Iesaki rakstu:

Nepārskatāmajā jaunajā Ministru kabineta tiesÄ«bu portālā ievietoti divi dokumenti, kuri iezÄ«mÄ“ augstskolu reformas sekas: “Ministru kabineta virzÄ«tu valsts augstskolas padomes locekļu atlases, izvirzÄ«šanas un atsaukšanas kārtÄ«ba” un rÄ«kojums "Par valsts augstskolu tipiem".

Par padomju locekļu atlases kārtÄ«bu šoreiz nerunāsim. Ministrijas ierÄ“dņu sagatavotajā dokumentā desmit reizes lietots vārdu salikums "ja nepieciešams". Kurš pateiks, vai ir nepieciešams vai pieciešams? Patvaļīgai interpretācijai visi ceļi vaļā.

VÄ“l kāds nesens notikums: Latvijā augstskolu padomju slavināšanai bieži tika pieminÄ“ta Igaunijas prezidente K. Kaljulaida. Pirms tam bija Tartu Universitātes padomes priekšsÄ“dÄ“tāja.

Igaunijas prezidenta vÄ“lÄ“šanas parādÄ«ja, ka šÄ« madāma nebÅ«t nav populāra Igaunijā, un viņa netika pārvÄ“lÄ“ta prezidentes amatā. Amatu dabÅ«ja tipisks A. RÄ«tela tipa cilvÄ“ks, kas stāv ar kājām uz zemes, nevis lidinās pa gaisu.

Trakas lietas atklājas, iepazÄ«stoties ar rÄ«kojumu "Par valsts augstskolu tipiem". Lai gan Augstskolu likuma mudžināšana Saeimā kļuvusi par hrestomātisku procesu, lielākā daļa bÅ«tisko izmaiņu palikusi tautai nepamanÄ«ta. 

CerÄ“jums par augstskolu tipiem seko primitÄ«vā kapitālisma sacÄ«kstes modelim. Augstākā klase ir zinātnes universitātes. PasaulÄ“ gan par zinātnes universitātÄ“m uzskata tādas, kurām ir spoži zinātnes sasniegumi, nevis administratÄ«vi birokrātiski nosakot atbilstošo statusu.

Nākamā šÄ·ira jau ir daudz bÄ“dÄ«gāka - lietišÄ·o zinātņu universitātes. Teksta autoriem nav ne mazākās sajÄ“gas par darbaļaužu universitāšu (vocational university) izcelsmi, misiju un vÄ«ziju.

Labāk pazÄ«stamās ir NÄ«derlandes Hogeschool, Vācijas un Austrijas Fachhochschule. Tāda sistÄ“ma radusies, jo šajās valstÄ«s netiek praktizÄ“ta citviet labi zināmā koledžu sistÄ“ma. Koledžas, kas Latvijā vairs netiek ieskaitÄ«tas augstskolās, var bÅ«t izcilas. University College London un College de France ir izcilākas par vairumu augstskolu.

Vācijas Fachhochschule tika izveidota 20.gs. 60. gados, sociāldemokrātu valdÄ«bām mÄ“Ä£inot vājināt ultralabÄ“jo korporāciju dominÄ“tās klasiskās universitātes. Klasiskās universitātes bija  noziegušÄs, atbalstot starpkaru revanšismu. Lai gan Fachhochschule nekad nepacÄ“lās klasisko universitāšu lÄ«menÄ«, tā nosÅ«ca finansÄ“jumu un radÄ«ja federālo zemju valdÄ«bām paklausÄ«gas kadru kalves. Austrijā Fachhochschule tiek ieviesta tikai 90.jos gados, jo nav lietderÄ«gi tÄ“rÄ“t universitāšu resursus vienkāršas augstākās izglÄ«tÄ«bas došanai. Boloņas process ir devalvāciju veicinošs.

Interesanti paskatÄ«ties, ko var apgÅ«t University of applied sciences – Hogeschool vai Fachhocschule. Meitenes apgÅ«st lietvedÄ«bu. ZÄ“ni apgÅ«st moderno betona maisÄ«tāju.

Ministru kabineta rÄ«kojumā lasām – Latvijā bÅ«s divas University of applied sciences: Daugavpils Universitāte un Liepājas Universitāte.

Kuriozi. Daugavpils UniversitātÄ“ ir spÄ“cÄ«ga bioloÄ£ija, pÄ“ta kukaiņus, ir milzÄ«gas kukaiņu kolekcijas. Tas nav University of applied sciences darbÄ«bas lauks! Ar kukaiņu kolekcijām lepojas Hārvarda  universitātes salÄ«dzinošÄs zooloÄ£ijas muzejs, Oksfordas Universitātes Dabas vÄ“stures muzejs, Kembridžas Universitātes ZooloÄ£ijas muzejs.

Bet University of applied sciences meitenes apgÅ«st moderno bonerÄ“šanu, zÄ“ni – magnÄ“tisko palaidÄ“ju. University of applied sciences nemÄ“dz apgÅ«t sistemātisko vai salÄ«dzinošo bioloÄ£iju. COVID Ä“rā neviens nevar teikt, ka bioloÄ£ija Latvijai nav vajadzÄ«ga.

Liepājas UniversitātÄ“ stipras ir izglÄ«tÄ«bas zinātnes, sagatavo logopÄ“dus. Un atkal tās ir zinātnes, kas nav radniecÄ«gas University of applied sciences. Jo University of applied sciences var apgÅ«t ainavu instalÄ“šanu un mašÄ«nbroderÄ“šanu.

Latvijas Republikas vÄ“sturÄ“ jau ir pieredze ar Vocational university. Tā ir 1923. gadā dibinātā Kaucmindes mājturÄ«bas skola. 1938. gadā tika pārveidota par MājturÄ«bas institÅ«tu un pacelta augstākās izglÄ«tÄ«bas kārtā. Vai šodien Latvijai vajadzÄ«gas desmit Kaucmindes?

TrešÄ, viszemākā gradācija ir lietišÄ·o zinātņu augstskolas. Vai ministre – angļu valodas eksperte varÄ“tu iztulkot angliski? Highschool of applied sciences? Ikviens native speaker ar to sapratÄ«s pavāju vidusskolu.

Augstskolu devalvÄ“šana atstās iespaidu ne tikai uz pašreizÄ“jiem un nākamiem studentiem. ArÄ« šo denominÄ“to augstskolu diplomu turÄ“tājiem jāsaprot: ārzemju darba devÄ“js, Google izlasot, ka pretendents beidzis University of applied sciences, uzreiz noteiks griestus. Griesti bÅ«s kopÄ“tāja apkalpošana un tulpju stādāmās mašÄ«nas darbināšana.

Vai ministre saprot, ka reÄ£ionālo augstskolu vājināšana nestiprinās viņas pašas un viņas pārstāvÄ“tas partijas izredzes nākamajās vÄ“lÄ“šanās?

Cietušajām augstskolām vajadzÄ“tu vÄ“rsties pÄ“c padoma pie Latvijas Universitātes rektora, kā Ministru kabineta rÄ«kojumus apstrÄ«dÄ“t tiesā. Privātās augstskolas ir ieguvÄ“jas – augstskolas tipu nosaka dibinātājs. Var noteikt zinātnes universitāti vai jebko citu.

RÄ«kojuma pielikumos biedÄ“ts ar atbilstÄ«bas pārbaudi 2024. gadā. BailÄ“m nav pamata, Latvijā neviena reforma nedzÄ«vo ilgāk kā Eiropas piešÄ·irtā nauda.