Vai “dalÄ«tÄ izmeklÄ“Å¡ana†nav organizÄ“tÄs noziedzÄ«bas interesÄ“s?
Klementijs RancÄns · 03.09.2017. · Komentāri (16)Šis raksts ir kÄrtÄ“jÄs pÄrdomas pÄ“c TV raidÄ«jumu “Tieša runa” un par ierakstu publikÄciju t.s. oligarhu lietÄ. TV raidÄ«jumÄ par KNABa priekšnieka iecelšanu virmoja viena no galvenajÄm domÄm – vai jaunais KNABa priekšnieks JÄ“kabs Straume atjaunos tÄ reputÄciju, sakÄrtos tajÄ darba organizÄciju? No raidÄ«juma dalÄ«bniekiem atbilde neizskanÄ“ja. Bija izteikumi, un arÄ« vairÄkums telefonaptaujÄ apliecinÄja, ka darbu uzsÄk labi, bet…”. Par “oligarhu” krahu pÄrmetumi no raidÄ«juma dalÄ«bniekiem skanÄ“ja prokuratÅ«ras adresÄ“, bet manÄ skatÄ«jumÄ vaina meklÄ“jama vispirms KriminÄlprocesa likumÄ, kas rada apstÄkļus iejaukties izmeklÄ“šanÄ un procesa virzÄ«tÄjam dot norÄdÄ«jumus.
ArÄ« Jutas StrÄ«Ä·es skandÄli ar KNABa vadÄ«tÄjiem, manuprÄt, tieši saistÄ«ti ar vadÄ«tÄju vÄ“lmi iejaukties izmeklÄ“šanÄ kÄ no KNABa vadÄ«bas puses, tÄ no prokuratÅ«ras, kad StrÄ«Ä·e, man liekas, vÄ“lÄ“jÄs slÄ“pt lietas apstÄkļus – pret ko un par ko veic izmeklÄ“šanu, bet nav šaubu, vadÄ«tÄji bija greizsirdÄ«gi, jutÄs aizskarti viņu ambÄ«ciju dēļ – es priekšnieks un nedrÄ«kstu zinÄt, kas notiek izmeklÄ“šanÄ? Un sÄkÄs Jutas StrÄ«Ä·es darba kontrole un atskaite, kur bija, ko darÄ«ja, ar ko nodarbojas vai katru mirkli. Un sÄkÄs sÄ“rija dienesta izmeklÄ“šanu un atlaišanu no amata, ka nepakļaujas.
KriminÄlprocesa likuma (turpmÄk – likuma) 1. pantÄ noteikts, ka KriminÄlprocesa likuma mÄ“rÄ·is ir noteikt tÄdu kriminÄlprocesa kÄrtÄ«bu, kas nodrošina efektÄ«vu KriminÄllikuma normu piemÄ“rošanu un kriminÄltiesisko attiecÄ«bu taisnÄ«gu noregulÄ“jumu.
Te nu saskaramies ar citiem likuma pantiem, kuri, manuprÄt, apšauba šo galveno virzÄ«bu. TÄ, apskatÄ«sim likuma 17.pantu par procesuÄlo funkciju nodalÄ«šanu. TajÄ teikts, ka “cilvÄ“ka tiesÄ«bu ierobežojumu kontroles funkcija pirmstiesas procesÄ un apsÅ«dzÄ«bas, aizstÄvÄ«bas un tiesas spriešanas funkcijas kriminÄlprocesÄ ir nodalÄ«tas”. Paredzu, ka ne katrs jurists sapratÄ«s teikto par „cilvÄ“ka tiesÄ«bu ierobežojumu kontroles funkciju”, kas tÄs veic un kÄdēļ.
DalÄ«tÄ izmeklÄ“šana kÄ iemesls, kas ļauj “norakt” lietas, - kas visticamÄk noticies ar “oligarhu lietu”!
Nereti saka, ka likumi ir labi, bet tos piemÄ“ro cilvÄ“ki un izmanto ļaunprÄtÄ«gi. Likumus nevar uzrakstÄ«t visÄm dzÄ«ves vajadzÄ«bÄm. JÄ, bet…
ReÄli nodalÄ«tas ir tikai divas funkcijas, proti, izmeklÄ“šana kriminÄllietÄs, ko sauc par "procesu", kas sadalÄ«ts daļÄs - policijas izmeklÄ“šana un prokuratÅ«ras izmeklÄ“šana, tas ir - ar likumu noteikta “dalÄ«tÄ izmeklÄ“šana”. Gan no prokuratÅ«ras dzird taisnošanos, ka prokuratÅ«ra izmeklÄ“šanu neveic. Veic gan, plašÄ spektrÄ, ko nosaka vairÄki šÄ« likuma panti, tajÄ skaitÄ likuma 37.pants.
