„Izcilais LTV vadÄ«tÄjs†Belte septiņus mÄ“neÅ¡us pÄ“c atlaiÅ¡anas nav bijis vajadzÄ«gs nevienam darba devÄ“jam
Lvportals.lv · 05.08.2019. · Komentāri (0)Kad pagÄjušÄ gada beigÄs no amata tikai atlaists Latvijas TelevÄ«zijas vadÄ«tÄjs Ivars Belte, atlaišanas pretinieki norÄdÄ«ja uz to, cik izcils speciÄlists tiekot atlaists. TaÄu izrÄdÄ«jies, ka septiņu mÄ“nešu laikÄ Beltes prasmes nav pÄrliecinÄjušas nevienu pašu darba devÄ“ju un viņš tikai „kÄ freelance konsultants palÄ«dz dažiem fondiem un uzņēmumiem krievu satura jomÄ”. Pietiek šodien pÄrpublicÄ“ lvportals.lv interviju, kurÄ Belte detalizÄ“ti izklÄsta sazvÄ“restÄ«bas teoriju saistÄ«bÄ ar viņa atlaišanu un dod apjomÄ«gus padomus, kÄ pareizi bÅ«tu jÄvada Latvijas TV un Latvijas radio.
- PagÄjuši septiņi mÄ“neši kopš NEPLP pretrunÄ«gi vÄ“rtÄ“tÄ lÄ“muma par jÅ«su atlaišanu. Daudzi tobrÄ«d jautÄja, kÄdi ir patiesie atlaišanas iemesli. Vai jÅ«s varat atbildÄ“t uz šo jautÄjumu?
- LTV valde, visticamÄk, bija kļuvusi pÄrÄk neatkarÄ«ga. DomÄju, ka mÄ“s pÄrÄk maz ļÄvÄm NEPLP pieņemt lÄ“mumus, kas tajÄ brÄ«dÄ« padomei bÅ«tu bijuši interesantÄki vai labÄki. Tas bija galvenais atlaišanas iemesls.
- Par kÄdiem lÄ“mumiem ir runa?
- PiemÄ“ram, 2018. gadÄ padomei aktuÄls bija LTV personÄliju jautÄjums – tika runÄts par atsevišÄ·iem cilvÄ“kiem, kuri ir pieļÄvuši kÄdas kļūdas (tÄpÄ“c no viņiem jÄatbrÄ«vojas) vai kurus, gluži otrÄdi, vajadzÄ“tu paaugstinÄt amatÄ. Bija diskusijas arÄ« par to, kÄ mÄ“s esam vienu vai otru lietu atspoguļojuši. Bija dažÄdi interpretÄcijas jautÄjumi, par kuriem mums nemitÄ«gi vajadzÄ“ja rakstÄ«t padomei vÄ“stules. TÄ soli pa solim brieda konflikts ar NEPLP.
IepriekšÄ“jÄ NEPLP, kuru vadÄ«ja AinÄrs Dimants un Aija Dulevska-CÄlÄ«te, pavisam noteikti bija iestÄde, kas atbalstÄ«ja sabiedriskos medijus. Diemžēl gluži pretÄ“ji rÄ«kojas Ķezberes kundzes vadÄ«tÄ NEPLP. Īpaši pÄ“dÄ“jÄ gada laikÄ strÄdÄt faktiski vairs nebija iespÄ“jams.
- Vai šÄdu NEPLP uzvedÄ«bu, jÅ«suprÄt, noteica kÄdi politiski mÄ“rÄ·i un intereses?
- NevarÄ“tu sacÄ«t, ka tobrÄ«d bÅ«tu bijusi izteikti jÅ«tama kÄdu politisko spÄ“ku vÄ“lme nomainÄ«t LTV vadÄ«bu. PolitiÄ·i bija aizņemti ar savÄm lietÄm – viņiem bija vÄ“lÄ“šanas, valdÄ«bas veidošanas sarunas. AtcerÄ“simies, 28. decembrÄ«, kad notika LTV valdes locekļu atlaišana, jaunas valdÄ«bas vÄ“l nebija.
