NenoslÄ«kt paÅ¡u ambÄ«cijÄs
Miesnieks · 20.10.2018. · Komentāri (0)Nu jau kÄdu laiku dzÄ«voju/strÄdÄju Helsinkos, SomijÄ. Lai arÄ« Somija Ä£eogrÄfiski mums tuva, man (un esmu diezgan drošs, ka daudziem LV cilvÄ“kiem ir lÄ«dzÄ«gi) tÄ iepriekš dažÄdu iemeslu dēļ ir palikusi Ärpus “kadra”.
Skolas gados vÄ“stures mÄcÄ«bÄs pÄrsvarÄ Somija “pazuda” aiz Zviedrijas un Krievijas savstarpÄ“jÄs attiecÄ«bu skaidrošanas, bet vÄ“lÄk par Somiju zinÄju vien dažas tipiskas klišejas - labi rallija un F1 braucÄ“ji, šÄ·Ä“pmetÄ“ji. “Nokia”, “Niknie putni”, “Fiskars”. LÄcenes, ziemeļbrieži, Lapzeme, skaista daba. “Baby-box”, attÄ«stÄ«ta izglÄ«tÄ«bas sistÄ“ma utt.
Starp citu - par klišejÄm runÄjot. Es nezinu, no kurienes ir iesakņojies uzskats par somu-dzÄ“rÄju. LatvijÄ dzÄ«vojot, laiku pa laikam saskÄros ar šiem stereotipiskajiem jociņiem. RealitÄte ir tÄda, ka, kopš dzÄ«voju šeit, neesmu redzÄ“jis nekÄdu pÄrmÄ“rÄ«gu dzeršanu, pļēgurošanu, agresÄ«vus apreibušus jauniešus utt. - jeb to, ko LV uz ielÄm redz vai katru dienu.
Un patiešÄm - tÄs retÄs reizes, kad kaut kur esmu bÄros/restorÄnos/pasÄkumos - tipiskais soms dzer ar mÄ“ru, kļūst jautrs un atbrÄ«vots, nevis agresÄ«vs, un laicÄ«gi izvÄ“las doties mÄjÄs. JÄ, iespÄ“jams, tas ir saistÄ«ts ar augstajÄm alkohola cenÄm, bet tad atkal, ņemot vÄ“rÄ pirktspÄ“ju, alkohola pieejamÄ«ba nav sliktÄka nekÄ LatvijÄ… Bet nu - atpakaļ pie temata.
Tagad, padzÄ«vojot SomijÄ un jau nedaudz iepazÄ«stot vietÄ“jo kultÅ«ru, mana perspektÄ«va un uzskatu sistÄ“ma par Somiju, protams, mainÄs. Lai arÄ« Somijas un Latvijas sociÄlekonomiskais stÄvoklis ir gana atšÄ·irÄ«gs, kopumÄ ir vairÄk kopÄ«ga nekÄ atšÄ·irÄ«ga.
JÄsÄk ar vÄ“sturi un valodu. Somija tikko nosvinÄ“ja savu simtgadi (starp citu - gana piezemÄ“ti, bez liekÄm ÄrišÄ·Ä«bÄm, ar vien ļoti simbolisku salÅ«tu, bet gana lielu sabiedrÄ«bas kopÄ«bas sajÅ«tu), tÄpat kÄ Latvijai pirms tam nÄcÄs samierinÄties ar apkÄrt esošo lielvaru teritoriÄlajÄm ambÄ«cijÄm.
Un, lai arÄ« varÄ“tu likties, ka somu valoda no latviešu valodas ir tikpat tÄla kÄ persiešu valoda, tÄ gluži vis nav. Pat it kÄ pilnÄ«gi citas saimes valodÄ - somu valodÄ ir atrodamas lÄ«dzÄ«bas latviešu valodai. TÄ vÄrdi “laiva” (prÄmis), “maja” (Ä“ka), “amatti” (amats), “torni” (tornis), “maksaa” (maksÄt), “seina” (siena), “maalee” (mÄlÄ“t/krÄsot) u.c. vÄrdi latviski domÄjošajai bÅ«tnei ir viegli atpazÄ«stami.
Un cilvÄ“ki. Tagad redzu to, ka vidÄ“jais latvietis (lai cik abstrakts ir šis jÄ“dziens) ir drÄ«zÄk lÄ«dzÄ«gs somam, nevis lietuvietim visÄs izpausmÄ“s - ikdienišÄ·ajÄ piezemÄ“tÄ«bÄ, nesavtÄ«gajÄ strÄdÄ«gumÄ un visbeidzot - domÄšanÄ un pasaules uztverÄ“.