RaidÄ«juma vadÄ«tÄjs jautÄja dalÄ«bniekiem, kÄdus jautÄjumus deputÄti uzdeva jaunajam KNABa priekšnieka kandidÄtam, kÄ viņš atjaunos KNABa reputÄciju. Uz uzdoto jautÄjumu, kas dotu atbildi, tomÄ“r neko sakarÄ«gu dzirdÄ“t neizdevÄs. Viena no atbildÄ“m varÄ“ja bÅ«t, ka iestÄdÄ“, arÄ« jebkurÄ policijas iestÄdÄ“, jÄpanÄk netraucÄ“ta un viengabalaina lietas apstÄkļu izmeklÄ“šana. KÄ redzam, likums to neļauj.
Tad rodas cits jautÄjums – vai iestÄdes vadÄ«tÄjs bez iejaukšanÄs izmeklÄ“šanÄ var nodrošinÄt neatkarÄ«gu izmeklÄ“šanu. Likums par dalÄ«to izmeklÄ“šanu atkal klÄt, - tas neļauj netraucÄ“tu un viengabalainu lietas apstÄkļu izmeklÄ“šanu, neatkarÄ«gu izmeklÄ“šanu. VÄ“rtÄ“jiet “oligarhu lietu” un sapratÄ«siet, ka prokuratÅ«ra neatkarÄ«gi no tÄ, ka tas ir likumÄ«gi vai nepamatoti, iejaucÄs izmeklÄ“šanÄ – pieņēma lÄ“mumu par lietas izbeigšanu, kad to bÅ«tu daudz lietderÄ«gÄk atdot izmeklÄ“tÄjam atpakaļ, norÄdot motivÄciju.
IzmeklÄ“jamÄs kriminÄllietas ir iespÄ“jams likumiski pakļaut interešu konfliktam!
Un ko nozÄ«mÄ“ ar likumu noteiktÄs policijas priekšnieku, tajÄ skaitÄ KNABa priekšnieka un prokuroru tiesÄ«bas dot norÄdÄ«jumus kriminÄllietÄs?
MinÄ“tajÄ 37.pantÄ noteikts, ka prokurors saskaÅ†Ä ar prokuratÅ«ras iestÄdÄ“ noteikto pienÄkumu sadali vai rÄ«kojumu konkrÄ“tajÄ kriminÄlprocesÄ veic izmeklÄ“šanas uzraudzÄ«bu, ir uzraugošais prokurors.
Uzraugošajam prokuroram izmeklÄ“šanas laikÄ ir pienÄkums dot norÄdÄ«jumus par procesa veida izvÄ“li, izmeklÄ“šanas virzienu un izmeklÄ“šanas darbÄ«bu veikšanu, pieņemt lÄ“mumu par kriminÄlprocesa uzsÄkšanu un nodošanu izmeklÄ“šanas iestÄdei, pieprasÄ«t doto norÄdÄ«jumu izpildi, jebkurÄ laikÄ iepazÄ«ties ar kriminÄlprocesa materiÄliem, atcelt procesa virzÄ«tÄja un izmeklÄ“šanas grupas dalÄ«bnieka lÄ“mumus, piedalÄ«ties to procesuÄlo darbÄ«bu veikšanÄ, kas vÄ“rstas uz sadarbÄ«bu ar personu, kurai ir tiesÄ«bas uz aizstÄvÄ«bu, kÄ arÄ« vienkÄršÄka procesa izvÄ“lÄ“. Nu ko, pilns spektrs, lai prokurors varÄ“tu iejaukties izmeklÄ“šanÄ!
Un policijas, šeit arÄ« KNABa priekšnieka tiesÄ«bas iejaukties izmeklÄ“šanÄ ne mazÄkas, ja ne lielÄkas. LasÄm KriminÄlprocesa likuma 31.pantu. Proti, izmeklÄ“tÄja tiešais priekšnieks ir izmeklÄ“šanas iestÄdes vai tÄs struktÅ«rvienÄ«bas vadÄ«tÄjs vai viņa vietnieks, kuram saskaÅ†Ä ar pienÄkumu sadali vai individuÄlu rÄ«kojumu uzdots kontrolÄ“t konkrÄ“tÄ kriminÄlprocesa veikšanu izmeklÄ“šanas laikÄ.
