SistÄ“miskÄ "pareizuma" vieta atbrÄ«vojas
Gatis Madžiņš, laikraksta Diena galvenais redaktors · 14.03.2024. · Komentāri (0)PÄ“dÄ“jo mÄ“nešu mediju refleksijas uz notikumiem politikÄ veido dÄ«vainu dežavÅ« sajÅ«tu. Lai kÄ negribÄ“tos bÅ«t klišejiski banÄlam, jÄteic, ka vÄ“sturei ir cikliskuma tendence un JaunÄ VienotÄ«ba kÄ VienotÄ«bas turpinÄjums daudzos punktos riskÄ“ kopÄ“t jaunlaiku vÄ“stures beznosacÄ«juma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attÄ«stÄ«bas dinamiku.
Desmit un vairÄk gadu bÅ«šanai sistÄ“miskÄs "pareizÄ«bas" statusÄ, protams, ir bijuši objektÄ«vi apstÄkļi, un atskaites punkts šim vÄ“sturiskajam posmam neapšaubÄmi bija "oligarhu kapusvÄ“tki", kopš kuriem ir pagÄjuši teju 13 gadi. SistÄ“miski "pareizam" politikÄ nav iespÄ“jams bÅ«t bez sistÄ“miski "pareiziem" medijiem, kas uztur sistÄ“miski "pareizas" tÄ“mas, bet par sistÄ“miski "nepareizÄm" nerunÄ. BÅ«tiski uzsvÄ“rt, ka varas pÄ«Ä·Ä« savulaik pareizs bija gan Latvijas ceļš, gan Ä«paši tÄ pati Tautas partija.
Galvenais sistÄ“miski "pareizÄ" virziena rÄdÄ«tÄjs pÄ“dÄ“jos desmit gadus ir bijuši tieši sabiedriskie mediji, un taisnÄ«bas labad jÄteic, ka tam bija saprotami un loÄ£iski apsvÄ“rumi. JelkÄda iešana pret jauno sistÄ“misko "pareizÄ«bu" nebija komfortabla un bija nolemta nesaprašanai un apdraudÄ“ja karjeru. SavukÄrt sistÄ“misks "pareizums" paredzÄ“ja iespÄ“ju tikt pie ordeņa, piemÄ“ram.
TaÄu šobrÄ«d, atļaušos apgalvot, briest smagÄ piezemÄ“šanÄs, un sistÄ“miskÄs "pareizÄ«bas" vieta agrÄk vai vÄ“lÄk bÅ«s tukša. TÄpÄ“c pašlaik nevÄ“los runÄt par Kariņa lidojumiem, "cÅ«ku skandÄlu", skandÄlu MÅ«zikas akadÄ“mijÄ vai nupat izskanÄ“jušo aplokšÅ†u algu skandÄlu, kuru jau paspÄ“juši apspÄ“lÄ“t visi, ieskaitot sabiedriskos medijus. Lai gan neapšaubÄmi šo pÄrdomu iemesls ir tieši pÄ“dÄ“jie notikumi.
Lielais jautÄjums pašlaik ir par visu valdošÄs varas un ideoloÄ£ijas komplektu kopumÄ – to informÄcijas kÄrtaino kÅ«ku, kas no Ärpuses izskatÄs balta, maiga un salda, bet iekšÄ ir raupja un traki pÄrsÄlÄ«ta kÄ pÄ“rnÄ cÅ«kgaļa saimnieka mucÄ.
Ar ko ir jÄsÄk? Ar varu vai ideju? Ar Jauno VienotÄ«bu vai, piemÄ“ram, Latvijas sabiedriskajiem medijiem (LSM)? ManuprÄt, nelaimes pamati ir ideoloÄ£ijÄ un pasaules redzÄ“jumÄ, un tikai pÄ“c tam ir vÄ“rts Ä·erties pie tÄ«rÄ prÄta kritikas SaeimÄ un izpildÄ«juma valdÄ«bÄ. Un šobrÄ«d dominÄ“ viena ideoloÄ£ija – amatu, varas, ietekmes pašsaglabÄšanÄs un pašatražošanas ideoloÄ£ija, kas ir ļoti saprotami un arÄ« pieredzÄ“ts no jau minÄ“tÄs vÄ“sturiskÄs perspektÄ«vas viedokļa.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padomes (SEPLP) locekle Sanita Upleja-Jegermane ir atkÄpusies*, un viņas darba uzteikuma skaidrojumÄ sabiedrÄ«bai ir stÄsts ne tikai par "cÅ«ku komiksu", bet arÄ« par vairÄku gadu ilgÄm šaubÄm. Pati "cÅ«ku komiksa" sÄga no sÄkuma lÄ«dz pat noslÄ“gumam ir gluži vai paraugs padsmit gados iedibinÄtajai sistÄ“miskÄs "pareizÄ«bas" ikdienas rÄ«cÄ«bai.
