Augstskolu reformas nožēlojamais iznÄkums
Pietiek lasÄ«tÄjs · 14.09.2021. · Komentāri (0)NepÄrskatÄmajÄ jaunajÄ Ministru kabineta tiesÄ«bu portÄlÄ ievietoti divi dokumenti, kuri iezÄ«mÄ“ augstskolu reformas sekas: “Ministru kabineta virzÄ«tu valsts augstskolas padomes locekļu atlases, izvirzÄ«šanas un atsaukšanas kÄrtÄ«ba” un rÄ«kojums "Par valsts augstskolu tipiem".
Par padomju locekļu atlases kÄrtÄ«bu šoreiz nerunÄsim. Ministrijas ierÄ“dņu sagatavotajÄ dokumentÄ desmit reizes lietots vÄrdu salikums "ja nepieciešams". Kurš pateiks, vai ir nepieciešams vai pieciešams? Patvaļīgai interpretÄcijai visi ceļi vaļÄ.
VÄ“l kÄds nesens notikums: LatvijÄ augstskolu padomju slavinÄšanai bieži tika pieminÄ“ta Igaunijas prezidente K. Kaljulaida. Pirms tam bija Tartu UniversitÄtes padomes priekšsÄ“dÄ“tÄja.
Igaunijas prezidenta vÄ“lÄ“šanas parÄdÄ«ja, ka šÄ« madÄma nebÅ«t nav populÄra IgaunijÄ, un viņa netika pÄrvÄ“lÄ“ta prezidentes amatÄ. Amatu dabÅ«ja tipisks A. RÄ«tela tipa cilvÄ“ks, kas stÄv ar kÄjÄm uz zemes, nevis lidinÄs pa gaisu.
Trakas lietas atklÄjas, iepazÄ«stoties ar rÄ«kojumu "Par valsts augstskolu tipiem". Lai gan Augstskolu likuma mudžinÄšana SaeimÄ kļuvusi par hrestomÄtisku procesu, lielÄkÄ daļa bÅ«tisko izmaiņu palikusi tautai nepamanÄ«ta.
CerÄ“jums par augstskolu tipiem seko primitÄ«vÄ kapitÄlisma sacÄ«kstes modelim. AugstÄkÄ klase ir zinÄtnes universitÄtes. PasaulÄ“ gan par zinÄtnes universitÄtÄ“m uzskata tÄdas, kurÄm ir spoži zinÄtnes sasniegumi, nevis administratÄ«vi birokrÄtiski nosakot atbilstošo statusu.
NÄkamÄ šÄ·ira jau ir daudz bÄ“dÄ«gÄka - lietišÄ·o zinÄtņu universitÄtes. Teksta autoriem nav ne mazÄkÄs sajÄ“gas par darbaļaužu universitÄšu (vocational university) izcelsmi, misiju un vÄ«ziju.
LabÄk pazÄ«stamÄs ir NÄ«derlandes Hogeschool, VÄcijas un Austrijas Fachhochschule. TÄda sistÄ“ma radusies, jo šajÄs valstÄ«s netiek praktizÄ“ta citviet labi zinÄmÄ koledžu sistÄ“ma. Koledžas, kas LatvijÄ vairs netiek ieskaitÄ«tas augstskolÄs, var bÅ«t izcilas. University College London un College de France ir izcilÄkas par vairumu augstskolu.
VÄcijas Fachhochschule tika izveidota 20.gs. 60. gados, sociÄldemokrÄtu valdÄ«bÄm mÄ“Ä£inot vÄjinÄt ultralabÄ“jo korporÄciju dominÄ“tÄs klasiskÄs universitÄtes. KlasiskÄs universitÄtes bija noziegušÄs, atbalstot starpkaru revanšismu. Lai gan Fachhochschule nekad nepacÄ“lÄs klasisko universitÄšu lÄ«menÄ«, tÄ nosÅ«ca finansÄ“jumu un radÄ«ja federÄlo zemju valdÄ«bÄm paklausÄ«gas kadru kalves. AustrijÄ Fachhochschule tiek ieviesta tikai 90.jos gados, jo nav lietderÄ«gi tÄ“rÄ“t universitÄšu resursus vienkÄršas augstÄkÄs izglÄ«tÄ«bas došanai. Boloņas process ir devalvÄciju veicinošs.
