LatvijÄ ir daudz prokuroru, bet prokuratÅ«ra sevi ir uzskatÄ«jusi par valsti valstÄ«
Valsts kontrole · 11.01.2021. · Komentāri (0)Valsts kontrole ir noslÄ“gusi lÄ«dz šim vÄ“rienÄ«gÄko revÄ«ziju, kurÄ padziļinÄti vÄ“rtÄ“ta noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu ekonomikas un finanšu jomÄ izmeklÄ“šanas un iztiesÄšanas efektivitÄte. ŠÄ«s revÄ«zijas gaitÄ sadarbÄ«bÄ ar EkonomiskÄs sadarbÄ«bas un attÄ«stÄ«bas organizÄciju (ESAO/OECD) Valsts kontrole vÄ“rtÄ“ja Latvijas Republikas ProkuratÅ«ras (turpmÄk - prokuratÅ«ra) darbÄ«bu, jo tÄ ir "atslÄ“gas" institÅ«cija pirmstiesas kriminÄlprocesÄ un valsts apsÅ«dzÄ«bas uzturÄ“šanÄ, tÄpat prokuratÅ«rai ir centrÄlÄ un vadošÄ loma kriminÄltiesiskÄ un kriminÄlprocesuÄlÄ regulÄ“juma piemÄ“rošanÄ.
RevÄ«zijÄ gÅ«tie secinÄjumi liecina, ka normatÄ«vajos aktos nav šÄ·Ä“ršÄ¼u efektÄ«vai prokuratÅ«ras darbÄ«bai, toties ir nepieciešamas bÅ«tiskas izmaiņas izpratnÄ“ par prokuratÅ«ras neatkarÄ«bu un mÅ«sdienÄ«ga pieeja vadÄ«bas funkciju Ä«stenošanÄ. Tas ļautu palielinÄt gan prokuratÅ«ras kapacitÄti tÄs pamatfunkciju izpildÄ“, gan veicinÄtu tÄs rÄ«cÄ«bÄ esošo resursu efektÄ«vu izmantošanu.
ProkuratÅ«ra ir vienota triju lÄ«meņu institÅ«cija. ProkuratÅ«rai ir centrÄlÄ loma tiesiskuma nodrošinÄšanÄ, bezatbildÄ«bas un nesodÄmÄ«bas sajÅ«tas mazinÄšanÄ valstÄ«. Diemžēl dažÄdi izvÄ“rtÄ“jumi aizvien apstiprina, ka LatvijÄ ir trÅ«kumi nopietnu noziedzÄ«go nodarÄ«jumu atklÄšanÄ un izmeklÄ“šanÄ. TÄpat, iespÄ“jams, nav sekmÄ“jušies centieni mazinÄt korupciju, jo korupcijas uztveres indeksÄ nav manÄma uzlabošanÄs.
Nav pamata uzskatÄ«t, ka LatvijÄ ir par maz prokuroru
PÄ“c Valsts kontroles 2017.gada revÄ«zijas par pirmstiesas izmeklÄ“šanas efektivitÄti Valsts policijÄ attiecÄ«bÄ uz prokurora lomas pirmstiesas kriminÄlprocesÄ palielinÄšanu izskanÄ“ja viedoklis, ka prokuratÅ«ras kapacitÄte, iespÄ“jams, tam nav pietiekama. TomÄ“r statistika liecina, ka resursu ziÅ†Ä Latvija no citÄm valstÄ«m neatpaliek. LatvijÄ uz 100 tÅ«kstošiem iedzÄ«votÄju ir 23,5 prokurori, kamÄ“r citÄs valstÄ«s šis rÄdÄ«tÄjs ir 12,1.
