IzglÄ«tÄ«bas reforma jÄpilnveido
Andrejs MÅ«rnieks · 10.06.2018. · Komentāri (0)AžiotÄža ap IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrijas (IZM) virzÄ«to izglÄ«tÄ«bas reformu ir pÄrspÄ«lÄ“ta. MÄ“Ä£inÄjumi notiekošo uzdot par labo un ļauno spÄ“ku cīņu ir kaitÄ«gi reformas sekmÄ«gai Ä«stenošanai. VairÄki Saeimas deputÄtu un nevalstisko organizÄciju priekšlikumi reformas lÄ«dzsvarotai norisei palÄ«dzÄ“tu.
Saeimas IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un zinÄtnes komisijas (turpmÄk tekstÄ – komisija) sÄ“dÄ“ 31. maijÄ tika apspriests likumprojekts „GrozÄ«jumi VispÄrÄ“jÄs izglÄ«tÄ«bas likumÄ” (turpmÄk tekstÄ – grozÄ«jumi). To saturs tika uzlabots, panÄkta vienošanÄs arÄ« par reformu ieviešanas grafiku. Kur un kÄpÄ“c radÄs problÄ“mas? KÄ tÄs risinÄt? MÄ“Ä£inÄsim rast atbildes uz šiem jautÄjumiem.
Ir jÄizšÄ·ir trÄ«s dažÄdas problÄ“mas:
1) bÄ“rnu mÄcÄ«bas skolÄ ar 6 gadu vecumu – to Saeimas komisija noraidÄ«ja;
2) ieceres reformÄ“t vidÄ“jo izglÄ«tÄ«bu un to neveiksmÄ«gÄ prezentÄ“šana;
3) izmaiņas pamatizglÄ«tÄ«bÄ – to veikšanai IZM faktiski ir saņēmusi zaļo gaismu, lai gan arÄ« te ir daudz neatbildÄ“tu jautÄjumu un problÄ“mu.
Kur – skolÄ vai bÄ“rnudÄrzÄ – mÄcÄ«ties 6 gadus vecam bÄ“rnam?
SabiedrÄ«bas grupu viedokļi ir diametrÄli pretÄ“ji. Ir vecÄku organizÄcijas, kuras IZM ideju noliedz, un ir, kas to atbalsta, tomÄ“r vairÄk nekÄ 10 tÅ«kstošu platformÄ „Mana balss” savÄkto parakstu pret sešgadnieku pÄrvietošanu uz skolÄm ir nopietns signÄls IZM par nepietiekamu komunikÄciju ar sabiedrÄ«bu un nespÄ“ju ieceri pamatot!
Ko darīt?
Galvenais nebÅ«t nav tas, kur – skolÄ vai pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas iestÄdÄ“ – atradÄ«sies 6 gadus vecais bÄ“rns, bet gan – kÄds bÅ«s mÄcÄ«bu saturs, tÄ apguves veidi, metodes un vide. Saeimas komisijÄ tika panÄkta vienošanÄs par to, ka sagatavošanÄs skolai ir obligÄta, sÄkot ar 5 (lÄ«dz 7) gadu vecumam. Reformu veidotÄjiem bÅ«tu jÄpanÄk, lai tieši šajÄ posmÄ notiktu vajadzÄ«gie uzlabojumi. IespÄ“jams, tuvÄkajÄ nÄkotnÄ“ šo posmu ir lietderÄ«gi piesaistÄ«t pamatizglÄ«tÄ«bai, taÄu – atstÄjot bÄ“rnus pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas iestÄdÄ“s. VieglÄk ir mainÄ«t mÄcÄ«bu saturu, nekÄ piemÄ“rot skolas sešgadÄ«go bÄ“rnu vajadzÄ«bÄm. ArÄ« LielbritÄnijÄ bÄ“rni sÄk iet skolÄ agrÄk, taÄu nodarbÄ«bas ir lÄ«dzÄ«gas kÄ pie mums pirmskolÄ. SvarÄ«gi ir, lai vide bÅ«tu piemÄ“rota šÄ vecumposma bÄ“rnu vajadzÄ«bÄm, lai viņi tajÄ justos labi un motivÄ“ti, rotaļÄjoties pamazÄm apgÅ«stot dažÄdas pasaules izziņas metodes un vÄ“rtÄ«bas.
