Iesaki rakstu:

Šis raksts ir kārtÄ“jās pārdomas pÄ“c TV raidÄ«jumu “Tieša runa” un par ierakstu publikāciju t.s. oligarhu lietā. TV raidÄ«jumā par KNABa priekšnieka iecelšanu virmoja viena no galvenajām domām – vai jaunais KNABa priekšnieks JÄ“kabs Straume atjaunos tā reputāciju, sakārtos tajā darba organizāciju? No raidÄ«juma dalÄ«bniekiem atbilde neizskanÄ“ja. Bija izteikumi, un arÄ« vairākums telefonaptaujā apliecināja, ka darbu uzsāk labi, bet…”. Par “oligarhu” krahu pārmetumi no raidÄ«juma dalÄ«bniekiem skanÄ“ja prokuratÅ«ras adresÄ“, bet manā skatÄ«jumā vaina meklÄ“jama vispirms Kriminālprocesa likumā, kas rada apstākļus iejaukties izmeklÄ“šanā un procesa virzÄ«tājam dot norādÄ«jumus.

ArÄ« Jutas StrÄ«Ä·es skandāli ar KNABa vadÄ«tājiem, manuprāt, tieši saistÄ«ti ar vadÄ«tāju vÄ“lmi iejaukties izmeklÄ“šanā kā no KNABa vadÄ«bas puses, tā no prokuratÅ«ras, kad StrÄ«Ä·e, man liekas, vÄ“lÄ“jās slÄ“pt lietas apstākļus – pret ko un par ko veic izmeklÄ“šanu, bet nav šaubu, vadÄ«tāji bija greizsirdÄ«gi, jutās aizskarti viņu ambÄ«ciju dēļ – es priekšnieks un nedrÄ«kstu zināt, kas notiek izmeklÄ“šanā? Un sākās Jutas StrÄ«Ä·es darba kontrole un atskaite, kur bija, ko darÄ«ja, ar ko nodarbojas vai katru mirkli. Un sākās sÄ“rija dienesta izmeklÄ“šanu un atlaišanu no amata, ka nepakļaujas.

Kriminālprocesa likuma (turpmāk – likuma) 1. pantā noteikts, ka Kriminālprocesa likuma mÄ“rÄ·is ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtÄ«bu, kas nodrošina efektÄ«vu Krimināllikuma normu piemÄ“rošanu un krimināltiesisko attiecÄ«bu taisnÄ«gu noregulÄ“jumu.

Te nu saskaramies ar citiem likuma pantiem, kuri, manuprāt, apšauba šo galveno virzÄ«bu. Tā, apskatÄ«sim likuma 17.pantu par procesuālo funkciju nodalÄ«šanu. Tajā teikts, ka “cilvÄ“ka tiesÄ«bu ierobežojumu kontroles funkcija pirmstiesas procesā un apsÅ«dzÄ«bas, aizstāvÄ«bas un tiesas spriešanas funkcijas kriminālprocesā ir nodalÄ«tas”. Paredzu, ka ne katrs jurists sapratÄ«s teikto par „cilvÄ“ka tiesÄ«bu ierobežojumu kontroles funkciju”, kas tās veic un kādēļ.

DalÄ«tā izmeklÄ“šana kā iemesls, kas ļauj “norakt” lietas, - kas visticamāk noticies ar “oligarhu lietu”!

Nereti saka, ka likumi ir labi, bet tos piemÄ“ro cilvÄ“ki un izmanto ļaunprātÄ«gi. Likumus nevar uzrakstÄ«t visām dzÄ«ves vajadzÄ«bām. Jā, bet…

Reāli nodalÄ«tas ir tikai divas funkcijas, proti, izmeklÄ“šana krimināllietās, ko sauc par "procesu", kas sadalÄ«ts daļās - policijas izmeklÄ“šana un prokuratÅ«ras izmeklÄ“šana, tas ir - ar likumu noteikta “dalÄ«tā izmeklÄ“šana”. Gan no prokuratÅ«ras dzird taisnošanos, ka prokuratÅ«ra izmeklÄ“šanu neveic. Veic gan, plašÄ spektrā, ko nosaka vairāki šÄ« likuma panti, tajā skaitā likuma 37.pants.

