Å odienas izaicinÄjumi prasa tikai veselo saprÄtu
Raivis Dzintars · 30.12.2020. · Komentāri (0)MÅ«su vÄ“sturÄ“ ne reizi vien ZiemassvÄ“tki bijis smagu kauju laiks. Gan strÄ“lnieki, gan leÄ£ionÄri ar asiņu sarkano krÄsojuši gada garÄkÄs naktis, lai šodien bÅ«tu Latvija un latviešu tauta. To der atcerÄ“ties arÄ« šajÄ gada nogalÄ“, kad vairÄkumam no mums ir jÄcÄ«nÄs vien pret savu nepacietÄ«bu un dusmÄm.
Šodien par varonÄ«bu jau tiek saukts tas, ka vienkÄrši esam uzmanÄ«gi un necenšamies izlikties par pašiem gudrÄkajiem, kur tÄdi neesam. ArÄ« tas var bÅ«t pietiekami, lai kÄdam tautietim šajÄ saulÄ“ dÄvinÄtu vÄ“l daudzus gadus. TomÄ“r saukt to par varonÄ«bu nav samÄ“rÄ«gi ar tiem upuriem, kas par mums visiem kÄdreiz nesti. Šodienas izaicinÄjumi prasa tik vien, cik veselo saprÄtu un spÄ“ju sevi saņemt rokÄs.
Protams, tuvplÄnÄ arÄ« aiz naga aizdurta skabarga var šÄ·ist pasaules gals. ArÄ« šodien brīžam šÄ·iet, ka ir tikai viena apspriešanas vÄ“rta tÄ“ma un problÄ“ma. Viss pÄrÄ“jais it kÄ aizslÄ«dÄ“jis miglÄ. TaÄu tas nepazÅ«d.
LaikÄ, kad viens otru lamÄjam sociÄlajos tÄ«klos, pie austrumu robežas nostiprinÄs mūžsens ienaidnieks. Pašu mÄjÄs pieaug kosmopolÄ«tisku, jebkÄdai imigrÄcijai atvÄ“rtu politisko spÄ“ku ietekme. KÄds Satversmes tiesas spriedums tikmÄ“r metis izaicinÄjumu mÅ«su tautas kultÅ«ras pamatiem.
JÄ, jÄ, kÄdam šÄdi vÄrdi jau ir pietiekami, lai piekÄrtu neiecietÄ«bas birku. TÄ nav neiecietÄ«ba. Mums taÄu ir pilnÄ«gi skaidrs, ka cilvÄ“ku nedrÄ«kst sodÄ«t par to, kas nav no viņa atkarÄ«gs un ar ko viņš ir jau piedzimis. CilvÄ“ks, kurš ciena citus, vienmÄ“r arÄ« pats pelna cieņu un atbalstu. Bet arÄ« mÄ“s paši esam pelnÄ«juši cieņu, un arÄ« mÅ«s nav jÄsoda par to, ka neesam mierÄ atteikties no bÅ«tiskas mÅ«su kultÅ«ras sastÄvdaļas.
Šis princips attiecas gan uz Satversmes tiesas spriedumu, Ä£imenes un laulÄ«bas jÄ“dzienu, gan jau uz pieminÄ“to imigrÄciju. MÄ“s gribam, lai kopdzÄ«ves forma, kas nodrošina tautas fizisku turpinÄšanos, saglabÄtos kÄ kaut kas Ä«paši sargÄjams un pat svÄ“ts. MÄ“s gribam, lai tie, kam esam atvÄ“ruši savas tÄ“vzemes vÄrtus, pieņemtu tÄs pamatvÄ“rtÄ«bas un uzvedÄ«bas normas, kuras mÄ“s savÄs mÄjÄs uzskatÄm par obligÄtÄm, bet, ja šÄ«s normas jau šodien daudzi ignorÄ“, mÄ“s paturam tiesÄ«bas vÄrtus neatvÄ“rt.
ZiemassvÄ“tku kaujÄs un neskaitÄmÄs citÄs asiņainÄs vai diplomÄtiskÄs cīņas ir nopirkta iespÄ“ja šÄdas izvÄ“les mums izdarÄ«t. Un par šÄ«m izvÄ“lÄ“m jÄatceras arÄ« tad, kad vÄ«rusa satricinÄjumi vai aiz naga aizdurtÄ skabarga grib paņemt sev visu uzmanÄ«bu.
Noteikti ir cilvÄ“ki, kuriem šajÄ laikÄ varam veltÄ«t vairÄk uzmanÄ«bas. KÄdi sen nesatikti draugi, skolotÄji, treneri, kolÄ“Ä£i… cilvÄ“ki, kuriem bijusi nozÄ«me mÅ«su dzÄ«vÄ“. VarbÅ«t varam ko vairÄk par svÄ“tku pantiņu pÄrsÅ«tÄ«šanu? Varam aizrakstÄ«t, pasakot no sirds un individuÄli. Varam pateikt tÄ, kÄ no mums negaida, un tiem, kas to negaida. Bet varbÅ«t tieši gaida…
MÄ“s varam iesildÄ«t kÄdam sirdi, iedrošinÄt, likt justies labÄk. Jo, lai kÄ ikdienÄ viens otru mÄ“dzam nokaitinÄt, mÄ“s esam un paliekam viens vesels. Tauta, par kuras pastÄvÄ“šanu un turpinÄšanos ZiemassvÄ“tkos reiz izturÄ“tas smagas kaujas.
Lai miera un gudrības pilns laiks! Lai jaunais, 2021. gads pilns īstenotu apņēmību un laimes!