9.maijs - LielÄ lÅ«zera diena
Edgars Alksnis · 08.05.2021. · Komentāri (0)Ko tad Ä«stam krievu imperiÄlistam 9.maijÄ vajadzÄ“tu pieminÄ“t - Pirra uzvaru “LielajÄ TÄ“vijas karÄ” vai murgaino Pasaules revolÅ«ciju?
Jau apritÄ“jis pusgadsimts kopš dienas, kad Ukrainas rietumos dislocÄ“tas padomju armijas daļas štÄba darbinieks Vladimirs Rezuns (literÄrais pseidonÄ«ms Viktors Suvorovs) šokÄ“ts konstatÄ“ja, ka “LielÄ TÄ“vijas kara” priekšvakarÄ padomju armijas vadÄ«ba nav domÄjusi par valsts aizsardzÄ«bu, bet gan tikai par uzbrukumu.
Padomju kara mÄcÄ«bu baudÄ«jušie, protams, atcerÄ“sies, ka karot bija galvenokÄrt paredzÄ“ts pretinieka teritorijÄ. Atbilstoši šai doktrÄ«nai padomija vienÄ«gÄ tai laikÄ ražoja peldošos tankus. TÄpat tas, ka pagÄjušÄ gadsimta trÄ«sdesmitajos vai katrs apzinÄ«gs padomju jaunietis bija izpletņlÄ“cÄ“js, neliecina par gatavÄ«bu aizstÄvÄ“ties, bet gan gluži otrÄdi.
JÄatceras, ka komunisms ir Rietumu izgudrojums. LÄ«dz ar to, saprotams, politiÄ·i un vÄ“sturnieki nevÄ“las šo un to atcerÄ“ties. Lai saprastu notikumus, kas joprojÄm met tumšu Ä“nu pÄr Latviju, mums jÄatkÄpjas vÄ“l tÄlÄkÄ pagÄtnÄ“.
Jau dibinot Sarkano armiju 1918.gada janvÄrÄ«, “tautas komisÄri” paredzÄ“ja, ka nepieciešams radÄ«t bÄzi, lai atbalstÄ«tu sociÄlistu revolÅ«ciju EiropÄ, kas tuvojas. Neskatoties uz haosu un sabrukumu KrievijÄ, Pasaules revolÅ«cijas mÄ“Ä£inÄjumi sÄkÄs drÄ«z vien pÄ“c boļševiku apvÄ“rsuma.
Sarkano ofensÄ«vu SomijÄ dažu mÄ“nešu laikÄ izdevÄs likvidÄ“t. 1918.gada beigÄs sÄkas sekmÄ«gÄks sarkano uzbrukums - šoreiz Latvijai, kas tomÄ“r ir otršÄ·irÄ«gs, ja patur prÄtÄ galveno domÄjamo Pasaules revolÅ«cijas virzienu BerlÄ«ne - ParÄ«ze.
StuÄka LatvijÄ 1919.gadÄ rÄ«kojÄs tÄ, it kÄ Pasaules revolÅ«cija bÅ«tu jau uzvarÄ“jusi. (Interesenti te saskatÄ«s dažas paralÄ“les ar LielÄ Reseta sludinÄtÄjiem.) NopietnÄkais pirmÄs Pasaules revolÅ«cijas mÄ“Ä£inÄjums bija sarkanarmijas uzbrukums BerlÄ«nei caur Varšavu 1920.gada vidÅ«. Tai laikÄ divÄs frontÄ“s sarkanarmijÄ cÄ«nÄ«jÄs turpat sešsimt tÅ«kstošu vÄ«ru, kamÄ“r VÄciju sabiedrotie bija piespieduši radikÄli samazinÄt armiju un liedz tai sagatavot rezervistus.
MÄ“reni haotisko padomju armijas karavadoņa TuhaÄevska vadÄ«to uzbrukumu Varšavai apgrÅ«tinÄja Dienvidrietumu frontes komisÄra Staļina pašdarbÄ«ba, vÄ“loties vispirms ieņemt aplenkto Ä»vovu. VaronÄ«gÄ poļu karaspÄ“ka cÄ«Å†Ä 1920.gada augustÄ sarkanarmiju pie Varšavas pirmo reizi stratÄ“Ä£iski sakÄva, lÄ«dz ar to apturot tÄlÄku komunisma izplatÄ«bu EiropÄ.