RaidÄ«juma vadÄ«tājs jautāja dalÄ«bniekiem, kādus jautājumus deputāti uzdeva jaunajam KNABa priekšnieka kandidātam, kā viņš atjaunos KNABa reputāciju. Uz uzdoto jautājumu, kas dotu atbildi, tomÄ“r neko sakarÄ«gu dzirdÄ“t neizdevās. Viena no atbildÄ“m varÄ“ja bÅ«t, ka iestādÄ“, arÄ« jebkurā policijas iestādÄ“, jāpanāk netraucÄ“ta un viengabalaina lietas apstākļu izmeklÄ“šana. Kā redzam, likums to neļauj.

Tad rodas cits jautājums – vai iestādes vadÄ«tājs bez iejaukšanās izmeklÄ“šanā var nodrošināt neatkarÄ«gu izmeklÄ“šanu. Likums par dalÄ«to izmeklÄ“šanu atkal klāt, - tas neļauj netraucÄ“tu un viengabalainu lietas apstākļu izmeklÄ“šanu, neatkarÄ«gu izmeklÄ“šanu. VÄ“rtÄ“jiet “oligarhu lietu” un sapratÄ«siet, ka prokuratÅ«ra neatkarÄ«gi no tā, ka tas ir likumÄ«gi vai nepamatoti, iejaucās izmeklÄ“šanā – pieņēma lÄ“mumu par lietas izbeigšanu, kad to bÅ«tu daudz lietderÄ«gāk atdot izmeklÄ“tājam atpakaļ, norādot motivāciju.

IzmeklÄ“jamās krimināllietas ir iespÄ“jams likumiski pakļaut interešu konfliktam!

Un ko nozÄ«mÄ“ ar likumu noteiktās policijas priekšnieku, tajā skaitā KNABa priekšnieka un prokuroru tiesÄ«bas dot norādÄ«jumus krimināllietās?
MinÄ“tajā 37.pantā noteikts, ka prokurors saskaņā ar prokuratÅ«ras iestādÄ“ noteikto pienākumu sadali vai rÄ«kojumu konkrÄ“tajā kriminālprocesā veic izmeklÄ“šanas uzraudzÄ«bu, ir uzraugošais prokurors.

Uzraugošajam prokuroram izmeklÄ“šanas laikā ir pienākums dot norādÄ«jumus par procesa veida izvÄ“li, izmeklÄ“šanas virzienu un izmeklÄ“šanas darbÄ«bu veikšanu, pieņemt lÄ“mumu par kriminālprocesa uzsākšanu un nodošanu izmeklÄ“šanas iestādei, pieprasÄ«t doto norādÄ«jumu izpildi, jebkurā laikā iepazÄ«ties ar kriminālprocesa materiāliem, atcelt procesa virzÄ«tāja un izmeklÄ“šanas grupas dalÄ«bnieka lÄ“mumus, piedalÄ«ties to procesuālo darbÄ«bu veikšanā, kas vÄ“rstas uz sadarbÄ«bu ar personu, kurai ir tiesÄ«bas uz aizstāvÄ«bu, kā arÄ« vienkāršÄka procesa izvÄ“lÄ“. Nu ko, pilns spektrs, lai prokurors varÄ“tu iejaukties izmeklÄ“šanā!

Un policijas, šeit arÄ« KNABa priekšnieka tiesÄ«bas iejaukties izmeklÄ“šanā ne mazākas, ja ne lielākas. Lasām Kriminālprocesa likuma 31.pantu. Proti, izmeklÄ“tāja tiešais priekšnieks ir izmeklÄ“šanas iestādes vai tās struktÅ«rvienÄ«bas vadÄ«tājs vai viņa vietnieks, kuram saskaņā ar pienākumu sadali vai individuālu rÄ«kojumu uzdots kontrolÄ“t konkrÄ“tā kriminālprocesa veikšanu izmeklÄ“šanas laikā.

