Iesaki rakstu:

Šodien pie lasÄ«tājiem dodas Lato Lapsas un KristÄ«nes Bormanes jaunā grāmata „Iznireļi”. ŠÄ« ir iecerÄ“tā grāmatu cikla „VÄ’ZIS” pirmā grāmata un veltÄ«ta vienai Ä«pašai Latvijas valsti saÄ“došÄ vēža metastāzei – progresÄ«vajiem iznireļiem, kuri, apbruņojušies ar savu komunistisko idejisko tÄ“vu saukļiem un meliem, tagad raujas uz vietām Eiropas parlamentā.

Jaunā grāmata būs iegādājama visos lielajos grāmatnīcu tīklos un ir pieejama arī e-grāmatas formā Jāņa Rozes e-grāmatnīcā: https://www.janisroze.lv/lv/jra-e-gramatas/citas-e-gramatas/iznireli-e-gramata.html. Jau tradicionāli jaunās grāmatas mazumtirdzniecības cenai grāmatnīcās nevajadzētu pārsniegt desmit eiro robežu.

Par to, kāpÄ“c „Iznireļi” saucas tieši šÄdi un kāpÄ“c šÄ« grāmata nāk klajā tieši tagad, tās priekšvārdā stāsta Lato Lapsa:

 

„PÄ“c visiem vecajiem komunistiem, kampÄ“jiem, neprašÄm un ierÄ“dņiem šai taču beidzot vajadzÄ“ja bÅ«t Latvijas politiÄ·u jaunajai paaudzei – tieši tai, kas valstij tik ļoti bija, ir un bÅ«s nepieciešama.

Bez koruptīvām interesēm un saitēm, toties ar stingru un nelokāmu uzticību tiesiskuma ideāliem un demokrātijas principiem.

Bez okupācijas varas kolaborācijas pagātnes, toties ar rietumniecisku izglītību, nesamaitātu intelektu un teicamām prasmēm.

Bez komunisma sērgas skartām smadzenēm un sirdīm, toties ar pārdomātiem un praktiski īstenojamiem solījumiem un plāniem.

Un pats galvenais – ar patiesu vÄ“lmi strādāt nevis savas māgas un savas kabatas, bet savas valsts un savas tautas labā.

Ar solÄ«jumiem šai “paaudzei” viss tiešÄm ir bijis vislabākajā kārtÄ«bā. Šie, piemÄ“ram, bija partiju apvienÄ«bas AttÄ«stÄ«bai/Par!/ProgresÄ«vie solÄ«jumi labklājÄ«bas jomā 2020. gada RÄ«gas Domes vÄ“lÄ“šanās:

“Sociālajā jomā progresÄ«vi ieguldÄ«sim par trešdaļu vairāk. Mums svarÄ«gāks ir nevis pabalstu skaits, bet gan tāds sociālais darbs, kas palÄ«dz cilvÄ“kiem izrauties no nabadzÄ«bas, bÄ“rniem augt veselÄ«gās Ä£imenÄ“s un senioriem – bÅ«t aktÄ«viem un noderÄ«giem.

Pieejami mājokļi ikvienam. RÄ«ga Ä«stenos modernu mājokļu stratÄ“Ä£iju, kas palielinās pašvaldÄ«bas un Ä«res dzÄ«vokļu pieejamÄ«bu un samazinās Ä«res cenas. Atbalsts un informācija namÄ«pašniekiem ļaus uzlabot mājokļus un samazināt apkures rÄ“Ä·inus.”

Pagāja divi gadi, un tie paši ProgresÄ«vie, RÄ«gā faktiski neko no solÄ«tā nenodrošinājuši, vismazāk jau “par trešdaļu vairāk sociālajā jomā”, toties izcÄ“lušies ar podos sabāztu koku spÄ«dzināšanu un “eksperimentiem” ielu pārtaisÄ«šanā, pirms tam neparÅ«pÄ“joties ne par kādiem iepriekšÄ“jiem pÄ“tÄ«jumiem, uz 14. Saeimu nu jau vieni paši startÄ“ja ar šÄdiem solÄ«jumiem labklājÄ«bas nodrošināšanā:

“ProgresÄ«vie strādās, lai mÅ«su cilvÄ“ku dzÄ«ves lÄ«menis nepazeminātos pārtikas un energocenu krÄ«zes dēļ. ProgresÄ«vie attÄ«stÄ«s sociālā atbalsta tÄ«klu, nodrošinot tam nepieciešamos rÄ«kus un resursus. ProgresÄ«vie rÅ«pÄ“sies par senioru dzÄ«ves kvalitāti.

