Cīņa par "Citadeles" pÄ«rÄgu: "nepareizo" pretendentu izslÄ“gÅ¡anas aizkulises
Lato Lapsa · 24.10.2018. · Komentāri (0)Ja ticÄ“t Ministru kabineta un PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«ras 2013. gadÄ un pÄ“cÄk publiski sniegtajai informÄcijai, Latvijas valsts institÅ«ciju mÄ“rÄ·is bija AS Citadele banka akciju paketi pÄrdot viskvalitatÄ«vÄkajam pretendentam par valstij visizdevÄ«gÄko cenu. TaÄu patiesÄ«ba ir pilnÄ«gi cita: Dienas rÄ«cÄ«bÄ esoši dokumenti un liecÄ«bas uzskatÄmi apliecina, kÄ neformÄlÄ gaisotnÄ“, iesaistoties pat tÄdiem spÄ“lÄ“tÄjiem kÄ ASV vÄ“stnieks LatvijÄ, no „godÄ«gÄs” sacÄ«kstes viens pÄ“c otra tika izslÄ“gti visi „nepareizie” pretendenti, - sÄkot jau no vietÄ“jiem uzņēmÄ“jiem.
PrecÄ«zie kritÄ“riji noslepenoti joprojÄm
2013. gada 17. decembrÄ« VienotÄ«bas pÄrstÄvja Valda Dombrovska vadÄ«tais Ministru kabinets atbalstÄ«ja Citadele bankas investoru piesaistes stratÄ“Ä£iju, kÄ arÄ« noteica akciju pÄrdošanas pamatmÄ“rÄ·us.
ValdÄ«bas sÄ“dÄ“ izskatÄ«tais informatÄ«vais ziņojums ir viens nzo neskaitÄmajiem Citadeles pÄrdošanas procesa dokumentiem, kas joprojÄm tiek slÄ“pts no sabiedrÄ«bas, taÄu publiski vienmÄ“r ir apgalvots, ka apstiprinÄtÄs stratÄ“Ä£ijas mÄ“rÄ·is bijis – atrast labÄko pretendentu, kas arÄ« piedÄvÄtu labÄko cenu un labÄko bankas attÄ«stÄ«bas redzÄ“jumu.
SavukÄrt no jau citas VienotÄ«bas pÄrstÄves Laimdotas Straujumas vadÄ«tÄ Ministru kabineta 2014. gada 26. maija sÄ“des 55. paragrÄfa protokola astoņiem punktiem septiņi ir atslepenoti, savukÄrt ar grafu „dienesta vajadzÄ«bÄm” ir palicis tikai viens.
TaÄu šÄ« atslepenošana ir tikai tukša formalitÄte. „AtbalstÄ«t informatÄ«vÄ ziņojuma II sadaÄ¼Ä ietvertos kritÄ“rijus akciju sabiedrÄ«bas Citadele banka akciju iegÄdes saistošo piedÄvÄjumu izvÄ“rtÄ“šanai,” teikts vienÄ no atslepenotajiem punktiem.
TikmÄ“r pats toreizÄ“jÄ ekonomikas ministra VjaÄeslava Dombrovska iesniegtais informatÄ«vais ziņojums, kurÄ minÄ“ti šie valstij labÄkÄ pretendenta kritÄ“riji, ir noslepenots vÄ“l joprojÄm. „Viss, kas notiek mazajÄ zÄlÄ“, ir slepena informÄcija,” tagad strupi atsaka V. Dombrovskis.
Pasaciņas par godīgo sacensību
TaÄu arÄ« parlamentÄrajai izmeklÄ“šanas komisijai Valsts kanceleja un Ekonomikas ministrija ir sniegušas to pašu publiski pausto informÄciju – ka „Ministru kabinets pieņēma lÄ“mumu, ka potenciÄlo investoru pretendentu iesniegtie piedÄvÄjumi tiks vÄ“rtÄ“ti pÄ“c atbilstÄ«bas ÄetrÄm kritÄ“riju grupÄm - cena, darÄ«juma nosacÄ«jumi, investora kvalitÄte un bankas attÄ«stÄ«bas redzÄ“jums”. NekÄdi citi kritÄ“riji, tostarp potenciÄlo investoru tautÄ«ba, mÄ«tnes valsts utml., nebija minÄ“ti.
Pie šÄ«s pašas versijas Citadeles akciju paketes pÄrdošanas procesa organizÄ“šanÄ iesaistÄ«tÄs personas ir mÄ“Ä£inÄjušas palikt arÄ« nÄkamajos gados un iztÄ“lot, ka investoru pÄrgrupÄ“šanÄs ir bijušas tikai un vienÄ«gi viņu pašu iniciatÄ«va, bez jebkÄda spiediena no konkursa organizÄ“tÄjiem.
