Iesaki rakstu:

Lai kuram no uzskatiem piekrÄ«tat – SARS-CoV-2 vÄ«rusa izplatÄ«bas spÄ“jš pieaugums rudenÄ« visā Eiropā un citur pasaulÄ“ ir otrais vilnis vai pirmā viļņa turpinājums, pÄ“c mierÄ«gas vasaras atkal kāpj inficÄ“to un saslimušo skaits, un valstis spiestas atgriezties pie ierobežojumiem. KumulatÄ«vā 14 dienu incidence uz 100 tÅ«kstošiem iedzÄ«votājiem Eiropā 25.oktobrÄ« zem rādÄ«tāja 100 bija vien 5 valstÄ«s, Latviju ieskaitot. VidÄ“jais ES/EEZ un UK rādÄ«tājs – 249,8 (23.10.).

Martā Eiropas valstu rÄ«cÄ«ba, lai arÄ« savstarpÄ“ji nesaskaņota, bija visai lÄ«dzÄ«ga. Tika slÄ“gtas robežas, ieviesti tā saucamie lockdown, kas vairākās valstÄ«s bija ļoti drastiski – lÄ«dz pat aizliegumam atrasties uz ielām. Latvija pavasarÄ« izvÄ“lÄ“jās salÄ«dzinoši mÄ“renus ierobežojumus, kas, pateicoties augstai sabiedrÄ«bas lÄ«dzdalÄ«bai, nesa labus epidemioloÄ£iskos rezultātus. Tādēļ vasaru varÄ“jām pavadÄ«t gandrÄ«z vai kā normālos laikos, dažus ierobežojumus saglabājot uz pasākumu dalÄ«bnieku skaitu un ceļošanu.

VÄ«rusa ierobežošanas pasākumu klāsts ir balstÄ«ts uz cilvÄ“ku kontaktu daudzuma un ilguma samazināšanu. Sociālā un fiziskā distancÄ“šanās kombinācijā ar masku valkāšanu, roku un virsmu dezinfekciju spÄ“j samazināt inficÄ“šanos. Sociālā distancÄ“šanās ir klātienes kontaktu samazināšana, palikšana savos “burbuļos” – Ä£imene, izglÄ«tÄ«bas iestāde, darbavieta. DzÄ«vi organizÄ“t tā, lai ikdienā pagaidām izvairÄ«tos no satikšanās ar citu, šobrÄ«d ne kritiski svarÄ«gu sociālo “burbuļu” pārstāvjiem, Ä«paši aktivitātÄ“s, kas saistÄ«tas ar paaugstinātu inficÄ“šanās risku, piem., dziedāšana korÄ«, ballÄ“šanos telpās utt. Fiziska distancÄ“šanās ir vienkārši jau par hrestomātiskiem kļuvušo 2m (pÄ“c dažiem avotiem 1,5m) ievÄ“rošana – veikalos, pasākumos, kino utt.

Ierobežojošie pasākumi ietver normatÄ«vi noteiktu sociālās un fiziskās distancÄ“šanās ieviešanu. VisplašÄk lietotie ierobežojumi skar vietas un norises, kurās ir lielāks cilvÄ“ku daudzums ar augstāku inficÄ“šanās risku, un tās ir izglÄ«tÄ«bas iestādes, darbavietas, sabiedriskās Ä“dināšanas iestādes, pasākumi – gan organizÄ“tie, gan privātie, ceļošana, sabiedriskais transports. PavasarÄ« tika lietoti praktiski visi no uzskatÄ«tajiem. Ir pieejami pÄ“tÄ«jumi par dažādo ierobežojumu epidemioloÄ£isko efektivitāti, bet tikpat nozÄ«mÄ«gs jautājums ir par to blakus efektiem – psiholoÄ£iskajiem, ekonomiskajiem, par ietekmi uz nevienlÄ«dzÄ«bu.

Tieši vÄ“rtÄ“jot kompleksi, Latvijas valdÄ«bā ir izpratne, ka vispārÄ“jās izglÄ«tÄ«bas norise klātienÄ“ iespÄ“jami ilgi ir ļoti nozÄ«mÄ«gs mÄ“rÄ·is. Attālinātas mācÄ«bas, Ä«paši jaunāko klašu bÄ“rniem, ilgtermiņā var vairot nevienlÄ«dzÄ«bu, palielināt atšÄ·irÄ«bu zināšanās, bÅ«tiski ietekmÄ“ vecāku ekonomisko aktivitāti.  Kopš pavasara pieredzes pieprasÄ«jums pÄ“c tā, ka ārkārtÄ«gi bÅ«tiski ir vÄ“rtÄ“t epidemioloÄ£iskās drošÄ«bas un ierobežojumu ietekmi plašÄkā kontekstā, ekspertu vidÅ« un sabiedrÄ«bā kopumā ir audzis.