ManuprÄt, pagÄjušÄ gada nogalÄ“ NEPLP sev zem kÄjÄm sajuta pilnÄ«gi citu spiedienu no spÄ“kiem, kuri tÅ«lÄ«t parÄdÄ«sies jaunÄs varas struktÅ«ru konstelÄcijÄs. Un nu man šÄ·iet, ka LTV valdes locekļu atcelšana faktiski bija nevis mÄ“Ä£inÄjums izpatikt politiÄ·iem ar televÄ«zijas vadÄ«bas nomaiņu, bet gan mÄ“Ä£inÄjums veidot kaut kÄdu savu darÄ«jumu, nodrošinot, ka politiÄ·i varÄ“tu izvÄ“lÄ“ties jaunu LTV vadÄ«bu, vienlaikus saglabÄjot NEPLP tÄbrīža sastÄva pozÄ«cijas. Par to liecina turpmÄkie notikumi saistÄ«bÄ ar jaunÄs LTV valdes meklÄ“jumiem.
- TviterÄ« esat aprakstÄ«jis, kÄ tiek veikts spiediens uz LTV valdi, norÄdot, ka sabiedriskajam medijam jau nezvana politiÄ·i, bet piezvana “draugs no NEPLP” un stingri iesaka paaugstinÄt, piemÄ“ram, ziņu dienesta vadÄ«tÄju. Par ko ir šis stÄsts?
- Tieši par to arÄ« bija.
- Kurš no NEPLP jums zvanÄ«ja?
- Lai nu paliek... Bet tas tiešÄm bija NEPLP loceklis, kurš ļoti draudzÄ«gÄ sarunÄ “Äomiski” aicinÄja: tu taÄu saproti, ka šim cilvÄ“kam vajadzÄ“tu tagad tikt paaugstinÄtam amatÄ; Iveta Elksne (LTV Ziņu dienesta vadÄ«tÄja) ir ļoti laba, tÄpÄ“c viņa varÄ“tu kļūt par Programmu daļas vadÄ«tÄju (hierarhijÄ augstÄks amats). Ilgi kasÄ«ju pakausi, nevarÄ“ju Ä«sti saprast, kamÄ“r “pielÄ“ca” – šÄdi tiek mÄ“Ä£inÄts iespaidot lietas. Un, ja es ļoti konkrÄ“ti pasaku skaidru “nÄ“” šÄdÄm darbÄ«bÄm, ticiet man, ar to es saÄ«sinu savu dzÄ«vildzes ciklu šajÄ amatÄ.
- TomÄ“r nav Ä«sti skaidra jÅ«su motivÄcija runÄt par šo problÄ“mu, piesedzot amatpersonu, kura piekopj šÄdu praksi.
- KonkrÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ tÄ bija Dace Ķezbere. TÄ bija privÄta saruna, un to es gribÄ“tu uzsvÄ“rt. JÄ, šÄda saruna ir bijusi, un aicinÄjums veikt dažÄdas rokÄdes ar LTV satura cilvÄ“kiem tiešÄm bija. To es apliecinu.
- PastÄstiet, kÄdas LTV nÄkotnei nozÄ«mÄ«gas ieceres jums bija padomÄ un kas atlaišanas dēļ palika nerealizÄ“ts.
- PagÄjušais gads mums bija fundamentÄli smags, jo tajÄ bija simtgades aktivitÄtes. BijÄm ļoti intensÄ«va darba periodÄ, it Ä«paši otrajÄ pusgadÄ. Un visa šÄ« perioda laikÄ NEPLP ne tikai nepalÄ«dzÄ“ja mums strÄdÄt, bet, atklÄti sakot, arÄ« padarÄ«ja mÅ«su dzÄ«vi diezgan grÅ«tu.