Viens no šÄdiem iztÄ“lotÄjiem ir bijušais Parex bankas darbinieks Vladimirs Loginovs, kurš pie PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«ras valdes priekšsÄ“dÄ“tÄja posteņa strauji tika pÄ“c tam, kad viņa priekšgÄjÄ“js Ansis SpridzÄns šajÄ amatÄ nevÄ“lÄ“jÄs parakstÄ«t galÄ«gos Citadele bankas akciju paketes pÄrdošanas dokumentus. (A. SpridzÄns tagad no komentÄriem atsakÄs.)
Paskaidrojumos Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojam (KNAB) PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«ras Ä£enerÄldirektors 2014. gada 18. decembrÄ« izklÄstÄ«jis, ka viņa bijušajam priekšniekam Parex bankÄ Druvim MÅ«rmanim un kÄdreizÄ“jam Nordea bankas darbiniekam Valdim Siksnim piederošÄ SIA Callidus Capital kopÄ ar vietÄ“jiem investoriem sÄkotnÄ“jo piedÄvÄjumu iesniegusi atsevišÄ·i.
SavukÄrt, kad pÄ“cÄk Callidus Capital un ASV Delaveras štatÄ reÄ£istrÄ“tÄ Ripplewood Advisors LLC lÅ«guši „atļauju startÄ“t ar savu piedÄvÄjumu kÄ konsorcijam, šÄda atļauja arÄ« tika izsniegta”. KÄpÄ“c pieņemts šÄds lÄ“mums, V. Loginovs KNAB izmeklÄ“tÄjam nav vÄ“lÄ“jies skaidrot, un tas arÄ« nav pieprasÄ«ts.
TaÄu PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«ras vadÄ«tÄjs norÄdÄ«jis, ka pÄ“c tam „kÄrtÄ“jÄ iespÄ“jamo investoru izvÄ“rtÄ“šanas posmÄ visus piedÄvÄjumus izvÄ“rtÄ“ja Ministru kabinets, kuram savu informÄciju par investoriem sniedza Satversmes aizsardzÄ«bas birojs un DrošÄ«bas policija”.
TomÄ“r arÄ« pÄ“c šÄ«s informÄcijas saņemšanas pašmÄju uzņēmÄ“ji nekÄdÄ veidÄ neesot tikuši diskriminÄ“ti un formÄli atsijÄti, tieši otrÄdi – „šinÄ« posmÄ Ministru kabinets, balstoties uz viņu rÄ«cÄ«bÄ esošo informÄciju, nolÄ“ma virzÄ«t tÄlÄk vairÄkus potenciÄlos investorus, tai skaitÄ SIA Callidus Capital un Ripplewod Advisors konsorciju”, ar savu parakstu apliecinÄjis V. Loginovs.
Tiesa, „pÄ“c šÄ« atlases posma” Ripplewood it kÄ vienkÄrši tÄpat, bez jebkÄdas formÄlas nepieciešamÄ«bas pÄ“kšÅ†i paziņojis, ka „turpinÄs dalÄ«bu kÄ potenciÄlie investori AS Citadele banka iegÄdÄ“, bet bez vietÄ“jo investoru lÄ«dzdalÄ«bas”.
NeoficiÄls, bet kategorisks signÄls: nekÄdus vietÄ“jos!
Savos paskaidrojumos KNAB V. Loginovs neatklÄj to, kas ir bijis labi zinÄms gan viņam, gan citiem Citadele bankas akciju paketes pÄrdošanas tiešajiem organizÄ“tÄjiem. Dienas rÄ«cÄ«bÄ esošajos tiesu materiÄlos ir fiksÄ“tas liecÄ«bas, kas rÄda, ka potenciÄlajiem investoriem ir ticis dots kaut neoficiÄls, bet skaidrs signÄls – vietÄ“jie uzņēmÄ“ji vismaz vieni paši nav vÄ“lami.
To, ka Callidus Capital šo signÄlu ir uztvÄ“ris nepÄrprotami, apliecina šÄ« uzņēmuma un Ripplewood strÄ«da izskatÄ«šanas materiÄli RÄ«gas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesÄ. ŠÄ«s prÄvas ietvaros Ripplewood pÄrstÄvis paskaidrojumos norÄdÄ«jis, ka prasÄ«tÄjs Callidus „pats aktÄ«vi meklÄ“ja sadarbÄ«bas partneri, lai pretendÄ“tu uz bankas Citadele” akciju iegÄdi”.
TurklÄt šie meklÄ“jumi, kÄ to tiesÄ apliecinÄjis Ripplewood pÄrstÄvis, notikuši nevis sava prieka pÄ“c vai untuma dēļ, bet gan tÄpÄ“c, lai gÅ«tu kaut teorÄ“tiskas izredzes pretendÄ“t uz kÄroto Citadeles „pÄ«rÄgu”.
