Vai valstÄ« izveidotÄs sistÄ“mas darbojas tautas un cilvÄ“ka interesÄ“s?
Edgars Mauris · 25.07.2016. · Komentāri (36)Latviju mÄ“s uzskatÄm par tiesisku valsti. Latvija LR SatversmÄ“ ir deklarÄ“ta par demokrÄtisku un tiesisku valsti. Ieskatoties Latvijas Republikas Satversmes 8. nodaÄ¼Ä „CilvÄ“ka pamattiesÄ«bas”, rodas virkne jautÄjumu, un viens no bÅ«tiskÄkajiem: vai tiek realizÄ“ts princips - vienlÄ«dzÄ«ba likuma un tiesas priekšÄ?
Lai turpmÄk teiktajÄ nav pÄrpratumu, es vÄ“los publikÄcijÄs atsaukties uz Latvijas Republikas Satversmes 100. pantu un paskaidrot, ka paudÄ«šu savu personÄ«go viedokli, to apstiprinot ar manÄ rÄ«cÄ«bÄ esošajiem dokumentiem, kuri iegÅ«ti, balstoties uz publisku pieejamÄ«bu, vai saistÄ«ti tieši ar mani personÄ«gi. Tie nav saistÄ«ti ar komercnoslÄ“pumu, ar kuru manipulÄ“jot tiek noslÄ“pta informÄcija tautai par patiesajiem notikumiem, iespÄ“jams, pat lai slÄ“ptu SatversmÄ“ noteikto tiesÄ«bu aizskÄrumus, jo par šÄda statusa uzlikšanu manis sniegtajai informÄcijai man nav zinÄms, kÄ arÄ« nav ar manu parakstu apliecinÄta dokumenta par minÄ“tÄs informÄcijas neizpaušanu.
IzlasÄ«ju rakstu “Par sistÄ“mu, kurÄ darbojas sliktie maksÄtnespÄ“jas administratori” un sapratu, ka cilvÄ“kiem jÄbÅ«t informÄ“tiem par daudzÄm sliktÄm lietÄm, jo tÄs nodara kaitÄ“jumu mÅ«su tautas interesÄ“m.
PatiesÄ«bÄ jau runa ir par paklausÄ«gu pakalpiņu armiju un sistÄ“mu, kur gali nÄk no banku un juristu izveidotÄ kopprodukta, ko varam nosaukt par shÄ“mu – TIESÄ€ŠANÄ€S KÄ€ BIZNESS.
Idejas pamats – radÄ«t shÄ“motÄju grupÄm ar banku starpniecÄ«bu labvÄ“lÄ«gus nosacÄ«jumus naudas „taisÄ«šanai” uz parÄdsaistÄ«bu rÄ“Ä·ina, to realizÄ“jot un piesedzot ar kreditoriem labvÄ“lÄ«giem un pÄrÄk vienkÄršotiem, bez objektÄ«vas iedziļinÄšanÄs un tiesÄ«bu principu piemÄ“rošanas, spriedumiem. KÄdēļ gan rÄ“Ä·inÄt santÄ«mus, kas pÄrvÄ“ršas miljonos, un iedziļinÄties, ja vienkÄršÄk ir piedzÄ«t visu, ko prasa. TÄ par miljonÄriem uz tautas rÄ“Ä·ina pÄrvÄ“ršas kredÄ«tiestÄdes, mÄju apsaimniekotÄji, tiesu izpildÄ«tÄji un administratori. To sauc par negodÄ«gu komercpraksi.
LÄ«dz ar to tiek dota zaÄ¼Ä gaisma daļas tiesnešu, tiesu izpildÄ«tÄju un administratoru brÄ«vai un nesodÄmai rÄ«cÄ«bai.
Kur slÄ“pjas patiesÄ labuma guvÄ“ji? KÄ tos saskatÄ«t? Un vai kÄds augšÄ to ir ieinteresÄ“ts saskatÄ«t? Vai tiesneši nav kļuvuši par automÄtiskiem naudas piedzinÄ“jiem un aizmirsuši par SatversmÄ“ noteiktÄm cilvÄ“ktiesÄ«bÄm, tai skaitÄ tiesÄ«bÄm uz Ä«pašumu, ko ietver arÄ« naudas lÄ«dzekļi kÄ Ä«pašums, kas novedis tautu lÄ«dz nabadzÄ«bai un pat piespiedis atstÄt valsti.
To arÄ« mÄ“Ä£inÄsim izprast no konkrÄ“tiem piemÄ“riem.