2019. gads LTV bija gaidÄms finansiÄli ļoti smags, un jau laikus strÄdÄju pie tÄ, lai uzņēmums tam bÅ«tu gatavs. TÄ vietÄ, lai šajÄ situÄcijÄ saņemtu NEPLP atbalstu, no viņu puses sagaidÄ«ju provokÄcijas. PiemÄ“ram, brÄ«dÄ«, kad apspriedÄm LTV finansiÄlo grÅ«tÄ«bu pÄrvarÄ“šanu, kas cita starpÄ diemžēl paredzÄ“ja arÄ« darbinieku atlaišanu, tajÄ pašÄ dienÄ pÄ“c slÄ“gtas NEPLP sÄ“des tika piezvanÄ«ts arodbiedrÄ«bÄm, informÄ“jot par mÅ«su plÄniem un neļaujot mums pašiem šos jautÄjumus izrunÄt ar darbiniekiem. TÄs nav normÄlas valdes un padomes attiecÄ«bas! ŠÄ« komunikÄcija bija ļoti savÄda, tÄ veicinÄja konfliktu starp LTV darbiniekiem un valdi.
- Bet vai nepiepildÄ«jÄs arÄ« kÄdi sabiedriskÄ medija attÄ«stÄ«bas izaicinÄjumi?
- PirmkÄrt, LTV 2018. gadu pabeidza kÄ visskatÄ«tÄkais TV kanÄls. OtrkÄrt – Äetru gadu laikÄ manis vadÄ«tais uzņēmums ilgtspÄ“jas indeksa kontekstÄ iekļuva zelta kategorijÄ. TÄs bija divas bÅ«tiskas programmas, pie kurÄm strÄdÄju. Protams, bija jÄattÄ«stÄs arÄ« digitÄli, bet šiem mÄ“rÄ·iem pietrÅ«ka naudas.
JÄ, mums bija, kur augt, bija skaidra dinamika. Uzņēmums tika sakÄrtots, un televÄ«zija sÄka strÄdÄt pÄ“c pienÄcÄ«giem kritÄ“rijiem. Ko es kÄ televÄ«zijas menedžeris savÄ dzÄ«vÄ“ vÄ“l varÄ“tu vÄ“lÄ“ties? Esmu atstÄjis vienu savÄktu uzņēmumu. Un runas par to, ka mÅ«su dēļ tas iet uz grunti, neatbilst patiesÄ«bai.
- Rodas iespaids – jums jau pirms atlaišanas bija skaidrs, ka savus mÄ“rÄ·us LTV vadÄ«tÄja postenÄ« esat piepildÄ«jis.
- Bija skaidrs, ka negribu pretendÄ“t uz nÄkamo periodu. Valdei vajadzÄ“ja nostrÄdÄt vÄ“l atlikušos divus gadus, pÄ“c tam sakÄrtotÄ veidÄ nodot lietas. Tas bÅ«tu bijis mans mÄ“rÄ·is.
JÄteic, ka man tiešÄm nebija pretenziju pret NEPLP lÄ“mumu par atlaišanu. Valdes locekļi nÄk un iet, un tas ir normÄli. JautÄjums, protams, ir par pamatojumu, bet principÄ NEPLP ir tiesÄ«bas atlaist sabiedriskÄ medija valdes priekšsÄ“dÄ“tÄju.