IzmeklÄ“tāja tiešajam priekšniekam ir pienākums dot norādÄ«jumus par izmeklÄ“šanas virzienu un izmeklÄ“šanas darbÄ«bu veikšanu, ir tiesÄ«bas iepazÄ«ties ar viņam pakļautās amatpersonas lietvedÄ«bā esošÄ kriminālprocesa materiāliem, savas kompetences ietvaros pārņemt kriminālprocesa vadÄ«šanu, piedalÄ«ties tajās procesuālajās darbÄ«bās, ko veic procesa virzÄ«tājs vai izmeklÄ“šanas grupas dalÄ«bnieks, atcelt savā pakļautÄ«bā esošo amatpersonu nepamatoti un nelikumÄ«gi pieņemtos lÄ“mumus.

Teiktais, ka tiesu varas iestādes priekšniekiem noteikta pilna vara pār izmeklÄ“tāju, kuru tas ieceļ vai tiesÄ«gs atcelt, nav glaimojoša situācija par labu tam, lai izmeklÄ“tājs bÅ«tu neatkarÄ«gs, patstāvÄ«gs un neietekmÄ“jams – no vienas puses, bet no otras puses – viņa darbs otrajā izmeklÄ“šanas pakāpÄ“ – pie prokurora var tikt izmainÄ«ts lÄ«dz nepazÄ«šanai bez tiesas sprieduma vai lÄ“muma.

Katrs sapratÄ«s kas var notikt ar izmeklÄ“šanu un tiesiskumu, valsts drošÄ«bu – tiesiskas valsts “skulptÅ«ru”, ja iedomājamies - kā viens mākslinieks, tÄ“lnieks veido skulptÅ«ru kā autors "A", bet viņam otrs, pat vairāki diktÄ“ noteikumus, kā to skulptÅ«ru veidot. Tad rodas jautājums - kurš ir skulptÅ«ras autors, no kura prasÄ«t atbildÄ«bu? Un vai šÄds dÄ«dÄ«ts skulptors izveidosies kā mākslinieks – personÄ«ba?

Kad uzturÄ“ju apsÅ«dzÄ«bas krimināllietās, tiesa par lietu prasÄ«ja pilnu atbildÄ«bu prokuroram, kaut lietu "PUSIZMEKLÄ’JA" kriminālpolicijas priekšniekam (vai KNABA priekšniekam) padotais, norÄ«kotais kriminālinspektors, bet prokurors "šuva tikai mÄ“teļa pogas, kabatas un vÄ“l kaut ko, mÄ“teli šuva šis kriminālizmeklÄ“tājs", kurš zina drÄ“bi labi, labāk, sÄ«kāk, pat to, kas aiz kadra - operatÄ«vos pasākumus. Tā arÄ« izskanÄ“ja pÄ“dÄ“jā TV “TiešÄ runa” raidÄ«jumā, ka nepieciešams zināt operatÄ«vo darbÄ«bu rezultātā iegÅ«tās ziņas un fakti.

DalÄ«tā izmeklÄ“šana, vÄ“rojot “oligarhu lietas galu”, rada pamatotas aizdomas, ka tā pakārtota organizÄ“tai noziedzÄ«bai!

Latvijā izveidotā "DALĪTÄ€ IZMEKLÄ’ŠANA", visticamākais, ir izveidota ar nolÅ«ku pakļaut izmeklÄ“šanu augstākai kontrolei, kas ir valsts tiesiskuma problÄ“ma, jo rada aizdomas, ka tā pakārtota organizÄ“tās noziedzÄ«bas interesÄ“s, lai ar likumu varÄ“tu iejaukties izmeklÄ“šanā, vajadzÄ«bas gadÄ«jumā atbrÄ«vot no atbildÄ«bas "sabiedrÄ«bā cienÄ«jamus cilvÄ“kus", piemÄ“ram, “oligarhus”. Citu labumu no tā neredzu. Nu ja, ja mÄ“s visi bÅ«tu “zelta cilvÄ“ki”, taisni un patiesi, arÄ« dalÄ«to izmeklÄ“šanu varÄ“tu nepakļaut apšaubÄ«šanai, bet no tā mÄ“s Latvijā vismaz esam tālu.

Nesen dzirdÄ“ju pa radio, ka "oligarhu lietas" prokuratÅ«ras lietā pazuduši dokumenti vai noklausÄ«šanās telefonieraksti. kas bija pirms tam, policijas izmeklÄ“šanas stadijā.