TurklÄt LatvijÄ ir salÄ«dzinoši liels prokuroru skaits augstÄkÄ lÄ«meņa struktÅ«rvienÄ«bÄ (Ä¢enerÄlprokuratÅ«rÄ) - citÄs valstÄ«s tas ir 8,1% no visiem prokuroriem, bet LatvijÄ - 17,7%. TÄtad resursus valsts ir piešÄ·Ä«rusi, tomÄ“r Latvijai ilgstoši neizdodas atrisinÄt bÅ«tiskas ar noziegumu izmeklÄ“šanu un valsts apsÅ«dzÄ«bas uzturÄ“šanu saistÄ«tas problÄ“mas.
Lai noskaidrotu, kÄdēļ rodas šÄdas problÄ“mas, Valsts kontrole revÄ«zijÄ vÄ“rtÄ“ja, kÄ tiek organizÄ“ts prokuratÅ«ras darbs, kÄ tiek Ä«stenotas iestÄdes vadÄ«bas funkcijas, kÄ tiek mazinÄti neefektÄ«va darba riski. Īpašu uzmanÄ«bu Valsts kontrole pievÄ“rsa tam, vai prokuratÅ«ras darbÄ«bas regulÄ“jumÄ ir visi nepieciešamie priekšnoteikumi, kÄdus paredz starptautiski atzÄ«tÄ prakse un rekomendÄcijas par prokuratÅ«ras dienestu, lai tas LatvijÄ varÄ“tu darboties efektÄ«vi.
ProkuratÅ«ras institucionÄlais modelis un darba organizÄcija tika vÄ“rtÄ“ta sadarbÄ«bÄ ar OECD ekspertiem, kuri veica citu valstu un Latvijas prokuratÅ«ras dienestu salÄ«dzinošu izpÄ“ti. PÄ“tÄ«juma mÄ“rÄ·is bija identificÄ“t citu valstu labo praksi, kas var bÅ«t noderÄ«ga Latvijas situÄcijai.
ProkuratÅ«ra neatkarÄ«bas jÄ“dzienu interpretÄ“ plašÄk, nekÄ to paredz starptautiskie standarti
RevÄ«zijÄ secinÄts, ka prokuratÅ«ras likuma regulÄ“jumÄ ir nepieciešamie standarti gan prokuratÅ«ras institÅ«cijas, gan prokurora neatkarÄ«bai. Vienlaikus revÄ«zijas ziņojumÄ Valsts kontrole analizÄ“ starptautisku organizÄciju norÄdes un starptautiski atzÄ«tas labÄs prakses piemÄ“rus par prokuratÅ«ras un prokuroru neatkarÄ«bas jÄ“dziena interpretÄciju.
Šai sakarÄ«bÄ Valsts kontrole vÄ“rš uzmanÄ«bu uz VenÄ“cijas komisijas atzinumu, no kura izriet, ka, pat bÅ«dama tiesu varas sastÄvdaļa, prokuratÅ«ras institÅ«cija nav tiesa un tÄs neatkarÄ«ba nav jÄizprot tik kategoriski kÄ tiesu neatkarÄ«ba. ArÄ« prokuroru neatkarÄ«bai nav tÄda paša rakstura kÄ tiesnešu neatkarÄ«bai.
RevÄ«zijas pierÄdÄ«jumi liecina, ka LatvijÄ prokuratÅ«ras un prokurora neatkarÄ«bas jÄ“dziens tiek interpretÄ“ts plašÄk, nekÄ tas izriet no starptautisko institÅ«ciju rekomendÄcijÄm un viedokļiem. Proti, LatvijÄ prokurora neatkarÄ«ba nozÄ«mÄ“ ne tikai ÄrÄ“jas ietekmes aizliegumu uz konkrÄ“tu kriminÄlprocesu gaitu un to ietvaros pieņemtajiem lÄ“mumiem, bet neatkarÄ«ba tiek uzskatÄ«ta par gandrÄ«z absolÅ«tu.
PraksÄ“ tas ierobežo iespÄ“ju prasÄ«t no prokuratÅ«ras atbildÄ«bu par tÄs darba rezultÄtiem, sadarbÄ«bu ar valsts pÄrvaldes institÅ«cijÄm noziedzÄ«bas novÄ“ršanas un apkarošanas politikas izstrÄdÄ“, kÄ arÄ« pieļauj iespÄ“ju neattiecinÄt uz prokuratÅ«ru labas pÄrvaldÄ«bas un efektivitÄtes principus, ko piemÄ“ro citas publiskÄs pÄrvaldes institÅ«cijas.