PašreizÄ“jais regulÄ“jums nebÅ«t neliedz vecÄkiem laist bÄ“rnus skolÄ arÄ« 6 gadu vecumÄ, ja bÄ“rns tam ir gatavs. FokusÄ“šanÄs uz to, lai par katru cenu panÄktu sešgadÄ«go ienÄkšanu skolÄs, diemžēl ir aizÄ“nojusi daudz svarÄ«gÄkas izmaiņas, kas paredzÄ“tas citÄs izglÄ«tÄ«bas pakÄpÄ“s.
KÄ virzÄ«t pÄrmaiņas vidÄ“jÄ izglÄ«tÄ«bÄ un tÄs prezentÄ“t?
Neizpratni Saeimas komisijÄ izraisÄ«ja jautÄjums par reformÄm vidusskolÄs. LÄ«dzšinÄ“jÄ sistÄ“ma, kurÄ vidÄ“jÄs izglÄ«tÄ«bas programmas dalÄ«ja pa virzieniem (vispÄrizglÄ«tojošais, humanitÄrais un sociÄlais, matemÄtikas, dabaszinÄ«bu un tehnikas, profesionÄlais), ir nedaudz smagnÄ“ja un uzlabojama. TaÄu, kad diskusijÄ ministram KÄrlim Šadurskim jautÄja, kÄ veidosies skolÄ“nu izvÄ“le bez šÄdiem Äetriem virzieniem, viņš ar kalkulatoru sÄka rÄ“Ä·inÄt, cik Ä«sti bÅ«s jaunu virzienu, ja skolÄ“ni pÄ“c 10. klases varÄ“s izvÄ“lÄ“ties savu specializÄciju. Ä€trumÄ kalkulÄ“jot, sanÄca vairÄk nekÄ 900 iespÄ“ju. Nav brÄ«nums, ka deputÄti pÄ“c tam nobalsoja pret to, jo LatvijÄ ir krietni mazÄk vidusskolu, turklÄt likÄs, ka nekas nav izdomÄts lÄ«dz galam, ja sÄ“des laikÄ jÄrÄ“Ä·ina ar kalkulatoru.
Pati ideja nav jauna. LÄ«dzÄ«gs eksperiments notika jau 1993. gadÄ, kad vidusskolÄs tikai pieci mÄcÄ«bu priekšmeti bija obligÄti, bet pÄrÄ“jos skolÄ“ni drÄ«kstÄ“ja izvÄ“lÄ“ties (turklÄt visnesakarÄ«gÄkajÄs kombinÄcijÄs). Lai pasargÄtu vidusskolÄ“nus no neapdomÄ«gas izvÄ“les, vÄ“lÄk tika ieviesti minÄ“tie Äetri vidÄ“jÄs izglÄ«tÄ«bas programmu virzieni. Jaunais IZM piedÄvÄjums, salÄ«dzinot ar iepriekšÄ“jo eksperimentu, ir labÄks, jo tiek paredzÄ“ts, ka visÄs 10. klasÄ“s izglÄ«tÄ«bas saturs visÄ valstÄ« visiem skolÄ“niem ir kopÄ«gs. SpecializÄcija sÄkas ar 11. klasi un turpinÄs 12. klasÄ“. TaÄu, pirmkÄrt, lai bÅ«tu skaidrs, kas tiek piedÄvÄts visiem un kura ir mainÄ«gÄ daļa, vidÄ“jÄs izglÄ«tÄ«bas standartÄ jÄbÅ«t formulÄ“tiem sasniedzamajiem rezultÄtiem, beidzot tieši 10. klasi (nevis tikai 12. klasi); otrkÄrt, ir svarÄ«gi, lai skolÄ“nu izvÄ“le bÅ«tu virzÄ«ta uz sagatavošanos konkrÄ“tu augstÄkÄs izglÄ«tÄ«bas programmu veidu apguvei; treškÄrt, bažas rada profesionÄlÄs ievirzes izglÄ«tÄ«bas programmu virziena nÄkotne. Vai tas saglabÄsies?
