VÄ“joņa kanceleja zaudÄ“ jau divpadsmitajÄ administratÄ«vajÄ lietÄ, tiesa tÄs rÄ«cÄ«bu atzÄ«st par prettiesisku
PIETIEK · 17.07.2018. · Komentāri (0)Valsts prezidenta Raimonda VÄ“joņa kanceleja, ko joprojÄm vada bijušais Latvijas pasta priekšnieks Arnis SalnÄjs, zaudÄ“jusi jau divpadsmitajÄ administratÄ«vajÄ lietÄ – šoreiz saistÄ«bÄ ar informÄcijas slÄ“pšanu par kancelejas darbinieku komandÄ“jumiem. TurklÄt šis ir viens no tiem spriedumiem, ar kuriem administratÄ«vÄ tiesa VÄ“joņa kancelejas rÄ«cÄ«bu ir atzinusi par prettiesisku. Pietiekpublisko administratÄ«vÄs tiesas 6. jÅ«lija spriedumu pilnÄ apmÄ“rÄ, kurš cita starpÄ arÄ« atklÄj – izrÄdÄs, Valsts prezidenta kancelejas darbinieki ir tik privileģētÄ stÄvoklÄ«, ka tiem par saviem komandÄ“jumiem nav pat jÄsniedz rakstveida atskaites.
„SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VÄ€RDÄ€
RÄ«gÄ 2018.gada 6.jÅ«lijÄ
AdministratÄ«va rajona tiesa šÄdÄ sastÄvÄ: tiesnese L.Andersone
rakstveida procesÄ izskatÄ«ja Lato Lapsas pieteikumu par pienÄkuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai izsniegt pieteicÄ“jam 2017.gada 31.augusta iesniegumÄ pieprasÄ«to informÄciju - komandÄ“juma atskaites un morÄlÄ kaitÄ“juma atlÄ«dzinÄjumu - atvainošanos.
AprakstošÄ daļa
[1] PieteicÄ“js Lato Lapsa 2017.gada 31.augustÄ vÄ“rsÄs Valsts prezidenta kancelejÄ (turpmÄk - kanceleja) ar informÄcijas pieprasÄ«jumu par kancelejas vadÄ«tÄja, vadÄ«tÄja vietnieku un padomnieku komandÄ“jumiem no 2017.gada 1.janvÄra lÄ«dz 2017.gada 31.augustam.
InformÄcijas pieprasÄ«jumÄ tika lÅ«gts sniegt informÄciju par komandÄ“juma laiku (ilgumu), maršrutu, mÄ“rÄ·i, izmaksÄm (atsevišÄ·i - transporta izmaksas, viesnÄ«cas izmaksas, dienas nauda) komandÄ“juma piešÄ·Ä«rÄ“ju un komandÄ“juma atskaites, izdevumi” noteikto kÄrtÄ«bu kancelejas amatpersonas komandÄ“jumÄ nosÅ«ta ar kancelejas vadÄ«tÄja vai tÄ pienÄkumu izpildÄ«tÄja rakstisku rÄ«kojumu, un komandÄ“juma izdevumi tiek segti saskaÅ†Ä ar minÄ“tajiem Ministru kabineta noteikumiem. Vienlaikus tika sniegta informÄcija par komandÄ“jumu ilgumu, maršrutu, mÄ“rÄ·i un komandÄ“juma izmaksÄm.
KomandÄ“juma atskaites netika izsniegtas, un netika norÄdÄ«ts atskaišu neizsniegšanas iemesls.
[3] PieteicÄ“js vÄ“rsÄs AdministratÄ«vajÄ rajona tiesÄ ar pieteikumu, kurÄ lÅ«dza atzÄ«t par prettiesisku kancelejas rÄ«cÄ«bu, neievÄ“rojot InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma normas un nesniedzot visu pieprasÄ«to informÄciju (neizsniedzot komandÄ“juma atskaites), uzdot iestÄdei izsniegt pieteicÄ“ja pieprasÄ«to informÄciju, kÄ arÄ« lÅ«gts uzdot iestÄdei atvainoties pieteicÄ“jam par pieļauto prettiesisko rÄ«cÄ«bu.
[4] Kanceleja tiesai iesniegtajÄ paskaidrojumÄ norÄda, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidÄms turpmÄk minÄ“to argumentu dēļ.
[4.1] NormatÄ«vie akti nenoteic darba devÄ“jam un darbiniekam, kas nosÅ«tÄ«ts komandÄ“jumÄ, radÄ«t dokumentu „komandÄ“juma atskaite", kÄ arÄ« nenoteic šÄda dokumenta formu, saturu vai izveides kritÄ“rijus.