KÄ jau sacÄ«ju, LTV biju izdarÄ«jis pietiekami daudz un pieļÄvu, ka manÄ vietÄ varÄ“tu nÄkt kÄds cits jaudÄ«gÄks cilvÄ“ks. TaÄu tÄ nenotika! TÄ vietÄ parÄdÄ«jÄs cilvÄ“ks (konkursÄ LTV valdes priekšsÄ“dÄ“tÄja amatam izraudzÄ«tais EinÄrs Giels), kas, manuprÄt, varÄ“tu bÅ«t politiski atbalstÄ«ta persona, kurai, iespÄ“jams, ir groziÅ†Ä lÄ«dzi iedoti arÄ« kÄdi darÄmo darbu vÄ“lÄ“jumi. Un tajÄ brÄ«dÄ« es saku, ka NEPLP ar saviem lÄ“mumiem tiešÄm valstij un sabiedrÄ«bai ir nodarÄ«jusi daudz slikta. TÄpÄ“c pašlaik atrodos ļoti nopietnÄ opozÄ«cijÄ visam, ko dara šÄ« NEPLP.
- Cik zinÄms, KNAB jÅ«su darbÄ«bÄs nozieguma pazÄ«mes nav saskatÄ«jis, nav arÄ« iepriekš solÄ«tÄ neitrÄlÄ vÄ“rtÄ“juma par LTV valdes atbildÄ«bu. Vai tiešÄm jÅ«su atlaišanas lietÄ ir pielikts punkts?
- Ja jÅ«s man vaicÄjat, tad ir jautÄjums – kÄds bÅ«tu mÄ“rÄ·is turpinÄt pierÄdÄ«t savu taisnÄ«bu. Es nevaru apgalvot, ka ar šo NEPLP lÄ“mumu mana reputÄcija bÅ«tu sagrauta. Nu, ja tas tÄ bÅ«tu bijis, tad, visticamÄk, man vajadzÄ“tu kaut ko pasÄkt.
- Vai jÅ«s domÄjat, ka tas ir tikai jÅ«su personisks jautÄjums? ManuprÄt, runa ir arÄ« par iespÄ“jamu sabiedriskÄ medija ietekmÄ“jamÄ«bu un attiecÄ«gi – padošanos šÄdai situÄcijai.
- To man daudzi ir teikuši – un ir aicinÄjuši arÄ« tiesÄties. Var jau bÅ«t, ka to nevajadzÄ“ja tÄ atstÄt. TomÄ“r NEPLP ir tiesÄ«bas mani atlaist un viņi tÄs izmanto, un tas nav pretrunÄ ar likumu. Šis fakts ir leÄ£itÄ«ms, patÄ«k tas tev vai ne, vai tie iemesli ir adekvÄti vai ne.
Šai intervijai piekritu, jo man šÄ·iet, ka notikušais ir afÄ“ra. Ka mani atbrÄ«voja, lai veiktu zinÄmu afÄ“ru. Ja tiktu atrasts jaudÄ«gs televÄ«zijas vadÄ«tÄjs ar jaunÄm idejÄm, man mute bÅ«tu ciet. Ja, piemÄ“ram, valdÄ“ bÅ«tu ievÄ“lÄ“ts MiÄ·elsona kungs (viens no kandidÄtiem uz LTV valdi Gints MiÄ·elsons), un šÄ« iespÄ“ja NEPLP bija, es tiešÄm klusÄ“tu, un aizmirstiet par Belti, mans periods ir beidzies. Bet tas nenotika. Notika pilnÄ«gi citas lietas. Man liekas, tÄs bija politiski uzlÄdÄ“tas. ŠÄ« iemesla dēļ es ceļu trauksmi. Te ir runa par absolÅ«tu uzticÄ«bas krÄ«zi, kuru izraisÄ«jusi NEPLP ar saviem lÄ“mumiem. Un es tiešÄm darÄ«šu visu, lai tam visam rastu risinÄjumu.
- Vai risinÄjums ir NEPLP priekšsÄ“dÄ“tÄjas demisija, kas tiek solÄ«ta septembrÄ«?
- DomÄju, ka Ķezberes kundzei ir jÄuzņemas atbildÄ«ba un patiešÄm jÄliek atlÅ«gums galdÄ. VÄ“l, kÄ zinÄms, ir arÄ« iespÄ“ja, ka atlaiž visu NEPLP. LÄ“mumus jau viņi visi kopÄ pieņēma, un, teiksim tÄ, ar sliktu reputÄciju sirgst ļoti daudzi šÄ«s padomes locekļi.
