrojuma šim terminam nav! Nav skaidrs, kas tieši apvieno mācÄ«bu priekšmetus. Kura iestāde to dara? KāpÄ“c? PÄ“c kādiem kritÄ“rijiem apvieno? PÄ“c subjektÄ«viem? Vai pÄ“c kādiem starptautiski atzÄ«tiem klasifikācijas principiem? (LoÄ£iski bÅ«tu, ja mācÄ«bu jomas tiktu veidotas saskaņā ar Latvijas izglÄ«tÄ«bas klasifikatoru (MK 13.06.2017. noteikumi Nr. 322 „Noteikumi par Latvijas izglÄ«tÄ«bas klasifikāciju”). Par to iestājas Latvijas Informātikas skolotāju asociācija.) Diemžēl jautājums par termina „mācÄ«bu joma” skaidrojumu acÄ«mredzot pārbÄ«dÄ«sies uz likuma trešo lasÄ«jumu.

Ko darīt?

IzglÄ«tÄ«bas reformas labā grozÄ«jumi ir jāpilnveido. Šajā procesā ciešÄk jāiesaista pedagogu organizācijas. Taču lielākais darbs bÅ«s jauna mācÄ«bu satura izstrāde ne tikai standarta, bet tieši mācÄ«bu programmu lÄ«menÄ«.

Kas īsti ir kompetenču pieeja?

Visbeidzot – reformu idejas varÄ“tu pieņemt, ja projektā „Kompetenču pieeja mācÄ«bu saturā” nebÅ«tu tik daudz neskaidrÄ«bu, risku un kļūdu. Projekts ir saņēmis vairāk par 800 priekšlikumu no dažādām organizācijām un personām, kas analizÄ“jušas portālā „Skola 2030” ievietoto mācÄ«bu satura aprakstu.

Diemžēl publicÄ“tajā piedāvājumā mācÄ«bu satura nav. Nav pat galveno tematu, ko mācÄ«t konkrÄ“tos mācÄ«bu priekšmetos. Bet ir konceptuālas idejas un sasniedzamo rezultātu apraksti, skolÄ“nam beidzot 3., 6. un 9. klasi un vidusskolu. Tātad apspriešanai vÄ“l nemaz nav piedāvāti standarti (pamata un vidÄ“jai izglÄ«tÄ«bai). Tiem bÅ«tu jātop uz minÄ“tā apraksta bāzes.

Bažas izraisa latviešu valodas ievietošana vispārÄ“jā valodu jomā, faktiski pielÄ«dzinot to svešvalodām, lai gan dzimtās valodas apguves metodika atšÄ·iras no svešvalodu mācÄ«šanas. Igaunijas standartā valsts valoda veido atsevišÄ·u jomu. Projektā ir paredzÄ“ts, ka Latvijas un pasaules vÄ“sture jāmāca kopā, bet sasniedzamie rezultāti ir formulÄ“ti kopÄ“jā sociālo un pilsonisko zinÄ«bu jomā (neizdalot vÄ“sturi atsevišÄ·i). Vai rezultātā nepazemināsies skolÄ“nu zināšanas vÄ“sturÄ“?

Sociālajās zinÄ«bās (un visā sasniedzamo rezultātu daļā pamatizglÄ«tÄ«bā) nav minÄ“ti Latvijas valstiskumam svarÄ«gi jÄ“dzieni „atmoda”, „Latvijas okupācija”, „brÄ«vÄ«bas cīņas”, „reformācija”, „latviešu tradicionālā kultÅ«ra”, Latvijai raksturÄ«gie svÄ“tki ZiemassvÄ“tki, Jāņi, toties ir minÄ“ta ValentÄ«ndiena, HalovÄ«ns, Masļeņica. Sasniedzamajos rezultātos nekas nav teikts par ANO, par Eiropas SavienÄ«bu, par NATO, par Latvijas stratÄ“Ä£iskajiem partneriem, toties ir minÄ“ta Krievijas ImpÄ“rija. Nekas nav par tādu sensitÄ«vu tematu kā holokausts. Jāsecina, ka standarta autori ignorÄ“juši ne tikai svarÄ«gus tematus Latvijas un pasaules vÄ“sturÄ“, bet arÄ« politiski svarÄ«gas mÅ«sdienu aktualitātes. Pietiekami neapgÅ«stot informāciju par Latvijas (un Eiropas) vÄ“sturi, jaunietis var kļūt par ideoloÄ£isku manipulāciju un ārvalstu propagandas upuri.