ProgresÄ«vie nostiprinās principu “bÄ“rniem jāaug Ä£imenÄ“”. Panāksim idejas “Latvija bez bÄ“rnunamiem” Ä«stenošanu dzÄ«vÄ“. ProgresÄ«vie mazinās azartspēļu un citu atkarÄ«bu radÄ«to postu. ProgresÄ«vie bÅ«tiski palielinās mājokļu pieejamÄ«bu. ProgresÄ«vie risinās bezpajumtniecÄ«bas problÄ“mu.”

Pat tiekot pie reālām iespÄ“jām un valdošÄs koalÄ«cijas sastāvā strādājot pie valsts budžeta, lielākā daļa no šiem labklājÄ«bas jomas solÄ«jumiem “piemirsās”, taču vietā nāca atkal jauni, tagad jau Eiropas Parlamenta vÄ“lÄ“šanām domāti. Nu ProgresÄ«vie solÄ«jās bÅ«t tie, kuri… un nu jau sekoja vÄ“l iespaidÄ«gāks solÄ«jumu klāsts, kas liktu nobālÄ“t pāris dučiem Repšu ar viņu vecmodÄ«go “nu kā var nesolÄ«t”:

“Panāks vienotu formulu minimālās algas un pensijas aprÄ“Ä·inam ES lÄ«menÄ«, vienotu ES bezdarba pabalstu. Paplašinās ES atbalstu medicÄ«nā. Izveidos fondu, kas Latvijā finansÄ“s atjaunÄ«gās enerÄ£ijas projektus, radot darbvietas.

ES finansÄ“s darbinieku pārkvalifikāciju uz perspektÄ«vām nozarÄ“m. Panāks vienotus standartus preču kvalitātei, novÄ“rsÄ«s atkritumus. Panāks vismaz 30 % jÅ«ras un sauszemes teritoriju aizsardzÄ«bu. Aizliegs dzÄ«vnieku audzÄ“šanu kažokādām, uzlabos citu nebrÄ«vÄ“ turÄ“tu dzÄ«vnieku apstākļus.

Ierobežos pesticÄ«du un minerālmÄ“slu izmantošanu (ieskaitot glifosātu = Roundup). Rail Baltica bÅ«s nacionāla prioritāte, vilciens piestās RÄ«gā; panāks ES atbalstu mobilitātei, mazinās atkarÄ«bu no privātā autotransporta. LauksaimniecÄ«bu padarÄ«s zaļāku, piedzÄ«s reÄ£ionu dzÄ«ves lÄ«meni ES vidÄ“jam. RadÄ«s iespÄ“ju pašvaldÄ«bām tieši pieteikties ES finansÄ“jumam.”

Visiem šiem ProgresÄ«vo dotajiem solÄ«jumiem – gan 2020., gan 2022., gan 2024. gadā dotajiem – bija viena kopÄ«ga iezÄ«me: solÄ«tāji pat nemÄ“Ä£ināja paskaidrot vÄ“lÄ“tājiem ne to, kā tieši viņi gatavojas tos Ä«stenot, ne to, no kurienes tad tiks ņemta nauda solÄ«jumu pildÄ«šanai. ŠÄ·iet, viņi to arÄ« nemaz nezināja. VÄ“l vairāk, neizskatÄ«jās, ka viņus tas kaut nedaudz interesÄ“.

MÄ“s sadalÄ«sim, izdalÄ«sim un pārdalÄ«sim – šis sauklis skanÄ“ja skaļi, spalgi un faktiski vienbalsÄ«gi, bet, kas attiecās uz izdalāmā nopelnÄ«šanu, – tur nu “jaunās, progresÄ«vās politiÄ·u paaudzes pārstāvji” izrādÄ«jās kautrÄ«gi klusiņi. Pat vairāk – viņus arÄ« nemaz neinteresÄ“ja tas, kur šÄ« nauda tiks nopelnÄ«ta. Ja nepietiks, aizņemsimies, kā to mums iemācÄ«juši “vecākie brāļi” – VienotÄ«bas vÄ“zis.