PÄ“dÄ“jo desmitgadi strÄdÄjot kÄ makroekonomistam LatvijÄ, es laiku pa laiku grimu pÄrdomÄs - kur tad ir Latvijas vieta. Ne tik daudz Ä£eogrÄfiski, cik kultÅ«ras, valodas, tradÄ«ciju un visbeidzot - domÄšanas veida ziņÄ. LÄ«dz šim domÄju, ka virzÄ«ba uz Rietumeiropas modeli ir pareiza (nespÄ“ju atrast šeit pareizÄku vÄrdu), bet šobrÄ«d jÅ«tu, ka virzÄ«ba uz tÄ saucamo Ziemeļvalstu modeli tomÄ“r, iespÄ“jams, bÅ«tu reÄlÄka un vÄ“lamÄka.
Īpaši aktuÄla šÄ« tÄ“ma man kļuva tagad, 2018.gada rudenÄ«, kad Saeimas vÄ“lÄ“šanu gaisotnÄ“ vairÄkas politiskÄs partijas atsaucÄs uz mistisko Ziemeļvalstu modeli, visbiežÄk ar to saprotot nodokļu politikas progresivitÄti un relatÄ«vo augsto nodokļu slogu, kas ļauj valsti sniegt relatÄ«vi lielu pakalpojumu grozu veselÄ«bas aprÅ«pÄ“, izglÄ«tÄ«bÄ u.c. jomÄs.
TomÄ“r koncepts “Ziemeļvalstu modelis” ir daudz plašÄks… un galvenokÄrt tas saistÄs ar domÄšanu. Ar to es domÄju zinÄmu sociÄlisma konceptu sabiedrÄ«bÄ. Lai arÄ« es pavisam noteikti neesmu pilnvÄ“rtÄ«gi integrÄ“jies Somijas sabiedrÄ«bÄ (un laikam arÄ« Ä«sti nemÄ“Ä£inu to izdarÄ«t, zinot, ka došos atpakaļ uz LV), pat es jÅ«tu to kopÄ«bas sajÅ«tu, dzÄ«vojot vienÄ kultÅ«ras/tradÄ«ciju/vÄ“stures/zinÄšana ziÅ†Ä vienotÄ Ä£eogrÄfiskajÄ vienÄ«bÄ. Lai cik dÄ«vaini nebÅ«tu, tÄdu kopÄ«bas sajÅ«tu lÄ«dz šim LV Ä«sti neesmu jutis (ok, ja tÄ padomÄ tam ir zinÄmi objektÄ«vi iemesli, bet nu vienalga šÄ·iet nedaudz dÄ«vaini, ka savÄ dzimtenÄ“ šajÄ ziÅ†Ä jÅ«tos sliktÄk nekÄ ÄrvalstÄ«s).
Kas to nosaka? Laikam jau kopÄ«gs mÄ“rÄ·is dzÄ«vot lab-i/-Äk. Es pat nezinu, kÄ lai to apraksta, bet SomijÄ daudz labÄk ir saglabÄjusies sociÄlisma gaišÄ puse - cilvÄ“ku brÄ«vprÄtÄ«ga vÄ“lme ikdienÄ sadarboties kopÄ“ja labuma vÄrdÄ. Un tas nÄk dabiski, bez piespiedu mehÄnismiem un regulÄcijas.
Te prasÄ«tos kÄds piemÄ“rs, bet tÄ konkrÄ“ti pat grÅ«ti kaut ko minÄ“t, jo velns ir detaļÄs un šajÄ gadÄ«jumÄ sÄ«kumos. Vienu dienu zvana pie durvÄ«m kaimiņš. LV gadÄ«jumÄ mÄ“s tipiski pat neattaisÄ«tu durvis vaļÄ. Šeit attaisu un kaimiņš saka: “Es tagad dodos uz pagrabu miskasti izmest. Man viena brÄ«va roka vÄ“l ir - nevajag kaut ko aiznest?” Es savÄ latviskajÄ pazemÄ«bÄ, nemaz nepadomÄjot uzreiz bliežu “nÄ“” un atvadoties aizcÄ“rtu durvis. Tik pÄ“c tam sÄku domÄt un pÄrgremot tikko notikušo.
Citu dienu apsēžos kafejnÄ«cÄ, lai padzertu tÄ“ju, gaidot uz tikšanos pÄ“c stundas. NegaidÄ«ti kafejnÄ«cas darbinieks man priekšÄ noliek pÄ«rÄga gabaliņu. Mana reakcija - “Es šo nepasÅ«tÄ«ju”. Un ja tÄ padomÄ - gandrÄ«z vai dusmÄ«ga/neapmierinÄta reakcija. PretÄ« es saņemu priecÄ«guma un mierÄ«guma pilnu: “Es zinu, bet mÄ“s drÄ«z slÄ“dzamies ciet uz brÄ«vdienÄm, un mums bÅ«s divu dienu brÄ«vdienas - iedomÄjos, ka jums pie tÄ“jas varÄ“tu derÄ“t pÄ“cpusdienas pÄ«rÄgs uz iestÄdes rÄ“Ä·ina. Lai labs vakars!”