Astoņus gadus esmu pacietÄ«gi vienatnÄ“ cÄ«nÄ«jies ar „vÄ“jdzirnavÄm” tiesu sistÄ“mÄ un tagad esmu nolÄ“mis publiskot šÄ« perioda notikumus. Der atcerÄ“ties kaut vai tikai dažus no demokrÄtijas pamatprincipiem, tÄdus kÄ tiesiskums, atklÄtÄ«ba, vienlÄ«dzÄ«ba, tiesÄ«bas uz Ä«pašumu, cilvÄ“ka cienÄ«giem dzÄ«ves apstÄkļiem, kam jÄpievieno dzÄ«vÄ«ba un veselÄ«ba, ko daudzi ir zaudÄ“juši šo represiju rezultÄtÄ. Var piedot cilvÄ“cÄ«gu kļūdÄ«šanos, bet nav piedodama vienaldzÄ«ba, pavirša attieksme un pat tÄ«ša ļauna rÄ«cÄ«ba, redzot un saprotot, ka tas nodara kaitÄ“jumu cilvÄ“ka pamattiesÄ«bÄm, ko mums garantÄ“ Satversme.
Tad rodas jautÄjums, ar ko šis laiks un Satversme atšÄ·iras no LPSR KonstitÅ«cijas, ja tÄ ir tikai uzrakstÄ«ta uz papÄ«ra, bet nav realizÄ“ta dzÄ«vÄ“? KÄpÄ“c mÄ“s izliekamies neredzam, ka tiek pÄrkÄpta LR Satversme?
Liels paldies tiem, kas man centušies tiešÄ vai netiešÄ veida palÄ«dzÄ“t. Kas atklÄti pateikuši patiesÄ«bu un uz kuru lÅ«gumu pamata šajÄ rakstÄ viņus neidentificÄ“šu. Paturu tiesÄ«bas publiskot to personu vÄrdus un uzvÄrdus, kuri figurÄ“s manÄ rÄ«cÄ«bÄ esošajos dokumentos, jo tie uzskatÄmi par pierÄdÄ«jumiem vistiešÄkajÄ loÄ£iskajÄ izpratnÄ“.
Jau iepriekš atvainojos, ja tÄ ir sanÄcis, bet tiešÄm gadus desmit atpakaļ nevarÄ“ju iedomÄties, ka kaut kas tÄds LatvijÄ ir iespÄ“jams, iespÄ“jams zemÄ“, par kuras neatkarÄ«bu un brÄ«vÄ«bu tauta vienoti atradÄs pie barikÄdÄ“m, un ka saukli – KAUT BASÄ€M KÄ€JÄ€M, BET BRĪVÄ€ LATVIJÄ€ – kÄdi citi izmantos savtÄ«gos nolÅ«kos, piespiežot tautu klusÄ“t ar iebaidÄ«šanas lÄ«dzekļiem, manipulÄ“jot pat ar likumu.
Var jau melot, kam un kÄ grib, bet sev un dievam nav iespÄ“jams samelot. TÄpÄ“c esmu nolÄ“mis sÄkt ar atklÄtu vÄ“stuli tieši vienai no amatpersonÄm un tieši par viņa publisku paziņojumu nepieļaujot turpmÄk atrunu – “piedodiet, bet es jau neko nezinÄju”.
ProvÄ“sim saprast, kas patiesÄ«bÄ notiek LatvijÄ un kam ir izdevÄ«ga Latvijas tautas atkarÄ«ba no naudas. KÄpÄ“c tauta ir spiesta slÄ“pt patiesos ienÄkumus, un kÄpÄ“c tiesÄs var norÄ“Ä·inÄties tikai ar banku kartÄ“m un nepieņem ES oficiÄlos maksÄšanas lÄ«dzekļus – eiro banknotes. KÄpÄ“c jÄizpilda privÄtu institÅ«ciju – banku – anketas, kurÄs Tev jÄnorÄda personÄ«gie politiskie uzskati un citi dati. Vai tas patiesÄ«bÄ nav saprotams kÄ – kas Tu esi un ko Tev var atņemt?
Vai Latvijas veiksmes stÄsta zemteksts nav saprotams sekojoši – ja kas nepatÄ«k, var iet, kur acis rÄda. Ar varu Tevi neviens te netur un uz SibÄ«riju arÄ« nesÅ«ta. Diez vai tagad varÄ“tu uzdrošinÄties sÅ«tÄ«t lopu vagonos uz SibÄ«riju, tÄdēļ tiek pielietotas smalkÄkas metodes, radot cilvÄ“kiem neciešamus apstÄkļus DzimtenÄ“. TautÄ pat mÄ“dz smieties – Īrija nav Sib-Īrija.
Var cilvÄ“kus sodÄ«t par neeksistÄ“jošiem pÄrkÄpumiem, var kÄdam kriminÄllietu par patiesÄ«bas paušanu uztaisÄ«t, nosaucot cilvÄ“ku par pretvalstisku nodevÄ“ju, un var pavisam vienkÄrši – radÄ«t atkarÄ«bu no naudas, lobÄ“jot banku biznesu. TÄdēļ liela daļa izvÄ“las paši bÄ“gt no šÄ«s valsts, kas pazemo cilvÄ“ka pašcieņu un padarÄ«jusi lielu tautas daļu par baltajiem vergiem vai nabaga klejotÄjiem.