Valsts izglÄ«tÄ«bas satura centrs gan ir solÄ«jies, ka minÄ“tās kļūdas tiks novÄ“rstas un galapiedāvājumā tiks iekļauti pedagogu un citu nevalstisko organizāciju iesniegtie priekšlikumi. Atliek vienÄ«gi cerÄ“t.

No kompetenču projekta ir arī ieguvumi. Projekta gaitā:

1) skolotājiem ir iespÄ“ja mācÄ«ties sadarboties;

2) tiek veidota tematiskā sasaiste starp mācÄ«bu priekšmetiem;

3) veidojot kopÄ«gus plānus vairākos radniecÄ«gos mācÄ«bu priekšmetos un projektos iesaistot vairākas klašu grupas, notiek sadarbÄ«ba skolas lÄ«menÄ«;

4) sasniedzamie rezultāti tiek formulÄ“ti kā darbÄ«bas;

5) akcents tiek likts uz skolÄ“na pašpieredzi. PatiešÄm – tikai paša pieredzÄ“ apjÄ“gtais, izmÄ“Ä£inātais un iemÄ«lÄ“tais paliks skolÄ“na atmiņā, sekmÄ“s darba karjeru un veidos personisko vÄ“rtÄ«bu sistÄ“mu.

Ir paredzÄ“ti jauni mācÄ«bu priekšmeti – kultÅ«ras izpratne (pamatskolā) un drāma, lai gan tiem nav sagatavoti skolotāji. Par kultÅ«ras izpratni gan ir jāsaka, ka tā ir viena no visvairāk izstrādātajām tÄ“mām, tomÄ“r tajā paredzÄ“to diez vai var Ä«stenot, ja neievieš jaunu mācÄ«bu priekšmetu kaut vai ar minimālu stundu skaitu.

Ieguvums ir tas, ka mācÄ«bu satura aprakstā ietverti tikumi un vÄ“rtÄ«bas, tomÄ“r sasniedzamo rezultātu sadaļā tas neparādās kā atsevišÄ·a caurviju tÄ“ma (atšÄ·irÄ«bā no četrām citām caurviju tÄ“mām). Sasniedzamajos rezultātos nav minÄ“tas sākumā deklarÄ“tās vÄ“rtÄ«bas: solidaritāte, lÄ«dzcietÄ«ba, mÄ“renÄ«ba, gudrÄ«ba. Nekur nav minÄ“ti arÄ« šÄdi jÄ“dzieni: kapitālisms, komunisms, nacisms, liberālisms, konservatÄ«visms, revolÅ«cija, ideālisms, materiālisms, antÄ«kā kultÅ«ra, BÄ«bele, filozofija, pasaules uzskats, sirdsapziņa, apziņa, zemapziņa, prāts, miers, nevardarbÄ«ba, disciplÄ«na, diplomātija; nav minÄ“tas šÄdas vÄ“rtÄ«bas: brÄ«vÄ«ba, uzticÄ«ba, piedošana, patiesÄ«ba; nav arÄ« jÄ“dzienu „maldi” un „meli”, kuru izpratne ir bÅ«tiska skolÄ“nu kognitÄ«vajā un tikumiskajā izaugsmÄ“. Akcents – ignorÄ“jot latviskās identitātes aspektu, arÄ« nākotnes izaicinājumus, kas saistās ar pasaules uzskatu, reliÄ£iju, civilizāciju mijietekmÄ“m, – ir likts uz globalizāciju. TrÅ«kst lÄ«derÄ«bas attÄ«stÄ«šanas, gatavÄ«bas uzņēmÄ“jdarbÄ«bai (Igaunijas izglÄ«tÄ«bas saturā definÄ“tā entrepreneurship competence).

Savukārt pats vārds „kompetence” (arÄ« latviskais „lietpratÄ«ba”) ne reizi tā arÄ« neparādās sasniedzamo rezultātu aprakstos! Ir arÄ« citi iebildumi un kļūdas, kas, iespÄ“jams, ir izskaidrojamas ar nepietiekamu dažu izvÄ“lÄ“to ekspertu kompetenci.