DalÄ«tās izmeklÄ“šanas gadÄ«jumā policijā izmeklÄ“šana vienmÄ“r ir sasteigta, nepabeigta, to nodod prokuroram, kas visu pārtaisa pa savam, pārvÄ“rtÄ“ pierādÄ«jumus utt. IzmeklÄ“šana tiek turpināta atrauti no operatÄ«vā materiāla klāsta - izmeklÄ“šana saraustÄ«ta, pakļauta atšÄ·irÄ«giem pierādÄ«jumu vÄ“rtÄ“jumiem, jo jurisprudencÄ“ pastāv patiesÄ«ba: cik juristu, tik patiesÄ«bu. IzmeklÄ“šana šÄdus secinājumus necieš, jo vienā procesā no A lÄ«dz Z patiesÄ«bai un secinājumiem jābÅ«t vienotiem.

2016. gada 18.februārÄ« Latvijas Radio arÄ« izskanÄ“ja, ka Igaunijā izmeklÄ“tāji izmeklÄ“šanu veic pilnÄ«bā, tikai tad nosÅ«ta lietu prokuroram. Kā skaties, tā Igaunijā dzÄ«ve ar likumiem sakārtotāka, likumi cilvÄ“cÄ«gāki, godÄ«gāki un atbilstošÄki valsts un tautas vajadzÄ«bām, valsts budžets pat lielāks kā Latvijai. Ko tas nozÄ«mÄ“, tas ir pÄ“tnieciskās žurnālistikas darbs.

Manuprāt, visās policijās (arÄ« KNABā) valstÄ« ir jāatjauno izmeklÄ“tāju institÅ«ts ar tā patstāvÄ«bu, neatkarÄ«bu, tā pārraudzÄ«bu nododot iekšlietu ministram.

Teiks daži “zinātāji”, ka izmeklÄ“tājs bez uzraudzÄ«bas varÄ“s taisÄ«t daudz lielākus brÄ«numus. Nav taisnÄ«ba ne par mata tiesu. Protams, no atsevišÄ·Äm negodprātÄ«bām, kā mÄ“dz teikt, neviens nav pasargāts. Toties izmeklÄ“tājs kļūst atbildÄ«gs cietušo un apsÅ«dzÄ“to, advokātu, pat sabiedrÄ«bas un liecinieku uzraudzÄ«bā, bet galvenais – trÄ«s tiesu instances uzrauga visu procesu. Savukārt prokurors šeit var ņemt pilnu aktÄ«vu dalÄ«bu, kad izmeklÄ“tājs lietu nosÅ«ta prokuroram apstiprināšanai un virzÄ«šanai uz tiesu vai atgriešanai atpakaļ, ja uzskata, ka izmeklÄ“šana ir nekvalitatÄ«va, nepietiek pierādÄ«jumu izskatÄ«šanai tiesā un/vai apsÅ«dzÄ«bas uzturÄ“šanai. Vai ir pārkāpts likums. 
ProkuratÅ«ra, ja grib pati ierosina izmeklÄ“šanu, bet parasti nodod policijai. Kad grib, atrunājas - prokuratÅ«ra izmeklÄ“šanu neveic. Bet kas tad tas ir - apsÅ«dzÄ«bas celšana un visas citas darbÄ«bas lÄ«dz nodošanai tiesai? 

“Oligarhu lietā” sarunu ieraksta publikācijas sakarā skandāls un baumošana atbilst “čekas maisu” melÄ«giem pravietojumiem

Esmu jau rakstÄ«jis, ka noziegumu atklāšanā, izmeklÄ“šanā un iztiesāšanā valda liela apjoma haoss, nenoteiktÄ«ba un neskaidrÄ«bas. Kā var runāt par kvalitāti, ja praktiski izmeklÄ“tāju institÅ«ts kā tāds neeksistÄ“. Jautās – kas tad izmeklÄ“ lietas, vai, kā to tagad sauc – kas izmeklÄ“ procesus, ja nav izmeklÄ“tāju? Atbildu: izmeklÄ“tāji nav izmeklÄ“tāji, bet tikai procesa virzÄ«tāji, inspektori.