Kancelejai nav precÄ«zi zinÄms, ko pieteicÄ“js bija domÄjis, prasot komandÄ“juma atskaiti, tostarp - vai tas attiecas uz finansÄ“juma izlietojumu vai komandÄ“juma mÄ“rÄ·i, norisi vai citiem jautÄjumiem. TÄpÄ“c kanceleja sniedza atbildes uz visiem pieteicÄ“ja jautÄjumiem, aptverot gan finansÄ“juma izlietojuma sadaļu, gan deva ieskatu komandÄ“jumu mÄ“rÄ·os. AtsevišÄ·s viens kopÄ«gs dokuments par minÄ“tajiem jautÄjumiem kancelejÄ netiek sagatavots.
No Darba likuma 14.2panta trešÄs daļas, 53.panta. 76. un 78.panta, Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 29.panta pirmÄs daļas, 38.panta, likuma „Par iedzÄ«votÄju ienÄkuma nodokli” 9.panta pirmÄs daļas 16. un 16.'punkta. Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumu Nr.969 ..KÄrtÄ«ba, kÄdÄ atlÄ«dzinÄmi ar komandÄ“jumiem saistÄ«tie izdevumi” neizriet iestÄdes pienÄkums sagatavot komandÄ“juma atskaites, lÄ«dz ar to pieteicÄ“jam nav tiesiska pamata un subjektÄ«vu tiesÄ«bu to prasÄ«t.
[4.2] IevÄ“rojot likumÄ „Par Valsts prezidenta darbÄ«bas nodrošinÄšanu” 6.panta pirmajÄ daÄ¼Ä noteikto, kancelejas darbu organizÄ“ un budžetu pÄrvalda kancelejas vadÄ«tÄjs. Kancelejas vadÄ«tÄjs ir atbildÄ«gs par budžeta lÄ«dzekļu lietderÄ«gu un likumÄ«gu izlietojumu. Kanceleja savÄ darbÄ«bÄ ievÄ“ro Publiskas personas finanšu lÄ«dzekļu un mantas izšÄ·Ä“rdÄ“šanas novÄ“ršanas likumÄ noteikto, tai skaitÄ, par budžeta lÄ«dzekļu lietderÄ«gu un likumÄ«gu izlietojumu nosÅ«tot darbiniekus komandÄ“jumos, tostarp turpmÄk minÄ“to.
[4.2.1] Atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumiem Nr.969 „KÄrtÄ«ba, kÄdÄ atlÄ«dzinÄmi ar komandÄ“jumiem saistÄ«tie izdevumi", izvÄ“rtÄ“jot katra komandÄ“juma mÄ“rÄ·i, lietderÄ«bu, nepieciešamÄ«bu, specifiku un laiku, lÄ“mumu par darbinieka nosÅ«tÄ«šanu komandÄ“jumÄ pieņem kancelejas vadÄ«tÄjs vai tÄ pienÄkumu izpildÄ«tÄjs, izdodot rakstisku rÄ«kojumu.
[4.2.2] PÄ“c atgriešanÄs no komandÄ“juma, darbinieks iesniedz komandÄ“juma izdevumus apliecinošus dokumentus un amatpersonÄm, kuru padotÄ«bÄ tas atrodas, sniedz informÄciju par svarÄ«gÄkajiem komandÄ“juma jautÄjumiem un secinÄjumiem, kas izmantojami turpmÄkÄ darbÄ, kÄ arÄ« šie jautÄjumi tiek apspriesti ar darbiniekiem, kas saistÄ«ti ar attiecÄ«go uzdevumu izpildi. ŠÄ« informÄcija, tÄpat arÄ« Valsts prezidenta vizÄ«šu dokumenti ir paredzÄ“ti un noteikti iestÄdes iekšÄ“jai lietošanai atbilstoši InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 5.panta otrÄs daļas 2.punktam.
[4.2.3] Pamatojoties uz komandÄ“juma izdevumus apliecinošiem dokumentiem un ņemot vÄ“rÄ Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.969 „KÄrtÄ«ba, kÄdÄ atlÄ«dzinÄmi ar komandÄ“jumiem saistÄ«tie izdevumi” noteiktÄs komandÄ“jumu izdevumu kompensÄcijas normas, darbiniekam tiek atlÄ«dzinÄti ar komandÄ“jumu saistÄ«tie izdevumi.