Interesanti paskatÄ«ties, ko var apgÅ«t University of applied sciences – Hogeschool vai Fachhocschule. Meitenes apgÅ«st lietvedÄ«bu. ZÄ“ni apgÅ«st moderno betona maisÄ«tÄju.
Ministru kabineta rÄ«kojumÄ lasÄm – LatvijÄ bÅ«s divas University of applied sciences: Daugavpils UniversitÄte un LiepÄjas UniversitÄte.
Kuriozi. Daugavpils UniversitÄtÄ“ ir spÄ“cÄ«ga bioloÄ£ija, pÄ“ta kukaiņus, ir milzÄ«gas kukaiņu kolekcijas. Tas nav University of applied sciences darbÄ«bas lauks! Ar kukaiņu kolekcijÄm lepojas HÄrvarda universitÄtes salÄ«dzinošÄs zooloÄ£ijas muzejs, Oksfordas UniversitÄtes Dabas vÄ“stures muzejs, Kembridžas UniversitÄtes ZooloÄ£ijas muzejs.
Bet University of applied sciences meitenes apgÅ«st moderno bonerÄ“šanu, zÄ“ni – magnÄ“tisko palaidÄ“ju. University of applied sciences nemÄ“dz apgÅ«t sistemÄtisko vai salÄ«dzinošo bioloÄ£iju. COVID Ä“rÄ neviens nevar teikt, ka bioloÄ£ija Latvijai nav vajadzÄ«ga.
LiepÄjas UniversitÄtÄ“ stipras ir izglÄ«tÄ«bas zinÄtnes, sagatavo logopÄ“dus. Un atkal tÄs ir zinÄtnes, kas nav radniecÄ«gas University of applied sciences. Jo University of applied sciences var apgÅ«t ainavu instalÄ“šanu un mašÄ«nbroderÄ“šanu.
Latvijas Republikas vÄ“sturÄ“ jau ir pieredze ar Vocational university. TÄ ir 1923. gadÄ dibinÄtÄ Kaucmindes mÄjturÄ«bas skola. 1938. gadÄ tika pÄrveidota par MÄjturÄ«bas institÅ«tu un pacelta augstÄkÄs izglÄ«tÄ«bas kÄrtÄ. Vai šodien Latvijai vajadzÄ«gas desmit Kaucmindes?
TrešÄ, viszemÄkÄ gradÄcija ir lietišÄ·o zinÄtņu augstskolas. Vai ministre – angļu valodas eksperte varÄ“tu iztulkot angliski? Highschool of applied sciences? Ikviens native speaker ar to sapratÄ«s pavÄju vidusskolu.
Augstskolu devalvÄ“šana atstÄs iespaidu ne tikai uz pašreizÄ“jiem un nÄkamiem studentiem. ArÄ« šo denominÄ“to augstskolu diplomu turÄ“tÄjiem jÄsaprot: Ärzemju darba devÄ“js, Google izlasot, ka pretendents beidzis University of applied sciences, uzreiz noteiks griestus. Griesti bÅ«s kopÄ“tÄja apkalpošana un tulpju stÄdÄmÄs mašÄ«nas darbinÄšana.
Vai ministre saprot, ka reÄ£ionÄlo augstskolu vÄjinÄšana nestiprinÄs viņas pašas un viņas pÄrstÄvÄ“tas partijas izredzes nÄkamajÄs vÄ“lÄ“šanÄs?
CietušajÄm augstskolÄm vajadzÄ“tu vÄ“rsties pÄ“c padoma pie Latvijas UniversitÄtes rektora, kÄ Ministru kabineta rÄ«kojumus apstrÄ«dÄ“t tiesÄ. PrivÄtÄs augstskolas ir ieguvÄ“jas – augstskolas tipu nosaka dibinÄtÄjs. Var noteikt zinÄtnes universitÄti vai jebko citu.
RÄ«kojuma pielikumos biedÄ“ts ar atbilstÄ«bas pÄrbaudi 2024. gadÄ. BailÄ“m nav pamata, LatvijÄ neviena reforma nedzÄ«vo ilgÄk kÄ Eiropas piešÄ·irtÄ nauda.