SEPLP prasa ombudu vÄ“rtÄ“t, ombuds pasaka: kopumÄ viss ir gandrÄ«z labi. Proti, daži principi ir pÄrkÄpti, bet cietušo nav. Sabiedrisko mediju ombude Anda Rožukalne iesaka "rÅ«pÄ«gÄk vÄ“rtÄ“t dažÄdus inovatÄ«vu mediju produktu uztveres aspektus, kÄ arÄ« regulÄri auditorijai skaidrot redakcionÄlÄs izvÄ“les sensitÄ«vÄm un pretrunÄ«gi uztveramÄm publikÄcijÄm". Pats komikss atsaukts, ziņas par šÄdu projektu finansÄ“šanu vai atalgojumu ir slepenas, un bÅ«sim godÄ«gi – sabiedrÄ«bai skaidri tika pateikts, lai protas ievÄ“rot robežas. ĪsÄk – cÅ«kas pie cÅ«kÄm, gani no bikts uz krogu.
TÄpat, piemÄ“ram, kÄdēļ vieni veido saturu sabiedrisko mediju Ä“terÄ, pat neesot LSM žurnÄlisti, bet citus tur nav gadÄ«jies redzÄ“t? KÄ brÄ«vie producenti vai neatkarÄ«gas mediju platformas tiek pie šÄdas iespÄ“jas gozÄ“ties valsts apraidÄ“? TaÄu tas, izrÄdÄs, neesot skaidrošanas vÄ“rts. PiemÄ“ram, Re:Baltica ir vesels šÄ·irklis LSM portÄlÄ un iet privÄtais saturs LSM bez kÄda check – Re:Check.
Šis atkal ir lÄ«dzšinÄ“jÄs sistÄ“miskas "pareizÄ«bas" vai "nepareizÄ«bas" jautÄjums. Un tieši šobrÄ«d šis ir arÄ« valsts drošÄ«bas jautÄjums, vadoties no konkrÄ“tÄ privÄtÄ satura radÄ«tÄja ideoloÄ£iskÄs orientÄcijas. Vai tiešÄm sabiedriskajiem medijiem trÅ«kst savu satura radÄ«tÄju un kÄ mÄ“s varam bÅ«t pÄrliecinÄti par to, ka netiek realizÄ“tas pašiem vien zinÄmas intereses kÄdas trešÄs personas influencÄ“s?
PÄrliksim šo ideoloÄ£ijas rupora ligu politiskajÄ varÄ un iegÅ«sim varas mazspÄ“ju. Tieši to, kas notiek desmit gadus. Ir Ä·eza, ir pÄrmetumi, un tad iznÄk kaut kÄds ombuds no savÄ“jiem, kas partijas gadÄ«jumÄ bÅ«s KNAB, un paziņo, ka viss ir gandrÄ«z labi, bet, ja nav labi, tad lietu izmeklÄ“s. RÅ«pÄ«gi. Pat teiktu, lai jau izmeklÄ“ un saka, kas viņiem sakÄms, ja nerastos pÄrÄk daudz jautÄjumu. Un šobrÄ«d lielais jautÄjums ir par visu kÅ«ku, ne tikai par odziņu tÄs korÄ“. Par to, ka godprÄtÄ«gi cilvÄ“ki atkÄpjas no amatiem principu dēļ, bet daži citi karogu, valsts ideju, visu, kas svÄ“ts, padara par komiksu. MorÄle, Ä“tika, sajÄ“ga par vÄ“rtÄ«bÄm nÄk no ideoloÄ£ijas. Kauna cÄ“lonis ir jÄlikvidÄ“. PÄ“c tam jau var labot pÄrpratumu.
* tagad gan atlūgumu atsaukusi.