[4.3] Å…emot vÄ“rÄ, ka kancelejas vadÄ«tÄja, kancelejas vadÄ«tÄja vietnieces un Valsts prezidenta padomnieku Ärvalstu komandÄ“jumi lielÄkajÄ daÄ¼Ä ir saistÄ«ti ar Valsts prezidenta vizÄ«tÄ“m ÄrvalstÄ«s, pieteicÄ“js kancelejas 2017.gada 15.septembra vÄ“stulÄ“ Nr.1515 tika informÄ“ts, ka plašÄku informÄciju var iegÅ«t arÄ« kancelejas internÄ“ta mÄjaslapÄ.
[4.4] PieteicÄ“ja prasÄ«tÄ informÄcija rada pienÄkumu kancelejai, nevis vienkÄrši izsniegt tÄs rÄ«cÄ«bÄ esošas ziņas, bet gan dokumentÄ“t informÄciju pieteicÄ“ja vajadzÄ«bÄm. Kancelejas darba dokumentÄ“šana pieteicÄ“ja vajadzÄ«bÄm ne tikai radÄ«tu nesamÄ“rÄ«gu slogu, bet arÄ« apdraudÄ“tu kancelejai normatÄ«vajos aktos noteikto funkciju izpildi. Kancelejai ir svarÄ«gi nodrošinÄt iestÄdes pamatfunkcijas un darba nepÄrtrauktÄ«bu, kÄ arÄ« citu personu tiesÄ«bas saziÅ†Ä ar kanceleju.
2017.gada laikÄ lÄ«dz paskaidrojuma sagatavošanas brÄ«dim kanceleja no pieteicÄ“ja saņēmusi 58 dažÄda satura un apjoma informÄcijas pieprasÄ«jumus un iesniegumus, kas kancelejai radÄ«jis ievÄ“rojamu papildu darba apjomu un noslodzi, pieteicÄ“ja vajadzÄ«bÄm, apkopojot un grupÄ“jot ievÄ“rojamu informÄcijas apjomu, skaidrojot un sniedzot informÄciju par kancelejas darbu. TÄpat arÄ« AdministratÄ«vÄs rajona tiesas tiesvedÄ«bÄ šobrÄ«d atrodas 15 administratÄ«vÄs lietas, kurÄs piedalÄs pieteicÄ“js un kanceleja.
[5] SaskaÅ†Ä ar AdministratÄ«vÄ procesa likuma 112.lpanta pirmo daļu lietas izskatÄ«šana notiek rakstveida procesÄ bez tiesas sÄ“des.
Motīvu daļa
[6] IzvÄ“rtÄ“jot lietas materiÄlus to kopsakarÄ«bÄ ar administratÄ«vÄ procesa dalÄ«bnieku rakstiskajiem paskaidrojumiem, tiesa secina, ka pieteikums ir daļēji pamatots un apmierinÄms. PieteicÄ“js vÄ“rsÄs tiesÄ, lÅ«dzot izsniegt pieprasÄ«to informÄciju un izvÄ“rtÄ“t iestÄdes rÄ«cÄ«bas tiesiskumu, neizsniedzot informÄciju.
Ja persona tiesÄ vÄ“rsusies ne tikai ar mÄ“rÄ·i ar tiesas starpniecÄ«bu panÄkt pieprasÄ«tÄs informÄcijas saņemšanu, bet arÄ« ar mÄ“rÄ·i panÄkt tiesas novÄ“rtÄ“jumu iestÄdes rÄ«cÄ«bai, piemÄ“ram, lai bÅ«tu pamats par kaitÄ“jumu, kas nodarÄ«ts ar iestÄdes rÄ«cÄ«bu, pieprasÄ«t atlÄ«dzinÄjumu, personas prasÄ«jums saistÄ«bÄ ar iestÄdes rÄ«cÄ«bas atzÄ«šanu par prettiesisku aplÅ«kojams kÄ patstÄvÄ«gs prasÄ«jums (papildus prasÄ«jumam par informÄcijas izsniegšanu). Proti, šÄdos gadÄ«jumos tiesai lÄ«dztekus prasÄ«jumam par pienÄkuma uzlikšanu izsniegt prasÄ«to informÄciju jÄtaisa spriedums arÄ« par prasÄ«jumu par negatÄ«vÄ administratÄ«vÄ akta vai attiecÄ«gÄs faktiskÄs rÄ«cÄ«bas atzÄ«šanu par prettiesisku vai bÅ«tiska procesuÄlÄ pÄrkÄpuma konstatÄ“šanu (vai pieteikuma noraidÄ«šanu šajÄ daļÄ) (sal. AugstÄkÄs tiesas 2015.gada 12.marta lÄ“mums lietÄ Nr. SKA-369/2015 (420689310) 9.punktu, 2014.gada 28.februÄra rÄ«cÄ«bas sÄ“des lÄ“muma lietÄ Nr. SKA-264/2014 (A420391712) 8.punktu, 2012.gada 2 6.jÅ«nija sprieduma lietÄ Nr.SKA-141/2012 (A42512008) 12.punktu).
