Iesaki rakstu:

Saeima pÄ“rnā gada vasarā galÄ«gajā lasÄ«jumā pieņēma grozÄ«jumus PriekšvÄ“lÄ“šanu aÄ£itācijas likumā, kas nosaka, ka apmaksātajai priekšvÄ“lÄ“šanu aÄ£itācijai jābÅ«t valsts valodā. AÄ£itācija rit pilnā sparā, un pÄ“kšÅ†i atklājies, ka viena krievvalodÄ«ga partija savos bukletos izmanto... bulgāru valodu, kura brīžiem rakstveidā identiski sakrÄ«t ar krievu valodu, kuras izmantošana ir aizliegta.

PiemÄ“ram, vārdi “BrÄ«vÄ«ba. VienlÄ«dzÄ«ba. BrālÄ«ba. SpÄ“ks" tulkojumā uz bulgāru valodu (Свобода. Равенство. Братство. Сила) ir identiski krievu valodai. ArÄ« politiÄ·u uzvārdi, piemÄ“ram, Rosļikovs (Росликов), abās valodās ir identiski.

Ironiski ir tas, ka šos valodu aizlieguma grozÄ«jumus iniciÄ“ja Nacionālā apvienÄ«ba, Jaunā VienotÄ«ba un Apvienotais saraksts - Rihards Kols, Edgars Tavars, Jānis Dombrava, Ainārs Latkovskis, EdvÄ«ns Šnore, Hosams Abu Meri, UÄ£is MitrÄ“vics, Andris Kulbergs, Viktors Valainis un Daiga Mieriņa.

(LÅ«k: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/4202171F15D8EC7FC225895E00377B2B?OpenDocument ) 

Tagad šie paši politiÄ·i ir sašutuši – kā tad tā? Pieņemot šo likumu, tika noteikts, ka valsts valodā jābÅ«t tai priekšvÄ“lÄ“šanu aÄ£itācijai un aÄ£itācijas materiāliem, ko priekšvÄ“lÄ“šanu aÄ£itācijas periodā izvieto elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu radio un televÄ«zijas programmās, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, periodiskajos izdevumos, biļetenos, grāmatās un citos iespiedtehnikā sagatavotos izdevumos. Tāpat noteikts, ka valsts valodā jābÅ«t apmaksātajai aÄ£itācijai, ko izvieto internetā.

Tāpat tika noteikts, ka priekšvÄ“lÄ“šanu aÄ£itācijas periodā pirms Eiropas Parlamenta vÄ“lÄ“šanām un pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanām šie aÄ£itācijas materiāli var ietvert vai aÄ£itācija var tikt nodrošināta ar tulkojumu Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstu oficiālajās valodās. ŠÄdos gadÄ«jumos valsts valodas lietojums nedz audiāli, nedz vizuāli nedrÄ«kstÄ“s bÅ«t mazāks vai šaurāks par saturu svešvalodā.

Tātad bulgāru valoda aÄ£itācijas laikā ir atļauta! GodprātÄ«gie politiÄ·i visticamāk neizmantos šo acÄ«mredzmo likuma robu, taču ko darÄ«t ar pārÄ“jiem politiÄ·iem? Un ko darÄ«t Valsts valodas centram un KNAB?

Rodas daudz jautājumu. Cik Latvijā ir bulgāriski runājošu cilvÄ“ku? Vai toreizÄ“jās koalÄ«cijas deputāti izstrādāja acÄ«mredzamu brāķi? Vai arÄ« tā ir apzināta rÄ«cÄ«ba par labu kādai noteiktai Jaunās VienotÄ«bas kabatas krievvalodÄ«gai partijai? Un kur tagad ir Nacionālā apvienÄ«ba?

Spriediet paši.