Protams, ne vienmÄ“r, bet, kad vajag, izmeklÄ“šana, lai cik tas skan bargi, kā tāda ir sagrauta – padarÄ«ta par vadāmu manipulÄ“jamu, sadrumstalotu un bezatbildÄ«gu, ar likumu. Nereti izmeklÄ“tājs ir "norādÄ«jumu pildÄ«tājs un grāmatvedis". Nedaudz pārspÄ«lÄ“ts izteikums, bet tam ir pamats.

Un, piemÄ“ram, TV raidÄ«jumā „TiešÄ runa” par KNAB jauno vadÄ«tāja iecelšanu viena no galvenajām domām, kas tur virmoja, bija – vai jaunais KNAB priekšnieks atjaunos tā reputāciju? RaidÄ«juma dalÄ«bnieki atbildi nesniedza. Bija izteikumi, un arÄ« telefonaptaujā vairākums apliecināja, ka JÄ“kabs Straume darbu uzsāk labi, bet… nekāds rezultāts netika fiksÄ“ts. “ÄŒiks”?

Tika pārmests arÄ« Ä¢enerālprokuratÅ«rai, bet manā skatÄ«jumā vaina meklÄ“jama Krimināllikumā (KL) un Kriminālprocesa likumā (KPL). MinÄ“tajos likumos daudz pantu tulkojami "pÄ“c vajadzÄ«bas". Pieskaršos tikai dažiem KPL pantiem.

Šajā pašÄ kontekstā arÄ« Jutas StrÄ«Ä·es skandāli ar KNABa vadÄ«tājiem, manuprāt, bija tieši saistÄ«ti ar vadÄ«tāju vÄ“lmi iejaukties izmeklÄ“šanā kā no KNAB vadÄ«bas puses, tā no prokuratÅ«ras puses. No publiskiem izteikumiem varÄ“ja manÄ«t, ka J. StrÄ«Ä·e vÄ“lÄ“jās slÄ“pt lietas apstākļus – pret ko un par ko notiek izmeklÄ“šana, bet vadÄ«tāji bija greizsirdÄ«gi un jutās aizskarti savu ambÄ«ciju dēļ – es taču esmu priekšnieks, bet nedrÄ«kstu zināt, kas notiek izmeklÄ“šanā? Teikto pierāda neskaitāmas dienesta izmeklÄ“šanas, Jutas StrÄ«Ä·es darba kontrole vai par katru mirkli - kur bija, ko darÄ«ja, ar ko nodarbojās.

Kriminālprocesa likuma 1. pantā noteikts, ka Kriminālprocesa likuma (KPL) mÄ“rÄ·is ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtÄ«bu, kas nodrošina efektÄ«vu KPL normu piemÄ“rošanu un krimināltiesisko attiecÄ«bu taisnÄ«gu noregulÄ“jumu.

Par kādu efektÄ«vu normu piemÄ“rošanu varam runāt, ja to liedz KPL 17.pants par procesuālo funkciju nodalÄ«šanu? Tajā teikts, ka “cilvÄ“ka tiesÄ«bu ierobežojumu kontroles funkcija pirmstiesas procesā un apsÅ«dzÄ«bas, aizstāvÄ«bas un tiesas spriešanas funkcijas kriminālprocesā ir nodalÄ«tas”. Paredzu, ka ne katrs jurists sapratÄ«s šajā pantā teikto par “cilvÄ“ka tiesÄ«bu ierobežojumu kontroles funkciju”, to, kas tās veic un kādam nolÅ«kam tās kalpo.

Nereti saka, ka likumi ir labi, bet tos piemÄ“ro cilvÄ“ki, kuri mÄ“dz izmantot likumus ļaunprātÄ«gi. Likumus nevar uzrakstÄ«t visām dzÄ«ves vajadzÄ«bām. Tā ir, bet …

IzmeklÄ“šanu veic divās daļās – policijā un prokuratÅ«rā. No prokuratÅ«ras puses gan dzird taisnošanos, ka prokuratÅ«ra izmeklÄ“šanu neveic. Veic gan, turklāt plašÄ spektrā un nosaka pašus svarÄ«gākos “taisnÄ«ga noregulÄ“juma” momentus – apsÅ«dzÄ«bas uzradÄ«šanu, ko nereti pretrunā ar likumu dÄ“vÄ“ “par personas saukšanu pie kriminālatbildÄ«bas”, kas ir vienÄ«gi tiesas funkcija.