Å…emot vÄ“rÄ minÄ“to, pieteicÄ“ja pieteikumÄ ietvertais prasÄ«jums par iestÄdes rÄ«cÄ«bu - nepienÄcÄ«gu pieprasÄ«tÄs informÄcijas sniegšanu - aplÅ«kojams kÄ prasÄ«jums par iestÄdes faktiskÄs rÄ«cÄ«bas atzÄ«šanu par prettiesisku. SavukÄrt prasÄ«jums par atlÄ«dzinÄjumu ir pakÄrtots prasÄ«jumiem par faktiskÄs rÄ«cÄ«bas atzÄ«šanu par prettiesisku.
Papildus tam kÄ patstÄvÄ«gs prasÄ«jums aplÅ«kojams pieteicÄ“ja prasÄ«jums uzdot iestÄdei izsniegt pieteicÄ“ja pieprasÄ«to informÄciju.
SavukÄrt pieteicÄ“ja iebildumi par to, ka iestÄde informÄcijas pieprasÄ«juma apstrÄdÄ“ pieļÄvusi InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma normas nav aplÅ«kojams kÄ patstÄvÄ«gs prasÄ«jums, bet ir izvÄ“rtÄ“jams, vÄ“rtÄ“jot iestÄdes faktiskÄs rÄ«cÄ«bas tiesiskumu (prettiesiskumu).
[8] TiesÄ«bas iegÅ«t informÄciju kÄ tiesÄ«bu uz vÄrda brÄ«vÄ«bu sastÄvdaļa ir nostiprinÄtas Satversmes 100.pantÄ. KÄrtÄ«bu, kÄdÄ privÄtpersona ir tiesÄ«ga iegÅ«t iestÄdes rÄ«cÄ«bÄ esošu vai iestÄdes radÄ«tu informÄciju un to izmantot, noteic InformÄcijas atklÄtÄ«bas likums.
KÄ atzinusi AugstÄkÄ tiesa, InformÄcijas atklÄtÄ«bas likums attiecas uz gadÄ«jumiem, kad persona, Ä«stenojot savas tiesÄ«bas uz informÄciju, vÄ“ršas iestÄdÄ“ nolÅ«kÄ iegÅ«t kÄdus datus, no kuriem tiek kaut kas uzzinÄts (piemÄ“ram. AugstÄkÄs tiesas 2017.gada 20.februÄra lÄ“muma lietÄ Nr.SKA- 172/2017 (6-70015715/6) 6.punkts, 2017.gada 21.secembra sprieduma lietÄ Nr.SKA-453/2017 (A420346515) 7.punkts un 2011.gada 22.februÄra lÄ“muma lietÄ Nr.SKA- 203/2011 (A8094810) 6.punkts).
InformÄcijas atklÄtÄ«bas likums konkrÄ“tÄk reglamentÄ“ indivÄ«da tiesÄ«bas saņemt informÄciju, kas ir valsts pÄrvaldes iestÄžu rÄ«cÄ«bÄ, kÄ arÄ« atbilstošu valsts pÄrvaldes iestÄžu pienÄkumu. ŠÄ likuma mÄ“rÄ·is ir nodrošinÄt, lai sabiedrÄ«bai bÅ«tu pieejama informÄcija, kura ir iestÄdes rÄ«cÄ«bÄ vai kuru iestÄdei atbilstoši tÄs kompetencei ir pienÄkums radÄ«t. Šis likums nosaka vienotu kÄrtÄ«bu, kÄdÄ privÄtpersonas ir tiesÄ«gas iegÅ«t informÄciju iestÄdÄ“ un to izmantot (2.panta pirmÄ daļa).
JÄņem vÄ“rÄ, ka InformÄcijas atklÄtÄ«bas likums attiecas tikai uz dokumentÄ“tu informÄciju, kura ir iestÄžu informÄcijas apritÄ“ (2.panta otrÄ daļa), un dokumentÄ“ta informÄcija šÄ likuma izpratne ir informÄcijÄ, kuras iekļūšanu informÄcijÄs apritÄ“ var identificÄ“t (1.pants).
[9] PieteicÄ“js lÅ«dz atzÄ«t par prettiesisku informÄcijas nesniegšanu un lÅ«dz uzlikt iestÄdei pienÄkumu pieprasÄ«to informÄciju izsniegt.