IzmeklÄ“tÄja tiešajam priekšniekam ir pienÄkums dot norÄdÄ«jumus par izmeklÄ“šanas virzienu un izmeklÄ“šanas darbÄ«bu veikšanu, ir tiesÄ«bas iepazÄ«ties ar viņam pakļautÄs amatpersonas lietvedÄ«bÄ esošÄ kriminÄlprocesa materiÄliem, savas kompetences ietvaros pÄrņemt kriminÄlprocesa vadÄ«šanu, piedalÄ«ties tajÄs procesuÄlajÄs darbÄ«bÄs, ko veic procesa virzÄ«tÄjs vai izmeklÄ“šanas grupas dalÄ«bnieks, atcelt savÄ pakļautÄ«bÄ esošo amatpersonu nepamatoti un nelikumÄ«gi pieņemtos lÄ“mumus.
Teiktais, ka tiesu varas iestÄdes priekšniekiem noteikta pilna vara pÄr izmeklÄ“tÄju, kuru tas ieceļ vai tiesÄ«gs atcelt, nav glaimojoša situÄcija par labu tam, lai izmeklÄ“tÄjs bÅ«tu neatkarÄ«gs, patstÄvÄ«gs un neietekmÄ“jams – no vienas puses, bet no otras puses – viņa darbs otrajÄ izmeklÄ“šanas pakÄpÄ“ – pie prokurora var tikt izmainÄ«ts lÄ«dz nepazÄ«šanai bez tiesas sprieduma vai lÄ“muma.
Katrs sapratÄ«s kas var notikt ar izmeklÄ“šanu un tiesiskumu, valsts drošÄ«bu – tiesiskas valsts “skulptÅ«ru”, ja iedomÄjamies - kÄ viens mÄkslinieks, tÄ“lnieks veido skulptÅ«ru kÄ autors "A", bet viņam otrs, pat vairÄki diktÄ“ noteikumus, kÄ to skulptÅ«ru veidot. Tad rodas jautÄjums - kurš ir skulptÅ«ras autors, no kura prasÄ«t atbildÄ«bu? Un vai šÄds dÄ«dÄ«ts skulptors izveidosies kÄ mÄkslinieks – personÄ«ba?
Kad uzturÄ“ju apsÅ«dzÄ«bas kriminÄllietÄs, tiesa par lietu prasÄ«ja pilnu atbildÄ«bu prokuroram, kaut lietu "PUSIZMEKLÄ’JA" kriminÄlpolicijas priekšniekam (vai KNABA priekšniekam) padotais, norÄ«kotais kriminÄlinspektors, bet prokurors "šuva tikai mÄ“teļa pogas, kabatas un vÄ“l kaut ko, mÄ“teli šuva šis kriminÄlizmeklÄ“tÄjs", kurš zina drÄ“bi labi, labÄk, sÄ«kÄk, pat to, kas aiz kadra - operatÄ«vos pasÄkumus. TÄ arÄ« izskanÄ“ja pÄ“dÄ“jÄ TV “TiešÄ runa” raidÄ«jumÄ, ka nepieciešams zinÄt operatÄ«vo darbÄ«bu rezultÄtÄ iegÅ«tÄs ziņas un fakti.
DalÄ«tÄ izmeklÄ“šana, vÄ“rojot “oligarhu lietas galu”, rada pamatotas aizdomas, ka tÄ pakÄrtota organizÄ“tai noziedzÄ«bai!
LatvijÄ izveidotÄ "DALĪTÄ€ IZMEKLÄ’ŠANA", visticamÄkais, ir izveidota ar nolÅ«ku pakļaut izmeklÄ“šanu augstÄkai kontrolei, kas ir valsts tiesiskuma problÄ“ma, jo rada aizdomas, ka tÄ pakÄrtota organizÄ“tÄs noziedzÄ«bas interesÄ“s, lai ar likumu varÄ“tu iejaukties izmeklÄ“šanÄ, vajadzÄ«bas gadÄ«jumÄ atbrÄ«vot no atbildÄ«bas "sabiedrÄ«bÄ cienÄ«jamus cilvÄ“kus", piemÄ“ram, “oligarhus”. Citu labumu no tÄ neredzu. Nu ja, ja mÄ“s visi bÅ«tu “zelta cilvÄ“ki”, taisni un patiesi, arÄ« dalÄ«to izmeklÄ“šanu varÄ“tu nepakļaut apšaubÄ«šanai, bet no tÄ mÄ“s LatvijÄ vismaz esam tÄlu.