DzirdÄ“ta teorija, ka Staļina rÄ«cÄ«bu ietekmÄ“ja pretpadomju spÄ“ku aktivitÄtes UkrainÄ. LabvÄ“lÄ«gais moments bija nokavÄ“ts, un Pasaules revolÅ«cijas ideju nÄcÄs atlikt uz divÄm desmitgadÄ“m.
Staļina doma acÄ«mredzami bija - atbalstÄ«t VÄciju, ļaut tai iekarot Eiropu un tad nÄkt kÄ atbrÄ«votÄjam (un jaunÄs kÄrtÄ«bas nesÄ“jam). SarkanÄs armijas uzbrukuma plÄns Eiropai (ar nosaukumu “Grom”, pabeigts 1941.gada maijÄ) bija tik slepens, ka to pat nedeva pÄrrakstÄ«t mašÄ«nrakstÄ«tÄjÄm.
VÄ“sturnieka Dvorjanska versijÄ uzbrukumam vajadzÄ“ja sÄkties 1941.gada 6.jÅ«lijÄ, 20.jÅ«lijÄ sarkanarmijai nonÄkot uz lÄ«nijas Stokholma – KopenhÄgena - BerlÄ«ne. 30.jÅ«lijÄ plÄns paredzÄ“ja sasniegt Oslo, ParÄ«zi un Tunisiju, vÄ“lÄk Kasablanku, GibraltÄru un Reikjaviku.
ReÄlÄ kara vÄ“sture, kÄ atceramies, bija citÄda. “LielÄ TÄ“vijas kara” pirmajÄs dienÄs Staļins zaudÄ“ja turpat vai visu armiju un bez sabiedroto palÄ«dzÄ«bas Ä«sti pat nespÄ“tu sekmÄ«gi karot. Hitleram paklausot savas armijas virspavÄ“lniekam fon BrauhiÄam un armijas Ä£enerÄlštÄba priekšniekam Halderam, diez vai jÄšaubÄs, ka viņš bÅ«tu ieņēmis Maskavu 1941.gada vasaras beigÄs.
Ja Staļina mÄ“rÄ·is nebÅ«tu Pasaules revolÅ«cija, viņš varÄ“tu, piemÄ“ram, 1) dot triecienu rumÄņu naftas atradnÄ“m (eksperti spriež, ka puse degvielas Hitlera armijas vajadzÄ«bÄm bija fosilÄ), 2) pÄrtraukt zviedru dzelzsrÅ«das koncentrÄta piegÄdi VÄcijai. Šis bizness turpinÄjÄs lÄ«dz pat 1944.gadam, 3) bumbot VÄcijas sintÄ“tiskÄ benzÄ«na rÅ«pnÄ«cas (liela izmÄ“ra iekÄrtas). TÄ vietÄ sintÄ“tisko degvielu ražošana VÄcijÄ kara laikÄ pieauga lÄ«dz pat 1944.gada sÄkumam.
TamlÄ«dzÄ«gi pasÄkumi (un stratÄ“Ä£isks aizsardzÄ«bas plÄns) bÅ«tu krietni saÄ«sinÄjuši “Lielo TÄ“vijas karu”- Hitlera kapitulÄciju varÄ“ja panÄkt ar mazÄk dramatiskÄm metodÄ“m. Eiropa Staļinam bÅ«tu pateicÄ«ga, taÄu tas acÄ«mredzami neietilpa viņa plÄnos, - vajadzÄ“ja taÄu sovjetizÄ“t pÄ“c iespÄ“jas lielÄku teritoriju. Lielu padomju tautas daļu upurÄ“ja šim mÄ“rÄ·im. Nav brÄ«nums, ka Staļins 1947.gadÄ atcÄ“la 9.maija svinÄ«bas. Komunisma uzspiešana pusei Eiropas vÄ“sturiski gan izrÄdÄ«jÄs kÄ Ä«slaicÄ«ga infekcija…
P.S. Pateicos Antonam Mikosam par diskusiju.