„PrasÄ«tÄjs ar kompÄnijas Blue Star Strategies starpniecÄ«bu aktÄ«vi meklÄ“ja amerikÄņu sadarbÄ«bas partneri, lai vispÄr varÄ“tu pretendÄ“t uz bankas Citadele akciju iegÄdi,” – tÄ reÄlÄ, no oficiÄlajiem valdÄ«bas apliecinÄjumiem krasi atšÄ·irÄ«gÄ situÄcija atspoguļota tiesas spriedumÄ.
VÄ“l vairÄk – kÄ izriet no pilnÄ Latvijas tiesas sprieduma, Ripplewood pÄrstÄvis tiesas sÄ“dÄ“ ir apliecinÄjis, ka tieši PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«ra bijusi tÄ, kas skaidri paziņojusi – nekÄdus Latvijas investorus!
„PrasÄ«tÄjs [Callidus] no iecerÄ“tÄ darÄ«juma pats atkÄpÄs, jo PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«ra nepieļÄva, ka bankas Citadele akcijas iegÄdÄjas Latvijas investori. AtbildÄ“tÄja [Ripplewood] rÄ«cÄ«bÄ esošÄ e-pastu un vÄ“stuļu sarakste apliecina, ka abas puses zinÄja un neiebilda PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«ras izvirzÄ«tajam noteikumam, ka bankas Citadele akcijas nevar iegÄdÄties vietÄ“jie investori,” minÄ“ts Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas spriedumÄ.
KamÄ“r Callidus advokÄti norÄdÄ«juši uz to, ka Latvijas valsts nekÄdus oficiÄlus diskriminÄ“jošus noteikumus Latvijas investoriem neesot izvirzÄ«jusi, Ripplewood pÄrstÄvis sniedzis pilnÄ«gi pretÄ“ju skatÄ«jumu – tieši šis PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«ras nosacÄ«jums bijis izšÄ·irošs, lai Ripplewood atteiktos no Latvijas investoriem.
„TÄ rezultÄtÄ PrasÄ«tÄjai vairs nebija iespÄ“jams piedalÄ«ties bankas Citadele akciju iegÄdes darÄ«jumÄ. Citiem vÄrdiem sakot, turpmÄkajai sadarbÄ«bai radÄs strupceļš, kura iestÄšanÄs iespÄ“jamÄ«bu puses bija pieļÄvušas un iepriekš apspriedušas,” izklÄstÄ«ts tiesas spriedumÄ.
„Ä»oti spÄ“cÄ«gÄ rekomendÄcija”
VarÄ“tu uzskatÄ«t, ka viena konkrÄ“ta tiesvedÄ«ba un tajÄ izteikti apgalvojumi nav pietiekami, lai uz tiem izdarÄ«tu skaidrus secinÄjumus par Latvijas valsts struktÅ«ru pÄrstÄvju aizkulišu mÄjieniem par to, kÄdi pretendenti uz Citadeles akciju paketes iegÄdi ir vÄ“lami un kÄdi – ne.
TaÄu tieši tÄds pats situÄcijas izklÄsts ir atrodams arÄ« Å…ujorkas tiesas materiÄlos: „PrasÄ«tÄjs [Ripplewood] apgalvo, ka dažas nedēļas vÄ“lÄk SocGen [oficiÄlais Latvijas valsts piesaistÄ«tais pÄrdošanas organizÄ“tÄjs Societe Generale] uzstÄja uz tikšanos ar prasÄ«tÄju un lÅ«dza uz to neaicinÄt Siksni.”
ŠÄ« uzstÄjÄ«gÄ lÅ«guma iemesls ir bijis faktiski identisks Latvijas tiesas spriedumÄ aprakstÄ«tajam – Latvijas varas iestÄžu pÄrstÄvju neoficiÄla prasÄ«ba atbrÄ«voties no vietÄ“jiem investoriem: „PrasÄ«tÄjs atklÄj, ka sarunas laikÄ Stanislas Lecat, kas ieņēma SocGen izpilddirektora amatu, pauda savu “ļoti spÄ“cÄ«go rekomendÄciju” Ripplewood neturpinÄt sadarbÄ«bu ar jebkÄdu Latvijas investoru.”