"ProkuratÅ«rÄ izmantotÄ prokuratÅ«ras institÅ«cijas un prokurora neatkarÄ«bas jÄ“dziena interpretÄcija ir viens no labas pÄrvaldÄ«bas principu nepiemÄ“rošanas iemesliem. Lai panÄktu pozitÄ«vas pÄrmaiņas, prokuratÅ«rai ir jÄmainÄs. Pirmstiesas kriminÄlprocesa efektivitÄtes uzlabošanÄ nevar izpalikt sistÄ“mas "atslÄ“gas" institÅ«cijas - prokuratÅ«ras aktÄ«va iesaiste un lÄ«dzdalÄ«ba, uzņemoties vadošo lomu gan tiesÄ«bu normu piemÄ“rošanas prakses veidošanÄ, gan izmeklÄ“tÄju darba vadÄ«bÄ un uzraudzÄ«bÄ, jo Ä«paši sarežģītu un valsts intereses sevišÄ·i skarošu kategoriju kriminÄlprocesos," uzsver valsts kontroliere Elita KrÅ«miņa.
ProkuratÅ«ra kÄ institÅ«cija nav vadÄ«ta tÄ, lai savas funkcijas varÄ“tu veikt efektÄ«vi un produktÄ«vi
OECD ekspertu vÄ“rtÄ“jumÄ, izpratne par prokuratÅ«ras gandrÄ«z absolÅ«tu neatkarÄ«bu ir veicinÄjusi tÄs norobežošanos no valstÄ« Ä«stenotajÄm reformÄm, kuru mÄ“rÄ·is ir valsts institÅ«ciju darbÄ«bas modernizÄcija un efektivizÄ“šana, tostarp Latvijas tiesu sistÄ“mÄ. Valsts kontrole, savukÄrt, norÄda uz bÅ«tiskÄkajÄm kriminÄlprocesa efektivitÄti negatÄ«vi ietekmÄ“jošÄm sekÄm, ko, iespÄ“jams, ir izraisÄ«jusi minÄ“tÄs izpratnes ilgstoša piemÄ“rošana prokuratÅ«ras darba organizÄcijÄ. To apliecina kaut vai tikai daži no revÄ«zijÄ konstatÄ“tajiem trÅ«kumiem.
PiemÄ“ram, lai arÄ« prokuratÅ«ra izstrÄdÄ darbÄ«bas stratÄ“Ä£iju un darba plÄnus, tie ir tik vispÄrÄ«gi, ka nesniedz priekšstatu par to, kÄds bÅ«s prokuratÅ«ras ieguldÄ«jums noziedzÄ«bas apkarošanÄ, kÄ arÄ« nav izmantojami prokuratÅ«ras darba efektivitÄtes novÄ“rtÄ“šanai.
TÄpat prokuratÅ«ra nav attiecinÄjusi uz sevi Valsts pÄrvaldes iekÄrtas likuma normas par valsts iestÄdes darbÄ«bu atbilstoši labas pÄrvaldÄ«bas, ekonomiskuma un efektivitÄtes principiem, kÄ arÄ« par iekšÄ“jÄs kontroles sistÄ“mas izveidi, tÄs uzraudzÄ«bu un uzlabošanu. Valsts kontrole uzsver, ka minÄ“tÄ likuma prasÄ«bas attiecÄ«bÄ uz institÅ«cijas pÄrvaldÄ«bu ir saistošas arÄ« prokuratÅ«rai, jo likums tÄpat attiecas uz iestÄdÄ“m, kuras nav padotas Ministru kabinetam, ciktÄl citu likumu speciÄlajÄs tiesÄ«bu normÄs nav noteikts citÄdi. ArÄ« no pÄrnacionÄlajiem dokumentiem un starptautiski atzÄ«tÄs prakses nepÄrprotami izriet nepieciešamÄ«ba prokuratÅ«ras institÅ«cijÄs lietot labas pÄrvaldÄ«bas principus un veidot darbÄ«bas specifikai atbilstošu kontroles vidi.