Diemžēl Latvijā daļu vasaras pavadÄ«jām neauglÄ«gās diskusijās par to, ka “sliktā VeselÄ«bas ministrija un SPKC nepaaugstina kumulatÄ«vās incidences rādÄ«tāju, lai varÄ“tu brÄ«vi ceļot bez pašizolācijas”. It kā šÄ« rādÄ«tāja paaugstināšana varÄ“tu atrisināt bÅ«tiskāko problÄ“mu, kas ir ārpus VM kompetences – kā uzņēmÄ“jdarbÄ«bu pielāgot jaunajai realitātei un kāds atbalsts no valsts puses tam ir nepieciešams. Kādēļ tas bija un joprojām ir kritiski svarÄ«gi? Tādēļ, ka cikliska ierobežojumu nepieciešamÄ«ba ir jaunā realitāte un tā sekmÄ“tos krietni labāk, ja papildus epidemioloÄ£iskajiem bÅ«tu gatavi arÄ« atbalsta pasākumi.

PavasarÄ« VeselÄ«bas ministrija nevilšus kļuva par tādu kā Visu Lietu ministriju, no kuras sagaidÄ«ja risinājumus, sākot no robežkontroles, beidzot ar noteikumu pārkāpÄ“ju tvarstÄ«šanu. ŠobrÄ«d ir nesalÄ«dzināmi vairāk informācijas, iespÄ“ja izvÄ“rtÄ“t nu jau pašu pieredzi, kā arÄ« skaidrāks atbildÄ«bas sadalÄ«jums. Atļaušos izteikt apgalvojumu, ka katram labi un atbildÄ«gi paveicot savu darba un pienākumu sadaļu, savaldÄ«sim inficÄ“šanās pieaugumu. VeselÄ«bas ministrijas, SPKC, ārstniecÄ«bas iestāžu un mediÄ·u darbs ir plānot epidemioloÄ£iskās drošÄ«bas pasākumus, piedāvāt to ieviešanu, analizÄ“jot inficÄ“šanās un saslimstÄ«bas tendences, nodrošināt veselÄ«bas aprÅ«pes nepārtrauktÄ«bu. Tagad ieviestie ierobežojumi, ja tiks godprātÄ«gi ievÄ“roti, ietekmi uz inficÄ“šanās izplatÄ«bu dos aptuveni pÄ“c 2 nedēļām.

SabiedrÄ«bas pienākums ir ievÄ“rot, nevis apiet ierobežojumus. Bez sabiedrÄ«bas apzinÄ«gas lÄ«dzdarbÄ«bas pagaidām salÄ«dzinoši samÄ“rÄ«gie ierobežojumi var izrādÄ«ties nepietiekami, un, lai veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“ma neuzkārtos no COVID-19 pacientu radÄ«tās pārslodzes, lai varÄ“tu turpināt sniegt palÄ«dzÄ«bu pacientiem ar citām slimÄ«bām, bÅ«s jāievieš stingrāki ierobežojumi. SaistÄ«ba starp nelegālām ballÄ«tÄ“m, bÄ“rnu hokeja treniņiem, kas pārsaukti par privātu pasākumu, un tamlÄ«dzÄ«gam radošÄm izpausmÄ“m un striktāku ierobežojumu iespÄ“jamÄ«bu ir visai cieša – jo vairāk radošuma, jo vairāk inficÄ“to, jo lielāka varbÅ«tÄ«ba papildus ierobežojumiem.

Savukārt ierobežojumu kontrole ir Iekšlietu ministrijas kompetence, mācÄ«bu procesa organizÄ“šana – IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas, atbalsts uzņēmÄ“jiem – Ekonomikas ministrijas, sociālās apdrošināšanas pakalpojumu pielāgošana šiem apstākļiem – LabklājÄ«bas ministrijas utt. ŠobrÄ«d Covid-19 krÄ«zes sekmÄ«gai vadÄ«bai un pārvarÄ“šanai ar VM vien nepietiek. FokusÄ“šanās tikai uz epidemioloÄ£iskajiem pasākumiem, ar kuriem VM lÄ«dz šim tikusi galā diezgan labi, bÅ«tu nepamatoti šaura izpratne par COVID-19 krÄ«zi. ValdÄ«bai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim ir jāredz bilde daudz plašÄk par epidemioloÄ£iskajiem rādÄ«tājiem. Maskas, protams, ir svarÄ«gas, bet ar tām šoreiz bÅ«s daudz par maz.

Pārpublicēts no vinkele.lv