Ne jÄ, ne nÄ“, ne melns, ne balts: paziņojums par Bruknu un priesteri Mediņu
BÄ«skapu konferences dalÄ«bnieki* · 29.08.2020. · Komentāri (0)ŠÄ gada 20. augustÄ medijos izskanÄ“jusi informÄcija par Bruknas muiÅ¾Ä esošÄs kopienas “Kalna svÄ“tÄ«bu kopiena” vadÄ«tÄja priestera Andreja Mediņa iespÄ“jamajiem bÄ“rnu tiesÄ«bu pÄrkÄpumiem.
Romas katoļu BaznÄ«ca LatvijÄ, abstrahÄ“joties no emocijÄm, kas saistÄ«tas ar notikumu, vispirms uzsver, ka BaznÄ«ca novÄ“rtÄ“ ikviena cilvÄ“ka, šajÄ gadÄ«jumÄ arÄ« priestera Andreja Mediņa, darbu, kas tiek veikts sabiedrÄ«bas labÄ, strÄdÄjot ar atkarÄ«bÄs nonÄkušiem cilvÄ“kiem un esot klÄt viņu atlabšanas procesÄ. Tas nav viegls darbs, un ne katrs to spÄ“j uzņemties. BÅ«tu nepareizi pieļaut, ka A. Mediņa ieguldÄ«jums tiktu izpostÄ«ts virspusÄ“ji emocionÄlas publiskas tirzÄšanas rezultÄtÄ, bez skaidrÄ«bas par reÄliem faktiem.
Ir svarÄ«gi sekot lÄ«dzi likumu ievÄ“rošanai un iestÄties par Ä“tisku un pareizu rÄ«cÄ«bu. TomÄ“r dažreiz, kad vainÄ«go meklÄ“šana un notiesÄšana kļūst par pašmÄ“rÄ·i, mÄ“s kļūstam akli un vienaldzÄ«gi pret tiem darbiem, kas ir izdarÄ«ti labi. CilvÄ“ka dabÄ ir pieļaut kļūdas, tomÄ“r tikpat svarÄ«gi ir tÄs atzÄ«t un vÄ“rst par labu. TÄpat jÄņem vÄ“rÄ, ka cilvÄ“ks notikumiem un saņemtajai informÄcijai vienmÄ“r piešÄ·ir savu interpretÄciju, tÄpÄ“c faktu pÄrbaudÄ«šana pirms secinÄjumu izdarÄ«šanas arÄ« šajÄ gadÄ«jumÄ ir kritiski svarÄ«gi.
AicinÄm paskatÄ«ties plašÄk uz šo situÄciju, pÄrdomÄjot, vai (iespÄ“jams, nepamatota) cilvÄ“ka sodÄ«šana, saasinÄti iztirzÄjot šo gadÄ«jumu publiskajÄ telpÄ, kÄdam bÅ«s ieguvums? Vai tÄdÄ veidÄ nenotiesÄjam cilvÄ“ku, pirms vÄ“l atbildÄ«gÄs institÅ«cijas ir devušas savu gala vÄ“rtÄ“jumu?
Jebkuras situÄcijas objektÄ«vs izvÄ“rtÄ“jums pÄ“c bÅ«tÄ«bas var dot arÄ« pozitÄ«vus rezultÄtus. Proti, tiesÄ«bsargÄjošo institÅ«ciju pÄrbaužu rezultÄti varÄ“tu palÄ«dzÄ“t pilnveidot A.Mediņa veikto darbu ar pusaudžiem.
Ir svarÄ«gi likumu interpretÄ“t ne tik daudz burtiski, bet gan izprast likuma garu. LikumdevÄ“js gribÄ“ja darÄ«t labu nepilngadÄ«gajiem, tos aizstÄvot, bet ieticÄ“sim tam, ka arÄ« A.Mediņš grib šiem jauniešiem labu. Vai, aizliedzot A.Mediņam darboties ar jauniešiem, mÄ“s tiešÄm šiem jauniešiem palÄ«dzÄ“sim?
AtzÄ«stam, ka A. Mediņa valodas stils ir skarbs un daļai no sabiedrÄ«bas nepierasts un tÄdēļ dažkÄrt var tikt uztverts kÄ aizvainojošs. To nevÄ“lamies popularizÄ“t vai atzÄ«t kÄ normu. RÄ«gas arhibÄ«skaps metropolÄ«ts Zbigņevs StankeviÄs šajÄ sakarÄ norÄda: „Katram cilvÄ“kam ir savs runas stils. Priesteris Mediņš ir pazÄ«stams ar savu tiešo un piparoto runas veidu. JÄatzÄ«st, ka man personÄ«gi šÄds runas stils nav tuvs. TomÄ“r lÄ«dz šim par viņu ir sajÅ«sminÄjušies gan žurnÄlisti, gan daudzi sabiedrÄ«bas pÄrstÄvji. Pirms dažiem gadiem viņam arÄ« tika piešÄ·irta Latvijas Lepnuma balva par ieguldÄ«jumu sociÄlajÄ jomÄ. Tagad pÄ“kšÅ†i viss ir mainÄ«jies sabiedrÄ«bas acÄ«s.”