Nesen dzirdÄ“ju pa radio, ka "oligarhu lietas" prokuratÅ«ras lietÄ pazuduši dokumenti vai noklausÄ«šanÄs telefonieraksti. kas bija pirms tam, policijas izmeklÄ“šanas stadijÄ.
DalÄ«tÄs izmeklÄ“šanas gadÄ«jumÄ policijÄ izmeklÄ“šana vienmÄ“r ir sasteigta, nepabeigta, to nodod prokuroram, kas visu pÄrtaisa pa savam, pÄrvÄ“rtÄ“ pierÄdÄ«jumus utt. IzmeklÄ“šana tiek turpinÄta atrauti no operatÄ«vÄ materiÄla klÄsta - izmeklÄ“šana saraustÄ«ta, pakļauta atšÄ·irÄ«giem pierÄdÄ«jumu vÄ“rtÄ“jumiem, jo jurisprudencÄ“ pastÄv patiesÄ«ba: cik juristu, tik patiesÄ«bu. IzmeklÄ“šana šÄdus secinÄjumus necieš, jo vienÄ procesÄ no A lÄ«dz Z patiesÄ«bai un secinÄjumiem jÄbÅ«t vienotiem.
2016. gada 18.februÄrÄ« Latvijas Radio arÄ« izskanÄ“ja, ka IgaunijÄ izmeklÄ“tÄji izmeklÄ“šanu veic pilnÄ«bÄ, tikai tad nosÅ«ta lietu prokuroram. KÄ skaties, tÄ IgaunijÄ dzÄ«ve ar likumiem sakÄrtotÄka, likumi cilvÄ“cÄ«gÄki, godÄ«gÄki un atbilstošÄki valsts un tautas vajadzÄ«bÄm, valsts budžets pat lielÄks kÄ Latvijai. Ko tas nozÄ«mÄ“, tas ir pÄ“tnieciskÄs žurnÄlistikas darbs.
ManuprÄt, visÄs policijÄs (arÄ« KNABÄ) valstÄ« ir jÄatjauno izmeklÄ“tÄju institÅ«ts ar tÄ patstÄvÄ«bu, neatkarÄ«bu, tÄ pÄrraudzÄ«bu nododot iekšlietu ministram.
Teiks daži “zinÄtÄji”, ka izmeklÄ“tÄjs bez uzraudzÄ«bas varÄ“s taisÄ«t daudz lielÄkus brÄ«numus. Nav taisnÄ«ba ne par mata tiesu. Protams, no atsevišÄ·Äm negodprÄtÄ«bÄm, kÄ mÄ“dz teikt, neviens nav pasargÄts. Toties izmeklÄ“tÄjs kļūst atbildÄ«gs cietušo un apsÅ«dzÄ“to, advokÄtu, pat sabiedrÄ«bas un liecinieku uzraudzÄ«bÄ, bet galvenais – trÄ«s tiesu instances uzrauga visu procesu. SavukÄrt prokurors šeit var ņemt pilnu aktÄ«vu dalÄ«bu, kad izmeklÄ“tÄjs lietu nosÅ«ta prokuroram apstiprinÄšanai un virzÄ«šanai uz tiesu vai atgriešanai atpakaļ, ja uzskata, ka izmeklÄ“šana ir nekvalitatÄ«va, nepietiek pierÄdÄ«jumu izskatÄ«šanai tiesÄ un/vai apsÅ«dzÄ«bas uzturÄ“šanai. Vai ir pÄrkÄpts likums.
ProkuratÅ«ra, ja grib pati ierosina izmeklÄ“šanu, bet parasti nodod policijai. Kad grib, atrunÄjas - prokuratÅ«ra izmeklÄ“šanu neveic. Bet kas tad tas ir - apsÅ«dzÄ«bas celšana un visas citas darbÄ«bas lÄ«dz nodošanai tiesai?
“Oligarhu lietÄ” sarunu ieraksta publikÄcijas sakarÄ skandÄls un baumošana atbilst “Äekas maisu” melÄ«giem pravietojumiem
Esmu jau rakstÄ«jis, ka noziegumu atklÄšanÄ, izmeklÄ“šanÄ un iztiesÄšanÄ valda liela apjoma haoss, nenoteiktÄ«ba un neskaidrÄ«bas. KÄ var runÄt par kvalitÄti, ja praktiski izmeklÄ“tÄju institÅ«ts kÄ tÄds neeksistÄ“. JautÄs – kas tad izmeklÄ“ lietas, vai, kÄ to tagad sauc – kas izmeklÄ“ procesus, ja nav izmeklÄ“tÄju? Atbildu: izmeklÄ“tÄji nav izmeklÄ“tÄji, bet tikai procesa virzÄ«tÄji, inspektori.