ProkuratÅ«rÄ nav izveidota tÄda kontroles vide un sistÄ“ma kopumÄ, kas aptvertu visas prokuratÅ«ras funkcijas un darbÄ«bas procesus, un tas bÅ«tiski apgrÅ«tina pienÄkumu izpildi. Citas valstis prokuratÅ«ras funkciju izpildÄ“ ir ieviesušas standartizÄ“tas procedÅ«ras vai pat kvalitÄtes vadÄ«bas sistÄ“mu. SavukÄrt LatvijÄ nav saprotama un caurskatÄma kompetences sadalÄ«juma starp prokuratÅ«ras struktÅ«rvienÄ«bÄm un prokuroriem, kÄdu paredz starptautiski atzÄ«tÄ prokuratÅ«ras dienestu prakse. ProkuratÅ«ras iekšÄ“jie tiesÄ«bu akti skaidri nenosaka pirmstiesas izmeklÄ“šanas uzraudzÄ«bas piekritÄ«bu prokuratÅ«ras struktÅ«rvienÄ«bÄm, kÄ arÄ« amatÄ augstÄka prokurora institÅ«ts darbojas neizsekojami, un tas rada risku KriminÄlprocesa likumÄ noteikto uzraudzÄ«bas pienÄkumu atbilstošai nošÄ·iršanai no amatÄ augstÄka prokurora administratÄ«vajÄm funkcijÄm.
AttiecÄ«bÄ uz prokuratÅ«ras pamatfunkciju izpildi kriminÄltiesiskajÄ jomÄ un Ärpus kriminÄltiesiskÄs jomas netiek veikts arÄ« risku novÄ“rtÄ“jums. Tas nav veikts pat tÄdÄs nozÄ«mÄ«gÄs jomÄs kÄ integritÄte (godprÄtÄ«ga rÄ«cÄ«ba), korupcija un interešu konflikts prokuroru darbÄ«bÄ, kaut gan, ņemot vÄ“rÄ prokurora plašo atbildÄ«bu, pilnvaras un rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«bu (piem., attiecÄ«bÄ uz to, vai sÄkt kriminÄlvajÄšanu vai ne), prokurori jo Ä«paši var tikt pakļauti integritÄtes (godprÄtÄ«bas) riskiem.
KopumÄ Valsts kontrole prokuratÅ«rai darbÄ«bas efektivitÄtes uzlabošanai ir sniegusi 20 ieteikumus. Par iespÄ“jÄm pilnveidot prokuratÅ«ras darbÄ«bas regulÄ“jumu Valsts kontrole vÄ“rsÄ«sies Latvijas Republikas SaeimÄ, Ministru kabinetÄ, kÄ arÄ« NoziedzÄ«bas novÄ“ršanas padomÄ“.
Valsts kontroles secinÄtais, veicot prokuratÅ«ras darbÄ«bas izvÄ“rtÄ“jumu, ir apkopots revÄ«zijas ziņojumÄ "Vai Latvijas Republikas ProkuratÅ«ras darbÄ«bÄ ir nepieciešami uzlabojumi?". SavukÄrt OECD ir sagatavojusi neatkarÄ«gu izvÄ“rtÄ“jumu Performance of the Prosecution Services in Latvia: A Comparative Study, kas lÄ«dztekus Valsts kontroles revÄ«zijai var kalpot par bÅ«tisku rekomendÄciju avotu turpmÄkiem pilnveidojumiem.
AttÄ“lÄ - bijušais Ä£enerÄlprokurors Ä’riks Kalnmeiers, uz kura balstÄ«to sistÄ“mu attiecinÄmi Valsts kontroles secinÄjumi