Ko darīt?
ŠÄ·iet, reformu piedÄvÄjums vidÄ“jai izglÄ«tÄ«bai ir izstrÄdes sÄkuma stadijÄ. Ir jÄdod IZM laiks to izstrÄdÄt detalizÄ“ti, tÄpÄ“c grozÄ«jumi VispÄrÄ“jÄs izglÄ«tÄ«bas likumÄ attiecÄ«bÄ uz vidusskolÄm bÅ«tu virzÄmi tad, kad jaunais piedÄvÄjums, ieskaitot vispÄrÄ“jÄs vidÄ“jÄs izglÄ«tÄ«bas standarta projektu, ir pilnÄ«gi gatavs. IZM nostÄja – vispirms apstipriniet grozÄ«jumus, pÄ“c tam mÄ“s parÄdÄ«sim, kÄds ir iecerÄ“tais izglÄ«tÄ«bas saturs, – ir jÄmaina. Ja IZM bÅ«tu nÄkusi ar pilnu dokumentu komplektu visÄs izglÄ«tÄ«bas pakÄpÄ“s, tad minÄ“tie grozÄ«jumi bÅ«tu skaidrÄk saprotami un tiktu Ätri pieņemti.
PamatizglÄ«tÄ«bÄ vairs nebÅ«s mÄcÄ«bu priekšmetu standartu
LielÄkÄ daļa IZM ieceru attiecÄ«bÄ uz pamatizglÄ«tÄ«bu Saeimas komisijÄ tika akceptÄ“ta. Viena no reformas idejÄm ir atteikties no mÄcÄ«bu priekšmetu standartiem, kuri agrÄk bija vispÄrÄ“jÄs izglÄ«tÄ«bas standarta sastÄvdaļas.
KompetenÄu pieejas projekta rezultÄtÄ pagaidÄm gan vispÄrÄ“jÄs izglÄ«tÄ«bas standarta projekta vietÄ ir tapušas drÄ«zÄk plaši interpretÄ“jamas vadlÄ«nijas (angļu val. guidelines, vÄcu val. richtlinien), sasniedzamie rezultÄti daudzviet formulÄ“ti ļoti vispÄrÄ«gi, piemÄ“ram, 114 reižu lietots vÄrdu saÄ«sinÄjums „u. c.”. Tas nozÄ«mÄ“, ka sasniedzamo rezultÄtu robežas ir nenoslÄ“gtas, neskaidras, turklÄt runa nav tikai par šo vienu formu „u. c.”, bet par pÄrÄk vispÄrÄ«giem formulÄ“jumiem visÄ sasniedzamo rezultÄtu daļÄ. Vai uz šÄda tipa standarta pamata varÄ“s veidot vienotus eksÄmenus un pÄrbaudes darbus? Vai dažÄdÄs skolÄs tiks piedÄvÄta un iegÅ«ta tÄ pati izglÄ«tÄ«ba? Pieredze rÄda, ka šÄda vispÄrÄ«ga standarta gadÄ«jumÄ galveno nozÄ«mi iegÅ«st mÄcÄ«bu programmu paraugi, kas visos mÄcÄ«bu priekšmetos kļūst par vienÄ«gÄs patiesÄ«bas avotiem. TÄpÄ“c ir svarÄ«gi, kÄdi tie bÅ«s. Vai tie bÅ«s izglÄ«tÄ«bas programmu sastÄvdaļas?