Kancelejas atbildÄ“ netiek izskaidrots, kÄdēļ komandÄ“juma atskaites netiek izsniegtas. PaskaidrojumÄ tiesai kanceleja norÄda, ka tÄs darbinieki rakstveidÄ nesagatavo komandÄ“juma atskaites, iestÄdes rÄ«cÄ«bÄ nav šÄdas informÄcijas un iestÄdei tÄ Ä«paši jÄrada. Atgriežoties no komandÄ“juma kancelejas darbinieki amatpersonÄm, kuru padotÄ«bÄ tas atrodas, sniedz informÄciju par svarÄ«gÄkajiem komandÄ“juma jautÄjumiem un secinÄjumiem, kas izmantojami turpmÄkÄ darbÄ, kÄ arÄ« šie jautÄjumi tiek apspriesti ar darbiniekiem, kas saistÄ«ti ar attiecÄ«go uzdevumu izpildi. TurklÄt informÄcija saskaÅ†Ä ar InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 5.panta otro daļu paredzÄ“ta iestÄdes iekšÄ“jai lietošanai.
IevÄ“rojot minÄ“to, no iestÄdes paskaidrojuma nepÄrprotami izriet, ka informÄcijas apmaiņa iestÄdÄ“ notiek mutvÄrdu procesÄ un komandÄ“juma atskaites netiek sagatavotas rakstveidÄ.
PÄrbaudot iestÄdes paskaidrojumu, tiesa konstatÄ“, ka iestÄde pamatoti atsaucas uz normatÄ«vajiem aktiem, norÄdot, ka tajos nav ietverts iestÄdes pienÄkums sagatavot komandÄ“juma atskaites.
[10] Å…emot vÄ“rÄ to, ka komandÄ“juma atskaites rakstveidÄ netiek sagatavotas, tiesa piekrÄ«t iestÄdes norÄdei, ka šÄdi dokumenti nav iestÄdes rÄ«cÄ«bÄ un ka iestÄdei tie bÅ«tu jÄsagatavo, lai izsniegtu pieteicÄ“jam. TÄdÄ“jÄdi tiesa secina, ka iestÄde saskaÅ†Ä ar InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 2.panta otro daļu objektÄ«vi nevar izsniegt informÄciju, kas nav iestÄdes rÄ«cÄ«bÄ.
TÄ kÄ iestÄde pieteicÄ“jam nevar izsniegt informÄciju, kuras tai nav un ko tai nav pienÄkuma radÄ«t, nav arÄ« pÄrkÄptas pieteicÄ“ja tiesÄ«bas uz informÄciju. TÄdejÄdi pieteicÄ“ja pieteikums atzÄ«t par prettiesisku informÄcijas nesniegšanu un pienÄkuma uzlikšanu izsniegt informÄciju, ir noraidÄms.
[11] InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 12.panta pirmajÄ daÄ¼Ä noteikts, ja iestÄde atsaka sniegt rakstveidÄ pieprasÄ«to informÄciju, tÄ savÄ rakstveida atteikumÄ norÄda, uz kÄda pamata pieprasÄ«jums pilnÄ«gi vai daļēji atteikts, kur un kÄdÄ termiÅ†Ä šo atteikumu var apstrÄ«dÄ“t vai pÄrsÅ«dzÄ“t. SavukÄrt panta otrÄ daļa noteic, ja pieprasÄ«tÄs informÄcijas nav iestÄdes rÄ«cÄ«bÄ, iestÄde sniedz izziņu par informÄcijas atrašanÄs vietu un, ja tas iestÄdei ir zinÄms, norÄda, kÄdÄ kÄrtÄ«bÄ informÄcija ir pieejama.
Vienlaikus no InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 14.panta pirmÄs daļas 1.punkta izriet, ka iestÄde, kas saņēmusi informÄcijas pieprasÄ«jumu, septiņu dienu laikÄ sniedz atbildi, ja pieprasÄ«tÄs informÄcijas nav iestÄdes rÄ«cÄ«bÄ.
IzskatÄmajÄ gadÄ«jumÄ pieteicÄ“jam sniegtajÄ atbildÄ“ pieprasÄ«tÄ informÄcija - komandÄ“juma atskaites, netika izsniegta, kÄ arÄ« netika norÄdÄ«ts, ka šÄ« informÄcija nav iestÄdes rÄ«cÄ«bÄ.