„Ä»oti spÄ“cÄ«gÄ rekomendÄcija” bijusi pamatota ar to, ka „Latvijas amatpersonÄm bija bažas par vietÄ“jiem Latvijas investoriem”. Tikai šo „rekomendÄciju” strikti izpildot, Ripplewood bijusi iespÄ“ja virzÄ«ties tÄlÄk:
„PrasÄ«tÄjs apliecina, ka tas informÄ“ja atbildÄ“tÄjus par to, ko bija uzzinÄjis un neatkarÄ«gi apstiprinÄja šo informÄciju ar vairÄku avotu starpniecÄ«bu LPA [PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«rÄ]. 2014.gada 3.jÅ«lijÄ Ripplewood rakstÄ«ja LPA, lai paustu savu vÄ“lmi turpinÄt piedÄvÄjuma procesu bez Callidus. VÄ“lÄk jÅ«lijÄ, “ņemot vÄ“rÄ vietÄ“jÄs Latvijas investoru bÄzes neesamÄ«bu”, Ripplewood tika uzaicinÄts uz nÄkamo piedÄvÄjuma iesniegšanas procesa fÄzi.”
Visbeidzot, arÄ« tÄlaika ekonomikas ministrs VjaÄeslavs Dombrovskis tagad atzÄ«st: „Es domÄju, ka es varu arÄ« pateikt, ka no valdÄ«bas puses bija ļauts saprast, ka Ärvalstu investora izredzes piedalÄ«ties šajÄ procesÄ bÅ«tu ievÄ“rojami augstÄkas, ja viņš bÅ«tu viens...”
Pirmoreiz oficiÄli pieminÄ“ta ASV vÄ“stniecÄ«ba
Latvijas tiesas spriedums arÄ« ir pirmais oficiÄlais dokuments, kurÄ skaidri un gaiši pieminÄ“ts tas, par ko tik bieži ir runÄts politiskajos kuluÄros, - ASV vÄ“stniecÄ«bas loma Citadeles „pareizÄ” investora izvÄ“lÄ“. Tieši ar šÄdu spiedienu varÄ“tu bÅ«t izskaidrojama gan korupcijas apkarotÄju neieinteresÄ“tÄ«ba par šo procesu, gan arÄ« augsto amatpersonu bÄ“dÄ«gi slavenÄ „Gruzijas brauciena” dalÄ«bnieka Raimonda VÄ“joņa rezignÄ“tÄ norÄde KNAB par galvenajiem lÄ“mumiem, kas tikuši pieņemti jau iepriekš.
KÄ izriet no tiesas sprieduma, tieši Ripplewood pÄrstÄvis tiesÄ paudis „viedokli”, ka „Latvijas investoru nepiedalÄ«šanos apstiprinÄjis ASV vÄ“stnieks LatvijÄ un tÄ bijusi informÄcija no vairÄkiem avotiem”. Tiesa gan konstatÄ“jusi, ka lietÄ šÄdai informÄcijai nav pierÄdÄ«jumu, taÄu izskanÄ“jušo „viedokli” vienalga fiksÄ“jusi.
Interesanti, ka strikti šÄda izdarÄ«ta spiediena faktu nenoliedz arÄ« pati ASV vÄ“stniecÄ«ba. Uz jautÄjumu, vai šÄda iesaistÄ«šanÄs ir notikusi, ar kÄdu mÄ“rÄ·i un kÄ tÄ izpaudusies, vÄ“stniecÄ«bas atbilde ir - tai nebÅ«tu korekti komentÄ“t juridisku jautÄjumu vai tiesas spriedumu.
TaÄu vienlaikus tiek daudznozÄ«mÄ«gi piebilsts: „ASV vÄ“stniecÄ«ba atbalsta un aizstÄv Amerikas Savienoto Valstu un Latvijas tirdzniecÄ«bas un investÄ«ciju iespÄ“ju stiprinÄšanu. TomÄ“r vÄ“stniecÄ«bas loma ir atbalstÄ«šana, un vÄ“stniecÄ«ba nepiedalÄs sarunÄs par lÄ«gumiem vai vienošanÄs starp privÄtpersonÄm.”
KÄ tieši šajÄ gadÄ«jumÄ izpaudusies atbalstÄ«šana, ko tiesÄ pieminÄ“jis arÄ« Ripplewood pÄrstÄvis, gan netiek paskaidrots. SavukÄrt advokÄts Romualds VonsoviÄs, kurš Dienai ir pieminÄ“ts kÄ Ripplewood pÄrstÄvis kompÄnijai LatvijÄ lÄ«dz šim lielÄkoties neveiksmÄ«gajÄs prÄvÄs strÄ«dÄ ar „atsijÄto” Callidus, ne uz vienu uzdoto jautÄjumu atbildÄ“t nevÄ“las.
JÄteic gan, ka Latvijas investori gan bija tikai pirmie no tiem pretendentiem, kas negodÄ«gajÄ sacensÄ«bÄ tika atsijÄti nevis saskaÅ†Ä ar oficiÄlajiem pretendentu konkursa noteikumiem, bet neformÄla spiediena, mÄjienu un manipulÄciju rezultÄtÄ. Par to – nÄkamajÄ publikÄcijÄ.
Raksts pirmoreiz publicÄ“ts laikrakstÄ Diena.