Un šÄdas sÄ«kumu epizodes ir uz katra stÅ«ra, ja vien mÄki izkÄpt no savas latvietÄ«bas un tÄs pieņemt. CilvÄ“ki kopÄ«gi rÅ«pÄ“jas par bÄ“rniem, cilvÄ“ki kopÄ«gi organizÄ“ iepirkumus, cilvÄ“ki kopÄ«gi organizÄ“ izklaides u.t.t. Un tam nav nekÄdas saistÄ«bas ar politisko vai sociÄlo sistÄ“mu, vismaz ne mÅ«sdienÄs.
Nedaudz par dažÄm niansÄ“m, kas šÄ·ir Somiju no Latvijas mÅ«sdienÄs. Un ar visai lielu pÄrliecÄ«bu varu teikt, ka šie aspekti lielÄ mÄ“rÄ nosaka arÄ« Latvijas sociÄlekonomisko atpalicÄ«bu no Somijas (ja neņem vÄ“rÄ kapitÄla akumulÄcijas dažÄdÄs starta pozÄ«cijas, kas, protams, ir gana objektÄ«vs faktors).
PirmkÄrt, ekonomikas un arÄ« visas sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bas stÅ«rakmens ir produktivitÄtes izaugsme. Un ir visapkÄrt esoša apziņa par situÄcijas nopietnÄ«bu. Somijas demogrÄfiskÄs problÄ“mas nav tik akÅ«tas kÄ LatvijÄ, bet tendence tÄ ir pati. Somu jaunatne aizbrauc. Un nelÄ«dz ne fakts, ka Somija ir 1.vietÄ Laimes indeksÄ, ne fakts, ka tÄ atzÄ«ta par vienu no pasaules ilgtspÄ“jÄ«gÄkajÄm ekonomikÄm, ne arÄ« citi “apbalvojumi”.
Apziņa, ka dzÄ«vot varÄ“s labÄk vien, ja (visa sabiedrÄ«ba) strÄdÄs efektÄ«vÄk, ir iesakņojusies visos lÄ«meņos - ekonomiskÄs politikas veidotÄju rakstÄ«tajos plÄnošanas dokumentos, uzņēmumu attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£ijÄs un vÄ«zijÄs un pat mÄjsaimniecÄ«bu un darbaspÄ“ka rÄ«cÄ«bÄ.
OtrkÄrt, demogrÄfisko tendenÄu gaismÄ redzu, kÄ tiek izmantots pats galvenais resurss, kas ir pieejams ekonomikÄ - cilvÄ“ks, jeb no ekonomiskÄs perspektÄ«vas raugoties - cilvÄ“kkapitÄls. LatvijÄ ir zinÄms jaunÄ«bas kults - tiek cienÄ«tas jaunieša IT zinÄšanas, programmÄ“šanas prasmes, lieliskÄ komunikÄcija, linkedin profils, fancy CV, fakts, ka cilvÄ“ks zina gana eksotiskas svešvalodas utt. Kas pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir labi, bet… SomijÄ visam pÄri ir cilvÄ“cÄ«gas Ä«pašÄ«bas, starp kurÄm viena no nozÄ«mÄ«gÄkajÄm ir pieredze. Un ne tik daudz specifiskÄ profesionÄlÄ pieredze, cik dzÄ«ves pieredze. TÄpÄ“c nav nekÄds brÄ«nums, ka fiziÄ·is kļūst par ekonomistu vai jurists kļūst par mehÄniÄ·i, un otrÄdi.
ŠobrÄ«d pirmo reizi mÅ«Å¾Ä strÄdÄju vidÄ“, kad man apkÄrt pÄrsvarÄ ir daudz pieredzÄ“jušÄki cilvÄ“ki. Un jÄteic, ka tÄ ir nenovÄ“rtÄ“jama sajÅ«ta, kad zini, ka vari paļauties uz kolÄ“Ä£u zinÄšanu bagÄžu, vÄ“so un viedo prÄtu. JÄ, iespÄ“jams, viņam daudzfaktoru regresija neko neizsaka, bet viņš zina kÄdu, kam izsaka. JÄ, viņš, iespÄ“jams, nezina, kÄ ExcelÄ« uztaisÄ«t pivot table, bet viņš zina 101 citu veidu, kÄ sasniegt vajadzÄ«go rezultÄtu arÄ« bez šÄ«m prasmÄ“m. Un vismaz tÄ profesionÄlÄ vide, ar ko es saskaros, no Latvijas atšÄ·iras ar organizÄ“tÄ«bu. Nav tÄs haotiskÄs skriešanas un darÄ«šanas, bet gan viss tiek darÄ«ts saistÄ«bÄ ar iepriekš definÄ“tiem mÄ“rÄ·iem, strukturÄ“ti un saprotami visiem procesÄ iesaistÄ«tajiem.