- Kopš jÅ«su atlaišanas LTV joprojÄm ir bez pilnvÄ“rtÄ«gas valdes. Par ko, jÅ«suprÄt, tas liecina?
- ŠÄ« situÄcija vÄ“lreiz apstiprina, ka izveidojusies fundamentÄla uzticÄ«bas krÄ«ze. ManuprÄt, NEPLP bija iespÄ“ja konkursÄ izvÄ“lÄ“ties arÄ« no tiem trijiem kandidÄtiem reÄli divus, kuri varÄ“ja ieņemt valdes locekļu amatu, un uzņēmums strÄdÄtu tÄlÄk. To neizdarÄ«ja – kÄpÄ“c neizdarÄ«ja? Gan jau šÄ« vÄ“stures lappuse reiz tiks pavÄ“rta.
- Vai jums ir versija, kÄpÄ“c tÄ notika?
- Man šÄ·iet, ka Giela kunga kandidatÅ«ra bija kompromiss, lai saglabÄtu NEPLP pašreizÄ“jÄ sastÄvÄ. Tas ir tÄds sazvÄ“restÄ«bas teorijas variants. VarbÅ«t viņš patiešÄm šÄ·ita simpÄtisks kandidÄts, ņemot vÄ“rÄ, ka šis NEPLP neizceļas ar Ä«pašiem menedžmenta dotumiem un zinÄšanÄm. Bet kÄpÄ“c es stingri iestÄjos pret šo kandidÄtu? Jo sabiedriskie mediji ir fundamentÄlu pÄrmaiņu priekšÄ – iziešana no reklÄmas tirgus, jauns likums, mediju apvienošana. Ja šÄdu pÄrmaiņu laikÄ uzņēmuma vadÄ«bÄ ir cilvÄ“ki, kuri neko daudz nesaprot ne no pÄrvaldÄ«bas, ne industrijas, tas tiešÄm ir ļoti bÄ«stami.
- PÄ“c LTV valdes konkursa izgÄšanÄs politiÄ·i mediju pÄrstÄvjiem jautÄja, kÄpÄ“c uz šiem amatiem nepiesakÄs labÄkie no labÄkajiem profesionÄļiem. Vai jums ir atbilde?
- Ja mÄ“s tagad tÄ aizveram acis un paskaitÄm, cik tad mums vispÄr tirgÅ« ir to profesionÄļu, kuri ir vadÄ«juši kÄdu – vÄ“lams, elektronisko – mediju. Tik ļoti daudz jau nesaskaitÄ«sim – nav tÄ, ka viņi bÅ«tu vairÄkos desmitos. Un katram no viņiem acÄ«mredzot ir vÄ“l arÄ« savs stÄsts, dažÄdi apstÄkļi.
- KÄdu lomu te spÄ“lÄ“ NEPLP reputÄcijas jautÄjums un arÄ« tÄdi stÄsti kÄ jÅ«sÄ“jais?
- KatrÄ ziÅ†Ä nekÄdu pozitÄ«vu signÄlu tas neraida. Tas pasaka tikai to – ja tev ir vÄji nervi un tev nav vienalga, pÄ“c kÄ tu izskatÄ«sies pusgada laikÄ? TiekšanÄs uz šÄdu amatu ir rÅ«pÄ«gi jÄizsver. Šie apstÄkļi, protams, spÄ“lÄ“ savu lomu, tomÄ“r, iespÄ“jams, tiem nav izšÄ·irÄ«ga nozÄ«me. Atcerieties, es pÄrņēmu LTV, kas bija nokritusies tirgÅ« lÄ«dz ceturtajai pozÄ«cijai. Bet Äetru piecu gadu laikÄ uzņēmums parÄdÄ«ja, ko tas var izdarÄ«t. To mÄ“s izdarÄ«jÄm kopÄ. Un tÄ bija mana motivÄcija.
