Iesaki rakstu:

Latviju mÄ“s uzskatām par tiesisku valsti. Latvija LR SatversmÄ“ ir deklarÄ“ta par demokrātisku un tiesisku valsti. Ieskatoties Latvijas Republikas Satversmes 8. nodaļā „CilvÄ“ka pamattiesÄ«bas”, rodas virkne jautājumu, un viens no bÅ«tiskākajiem: vai tiek realizÄ“ts princips - vienlÄ«dzÄ«ba likuma un tiesas priekšÄ?

Lai turpmāk teiktajā nav pārpratumu, es vÄ“los publikācijās atsaukties uz Latvijas Republikas Satversmes 100. pantu un paskaidrot, ka paudÄ«šu savu personÄ«go viedokli, to apstiprinot ar manā rÄ«cÄ«bā esošajiem dokumentiem, kuri iegÅ«ti, balstoties uz publisku pieejamÄ«bu, vai saistÄ«ti tieši ar mani personÄ«gi. Tie nav saistÄ«ti ar komercnoslÄ“pumu, ar kuru manipulÄ“jot tiek noslÄ“pta informācija tautai par patiesajiem notikumiem, iespÄ“jams, pat lai slÄ“ptu SatversmÄ“ noteikto tiesÄ«bu aizskārumus, jo par šÄda statusa uzlikšanu manis sniegtajai informācijai man nav zināms, kā arÄ« nav ar manu parakstu apliecināta dokumenta par minÄ“tās informācijas neizpaušanu.

IzlasÄ«ju rakstu “Par sistÄ“mu, kurā darbojas sliktie maksātnespÄ“jas administratori” un sapratu, ka cilvÄ“kiem jābÅ«t informÄ“tiem par daudzām sliktām lietām, jo tās nodara kaitÄ“jumu mÅ«su tautas interesÄ“m.

PatiesÄ«bā jau runa ir par paklausÄ«gu pakalpiņu armiju un sistÄ“mu, kur gali nāk no banku un juristu izveidotā kopprodukta, ko varam nosaukt par shÄ“mu – TIESÄ€ŠANÄ€S KÄ€ BIZNESS.

Idejas pamats – radÄ«t shÄ“motāju grupām ar banku starpniecÄ«bu labvÄ“lÄ«gus nosacÄ«jumus naudas „taisÄ«šanai” uz parādsaistÄ«bu rÄ“Ä·ina, to realizÄ“jot un piesedzot ar kreditoriem labvÄ“lÄ«giem un pārāk vienkāršotiem, bez objektÄ«vas iedziļināšanās un tiesÄ«bu principu piemÄ“rošanas, spriedumiem. Kādēļ gan rÄ“Ä·ināt santÄ«mus, kas pārvÄ“ršas miljonos, un iedziļināties, ja vienkāršÄk ir piedzÄ«t visu, ko prasa. Tā par miljonāriem uz tautas rÄ“Ä·ina pārvÄ“ršas kredÄ«tiestādes, māju apsaimniekotāji, tiesu izpildÄ«tāji un administratori. To sauc par negodÄ«gu komercpraksi.

LÄ«dz ar to tiek dota zaļā gaisma daļas tiesnešu, tiesu izpildÄ«tāju un administratoru brÄ«vai un nesodāmai rÄ«cÄ«bai.

Kur slÄ“pjas patiesā labuma guvÄ“ji? Kā tos saskatÄ«t? Un vai kāds augšÄ to ir ieinteresÄ“ts saskatÄ«t? Vai tiesneši nav kļuvuši par automātiskiem naudas piedzinÄ“jiem un aizmirsuši par SatversmÄ“ noteiktām cilvÄ“ktiesÄ«bām, tai skaitā tiesÄ«bām uz Ä«pašumu, ko ietver arÄ« naudas lÄ«dzekļi kā Ä«pašums, kas novedis tautu lÄ«dz nabadzÄ«bai un pat piespiedis atstāt valsti.

To arī mēģināsim izprast no konkrētiem piemēriem.