Protams, ne vienmÄ“r, bet, kad vajag, izmeklÄ“šana, lai cik tas skan bargi, kÄ tÄda ir sagrauta – padarÄ«ta par vadÄmu manipulÄ“jamu, sadrumstalotu un bezatbildÄ«gu, ar likumu. Nereti izmeklÄ“tÄjs ir "norÄdÄ«jumu pildÄ«tÄjs un grÄmatvedis". Nedaudz pÄrspÄ«lÄ“ts izteikums, bet tam ir pamats.
Un, piemÄ“ram, TV raidÄ«jumÄ „TiešÄ runa” par KNAB jauno vadÄ«tÄja iecelšanu viena no galvenajÄm domÄm, kas tur virmoja, bija – vai jaunais KNAB priekšnieks atjaunos tÄ reputÄciju? RaidÄ«juma dalÄ«bnieki atbildi nesniedza. Bija izteikumi, un arÄ« telefonaptaujÄ vairÄkums apliecinÄja, ka JÄ“kabs Straume darbu uzsÄk labi, bet… nekÄds rezultÄts netika fiksÄ“ts. “ÄŒiks”?
Tika pÄrmests arÄ« Ä¢enerÄlprokuratÅ«rai, bet manÄ skatÄ«jumÄ vaina meklÄ“jama KriminÄllikumÄ (KL) un KriminÄlprocesa likumÄ (KPL). MinÄ“tajos likumos daudz pantu tulkojami "pÄ“c vajadzÄ«bas". Pieskaršos tikai dažiem KPL pantiem.
ŠajÄ pašÄ kontekstÄ arÄ« Jutas StrÄ«Ä·es skandÄli ar KNABa vadÄ«tÄjiem, manuprÄt, bija tieši saistÄ«ti ar vadÄ«tÄju vÄ“lmi iejaukties izmeklÄ“šanÄ kÄ no KNAB vadÄ«bas puses, tÄ no prokuratÅ«ras puses. No publiskiem izteikumiem varÄ“ja manÄ«t, ka J. StrÄ«Ä·e vÄ“lÄ“jÄs slÄ“pt lietas apstÄkļus – pret ko un par ko notiek izmeklÄ“šana, bet vadÄ«tÄji bija greizsirdÄ«gi un jutÄs aizskarti savu ambÄ«ciju dēļ – es taÄu esmu priekšnieks, bet nedrÄ«kstu zinÄt, kas notiek izmeklÄ“šanÄ? Teikto pierÄda neskaitÄmas dienesta izmeklÄ“šanas, Jutas StrÄ«Ä·es darba kontrole vai par katru mirkli - kur bija, ko darÄ«ja, ar ko nodarbojÄs.
KriminÄlprocesa likuma 1. pantÄ noteikts, ka KriminÄlprocesa likuma (KPL) mÄ“rÄ·is ir noteikt tÄdu kriminÄlprocesa kÄrtÄ«bu, kas nodrošina efektÄ«vu KPL normu piemÄ“rošanu un kriminÄltiesisko attiecÄ«bu taisnÄ«gu noregulÄ“jumu.
Par kÄdu efektÄ«vu normu piemÄ“rošanu varam runÄt, ja to liedz KPL 17.pants par procesuÄlo funkciju nodalÄ«šanu? TajÄ teikts, ka “cilvÄ“ka tiesÄ«bu ierobežojumu kontroles funkcija pirmstiesas procesÄ un apsÅ«dzÄ«bas, aizstÄvÄ«bas un tiesas spriešanas funkcijas kriminÄlprocesÄ ir nodalÄ«tas”. Paredzu, ka ne katrs jurists sapratÄ«s šajÄ pantÄ teikto par “cilvÄ“ka tiesÄ«bu ierobežojumu kontroles funkciju”, to, kas tÄs veic un kÄdam nolÅ«kam tÄs kalpo.
Nereti saka, ka likumi ir labi, bet tos piemÄ“ro cilvÄ“ki, kuri mÄ“dz izmantot likumus ļaunprÄtÄ«gi. Likumus nevar uzrakstÄ«t visÄm dzÄ«ves vajadzÄ«bÄm. TÄ ir, bet …
IzmeklÄ“šanu veic divÄs daļÄs – policijÄ un prokuratÅ«rÄ. No prokuratÅ«ras puses gan dzird taisnošanos, ka prokuratÅ«ra izmeklÄ“šanu neveic. Veic gan, turklÄt plašÄ spektrÄ un nosaka pašus svarÄ«gÄkos “taisnÄ«ga noregulÄ“juma” momentus – apsÅ«dzÄ«bas uzradÄ«šanu, ko nereti pretrunÄ ar likumu dÄ“vÄ“ “par personas saukšanu pie kriminÄlatbildÄ«bas”, kas ir vienÄ«gi tiesas funkcija.