- ŠobrÄ«d aktuÄla ir situÄcija Latvijas Radio (LR). KÄdas cÄ“loņsakarÄ«bas jÅ«s te saskatÄt?
- Radio gadÄ«jums ir komplicÄ“tÄks, jo konflikts ir starp NEPLP un Latvijas Radio darbiniekiem. LR valde dara savas lietas, un es neteiktu, ka viņi strÄdÄ slikti. Bet, kÄ jau minÄ“ju, ja tieši – bez zemteksta – netici nevienam padomes vÄrdam, nevienai NEPLP vÄ“stulei, tas neapšaubÄmi apgrÅ«tina komunikÄciju. LR darbinieki izteica savu neuzticÄ«bu Ä€boliņa kungam (NEPLP loceklim Ivaram Ä€boliņam). Vienlaikus sakarÄ ar to, ka NEPLP tiešÄ veidÄ ir izteikusi simtprocentÄ«gu atbalstu LR valdei, tas veido arÄ« zinÄmu radio darbinieku neuzticÄ«bu valdei. TurklÄt tur vairs nenotiek normÄla komunikÄcija. Radio darbinieki pat vairs nepieļauj nekÄdu starpniecÄ«bu, lai sÄ“stos pie sarunu galda, jo viņi nevienam neuzticas. Gluži kÄ šahÄ, ir iestÄjusies pata situÄcija – neredzu, kÄ tÄlÄk virzÄ«ties, jo tur bÅ«s aizvien vairÄk aizvainojuma un neuzticÄ«bas.
Otra lieta, vÄ“rojot no malas, man šÄ·iet, ka LR nav izgÄjuši to ciklu, ko LTV ir paveicis pirms pieciem sešiem gadiem, kad nÄca jaunÄ valde. Proti, LTV notika pamatÄ«gas reformas, lÄ«dz ar to mums atbrÄ«vojÄs lÄ«dzekļi un mÄ“s varÄ“jÄm palielinÄt algas tiem, kas to patiešÄm bija pelnÄ«juši.
Negribu pÄrsteigties ar secinÄjumiem, bet mana sajÅ«ta saka: Latvijas Radio – uzņēmumÄ ar turpat desmit miljonu eiro budžetu – runÄt par to, ka viņi bankrotÄ“s, ja tÅ«lÄ«t kaut kur nedabÅ«s 100 000 eiro, sitiet nost, tas ir valdes necienÄ«gi. ŠÄ« nauda bÅ«tu jÄatrod tai pašÄ mirklÄ«! TÄ ir pietiekami maza summa tik milzÄ«gam uzņēmumam, lai no tÄ netaisÄ«tu lielu konfliktu. To es gribÄ“tu jautÄt LR valdei – kÄpÄ“c viņi ir tik ierobežoti savÄs iespÄ“jÄs samazinÄt izdevumus, optimizÄ“t saturu un tamlÄ«dzÄ«gi, lai atrisinÄtu šÄ«s problÄ“mas.
- KÄ tad, jÅ«suprÄt, bÅ«tu jÄsÄk šÄ·etinÄt šis pata stÄvoklis saistÄ«bÄ ar Latvijas Radio?
- ManuprÄt, NEPLP vajadzÄ“tu bÅ«t tik gudrai, lai saprastu, ka jÄveido sabiedrisko mediju stratÄ“Ä£ija kopumÄ. Man šÄ·iet, ka padome šobrÄ«d ne uz ko neskatÄs stratÄ“Ä£iski.