Projektā ir piedāvātas vairākas aktuālas teorētiskas idejas, kas gan pārsvarā ir patapinātas no dažiem ārzemju avotiem, tomēr trūkst to detalizēta atspoguļojuma konkrētos formulējumos sasniedzamo rezultātu aprakstā.

LoÄ£iski bÅ«tu, ja jaunos izglÄ«tÄ«bas standartus apstiprinātu tikai pÄ“c projekta aprobācijas noslÄ“guma, labojot konstatÄ“tās nepilnÄ«bas, tomÄ“r Saeimas komisija lÄ“ma, ka grozÄ«jumi (un tātad arÄ« jaunais izglÄ«tÄ«bas saturs) stāsies spÄ“kā jau 2020. gadā visās skolās (lai gan pakāpeniski – pa klašu grupām). Ir skolas, kas ar vecāku padomes lÄ“mumu ir atteikušÄs piedalÄ«ties eksperimentā. Godātie vecāki, ziniet, ka šis lÄ“mums jÅ«su bÄ“rnus no tā nepasargās! Tikai – atšÄ·irÄ«bā no pilotskolām – jÅ«su bÄ“rns un viņa skola bÅ«s sliktākā situācijā: projektā tiek paredzÄ“ts izglÄ«tot 6000 skolotāju, nevis visus; apgādāt ar jaunajiem materiāliem 100 skolu, nevis visas. Tātad daļa skolu bÅ«s sliktākā situācijā nekā pilotskolas, bet jaunās prasÄ«bas uz tām jau attieksies.

Ieguvums no projekta varÄ“tu bÅ«t tieši rÅ«pÄ«ga konkrÄ“tu mācÄ«bu materiālu izstrāde. Standartu formulÄ“jumi, lai cik skaisti un precÄ«zi arÄ« izdotos, paši par sevi vÄ“l nemaina mācÄ«bu procesā notiekošo. Ir nepieciešamas jaunas mācÄ«bu grāmatas, digitāli materiāli, interesanti paņēmieni. Daudziem Latvijas skolotājiem ir inovāciju pieredze, ko projektā varÄ“tu izmantot. ŠÄ« pieredze bÅ«tu jāintegrÄ“ jaunajā mācÄ«bu saturā.

Gribētos, lai Latvijā notiktu nopietna, pamatīga izglītības reforma, lai ienāktu interesantas pieejas, metodes un mācību saturs, kurā būtu līdzsvarotas gan jaunākās tendences un globalizācijas radītās realitātes, gan vietējās tradīcijas un Latvijas kultūras vērtības, lai pieaugtu gan absolventu konkurētspēja darba tirgū, gan viņu vēlme būt uzticīgiem savas valsts patriotiem un aktīviem tās veidotājiem.

---

 GrozÄ«jumi VispārÄ“jās izglÄ«tÄ«bas likuma 20. panta 2. daļas 1. teikumā (priekšlikums Nr. 43).

MācÄ«bu jomas var veidot, arÄ« balstoties uz starptautisko izglÄ«tÄ«bas klasifikatoru ISCED Fields of Education and Training 2013 (ISCED-F 2013) vai starptautisko zinātņu nozaru klasifikatoru Frascati 2015, vai citiem starptautiski atzÄ«tiem izglÄ«tÄ«bas un zinātnes klasifikatoriem.

Saskaņā ar tikumiskās audzināšanas vadlÄ«nijām, t. i., MK 15.07.2016. (prot. Nr. 36, 34. §) noteikumiem Nr. 480 „IzglÄ«tojamo audzināšanas vadlÄ«nijas un informācijas, mācÄ«bu lÄ«dzekļu, materiālu un mācÄ«bu un audzināšanas metožu izvÄ“rtÄ“šanas kārtÄ«ba”; sk.: https://likumi.lv/ta/id/283735-izglitojamo-audzinasanas-vadlinijas-un-informacijas-macibu-lidzeklu-materialu-un-macibu-un-audzinasanas-metozu-izvertesanas.

Pārpublicēts no www.izglitiba-kultura.lv