Ar likumu nodalÄ«tais izmeklÄ“šanas process prokuroram nosaka tiesÄ«bas iejaukties izmeklÄ“šanā, izdarÄ«t secinājumus un noteikt nodarÄ«juma kvalifikāciju no jauna, pÄ“c savas izpratnes vai ”pÄ“c vajadzÄ«bas’. Esmu ar to saskāries, kad Ä¢enerālprokuratÅ«ra iejaucās izmeklÄ“šanā, pat neļāva izmeklÄ“t kāda “oligarha” lietu (nu jau noilgums). 
RaidÄ«juma vadÄ«tājs jautāja dalÄ«bniekiem, kādus jautājumus deputāti uzdeva jaunajam KNAB priekšnieka kandidātam par to, kā viņš atjaunos KNAB reputāciju. SakarÄ«gu atbildi sadzirdÄ“t neizdevās. Bet viena no atbildÄ“m varÄ“ja bÅ«t – iestādÄ“ jāpanāk “netraucÄ“ta un viengabalaina lietas apstākļu izmeklÄ“šana”. Kā redzam, likums to neļauj, izmeklÄ“šana ir sadalÄ«ta divos posmos, kur prokurors, kuram it kā pÄ“c likuma bija jāuzrauga izmeklÄ“šana, bet, kad saņem lietu, to var pilnÄ«gi pārveidot, “sagraut”, papildināt un novest lÄ«dz nespÄ“jai noregulÄ“t taisnÄ«bu.

Un – ko nozÄ«mÄ“ ar likumu noteiktās policijas priekšnieku (arÄ« KNAB vadÄ«tāja) un prokuroru tiesÄ«bas dot norādÄ«jumus krimināllietās? Mani šÄda attieksme uztrauc. Katrs sapratÄ«s, kas var notikt ar izmeklÄ“šanu un tiesiskumu, ar valsts drošÄ«bu – tiesiskas valsts “skulptÅ«ru”, ja iedomāties, ka viens mākslinieks, tÄ“lnieks veido skulptÅ«ru, bet otrs, diktÄ“ viņam noteikumus, kā to skulptÅ«ru veidot. Rodas jautājums – kurš tad ir skulptÅ«ras autors, no kura prasÄ«t atbildÄ«bu? Un vai šÄdi dÄ«dÄ«ts “skulptors” izveidosies kā mākslinieks – personÄ«ba vai kā atbildÄ«gs izmeklÄ“tājs?

Tad kad es uzturÄ“ju apsÅ«dzÄ«bas krimināllietās, tiesa par lietu prasÄ«ja pilnu atbildÄ«bu prokuroram, lai arÄ« lietu "pusizmeklÄ“ja" kriminālpolicijas priekšniekam (vai KNAB priekšniekam) padotais, norÄ«kotais kriminālinspektors, kurš zina drÄ“bi labāk, sÄ«kāk, zina pat to, kas paliek aiz kadra – operatÄ«vos pasākumus. 
KPL 37.pantā noteikts, ka prokurors, saskaņā ar prokuratÅ«rā iestādÄ“ noteikto pienākumu sadali vai rÄ«kojumu, konkrÄ“tajā kriminālprocesā veic izmeklÄ“šanas uzraudzÄ«bu, ir uzraugošais prokurors.