Tikai viens piemÄ“rs – LR runÄ par krÄ«zi, lai gan tÄ budžets ar 9–10 miljoniem eiro ir divas trÄ«s reizes lielÄks, salÄ«dzinot ar Igauniju un Lietuvu. TÄtad – Latvija ir radio zeme! Tas ir tas, ko pasaka NEPLP, proti, ka sabiedriskajam radio bÅ«s augt un attÄ«stÄ«ties, galvenais ziņu un informÄcijas kanÄls arÄ« nÄkotnÄ“ bÅ«s radio. Vai es varu piekrist šai viņu tÄ“zei? Es teiktu – drÄ«zÄk ne. Man šÄ·iet, ka ir ļoti bÅ«tiski jÄpalielina digitÄlÄ sadaļa, ir jÄbÅ«vÄ“ multimediju platformas, abiem atzariem – radio un televÄ«zijai – sadarbojoties. Tam es redzu nÄkotni. Ja NEPLP domÄtu par sabiedrisko mediju attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£iju, tad bÅ«tu jÄbÅ«t vismaz vienai diskusijai par to, kÄ mÄ“s to redzam. Par tÄdu laikmetÄ«gu digitÄlu stratÄ“Ä£iju šÄ« NEPLP, manuprÄt, nav spÄ“jÄ«ga domÄt, tÄ nav viņu kapacitÄte.
TikmÄ“r Latvijas Radio ir ierakstÄ«juši savÄ stratÄ“Ä£ijÄ, ka viņiem piecu gadu laikÄ budžets palielinÄsies lÄ«dz 19 miljoniem, tÄtad praktiski dubultosies. Ar to mÄ“s liekam milzÄ«gu akcentu uz radio, un es tam nevaru piekrist, jo, man šÄ·iet, kritiski mazs budžets ir LTV, arÄ« salÄ«dzinot ar to pašu Lietuvu un Igauniju. Bet televÄ«zija nekad nav skrÄ“jusi ar izdzÄ«vošanas lozungiem, lai iegÅ«tu 200 000 eiro darbinieku algÄm. MÄ“s esam cÄ«nÄ«jušies paši, mÄ“s katru gadu piepelnÄ«jÄm no tirgus pa vienam miljonam klÄt un likÄm to saturÄ.
- Vai jÅ«s sakÄt, ka LTV stÄsts ir par nepietiekamu finansÄ“jumu, kamÄ“r situÄcija Latvijas Radio nav tik daudz saistÄ«ta ar naudu?
- LoÄ£iski, ka attiecÄ«bÄ uz LTV runa ir par naudu. TelevÄ«zijas tehnoloÄ£iskÄ bÄze ir katastrofÄlÄ lÄ«menÄ«. Ja pÄrÄ“jie tirgus dalÄ«bnieki ir pÄrgÄjuši uz HD formÄtu, LTV tas nav noticis utt.
Vienlaikus, ja esi reklÄmas tirgÅ« un tavs pienÄkums ir pelnÄ«t, LTV to arÄ« dara. Un to savukÄrt pietiekami nedara Latvijas Radio. Ja LR ir 40% no Latvijas radioklausÄ«tÄju auditorijas, viņiem vajadzÄ“tu arÄ« nopelnÄ«t 40% no reklÄmas tirgus. Bet par šiem indeksiem neviens nerunÄ. Vai viņi ir pietiekami aktÄ«vi šajÄ tirgÅ«, un vai attiecÄ«gais LR kanÄlu daudzums spÄ“j Ä£enerÄ“t atbilstošus ieņēmumus? LTV šobrÄ«d nopelna pat vairÄk par savu tirgus daļu, ņemot vÄ“rÄ 50% reklÄmas ierobežojumu. Bet Latvijas Radio to nerÄ“Ä·ina – tÄ vietÄ izraksta rÄ“Ä·inu valdÄ«bai, kurai tas jÄapmaksÄ. Neviens nav atcÄ“lis sabiedrisko mediju uzdevumu strÄdÄt un konkurÄ“t reklÄmas tirgÅ«. Ja bÅ«s jauns likums un finansÄ“jums sabiedriskajiem medijiem, bÅ«s arÄ« pilnÄ«gi citi spÄ“les noteikumi.