IevÄ“rojot to, ka informÄcijas nav iestÄdes rÄ«cÄ«bÄ (un ievÄ“rojot to, ka informÄcija netiek sagatavota rakstveidÄ, tÄs nav arÄ« citu iestÄžu rÄ«cÄ«bÄ), kancelejai nebija iespÄ“jams sniegt izziņu par informÄcijas atklÄšanas vietu atbilstoši InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 12.panta otrajai daļai. TomÄ“r iestÄdei bija pienÄkums sniegt pieteicÄ“jam motivÄ“tu atbildi, norÄdot, ka pieprasÄ«tÄ informÄcija nav tÄs rÄ«cÄ«bÄ. Tiesas ieskatÄ šÄda rÄ«cÄ«ba neatbilst InformÄcijas atklÄtÄ«bÄs likuma 12. un 14.pantam, tÄpÄ“c atbildÄ“tÄjas rÄ«cÄ«ba, nesniedzot motivÄ“tu atteikumu pieteicÄ“jam, atzÄ«stama par prettiesisku.
[12] IevÄ“rojot to, ka iestÄde nevar sniegt informÄciju, kas nav tÄs rÄ«cÄ«bÄ, tiesai nav pamata vÄ“rtÄ“t iestÄdes norÄdi par to, ka informÄcija paredzÄ“ta iestÄdes iekšÄ“jai lietošanai. TomÄ“r tiesa vÄ“rš iestÄdes uzmanÄ«bu uz AugstÄkÄs tiesas atzÄ«to, ka atteikuma izsniegt pieprasÄ«to informÄciju pamatÄ nevar bÅ«t vispÄrÄ«gs konstatÄ“jums, ka pieprasÄ«tÄ informÄcija ir ierobežotas pieejamÄ«bas (sk. AugstÄkÄs tiesas 2018.gada 23.aprīļa sprieduma lietÄ Nr.244/2018 8.punktu).
[13] PieteicÄ“js lÅ«dzis atlÄ«dzinÄt nodarÄ«to morÄlo kaitÄ“jumu, kas nodarÄ«ts, iestÄdei nesniedzot pieprasÄ«to informÄciju. PieteicÄ“js lÅ«dzis uzlikt par pienÄkumu iestÄdei rakstveidÄ atvainoties.
Å…emot vÄ“rÄ, ka tiesa spriedumÄ konstatÄ“ja, ka atbildÄ“tÄjas faktiskÄ rÄ«cÄ«ba, nesniedzot pieteicÄ“jam motivÄ“tu atbildi par informÄcijas neesÄ«bu, ir atzÄ«ta par prettiesisku, lietÄ izvÄ“rtÄ“jams jautÄjums par morÄlÄ kaitÄ“juma atlÄ«dzinÄšanu.
[14] Atbilstoši AdministratÄ«vÄ procesa likuma 92.pantam ikviens ir tiesÄ«gs prasÄ«t atbilstÄ«gu atlÄ«dzinÄjumu par mantiskajiem zaudÄ“jumiem vai personisko kaitÄ“jumu, arÄ« morÄlo kaitÄ“jumu, kas viņam nodarÄ«ts ar administratÄ«vo aktu vai iestÄdes faktisko rÄ«cÄ«bu.
SaskaÅ†Ä ar Valsts pÄrvaldes iestÄžu nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzinÄšanas likuma redakcijÄ, kas bija spÄ“kÄ lÄ«dz 2018.gada 28.februÄrim) 9.pantu. morÄlais kaitÄ“jums ir personiskais kaitÄ“jums, kas izpaužas kÄ fiziskÄs personas ciešanas, kuras tai izraisÄ«jis bÅ«tisks šÄ«s personas tiesÄ«bu vai ar likumu aizsargÄto interešu prettiesisks aizskÄrums.
SaskaÅ†Ä ar Valsts pÄrvaldes iestÄžu nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzinÄšanas likuma 11 .panta trešo daļu morÄlÄ kaitÄ“juma atlÄ«dzinÄjuma tiesiskais pamats uzskatÄms par pierÄdÄ«tu, ja ir pierÄdÄ«ts fiziskÄs personas tiesÄ«bu vai ar likumu aizsargÄto interešu aizskÄrums. PrivÄtpersonai ir pienÄkums norÄdÄ«t morÄlÄ kaitÄ“juma atlÄ«dzinÄjuma apmÄ“ru.
SaskaÅ†Ä ar AdministratÄ«vÄ procesa likuma 94.panta ceturto daļu atlÄ«dzinÄšanas pienÄkumu attiecÄ«gais publisko tiesÄ«bu subjekts var izpildÄ«t, atjaunojot stÄvokli, kÄds pastÄvÄ“ja pirms zaudÄ“juma vai kaitÄ“juma nodarÄ«šanas, vai, ja tas nav vai nav pilnÄ«bÄ iespÄ“jams vai nav adekvÄti, samaksÄjot atbilstÄ«gu atlÄ«dzinÄjumu naudÄ.
