Iesaki rakstu:

PÄ“dÄ“jo mÄ“nešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dÄ«vainu dežavÅ« sajÅ«tu. Lai kā negribÄ“tos bÅ«t klišejiski banālam, jāteic, ka vÄ“sturei ir cikliskuma tendence un Jaunā VienotÄ«ba kā VienotÄ«bas turpinājums daudzos punktos riskÄ“ kopÄ“t jaunlaiku vÄ“stures beznosacÄ«juma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attÄ«stÄ«bas dinamiku.

Desmit un vairāk gadu bÅ«šanai sistÄ“miskās "pareizÄ«bas" statusā, protams, ir bijuši objektÄ«vi apstākļi, un atskaites punkts šim vÄ“sturiskajam posmam neapšaubāmi bija "oligarhu kapusvÄ“tki", kopš kuriem ir pagājuši teju 13 gadi. SistÄ“miski "pareizam" politikā nav iespÄ“jams bÅ«t bez sistÄ“miski "pareiziem" medijiem, kas uztur sistÄ“miski "pareizas" tÄ“mas, bet par sistÄ“miski "nepareizām" nerunā. BÅ«tiski uzsvÄ“rt, ka varas pÄ«Ä·Ä« savulaik pareizs bija gan Latvijas ceļš, gan Ä«paši tā pati Tautas partija.

Galvenais sistÄ“miski "pareizā" virziena rādÄ«tājs pÄ“dÄ“jos desmit gadus ir bijuši tieši sabiedriskie mediji, un taisnÄ«bas labad jāteic, ka tam bija saprotami un loÄ£iski apsvÄ“rumi. Jelkāda iešana pret jauno sistÄ“misko "pareizÄ«bu" nebija komfortabla un bija nolemta nesaprašanai un apdraudÄ“ja karjeru. Savukārt sistÄ“misks "pareizums" paredzÄ“ja iespÄ“ju tikt pie ordeņa, piemÄ“ram.

Taču šobrÄ«d, atļaušos apgalvot, briest smagā piezemÄ“šanās, un sistÄ“miskās "pareizÄ«bas" vieta agrāk vai vÄ“lāk bÅ«s tukša. TāpÄ“c pašlaik nevÄ“los runāt par Kariņa lidojumiem, "cÅ«ku skandālu", skandālu MÅ«zikas akadÄ“mijā vai nupat izskanÄ“jušo aplokšÅ†u algu skandālu, kuru jau paspÄ“juši apspÄ“lÄ“t visi, ieskaitot sabiedriskos medijus. Lai gan neapšaubāmi šo pārdomu iemesls ir tieši pÄ“dÄ“jie notikumi.

Lielais jautājums pašlaik ir par visu valdošÄs varas un ideoloÄ£ijas komplektu kopumā – to informācijas kārtaino kÅ«ku, kas no ārpuses izskatās balta, maiga un salda, bet iekšÄ ir raupja un traki pārsālÄ«ta kā pÄ“rnā cÅ«kgaļa saimnieka mucā.

Ar ko ir jāsāk? Ar varu vai ideju? Ar Jauno VienotÄ«bu vai, piemÄ“ram, Latvijas sabiedriskajiem medijiem (LSM)? Manuprāt, nelaimes pamati ir ideoloÄ£ijā un pasaules redzÄ“jumā, un tikai pÄ“c tam ir vÄ“rts Ä·erties pie tÄ«rā prāta kritikas Saeimā un izpildÄ«juma valdÄ«bā. Un šobrÄ«d dominÄ“ viena ideoloÄ£ija – amatu, varas, ietekmes pašsaglabāšanās un pašatražošanas ideoloÄ£ija, kas ir ļoti saprotami un arÄ« pieredzÄ“ts no jau minÄ“tās vÄ“sturiskās perspektÄ«vas viedokļa.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padomes (SEPLP) locekle Sanita Upleja-Jegermane ir atkāpusies*, un viņas darba uzteikuma skaidrojumā sabiedrÄ«bai ir stāsts ne tikai par "cÅ«ku komiksu", bet arÄ« par vairāku gadu ilgām šaubām. Pati "cÅ«ku komiksa" sāga no sākuma lÄ«dz pat noslÄ“gumam ir gluži vai paraugs padsmit gados iedibinātajai sistÄ“miskās "pareizÄ«bas" ikdienas rÄ«cÄ«bai.