- Bet kas noveda pie tÄ, ka LTV šogad nonÄcis, kÄ jÅ«s raksturojat, ļoti smagÄ finansiÄlÄ stÄvoklÄ«?
- Tas ir saistÄ«ts ar mÄ“rÄ·dotÄcijÄm. Ja – lÄ«dzÄ«gi kÄ IgaunijÄ – bÅ«tu pilnÄ«gi skaidri plÄnojama summa: kad zinÄms, ka summa nebÅ«s mazÄka par iepriekšÄ“jÄ gada summu, un var normÄli plÄnot ražošanu, programmas, auditoriju. Ja man 2018. gadÄ saistÄ«bÄ ar simtgades pasÄkumu atspoguļošanu ir papildu 2,8 miljonu mÄ“rÄ·dotÄcija un attiecÄ«gi klÄt paņemti cilvÄ“ki, kas ražo un dara, papildu tehnikas vienÄ«bas utt., bet nÄkamajÄ gadÄ tÄs summas vairs nav – tas nozÄ«mÄ“, ka man atkal ir jÄreducÄ“ cilvÄ“ku sastÄvs, no kaut kÄ ir jÄatsakÄs, amortizÄcijai naudas nav un ir vÄ“l citi blakusefekti. ŠÄdas mÄ“rÄ·dotÄcijas atšÄ·irÄ«bas ir katru gadu. TÄ ir budžeta plÄnošana, pret kuru iestÄjamies jau no pašiem pirmsÄkumiem.
- RunÄjot par sabiedrisko mediju problÄ“mÄm, politiÄ·i mÄ“dz atsaukties uz topošo regulÄ“jumu. Vai tiešÄm ir pamats cerÄ“t, ka tas atrisinÄs samilzušÄs pretrunas un problÄ“mas?
- Es sacÄ«tu, ka patiešÄm nav pamata gaidÄ«t uz vienu likumu kÄ visu lietu risinÄjumu. Bet, jÄatzÄ«st, gaidÄmajÄ regulÄ“jumÄ ir daudzas lietas, kas bÅ«s labÄk formulÄ“tas nekÄ lÄ«dz šim. PiemÄ“ram, sabiedriskÄ medija pÄrvaldÄ«bÄ ieviešot dalÄ«to padomju principu, kad ir atsevišÄ·s regulators un atsevišÄ·a Sabiedrisko mediju padome.
- KÄda ir garantija, ka jaunveidotÄ Sabiedrisko mediju padome nebrauc NEPLP sliedÄ“s?
- Tas virziens, kÄdÄ vÄ“las veidot jauno padomi, tiešÄm ir pareizs. Tur ir paredzÄ“ta vieta arÄ« sabiedriskajÄm organizÄcijÄm, tÄpat priekšplÄnÄ izcelti reputÄcijas jautÄjumi. PrincipÄ iecerÄ“tais modelis ir pareizs. Man lielais jautÄjums ir – vai mÅ«su mazÄ tauta atradÄ«s cilvÄ“kus, kuri tiešÄm bÅ«s neitrÄli un godprÄtÄ«gi pildÄ«s savas funkcijas.
- Vai jÅ«s pats bÅ«tu gatavs darbam šajÄ padomÄ“?
- Neesmu par to domÄjis, jo redzu, ka šis jautÄjums vispÄr varÄ“tu kļūt aktuÄls tikai nÄkamÄ gada vidÅ«.
- Ar ko jÅ«s pašlaik nodarbojaties, un kÄdi ir jÅ«su turpmÄkie profesionÄlie izaicinÄjumi?
- Pašlaik esmu darba meklÄ“jumos menedžmenta jomÄ LatvijÄ vai ÄrzemÄ“s. KÄ freelance konsultants palÄ«dzu dažiem fondiem un uzņēmumiem krievu satura jomÄ.
PÄrpublicÄ“ts no lvportals.lv