Ar likumu nodalÄ«tais izmeklÄ“šanas process prokuroram nosaka tiesÄ«bas iejaukties izmeklÄ“šanÄ, izdarÄ«t secinÄjumus un noteikt nodarÄ«juma kvalifikÄciju no jauna, pÄ“c savas izpratnes vai ”pÄ“c vajadzÄ«bas’. Esmu ar to saskÄries, kad Ä¢enerÄlprokuratÅ«ra iejaucÄs izmeklÄ“šanÄ, pat neļÄva izmeklÄ“t kÄda “oligarha” lietu (nu jau noilgums).
RaidÄ«juma vadÄ«tÄjs jautÄja dalÄ«bniekiem, kÄdus jautÄjumus deputÄti uzdeva jaunajam KNAB priekšnieka kandidÄtam par to, kÄ viņš atjaunos KNAB reputÄciju. SakarÄ«gu atbildi sadzirdÄ“t neizdevÄs. Bet viena no atbildÄ“m varÄ“ja bÅ«t – iestÄdÄ“ jÄpanÄk “netraucÄ“ta un viengabalaina lietas apstÄkļu izmeklÄ“šana”. KÄ redzam, likums to neļauj, izmeklÄ“šana ir sadalÄ«ta divos posmos, kur prokurors, kuram it kÄ pÄ“c likuma bija jÄuzrauga izmeklÄ“šana, bet, kad saņem lietu, to var pilnÄ«gi pÄrveidot, “sagraut”, papildinÄt un novest lÄ«dz nespÄ“jai noregulÄ“t taisnÄ«bu.
Un – ko nozÄ«mÄ“ ar likumu noteiktÄs policijas priekšnieku (arÄ« KNAB vadÄ«tÄja) un prokuroru tiesÄ«bas dot norÄdÄ«jumus kriminÄllietÄs? Mani šÄda attieksme uztrauc. Katrs sapratÄ«s, kas var notikt ar izmeklÄ“šanu un tiesiskumu, ar valsts drošÄ«bu – tiesiskas valsts “skulptÅ«ru”, ja iedomÄties, ka viens mÄkslinieks, tÄ“lnieks veido skulptÅ«ru, bet otrs, diktÄ“ viņam noteikumus, kÄ to skulptÅ«ru veidot. Rodas jautÄjums – kurš tad ir skulptÅ«ras autors, no kura prasÄ«t atbildÄ«bu? Un vai šÄdi dÄ«dÄ«ts “skulptors” izveidosies kÄ mÄkslinieks – personÄ«ba vai kÄ atbildÄ«gs izmeklÄ“tÄjs?
Tad kad es uzturÄ“ju apsÅ«dzÄ«bas kriminÄllietÄs, tiesa par lietu prasÄ«ja pilnu atbildÄ«bu prokuroram, lai arÄ« lietu "pusizmeklÄ“ja" kriminÄlpolicijas priekšniekam (vai KNAB priekšniekam) padotais, norÄ«kotais kriminÄlinspektors, kurš zina drÄ“bi labÄk, sÄ«kÄk, zina pat to, kas paliek aiz kadra – operatÄ«vos pasÄkumus.
KPL 37.pantÄ noteikts, ka prokurors, saskaÅ†Ä ar prokuratÅ«rÄ iestÄdÄ“ noteikto pienÄkumu sadali vai rÄ«kojumu, konkrÄ“tajÄ kriminÄlprocesÄ veic izmeklÄ“šanas uzraudzÄ«bu, ir uzraugošais prokurors.