TreškÄrt, korupcija. Jeb tÄs nulles tolerance. Tieši tik vienkÄrši. Jociņus par kaut kÄ izkrÄpšanu, nozagšanu, uzmešanu šeit vienkÄrši nesaprot. Nemaz nemÄ“Ä£iniet - nostÄdÄ«siet sevi neveiklÄ stÄvoklÄ«. Un tad ir nodokļi. JÄ, tie ir augsti. VÄ“l augstÄki tie ir labi pelnošajiem. Beigu beigÄs vairÄk nekÄ pusi no bruto algas nÄkas atstÄt valstij/pašvaldÄ«bai/baznÄ«cai/arodbiedrÄ«bai.
Bet kombinÄcijÄ ar izciliem publiskajiem pakalpojumiem (sabiedriskais transports, veselÄ«ba, izglÄ«tÄ«ba utt.) trijstÅ«ris „korupcijas intolerance - nodokļi - publiskais pakalpojums” ļoti labi darbojas. JÄ, protams, nav jau tÄ, ka viss ir izcili. ArÄ« veselÄ«bas sistÄ“mÄ ir rindas uz publisko pakalpojumu tÄpat kÄ LV, arÄ« izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mÄ ir savas Ä«patnÄ«bas (kaut vai augstskolu milzÄ«gie konkursi).
CeturtkÄrt, uz attÄ«stÄ«bu vÄ“rsta domÄšana un fleksibilitÄte. ŠobrÄ«d Somija tÄpat kÄ SkandinÄvijas valstis gatavojas nÄkamajam lÄ“cienam - IKT revolÅ«cijas sniegto iespÄ“ju pilnvÄ“rtÄ«gai izmantošanai. Nav noslÄ“pums, ka 5G nav vairs sapņi, bet gan visai tuva realitÄte. Un tÄ klÄtbÅ«tne jau šobrÄ«d tiek integrÄ“ta visur - viedajÄs mÄjÄs, pilsÄ“tÄs, transportÄ, pakalpojumos un rÅ«pniecÄ«bÄ.
Mana darba priekšrocÄ«ba ir tÄda, ka man sanÄk pabraukÄt pa lielo rÅ«pniecÄ«bas uzņēmumu rÅ«pnÄ«cÄm. Un es redzu to, ka viņi ir gatavi. Vai mÄ“s esam? Nezinu, nav man viennozÄ«mÄ«gas atbildes. Bet SomijÄ redzu to, cik ļoti Ätri tÄ spÄ“j adaptÄ“ties pÄrmaiņÄm un jaunÄm iespÄ“jÄm. Ceru, ka kÄdreiz arÄ« Latvija spÄ“s, lai arÄ« jÄteic, ka ogļu kalni RÄ«gÄ un apaļkoksnes kalni ostÄs joprojÄm liecina par pretÄ“jo.
PiektkÄrt, un vismaz manÄ ikdienÄ šÄ·iet visskaudrÄkÄ atšÄ·irÄ«ba - apziņas lÄ«meņa atšÄ·irÄ«ba par ar vidi saistÄ«tajiem jautÄjumiem. JÄ, Helsinku centrÄ vÄ“l joprojÄm ir ogļu stacija. Un tÄ ir tur, jo Ä«pašnieki ir investÄ“juši tajÄ un vÄ“las atgÅ«t savus ieguldÄ«jumus. Bet labÄ ziņa ir tÄda, ka nevienam nav ne mazÄko šaubu, ka tas nav labi, ka tÄ tur ir. Un es nešaubos, ka, tiklÄ«dz bÅ«s iespÄ“ja no ekonomiskÄ viedokļa, tÄ bÅ«s slÄ“gta.
Meža piesÄrņotÄjus te nesastapt. MeÅ¾Ä vecu riepu nebÅ«s. Uz ielÄm pudeles un maisiņi nemÄ“tÄjas. Vides ekonomika un aprites ekonomika ir ekonomiskÄs politikas plÄnotÄju ikdiena. SabiedrÄ«ba ir labi izglÄ«tota par galvenajÄm lokÄlajÄm un arÄ« globÄlajÄm vides problÄ“mÄm. Un šÄ« izglÄ«tÄ«ba kombinÄcijÄ ar tradÄ«cijÄm (desmitgadÄ“m piekopto dzÄ«vesveidu) un Ä«stenoto vides politiku panÄk rezultÄtu - Somija ir Ä«steni zaļi domÄjoša valsts.
PÄrpublicÄ“ts no http://www.miesnieks.com