Par to tika ilgi diskutÄ“ts Saeimas komisijÄ. Ministru kabineta (MK) sÄkotnÄ“ji apstiprinÄtajos grozÄ«jumos vispÄr bija aizmirsies izglÄ«tÄ«bas saturs. Reaģējot uz vairÄku deputÄtu priekšlikumiem, IZM kļūdu centÄs novÄ“rst. VakarÄ pirms komisijas sÄ“des tika iesniegta virkne IZM labojumu, kuros izglÄ«tÄ«bas satura formulÄ“jums bija atgriezies. TaÄu IZM turpinÄja pretoties priekšlikumam, ka mÄcÄ«bu programmas vai to paraugi ir izglÄ«tÄ«bas satura daļas, lai gan minÄ“tÄ likuma 19. pantÄ, ko IZM neaicina grozÄ«t, ir rakstÄ«ts: „MÄcÄ«bu priekšmeta programma ir vispÄrÄ“jÄs izglÄ«tÄ«bas programmas sastÄvdaļa.” IzglÄ«tÄ«bas programmas ir bÅ«tiskÄkais dokuments jebkuras skolas darbÄ, jo to licencÄ“ un akreditÄ“. LikumÄ ir precÄ«zi jÄatspoguļo, kas ir šÄ«s izglÄ«tÄ«bas programmas izglÄ«tÄ«bas saturs. BÅ«tu tikai loÄ£iski prasÄ«t, lai izglÄ«tÄ«bas iestÄde savÄ izglÄ«tÄ«bas programmÄ ietver visu, kas skolÄ tiek mÄcÄ«ts, – visas mÄcÄ«bu priekšmetu programmas, lai katrs no vecÄkiem (arÄ« skolas akreditÄ“tÄjs) to var iepazÄ«t. TÄ ir elementÄra prasÄ«ba pÄ“c atklÄtÄ«bas un skaidrÄ«bas! SavukÄrt IZM piedÄvÄtu izglÄ«tÄ«bas programmu paraugus ar pievienotiem mÄcÄ«bu programmu paraugiem. Tas varÄ“tu kompensÄ“t mÄcÄ«bu priekšmetu standartu trÅ«kumu.
LÄ«dzÄ«gs pÄrpratums no IZM puses bija piedÄvÄjums VispÄrÄ“jÄs izglÄ«tÄ«bas likuma 1. panta 5. punktu, kurÄ tiek definÄ“ts mÄcÄ«bu priekšmets, papildinÄt ar teikumu „MÄcÄ«bu priekšmetus apvieno mÄcÄ«bu jomÄs”. Tiek ieviests jauns termins „mÄcÄ«bu joma”, taÄu skaidrojuma šim terminam nav! Nav skaidrs, kas tieši apvieno mÄcÄ«bu priekšmetus. Kura iestÄde to dara? KÄpÄ“c? PÄ“c kÄdiem kritÄ“rijiem apvieno? PÄ“c subjektÄ«viem? Vai pÄ“c kÄdiem starptautiski atzÄ«tiem klasifikÄcijas principiem? (LoÄ£iski bÅ«tu, ja mÄcÄ«bu jomas tiktu veidotas saskaÅ†Ä ar Latvijas izglÄ«tÄ«bas klasifikatoru (MK 13.06.2017. noteikumi Nr. 322 „Noteikumi par Latvijas izglÄ«tÄ«bas klasifikÄciju”). Par to iestÄjas Latvijas InformÄtikas skolotÄju asociÄcija.) Diemžēl jautÄjums par termina „mÄcÄ«bu joma” skaidrojumu acÄ«mredzot pÄrbÄ«dÄ«sies uz likuma trešo lasÄ«jumu.
Ko darīt?
IzglÄ«tÄ«bas reformas labÄ grozÄ«jumi ir jÄpilnveido. ŠajÄ procesÄ ciešÄk jÄiesaista pedagogu organizÄcijas. TaÄu lielÄkais darbs bÅ«s jauna mÄcÄ«bu satura izstrÄde ne tikai standarta, bet tieši mÄcÄ«bu programmu lÄ«menÄ«.
Kas Ä«sti ir kompetenÄu pieeja?