UzraugošÄ prokurora pienākums izmeklÄ“šanas laikā ir dot norādÄ«jumus par procesa veida izvÄ“li, izmeklÄ“šanas virzienu un izmeklÄ“šanas darbÄ«bu veikšanu, pieņemt lÄ“mumu par kriminālprocesa uzsākšanu un nodošanu izmeklÄ“šanas iestādei, pieprasÄ«t doto norādÄ«jumu izpildi, jebkurā laikā iepazÄ«ties ar kriminālprocesa materiāliem, atcelt procesa virzÄ«tāja un izmeklÄ“šanas grupas dalÄ«bnieka lÄ“mumus, piedalÄ«ties to procesuālo darbÄ«bu veikšanā, kas vÄ“rstas uz sadarbÄ«bu ar personu, kurai ir tiesÄ«bas uz aizstāvÄ«bu, kā arÄ« vienkāršÄka procesa izvÄ“lÄ“. Manā uztverÄ“ te redzams pilns spektrs tam, kā prokurors var likumÄ«gi iejaukties izmeklÄ“šanā. Kādēļ to nedarÄ«t, ja vajag un likums prokuroram nosaka pat šÄdu pienākumu?

ArÄ« policijas, tajā skaitā KNAB priekšnieka tiesÄ«bas iejaukties izmeklÄ“šanā nav mazākas. VarbÅ«t pat lielākas. Lasām Kriminālprocesa likuma 31.pantu. Proti – izmeklÄ“tāja tiešais priekšnieks ir izmeklÄ“šanas iestādes vai tās struktÅ«rvienÄ«bas vadÄ«tājs, vai arÄ« viņu vietnieks, kuram, saskaņā ar pienākumu sadali vai individuālu rÄ«kojumu, uzdots kontrolÄ“t konkrÄ“tā kriminālprocesa veikšanu izmeklÄ“šanas laikā.
IzmeklÄ“tāja tiešajam priekšniekam ir pienākums dot norādÄ«jumus par izmeklÄ“šanas virzienu un izmeklÄ“šanas darbÄ«bu veikšanu, ir tiesÄ«bas iepazÄ«ties ar viņam pakļautās amatpersonas lietvedÄ«bā esošÄ kriminālprocesa materiāliem, savas kompetences ietvaros pārņemt kriminālprocesa vadÄ«šanu, piedalÄ«ties tajās procesuālajās darbÄ«bās, ko veic procesa virzÄ«tājs vai izmeklÄ“šanas grupas dalÄ«bnieks, atcelt savā pakļautÄ«bā esošo amatpersonu nepamatoti un nelikumÄ«gi pieņemtos lÄ“mumus.

Teiktais, ka tiesu varas iestādes priekšniekiem noteikta pilna vara pār izmeklÄ“tāju, kuru tas ieceļ vai tiesÄ«gs atcelt, no vienas puses – nekādā ziņā nenāk par labu tam, lai izmeklÄ“tājs bÅ«tu neatkarÄ«gs, patstāvÄ«gs un neietekmÄ“jams. No otras puses – viņa darbs otrajā izmeklÄ“šanas pakāpÄ“ – pie prokurora, var tik izmainÄ«ts lÄ«dz nepazÄ«šanai bez tiesas sprieduma vai lÄ“muma. Vai tā nav viengabalaina procesa saskaldÄ«šana, iejaukšanās tajā ar citu viedokli vai cita “taisnÄ«guma” vÄ“lmi?

Jā, daži “zinātāji” teiks, ka izmeklÄ“tājs bez uzraudzÄ«bas varÄ“s taisÄ«t daudz vÄ“l lielākus brÄ«numus. Tā nav taisnÄ«ba. Ne par mata tiesu. Protams, no atsevišÄ·Äm negodprātÄ«bām, kā mÄ“dz teikt, neviens nav pasargāts. Toties izmeklÄ“tājs kļūst atbildÄ«gs cietušo un apsÅ«dzÄ“to priekšÄ. Tas notiek advokātu, pat sabiedrÄ«bas un liecinieku uzraudzÄ«bā. Kad pilnÄ«gi pabeigta izmeklÄ“šana, izmeklÄ“tājs lietu nosÅ«ta prokuroram apstiprināšanai un, neiejaucoties izmeklÄ“šanā, prokurors lietu nosÅ«ta tiesai izskatÄ«šanai vai atdod atpakaļ papildināšanai vai lÄ“muma pieņemšanai to izbeigt, ja izmeklÄ“šanas iespÄ“jas izsmeltas.

Prokurors lietas izmeklÄ“šanas gaitā izskata arÄ« sÅ«dzÄ«bas, ja tādas ir par likuma pārkāpumiem krimināllietā. 