UzraugošÄ prokurora pienÄkums izmeklÄ“šanas laikÄ ir dot norÄdÄ«jumus par procesa veida izvÄ“li, izmeklÄ“šanas virzienu un izmeklÄ“šanas darbÄ«bu veikšanu, pieņemt lÄ“mumu par kriminÄlprocesa uzsÄkšanu un nodošanu izmeklÄ“šanas iestÄdei, pieprasÄ«t doto norÄdÄ«jumu izpildi, jebkurÄ laikÄ iepazÄ«ties ar kriminÄlprocesa materiÄliem, atcelt procesa virzÄ«tÄja un izmeklÄ“šanas grupas dalÄ«bnieka lÄ“mumus, piedalÄ«ties to procesuÄlo darbÄ«bu veikšanÄ, kas vÄ“rstas uz sadarbÄ«bu ar personu, kurai ir tiesÄ«bas uz aizstÄvÄ«bu, kÄ arÄ« vienkÄršÄka procesa izvÄ“lÄ“. ManÄ uztverÄ“ te redzams pilns spektrs tam, kÄ prokurors var likumÄ«gi iejaukties izmeklÄ“šanÄ. KÄdēļ to nedarÄ«t, ja vajag un likums prokuroram nosaka pat šÄdu pienÄkumu?
ArÄ« policijas, tajÄ skaitÄ KNAB priekšnieka tiesÄ«bas iejaukties izmeklÄ“šanÄ nav mazÄkas. VarbÅ«t pat lielÄkas. LasÄm KriminÄlprocesa likuma 31.pantu. Proti – izmeklÄ“tÄja tiešais priekšnieks ir izmeklÄ“šanas iestÄdes vai tÄs struktÅ«rvienÄ«bas vadÄ«tÄjs, vai arÄ« viņu vietnieks, kuram, saskaÅ†Ä ar pienÄkumu sadali vai individuÄlu rÄ«kojumu, uzdots kontrolÄ“t konkrÄ“tÄ kriminÄlprocesa veikšanu izmeklÄ“šanas laikÄ.
IzmeklÄ“tÄja tiešajam priekšniekam ir pienÄkums dot norÄdÄ«jumus par izmeklÄ“šanas virzienu un izmeklÄ“šanas darbÄ«bu veikšanu, ir tiesÄ«bas iepazÄ«ties ar viņam pakļautÄs amatpersonas lietvedÄ«bÄ esošÄ kriminÄlprocesa materiÄliem, savas kompetences ietvaros pÄrņemt kriminÄlprocesa vadÄ«šanu, piedalÄ«ties tajÄs procesuÄlajÄs darbÄ«bÄs, ko veic procesa virzÄ«tÄjs vai izmeklÄ“šanas grupas dalÄ«bnieks, atcelt savÄ pakļautÄ«bÄ esošo amatpersonu nepamatoti un nelikumÄ«gi pieņemtos lÄ“mumus.
Teiktais, ka tiesu varas iestÄdes priekšniekiem noteikta pilna vara pÄr izmeklÄ“tÄju, kuru tas ieceļ vai tiesÄ«gs atcelt, no vienas puses – nekÄdÄ ziÅ†Ä nenÄk par labu tam, lai izmeklÄ“tÄjs bÅ«tu neatkarÄ«gs, patstÄvÄ«gs un neietekmÄ“jams. No otras puses – viņa darbs otrajÄ izmeklÄ“šanas pakÄpÄ“ – pie prokurora, var tik izmainÄ«ts lÄ«dz nepazÄ«šanai bez tiesas sprieduma vai lÄ“muma. Vai tÄ nav viengabalaina procesa saskaldÄ«šana, iejaukšanÄs tajÄ ar citu viedokli vai cita “taisnÄ«guma” vÄ“lmi?
JÄ, daži “zinÄtÄji” teiks, ka izmeklÄ“tÄjs bez uzraudzÄ«bas varÄ“s taisÄ«t daudz vÄ“l lielÄkus brÄ«numus. TÄ nav taisnÄ«ba. Ne par mata tiesu. Protams, no atsevišÄ·Äm negodprÄtÄ«bÄm, kÄ mÄ“dz teikt, neviens nav pasargÄts. Toties izmeklÄ“tÄjs kļūst atbildÄ«gs cietušo un apsÅ«dzÄ“to priekšÄ. Tas notiek advokÄtu, pat sabiedrÄ«bas un liecinieku uzraudzÄ«bÄ. Kad pilnÄ«gi pabeigta izmeklÄ“šana, izmeklÄ“tÄjs lietu nosÅ«ta prokuroram apstiprinÄšanai un, neiejaucoties izmeklÄ“šanÄ, prokurors lietu nosÅ«ta tiesai izskatÄ«šanai vai atdod atpakaļ papildinÄšanai vai lÄ“muma pieņemšanai to izbeigt, ja izmeklÄ“šanas iespÄ“jas izsmeltas.
Prokurors lietas izmeklÄ“šanas gaitÄ izskata arÄ« sÅ«dzÄ«bas, ja tÄdas ir par likuma pÄrkÄpumiem kriminÄllietÄ.