Visbeidzot – reformu idejas varÄ“tu pieņemt, ja projektÄ „KompetenÄu pieeja mÄcÄ«bu saturÄ” nebÅ«tu tik daudz neskaidrÄ«bu, risku un kļūdu. Projekts ir saņēmis vairÄk par 800 priekšlikumu no dažÄdÄm organizÄcijÄm un personÄm, kas analizÄ“jušas portÄlÄ „Skola
Diemžēl publicÄ“tajÄ piedÄvÄjumÄ mÄcÄ«bu satura nav. Nav pat galveno tematu, ko mÄcÄ«t konkrÄ“tos mÄcÄ«bu priekšmetos. Bet ir konceptuÄlas idejas un sasniedzamo rezultÄtu apraksti, skolÄ“nam beidzot 3., 6. un 9. klasi un vidusskolu. TÄtad apspriešanai vÄ“l nemaz nav piedÄvÄti standarti (pamata un vidÄ“jai izglÄ«tÄ«bai). Tiem bÅ«tu jÄtop uz minÄ“tÄ apraksta bÄzes.
Bažas izraisa latviešu valodas ievietošana vispÄrÄ“jÄ valodu jomÄ, faktiski pielÄ«dzinot to svešvalodÄm, lai gan dzimtÄs valodas apguves metodika atšÄ·iras no svešvalodu mÄcÄ«šanas. Igaunijas standartÄ valsts valoda veido atsevišÄ·u jomu. ProjektÄ ir paredzÄ“ts, ka Latvijas un pasaules vÄ“sture jÄmÄca kopÄ, bet sasniedzamie rezultÄti ir formulÄ“ti kopÄ“jÄ sociÄlo un pilsonisko zinÄ«bu jomÄ (neizdalot vÄ“sturi atsevišÄ·i). Vai rezultÄtÄ nepazeminÄsies skolÄ“nu zinÄšanas vÄ“sturÄ“?
SociÄlajÄs zinÄ«bÄs (un visÄ sasniedzamo rezultÄtu daÄ¼Ä pamatizglÄ«tÄ«bÄ) nav minÄ“ti Latvijas valstiskumam svarÄ«gi jÄ“dzieni „atmoda”, „Latvijas okupÄcija”, „brÄ«vÄ«bas cīņas”, „reformÄcija”, „latviešu tradicionÄlÄ kultÅ«ra”, Latvijai raksturÄ«gie svÄ“tki ZiemassvÄ“tki, JÄņi, toties ir minÄ“ta ValentÄ«ndiena, HalovÄ«ns, Masļeņica. Sasniedzamajos rezultÄtos nekas nav teikts par ANO, par Eiropas SavienÄ«bu, par NATO, par Latvijas stratÄ“Ä£iskajiem partneriem, toties ir minÄ“ta Krievijas ImpÄ“rija. Nekas nav par tÄdu sensitÄ«vu tematu kÄ holokausts. JÄsecina, ka standarta autori ignorÄ“juši ne tikai svarÄ«gus tematus Latvijas un pasaules vÄ“sturÄ“, bet arÄ« politiski svarÄ«gas mÅ«sdienu aktualitÄtes. Pietiekami neapgÅ«stot informÄciju par Latvijas (un Eiropas) vÄ“sturi, jaunietis var kļūt par ideoloÄ£isku manipulÄciju un Ärvalstu propagandas upuri.
Valsts izglÄ«tÄ«bas satura centrs gan ir solÄ«jies, ka minÄ“tÄs kļūdas tiks novÄ“rstas un galapiedÄvÄjumÄ tiks iekļauti pedagogu un citu nevalstisko organizÄciju iesniegtie priekšlikumi. Atliek vienÄ«gi cerÄ“t.
No kompetenÄu projekta ir arÄ« ieguvumi. Projekta gaitÄ:
1) skolotÄjiem ir iespÄ“ja mÄcÄ«ties sadarboties;
2) tiek veidota tematiskÄ sasaiste starp mÄcÄ«bu priekšmetiem;
3) veidojot kopÄ«gus plÄnus vairÄkos radniecÄ«gos mÄcÄ«bu priekšmetos un projektos iesaistot vairÄkas klašu grupas, notiek sadarbÄ«ba skolas lÄ«menÄ«;
4) sasniedzamie rezultÄti tiek formulÄ“ti kÄ darbÄ«bas;
5) akcents tiek likts uz skolÄ“na pašpieredzi. PatiešÄm – tikai paša pieredzÄ“ apjÄ“gtais, izmÄ“Ä£inÄtais un iemÄ«lÄ“tais paliks skolÄ“na atmiņÄ, sekmÄ“s darba karjeru un veidos personisko vÄ“rtÄ«bu sistÄ“mu.