Astoņus gadus esmu pacietÄ«gi vienatnÄ“ cÄ«nÄ«jies ar „vÄ“jdzirnavām” tiesu sistÄ“mā un tagad esmu nolÄ“mis publiskot šÄ« perioda notikumus. Der atcerÄ“ties kaut vai tikai dažus no demokrātijas pamatprincipiem, tādus kā tiesiskums, atklātÄ«ba, vienlÄ«dzÄ«ba, tiesÄ«bas uz Ä«pašumu, cilvÄ“ka cienÄ«giem dzÄ«ves apstākļiem, kam jāpievieno dzÄ«vÄ«ba un veselÄ«ba, ko daudzi ir zaudÄ“juši šo represiju rezultātā. Var piedot cilvÄ“cÄ«gu kļūdÄ«šanos, bet nav piedodama vienaldzÄ«ba, pavirša attieksme un pat tÄ«ša ļauna rÄ«cÄ«ba, redzot un saprotot, ka tas nodara kaitÄ“jumu cilvÄ“ka pamattiesÄ«bām, ko mums garantÄ“ Satversme.

Tad rodas jautājums, ar ko šis laiks un Satversme atšÄ·iras no LPSR KonstitÅ«cijas, ja tā ir tikai uzrakstÄ«ta uz papÄ«ra, bet nav realizÄ“ta dzÄ«vÄ“? KāpÄ“c mÄ“s izliekamies neredzam, ka tiek pārkāpta LR Satversme?

Liels paldies tiem, kas man centušies tiešÄ vai netiešÄ veida palÄ«dzÄ“t. Kas atklāti pateikuši patiesÄ«bu un uz kuru lÅ«gumu pamata šajā rakstā viņus neidentificÄ“šu. Paturu tiesÄ«bas publiskot to personu vārdus un uzvārdus, kuri figurÄ“s manā rÄ«cÄ«bā esošajos dokumentos, jo tie uzskatāmi par pierādÄ«jumiem vistiešÄkajā loÄ£iskajā izpratnÄ“.

Jau iepriekš atvainojos, ja tā ir sanācis, bet tiešÄm gadus desmit atpakaļ nevarÄ“ju iedomāties, ka kaut kas tāds Latvijā ir iespÄ“jams, iespÄ“jams zemÄ“, par kuras neatkarÄ«bu un brÄ«vÄ«bu tauta vienoti atradās pie barikādÄ“m, un ka saukli – KAUT BASÄ€M KÄ€JÄ€M, BET BRĪVÄ€ LATVIJÄ€ – kādi citi izmantos savtÄ«gos nolÅ«kos, piespiežot tautu klusÄ“t ar iebaidÄ«šanas lÄ«dzekļiem, manipulÄ“jot pat ar likumu.

Var jau melot, kam un kā grib, bet sev un dievam nav iespÄ“jams samelot. TāpÄ“c esmu nolÄ“mis sākt ar atklātu vÄ“stuli tieši vienai no amatpersonām un tieši par viņa publisku paziņojumu nepieļaujot turpmāk atrunu – “piedodiet, bet es jau neko nezināju”.

ProvÄ“sim saprast, kas patiesÄ«bā notiek Latvijā un kam ir izdevÄ«ga Latvijas tautas atkarÄ«ba no naudas. KāpÄ“c tauta ir spiesta slÄ“pt patiesos ienākumus, un kāpÄ“c tiesās var norÄ“Ä·ināties tikai ar banku kartÄ“m un nepieņem ES oficiālos maksāšanas lÄ«dzekļus – eiro banknotes. KāpÄ“c jāizpilda privātu institÅ«ciju – banku – anketas, kurās Tev jānorāda personÄ«gie politiskie uzskati un citi dati. Vai tas patiesÄ«bā nav saprotams kā – kas Tu esi un ko Tev var atņemt?

Vai Latvijas veiksmes stāsta zemteksts nav saprotams sekojoši – ja kas nepatÄ«k, var iet, kur acis rāda. Ar varu Tevi neviens te netur un uz SibÄ«riju arÄ« nesÅ«ta. Diez vai tagad varÄ“tu uzdrošināties sÅ«tÄ«t lopu vagonos uz SibÄ«riju, tādēļ tiek pielietotas smalkākas metodes, radot cilvÄ“kiem neciešamus apstākļus DzimtenÄ“. Tautā pat mÄ“dz smieties – Īrija nav Sib-Īrija.

Var cilvÄ“kus sodÄ«t par neeksistÄ“jošiem pārkāpumiem, var kādam krimināllietu par patiesÄ«bas paušanu uztaisÄ«t, nosaucot cilvÄ“ku par pretvalstisku nodevÄ“ju, un var pavisam vienkārši – radÄ«t atkarÄ«bu no naudas, lobÄ“jot banku biznesu. Tādēļ liela daļa izvÄ“las paši bÄ“gt no šÄ«s valsts, kas pazemo cilvÄ“ka pašcieņu un padarÄ«jusi lielu tautas daļu par baltajiem vergiem vai nabaga klejotājiem.