TomÄ“r ļoti svarÄ«gi uz šÄ« fona ne tikai analizÄ“t izvÄ“lÄ“to metožu trÅ«kumus, bet vienlaikus aizdomÄties, ka, iespÄ“jams, mums visiem (sabiedrÄ«bai) trÅ«kst izpratnes par Ä£imeni kÄ vÄ“rtÄ«bu un prasmju šÄ«s vÄ“rtÄ«bas kopšanÄ, kas var kalpot par iemeslu, kÄpÄ“c pusaudžiem rodas grÅ«tÄ«bas veiksmÄ«gi pÄrvarÄ“t attÄ«stÄ«bas krÄ«zi, kurÄ ikviens cilvÄ“ks nonÄk pusaudža vecumÄ. TomÄ“r novÄ“rojumi liecina, ka laika gaitÄ diemžēl Ä£imenes vÄ“rtÄ«ba ir transformÄ“jusies un daudziem vecÄkiem ir grÅ«tÄ«bas ar autoritÄtes saglabÄšanu savu atvašu priekšÄ. VecÄkiem trÅ«kst zinÄšanu par to, kÄ atbalstÄ«t bÄ“rnu šajÄ emocionÄli grÅ«tajÄ posmÄ. TÄ rezultÄtÄ pusaudži nododas deviantai uzvedÄ«bai, kÄ rezultÄts ir nepieciešamÄ«ba pÄ“c tÄdÄm vietÄm kÄ “Kalna svÄ“tÄ«bu kopiena”.
ApzinÄmies, ka darbs ar pusaudžiem, Ä«paši tiem, kas nonÄkuši dažÄdu atkarÄ«bu varÄ, kuru dzÄ«vÄ“ pieaugušie vairs nav autoritÄte, kuri ir zaudÄ“juši ticÄ«bu nÄkotnei un pastÄvošajai iekÄrtai, ir sarežģīts, pieprasa plašas zinÄšanas, kÄ arÄ« ir emocionÄli smags, tÄpÄ“c novÄ“rtÄ“jam A. Mediņa drosmi uzņemties atbildÄ«bu un darboties šajÄ jomÄ. SaskaÅ†Ä ar paša priestera preses konferencÄ“ teikto, kopienÄ, kura pamatÄ nav domÄta šÄda vecuma cilvÄ“kiem, bet gan pieaugušiem cilvÄ“kiem, kas nonÄkuši dažÄdu atkarÄ«bu varÄ, nonÄca pusaudži, kuru vecÄki lÅ«guši palÄ«dzÄ«bu. Tie bija bÄ“rni, ar kuriem nespÄ“ja tikt galÄ viņu vecÄki, jaunie cilvÄ“ki, kuriem, iespÄ“jams, bija aizvÄ“rušÄs jau vairÄku skolu durvis, cilvÄ“ki, kuriem, iespÄ“jams, pretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ nebÅ«tu, kur doties un saņemt atbilstošu palÄ«dzÄ«bu vai iespÄ“ju sÄkt jaunu dzÄ«vi.
Lai bÄ“rni nenonÄktu tÄdÄs situÄcijÄs, kuru rezultÄtÄ viņiem jÄmeklÄ“ palÄ«dzÄ«ba “Kalna svÄ“tÄ«bu kopienÄ” un lÄ«dzÄ«gÄs institÅ«cijÄs, pirmÄm kÄrtÄm vecÄkiem bÅ«tu jÄvÄ“rš vairÄk uzmanÄ«bas sociÄlÄs hierarhijas izpratnes veidošanai. TÄpat, lai mazinÄtu apjukumu un pilnveidotu sapratni Ä£imenes locekļu starpÄ, jo Ä«paši pusaudžu un vecÄku starpÄ, vecÄkiem bÅ«tu apzinÄtÄk jÄdomÄ par savstarpÄ“ja dialoga un cieņpilnas komunikÄcijas veidošanu. Jo Ä«paši tÄpÄ“c, ka dzÄ«vojam informatÄ«vi pÄrsÄtinÄtÄ laikmetÄ, kur tiek dzÄ“stas robežas starp labu un sliktu, starp tikumu un ļaunumu. BÄ“rni un pusaudži mÄcÄs no vecÄku parauga – tikai vecÄki spÄ“j iedot bÄ“rniem izpratni un spÄ“ju kritiski izvÄ“rtÄ“t sabiedrÄ«bÄ notiekošo. TÄpat BaznÄ«ca aicina vecÄkus ikdienÄ pašiem bÅ«t par labo piemÄ“ru saviem bÄ“rniem, par kristÄ«go un vispÄrcilvÄ“cisko vÄ“rtÄ«bu nesÄ“jiem nÄkamajÄm paaudzÄ“m.
ŠobrÄ«d, pirms tÄlÄko secinÄjumu izdarÄ«šanas ļausim atbildÄ«gajÄm instancÄ“m izpÄ“tÄ«t situÄciju, lai saprastu, ko priesteris Mediņš savÄ darbÄ ir izdarÄ«jis atbilstoši un ko, iespÄ“jams, var uzlabot, lai kopiena varÄ“tu produktÄ«vi turpinÄt savu darbu, veicinot atkarÄ«go personu pilnvÄ“rtÄ«gu atgriešanos sabiedrÄ«bÄ.
* Viktors Stulpins, LiepÄjas diecÄ“zes bÄ«skaps, Zbigņevs StankeviÄs, RÄ«gas arhibÄ«skaps metropolÄ«ts, JÄnis Bulis, RÄ“zeknes-Aglonas diecÄ“zes bÄ«skaps, Edvards Pavlovskis, Jelgavas diecÄ“zes bÄ«skaps