Ir paredzÄ“ti jauni mÄcÄ«bu priekšmeti – kultÅ«ras izpratne (pamatskolÄ) un drÄma, lai gan tiem nav sagatavoti skolotÄji. Par kultÅ«ras izpratni gan ir jÄsaka, ka tÄ ir viena no visvairÄk izstrÄdÄtajÄm tÄ“mÄm, tomÄ“r tajÄ paredzÄ“to diez vai var Ä«stenot, ja neievieš jaunu mÄcÄ«bu priekšmetu kaut vai ar minimÄlu stundu skaitu.
Ieguvums ir tas, ka mÄcÄ«bu satura aprakstÄ ietverti tikumi un vÄ“rtÄ«bas, tomÄ“r sasniedzamo rezultÄtu sadaÄ¼Ä tas neparÄdÄs kÄ atsevišÄ·a caurviju tÄ“ma (atšÄ·irÄ«bÄ no ÄetrÄm citÄm caurviju tÄ“mÄm). Sasniedzamajos rezultÄtos nav minÄ“tas sÄkumÄ deklarÄ“tÄs vÄ“rtÄ«bas: solidaritÄte, lÄ«dzcietÄ«ba, mÄ“renÄ«ba, gudrÄ«ba. Nekur nav minÄ“ti arÄ« šÄdi jÄ“dzieni: kapitÄlisms, komunisms, nacisms, liberÄlisms, konservatÄ«visms, revolÅ«cija, ideÄlisms, materiÄlisms, antÄ«kÄ kultÅ«ra, BÄ«bele, filozofija, pasaules uzskats, sirdsapziņa, apziņa, zemapziņa, prÄts, miers, nevardarbÄ«ba, disciplÄ«na, diplomÄtija; nav minÄ“tas šÄdas vÄ“rtÄ«bas: brÄ«vÄ«ba, uzticÄ«ba, piedošana, patiesÄ«ba; nav arÄ« jÄ“dzienu „maldi” un „meli”, kuru izpratne ir bÅ«tiska skolÄ“nu kognitÄ«vajÄ un tikumiskajÄ izaugsmÄ“. Akcents – ignorÄ“jot latviskÄs identitÄtes aspektu, arÄ« nÄkotnes izaicinÄjumus, kas saistÄs ar pasaules uzskatu, reliÄ£iju, civilizÄciju mijietekmÄ“m, – ir likts uz globalizÄciju. TrÅ«kst lÄ«derÄ«bas attÄ«stÄ«šanas, gatavÄ«bas uzņēmÄ“jdarbÄ«bai (Igaunijas izglÄ«tÄ«bas saturÄ definÄ“tÄ entrepreneurship competence).
SavukÄrt pats vÄrds „kompetence” (arÄ« latviskais „lietpratÄ«ba”) ne reizi tÄ arÄ« neparÄdÄs sasniedzamo rezultÄtu aprakstos! Ir arÄ« citi iebildumi un kļūdas, kas, iespÄ“jams, ir izskaidrojamas ar nepietiekamu dažu izvÄ“lÄ“to ekspertu kompetenci.
ProjektÄ ir piedÄvÄtas vairÄkas aktuÄlas teorÄ“tiskas idejas, kas gan pÄrsvarÄ ir patapinÄtas no dažiem Ärzemju avotiem, tomÄ“r trÅ«kst to detalizÄ“ta atspoguļojuma konkrÄ“tos formulÄ“jumos sasniedzamo rezultÄtu aprakstÄ.