Valsts pÄrvaldes iestÄžu nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzinÄšanas likuma 14.panta pirmÄ daÄ¼Ä noteic, ka personisko un morÄlo kaitÄ“jumu nosaka atbilstoši aizskarto tiesÄ«bu un ar likumu aizsargÄto interešu nozÄ«mÄ«gumam un konkrÄ“tÄ aizskÄruma smagumam, ņemot vÄ“rÄ iestÄdes rÄ«cÄ«bas tiesisko un faktisko pamatojumu un motÄ«vus, cietušÄ rÄ«cÄ«bu un lÄ«dzatbildÄ«bu, kÄ arÄ« citus konkrÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ bÅ«tiskus apstÄkļus. ŠÄ panta trešajÄ daļa noteikts morÄlÄ kaitÄ“juma atlÄ«dzinÄjuma naudÄ apmÄ“rs atkarÄ«bÄ no kaitÄ“juma smaguma, savukÄrt šÄ panta ceturtÄ daļa kÄ patstÄvÄ«gs vai papildu atlÄ«dzinÄjums paredzÄ“ta iestÄdes rakstveida vai publiska atvainošanÄs, ja aizskÄrums nav smags.
AugstÄkÄ tiesa atzinusi, ka noteicošais atlÄ«dzinÄjuma veids ir iepriekšÄ“jÄ stÄvokļa atjaunošana. VienÄ«gi tad, ja iepriekšÄ“jo stÄvokli nedz tiesiski, nedz faktiski nevar atjaunot, vai arÄ« tas nav adekvÄti, pieļaujams atlÄ«dzinÄjums naudÄ. IepriekšÄ“jÄ stÄvokļa atjaunošana nav adekvÄta, ja tÄ ir saistÄ«ta ar nesamÄ“rÄ«gi lielÄm pÅ«lÄ“m, kas neatrodas saprÄtÄ«gÄs attiecÄ«bÄs ar pieprasÄ«to tiesisko stÄvokli. Papildus šiem atlÄ«dzinÄjuma veidiem Valsts pÄrvaldes iestÄžu nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzinÄšanas likuma 14.panta ceturtÄ daļa paredz iestÄdes atvainošanos kÄ atlÄ«dzinÄjuma veidu par vieglu privÄtpersonai nodarÄ«to personisko (arÄ« morÄlo) kaitÄ“jumu (sk. AugstÄkÄs tiesas 2009.gada 5.jÅ«nijÄ sprieduma lietÄ Nr.SKA-338/2009 12.punktu).
KaitÄ“juma atlÄ«dzinÄjumam ir jÄatbilst nodarÄ«tajam kaitÄ“jumam. TÄdÄ“jÄdi, jo nopietnÄks kaitÄ“jums, jo ievÄ“rojamÄkam jÄbÅ«t atlÄ«dzinÄjumam. Tas attiecas gan uz atlÄ«dzinÄjuma veida izvÄ“li, gan atlÄ«dzinÄjuma apmÄ“ru, ja izvÄ“lÄ“ts atlÄ«dzinÄjums. Lai personai atlÄ«dzinÄtu morÄlo kaitÄ“jumu, ir jÄkonstatÄ“ bÅ«tisks šÄ«s personas tiesÄ«bu vai ar likumu aizsargÄto interešu prettiesisks aizskÄrums. Proti, ne jebkurš par prettiesisku atzÄ«ts administratÄ«vais akts vai faktiskÄ rÄ«cÄ«ba rada atlÄ«dzinÄmu morÄlo kaitÄ“jumu, tiesai ir jÄvÄ“rtÄ“ tiesÄ«bu un ar likumu aizsargÄto interešu nozÄ«mÄ«gums un konkrÄ“tÄ aizskÄruma smagums.
Å…emot vÄ“rÄ, ka pieteicÄ“jam netika izsniegts pienÄcÄ«gi motivÄ“ts atteikums izsniegt pieprasÄ«to informÄciju, ir aizskartas pieteicÄ“jas tiesÄ«bas. TomÄ“r tiesa uzskata, ka pieteicÄ“jam nav nodarÄ«ts smags tiesÄ«bu aizskÄrums. Lai gan personai ir tiesÄ«bas saņemt pieprasÄ«to informÄciju, pieteicÄ“js pieprasÄ«ja informÄciju, kas nav atbildÄ“tÄjas rÄ«cÄ«bÄ. LÄ«dz ar to pieteicÄ“js nevarÄ“ja sagaidÄ«t, ka tÄ tiks izsniegta. SecÄ«gi arÄ« ar motivÄ“ta atteikuma neizsniegšanu nav pasliktinÄts pieteicÄ“ja stÄvoklis.