Savulaik man pastÄvÄ“ja kÄrtÄ«ba, ka izmeklÄ“tÄji ar lietu nÄca pie manis pirms tÄs sÅ«tÄ«šanas prokuroram un vienojÄmies, kas vÄ“l bÅ«tu darÄms, spriedÄm vai pietiek pierÄdÄ«jumu. Te jÄpiebilst, ka šÄdas sadarbÄ«bas rezultÄtÄ gadu garumÄ manÄ lietvedÄ«bÄ esošajÄs lietÄs netika konstatÄ“ts neviens brÄÄ·is.
Kad lieta nonÄk tiesÄ, zinÄms, ka to izskata pat trÄ«s tiesu instances, kur notiek visaptverošs process, kas izskata, cik likumÄ«gi izmeklÄ“ta lieta, nosaka kriminÄltiesisko attiecÄ«bu taisnÄ«gu noregulÄ“jumu.
MÅ«su valsts nelaime, kÄ jau teicu, ir LatvijÄ izveidotÄ “dalÄ«tÄ izmeklÄ“šana”. TÄ ir valsts tiesiskuma problÄ“ma. TÄ rosina aizdomas, ka ir pakÄrtota organizÄ“tÄs noziedzÄ«bas interesÄ“m, lai tÄs varÄ“tu, tÄ teikt, likumÄ«gi iejaukties izmeklÄ“šanÄ un vajadzÄ«bas gadÄ«jumÄ atbrÄ«vot no atbildÄ«bas "sabiedrÄ«bÄ cienÄ«jamus cilvÄ“kus". Cik var noprast no publikÄcijÄm, tÄ tas izskatÄs arÄ« tÄ saucamajÄ “oligarhu” lietÄ, Citu labumu no “dalÄ«tÄs izmeklÄ“šanas” es neredzu. JÄ, ja mÄ“s visi bÅ«tu “zelta cilvÄ“ki”, ja mÄ“s visi bÅ«tu taisni un patiesi, arÄ« dalÄ«to izmeklÄ“šanu varÄ“tu nepakļaut apšaubÄ«šanai, taÄu mÄ“s no tÄ LatvijÄ esam visai tÄlu.
DalÄ«tÄs izmeklÄ“šanas situÄcijÄ izmeklÄ“šana policijÄ vienmÄ“r ir sasteigta, nepabeigta, to nodod prokuroram, kas visu pÄrtaisa pa savam, pÄrvÄ“rtÄ“ pierÄdÄ«jumus, pakļauta atšÄ·irÄ«giem pierÄdÄ«jumu vÄ“rtÄ“jumiem. JurisprudencÄ“ pastÄv atziņa: cik juristu, tik patiesÄ«bu vai viedokļu.
ManuprÄt, visÄs policijÄs (arÄ« KNABÄ) valstÄ« ir jÄatjauno izmeklÄ“tÄju institÅ«ts ar tÄ patstÄvÄ«bu, neatkarÄ«bu, tÄ pÄrraudzÄ«bu nododot iekšlietu ministram (par to jau sen iestÄjÄs arÄ« Aloizs Vaznis). IzmeklÄ“tÄjam jÄļauj lemt ne tikai patstÄvÄ«gi, bez norÄdÄ«jumiem, bet arÄ« izmeklÄ“t lietu lÄ«dz galam, pabeigt izmeklÄ“šanu un tikai tad nosÅ«tÄ«t lietu prokuroram. Nevis sÅ«tÄ«t "jÄ“lvielu "vai "izstrÄdÄjumu". Jo, kamÄ“r blakus likumam bÅ«s tam pielÄ«dzinÄta prokurora un policijas priekšnieka norÄdÄ«jumu sistÄ“ma, nekÄdas izmeklÄ“šanas patstÄvÄ«bas un kvalitÄtes dalÄ«tÄjÄ policijas, (KNABa) un prokuratÅ«ras izmeklÄ“šanÄ nebÅ«s. TurklÄt – izmeklÄ“tÄja un prokurora pilna patstÄvÄ«ba, daudz precÄ«zÄks (bez divdomÄ«bÄm un zÄ«lÄ“šanas) KriminÄllikums un KriminÄlprocesa likums bÅ«tu ļoti bÄ«stami kukuļņēmÄ“jiem un kukuļu devÄ“jiem, valsts un pašvaldÄ«bu mantas izlaupÄ«tÄjiem, prihvatizÄ“tÄjiem, kontrabandistiem. Tagad prokuratÅ«ra, ja grib, pati ierosina izmeklÄ“šanu, bet parasti nodod policijai.