LoÄ£iski bÅ«tu, ja jaunos izglÄ«tÄ«bas standartus apstiprinÄtu tikai pÄ“c projekta aprobÄcijas noslÄ“guma, labojot konstatÄ“tÄs nepilnÄ«bas, tomÄ“r Saeimas komisija lÄ“ma, ka grozÄ«jumi (un tÄtad arÄ« jaunais izglÄ«tÄ«bas saturs) stÄsies spÄ“kÄ jau 2020. gadÄ visÄs skolÄs (lai gan pakÄpeniski – pa klašu grupÄm). Ir skolas, kas ar vecÄku padomes lÄ“mumu ir atteikušÄs piedalÄ«ties eksperimentÄ. GodÄtie vecÄki, ziniet, ka šis lÄ“mums jÅ«su bÄ“rnus no tÄ nepasargÄs! Tikai – atšÄ·irÄ«bÄ no pilotskolÄm – jÅ«su bÄ“rns un viņa skola bÅ«s sliktÄkÄ situÄcijÄ: projektÄ tiek paredzÄ“ts izglÄ«tot 6000 skolotÄju, nevis visus; apgÄdÄt ar jaunajiem materiÄliem 100 skolu, nevis visas. TÄtad daļa skolu bÅ«s sliktÄkÄ situÄcijÄ nekÄ pilotskolas, bet jaunÄs prasÄ«bas uz tÄm jau attieksies.
Ieguvums no projekta varÄ“tu bÅ«t tieši rÅ«pÄ«ga konkrÄ“tu mÄcÄ«bu materiÄlu izstrÄde. Standartu formulÄ“jumi, lai cik skaisti un precÄ«zi arÄ« izdotos, paši par sevi vÄ“l nemaina mÄcÄ«bu procesÄ notiekošo. Ir nepieciešamas jaunas mÄcÄ«bu grÄmatas, digitÄli materiÄli, interesanti paņēmieni. Daudziem Latvijas skolotÄjiem ir inovÄciju pieredze, ko projektÄ varÄ“tu izmantot. ŠÄ« pieredze bÅ«tu jÄintegrÄ“ jaunajÄ mÄcÄ«bu saturÄ.
GribÄ“tos, lai LatvijÄ notiktu nopietna, pamatÄ«ga izglÄ«tÄ«bas reforma, lai ienÄktu interesantas pieejas, metodes un mÄcÄ«bu saturs, kurÄ bÅ«tu lÄ«dzsvarotas gan jaunÄkÄs tendences un globalizÄcijas radÄ«tÄs realitÄtes, gan vietÄ“jÄs tradÄ«cijas un Latvijas kultÅ«ras vÄ“rtÄ«bas, lai pieaugtu gan absolventu konkurÄ“tspÄ“ja darba tirgÅ«, gan viņu vÄ“lme bÅ«t uzticÄ«giem savas valsts patriotiem un aktÄ«viem tÄs veidotÄjiem.
GrozÄ«jumi VispÄrÄ“jÄs izglÄ«tÄ«bas likuma 20. panta 2. daļas 1. teikumÄ (priekšlikums Nr. 43).
MÄcÄ«bu jomas var veidot, arÄ« balstoties uz starptautisko izglÄ«tÄ«bas klasifikatoru ISCED Fields of Education and Training 2013 (ISCED-F 2013) vai starptautisko zinÄtņu nozaru klasifikatoru Frascati 2015, vai citiem starptautiski atzÄ«tiem izglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes klasifikatoriem.
SaskaÅ†Ä ar tikumiskÄs audzinÄšanas vadlÄ«nijÄm, t. i., MK 15.07.2016. (prot. Nr. 36, 34. §) noteikumiem Nr. 480 „IzglÄ«tojamo audzinÄšanas vadlÄ«nijas un informÄcijas, mÄcÄ«bu lÄ«dzekļu, materiÄlu un mÄcÄ«bu un audzinÄšanas metožu izvÄ“rtÄ“šanas kÄrtÄ«ba”; sk.: https://likumi.lv/ta/id/283735-izglitojamo-audzinasanas-vadlinijas-un-informacijas-macibu-lidzeklu-materialu-un-macibu-un-audzinasanas-metozu-izvertesanas.
PÄrpublicÄ“ts no www.izglitiba-kultura.lv