SEPLP prasa ombudu vÄ“rtÄ“t, ombuds pasaka: kopumā viss ir gandrÄ«z labi. Proti, daži principi ir pārkāpti, bet cietušo nav. Sabiedrisko mediju ombude Anda Rožukalne iesaka "rÅ«pÄ«gāk vÄ“rtÄ“t dažādus inovatÄ«vu mediju produktu uztveres aspektus, kā arÄ« regulāri auditorijai skaidrot redakcionālās izvÄ“les sensitÄ«vām un pretrunÄ«gi uztveramām publikācijām". Pats komikss atsaukts, ziņas par šÄdu projektu finansÄ“šanu vai atalgojumu ir slepenas, un bÅ«sim godÄ«gi – sabiedrÄ«bai skaidri tika pateikts, lai protas ievÄ“rot robežas. Īsāk – cÅ«kas pie cÅ«kām, gani no bikts uz krogu.

Tāpat, piemÄ“ram, kādēļ vieni veido saturu sabiedrisko mediju Ä“terā, pat neesot LSM žurnālisti, bet citus tur nav gadÄ«jies redzÄ“t? Kā brÄ«vie producenti vai neatkarÄ«gas mediju platformas tiek pie šÄdas iespÄ“jas gozÄ“ties valsts apraidÄ“? Taču tas, izrādās, neesot skaidrošanas vÄ“rts. PiemÄ“ram, Re:Baltica ir vesels šÄ·irklis LSM portālā un iet privātais saturs LSM bez kāda check – Re:Check.

Šis atkal ir lÄ«dzšinÄ“jās sistÄ“miskas "pareizÄ«bas" vai "nepareizÄ«bas" jautājums. Un tieši šobrÄ«d šis ir arÄ« valsts drošÄ«bas jautājums, vadoties no konkrÄ“tā privātā satura radÄ«tāja ideoloÄ£iskās orientācijas. Vai tiešÄm sabiedriskajiem medijiem trÅ«kst savu satura radÄ«tāju un kā mÄ“s varam bÅ«t pārliecināti par to, ka netiek realizÄ“tas pašiem vien zināmas intereses kādas trešÄs personas influencÄ“s?

Pārliksim šo ideoloÄ£ijas rupora ligu politiskajā varā un iegÅ«sim varas mazspÄ“ju. Tieši to, kas notiek desmit gadus. Ir Ä·eza, ir pārmetumi, un tad iznāk kaut kāds ombuds no savÄ“jiem, kas partijas gadÄ«jumā bÅ«s KNAB, un paziņo, ka viss ir gandrÄ«z labi, bet, ja nav labi, tad lietu izmeklÄ“s. RÅ«pÄ«gi. Pat teiktu, lai jau izmeklÄ“ un saka, kas viņiem sakāms, ja nerastos pārāk daudz jautājumu. Un šobrÄ«d lielais jautājums ir par visu kÅ«ku, ne tikai par odziņu tās korÄ“. Par to, ka godprātÄ«gi cilvÄ“ki atkāpjas no amatiem principu dēļ, bet daži citi karogu, valsts ideju, visu, kas svÄ“ts, padara par komiksu. Morāle, Ä“tika, sajÄ“ga par vÄ“rtÄ«bām nāk no ideoloÄ£ijas. Kauna cÄ“lonis ir jālikvidÄ“. PÄ“c tam jau var labot pārpratumu.

* tagad gan atlūgumu atsaukusi.