Savulaik man pastāvÄ“ja kārtÄ«ba, ka izmeklÄ“tāji ar lietu nāca pie manis pirms tās sÅ«tÄ«šanas prokuroram un vienojāmies, kas vÄ“l bÅ«tu darāms, spriedām vai pietiek pierādÄ«jumu. Te jāpiebilst, ka šÄdas sadarbÄ«bas rezultātā gadu garumā manā lietvedÄ«bā esošajās lietās netika konstatÄ“ts neviens brāķis.

Kad lieta nonāk tiesā, zināms, ka to izskata pat trÄ«s tiesu instances, kur notiek visaptverošs process, kas izskata, cik likumÄ«gi izmeklÄ“ta lieta, nosaka krimināltiesisko attiecÄ«bu taisnÄ«gu noregulÄ“jumu.

MÅ«su valsts nelaime, kā jau teicu, ir Latvijā izveidotā “dalÄ«tā izmeklÄ“šana”. Tā ir valsts tiesiskuma problÄ“ma. Tā rosina aizdomas, ka ir pakārtota organizÄ“tās noziedzÄ«bas interesÄ“m, lai tās varÄ“tu, tā teikt, likumÄ«gi iejaukties izmeklÄ“šanā un vajadzÄ«bas gadÄ«jumā atbrÄ«vot no atbildÄ«bas "sabiedrÄ«bā cienÄ«jamus cilvÄ“kus". Cik var noprast no publikācijām, tā tas izskatās arÄ« tā saucamajā “oligarhu” lietā, Citu labumu no “dalÄ«tās izmeklÄ“šanas” es neredzu. Jā, ja mÄ“s visi bÅ«tu “zelta cilvÄ“ki”, ja mÄ“s visi bÅ«tu taisni un patiesi, arÄ« dalÄ«to izmeklÄ“šanu varÄ“tu nepakļaut apšaubÄ«šanai, taču mÄ“s no tā Latvijā esam visai tālu.

DalÄ«tās izmeklÄ“šanas situācijā izmeklÄ“šana policijā vienmÄ“r ir sasteigta, nepabeigta, to nodod prokuroram, kas visu pārtaisa pa savam, pārvÄ“rtÄ“ pierādÄ«jumus, pakļauta atšÄ·irÄ«giem pierādÄ«jumu vÄ“rtÄ“jumiem. JurisprudencÄ“ pastāv atziņa: cik juristu, tik patiesÄ«bu vai viedokļu.

Manuprāt, visās policijās (arÄ« KNABā) valstÄ« ir jāatjauno izmeklÄ“tāju institÅ«ts ar tā patstāvÄ«bu, neatkarÄ«bu, tā pārraudzÄ«bu nododot iekšlietu ministram (par to jau sen iestājās arÄ« Aloizs Vaznis). IzmeklÄ“tājam jāļauj lemt ne tikai patstāvÄ«gi, bez norādÄ«jumiem, bet arÄ« izmeklÄ“t lietu lÄ«dz galam, pabeigt izmeklÄ“šanu un tikai tad nosÅ«tÄ«t lietu prokuroram. Nevis sÅ«tÄ«t "jÄ“lvielu "vai "izstrādājumu". Jo, kamÄ“r blakus likumam bÅ«s tam pielÄ«dzināta prokurora un policijas priekšnieka norādÄ«jumu sistÄ“ma, nekādas izmeklÄ“šanas patstāvÄ«bas un kvalitātes dalÄ«tājā policijas, (KNABa) un prokuratÅ«ras izmeklÄ“šanā nebÅ«s. Turklāt – izmeklÄ“tāja un prokurora pilna patstāvÄ«ba, daudz precÄ«zāks (bez divdomÄ«bām un zÄ«lÄ“šanas) Krimināllikums un Kriminālprocesa likums bÅ«tu ļoti bÄ«stami kukuļņēmÄ“jiem un kukuļu devÄ“jiem, valsts un pašvaldÄ«bu mantas izlaupÄ«tājiem, prihvatizÄ“tājiem, kontrabandistiem. Tagad prokuratÅ«ra, ja grib, pati ierosina izmeklÄ“šanu, bet parasti nodod policijai.