DažkÄrt par atbilstÄ«gu atlÄ«dzinÄjumu uzskatÄma jau pÄrkÄpuma konstatÄcija pati par sevi un tÄdÄ“jÄdi vÄ“l jo vairÄk par taisnÄ«gu atlÄ«dzinÄjumu noteiktos apstÄkļos var kalpot iestÄdes atvainošanÄs (sk. AugstÄkÄs tiesas 2010.gada 9.jÅ«lija sprieduma lietÄ Nr.SKA- 223/2010 7.punktu).
Tiesas ieskatÄ gandarÄ«jumu pieteicÄ“jam sniedz jau iestÄdes faktiskÄs rÄ«cÄ«bas atzÄ«šana par prettiesisku. ŠajÄ lietÄ nav konstatÄ“jami nozÄ«mÄ«gi personas tiesÄ«bu aizskÄrumi, tÄpÄ“c tiesas ieskatÄ nav nepieciešams noteikt iestÄdei pienÄkumu rakstveidÄ atvainoties pieteicÄ“jam, jo pieteicÄ“ja morÄlo gandarÄ«jumu sniedz jau fakts, ka tiesa iestÄdes faktisko rÄ«cÄ«bu atzinusi par prettiesisku.
[15] PieteicÄ“js norÄda uz InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma normu pÄrkÄpumiem, taÄu nenorÄda, kÄdÄ veidÄ izpaudies šis normas pÄrkÄpums. LÄ«dz ar to tiesa nevÄ“rtÄ“ pieteicÄ“ja argumentu.
[16] SaskaÅ†Ä ar AdministratÄ«vÄ procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnÄ«bÄ vai daļēji apmierinÄts vai tiesvedÄ«ba lietÄ izbeigta, pamatojoties uz šÄ likuma 282.panta 7.punktu, tiesa piespriež no atbildÄ“tÄja par labu pieteicÄ“jam viņa samaksÄto valsts nodevu.
SaskaÅ†Ä ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februÄra noteikumu Nr.85 „KÄrtÄ«ba, kÄdÄ administratÄ«vajÄ lietÄ iemaksÄ, atmaksÄ un atlÄ«dzina valsts nodevu un iemaksÄ un atmaksÄ drošÄ«bas naudu” 13.punktu valsts nodevu atlÄ«dzina mÄ“neša laikÄ pÄ“c tiesas vai tiesneša nolÄ“muma stÄšanÄs spÄ“kÄ AdministratÄ«vÄ procesa likuma 126. pantÄ minÄ“tajos gadÄ«jumos no tÄs iestÄdes budžeta lÄ«dzekļiem, kura attiecÄ«gajÄ administratÄ«vajÄ lietÄ bijusi pieaicinÄta atbildÄ“tÄja pusÄ“.
No lietas materiÄliem izriet, ka pieteicÄ“js samaksÄjis valsts nodevu par pieteikuma iesniegšanu 30 euro.
AdministratÄ«vajÄ lietÄ atbildÄ“tÄjas Latvijas Republikas pusÄ“ tiesa pieaicinÄjusi kanceleju. LÄ«dz ar to samaksÄtÄ valsts nodeva ir piespriežama no kancelejas.
RezolutÄ«vÄ daļa
Pamatojoties uz AdministratÄ«vÄ procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 15.panta otro daļu AdministratÄ«vÄ rajona tiesa nosprieda apmierinÄt daÄ¼Ä Lato Lapsas pieteikumu.
AtzÄ«t par prettiesisku Valsts prezidenta kancelejas faktisko rÄ«cÄ«bu, nesniedzot atteikumu izsniegt komandÄ“juma atskaites InformÄcijas atklÄtÄ«bas likumÄ noteiktajÄ kÄrtÄ«bÄ. PÄrÄ“jÄ daÄ¼Ä pieteikumu noraidÄ«t.
Piespriest no atbildÄ“tÄjas Latvijas Republikas pusÄ“ pieaicinÄtÄs iestÄdes Valsts prezidenta kancelejas par labu Lato Lapsam (personas kods 160569-13068) samaksÄto valsts nodevu 30 euro apmÄ“rÄ.
Spriedumu var pÄrsÅ«dzÄ“t AugstÄkÄs tiesas AdministratÄ«vo lietu departamentÄ viena mÄ“neša laikÄ no sprieduma sastÄdÄ«šanas dienas, iesniedzot kasÄcijas sÅ«dzÄ«bu AdministratÄ«vÄs rajona tiesas RÄ«gas tiesu namÄ.
L.Andersone, AdministratÄ«vÄs rajona tiesas tiesnese RÄ«gÄ 2018.gada 6.jÅ«lijÄ