NevarÄ“tu gan teikt, ka šie “progresÄ«vie” kungi un dāmas, kaut lielākoties ar marksistiskiem biedru un biedreņu uzskatiem piesÅ«kušies, vispār neko nezinātu par naudas iegÅ«šanu. Tajā, kas bija saistÄ«ts ar centieniem piesÅ«kšanos pašvaldÄ«bas, valsts un to kapitālsabiedrÄ«bu lÄ«dzekļiem savu personisko vai savu Ä£imeņu vajadzÄ«bu labā, viņi izrādÄ«jās gandrÄ«z vai izcili eksperti. Vismaz ne sliktāki par tiem kampÄ“jiem, kurus bija solÄ«jušies aizvietot.

Taču visādi citādi – viens vienÄ«gs bÄ“du stāsts. IzrādÄ«jās, ka šie cilvÄ“ki audzināti bÅ«t tÄ“rÄ“tāji, nevis pelnÄ«tāji. Rietumnieciskās izglÄ«tÄ«bas un teicamo prasmju vietā lielākoties bija galvas, kas piebāztas ar postmarksistiskām kreisām idejām, un pārliecÄ«ba, ka nekas jau dzÄ«vÄ“ nemaz nav jāmāk, lai nodarbotos ar pašvaldÄ«bas vai valsts vadÄ«šanu un pārvaldÄ«šanu.

Klasisks piemÄ“rs bija, teiksim, kādreizÄ“jā okupācijas varas asiņainā kolaboranta, kaismÄ«gā komunista, padomju impÄ“rijai uzticÄ«bu visvisādi apliecinājušÄ un režīma vārdā pat cilvÄ“kus uz nāvi notiesājušÄ, mÅ«slaiku Latvijā jaunas, pilnas siles atradušÄ Romualda Vonsoviča dÄ“ls Edvards Kārlis Vonsovičs.

Tieši tāpat, kā tas savulaik bija ar krievu revolucionārajiem teroristiem, arÄ« šajā gadÄ«jumā tÄ“va – kolaboranta – saslauktie miljoni bija izrādÄ«jušies trekna augsne, kurā attÄ«stÄ«ties un uzplaukt dÄ“lÄ“na pÄ“cāk sociālajos tÄ«klos aizrautÄ«gi, gandrÄ«z vai ar putām uz lÅ«pām paustajam marksistisku, puskomunistisku un pat pÄ“c antisemÄ«tisma dvakojošu uzskatu mikslim.

Laikam ejot, tomÄ“r izrādÄ«jās, ka vispār ir divas ļoti atšÄ·irÄ«gas “jauno, progresÄ«vo” politiÄ·u grupas. Vieni bija enerÄ£iski, aizrautÄ«gi un spalgspiedzÄ«gi jaunekļi un jaunuves, kam nebija vispār nekādas nojÄ“gas par praktisko, reālo dzÄ«vi. Viņi lielākoties arÄ« paši paniski baidÄ«jās no jebkāda amata, kas bÅ«tu saistÄ«ts nevis ar saukļiem un citu nopelnÄ«tā sadalÄ«šanu, bet gan ar kaut kādu praktiskas dabas darbu un reāli nomÄ“rāmiem rezultātiem.

Un tad bija arÄ« otra grupa – manÄ«gi, paglumi ļaudis no ierÄ“dņu un uzņēmÄ“ju aprindām –, kuri pret kreiso, “progresÄ«vo” jaunekļu un jaunuvju plāniem “taisnÄ«gi sadalÄ«t un pārdalÄ«t” nekādas personiskas simpātijas nejuta. Toties šie ļaudis bija apveltÄ«ti ar labu ožu, ar spÄ“ju bez kompleksiem pielipināties perspektÄ«vam, dažnedažādus labumus sološam politiskajam spÄ“kam – jā, un arÄ« ar stingru politisko principu un valstisko ideālu faktisku neesamÄ«bu.

Šiem cilvÄ“kiem atšÄ·irÄ«bā no spalgspiedzÄ«gajiem jaunuļiem nebija nekādu principu, nekādu valstisku mÄ“rÄ·u, toties viņiem bija nesalÄ«dzināmi lielāka apetÄ«te, personiskas ambÄ«cijas un vismaz kaut kāda praktiskā darba un reālās dzÄ«ves pieredze – pietiekama, lai izceltos uz spalgspiedzÄ«go jaunuļu fona un varÄ“tu kļūt par reālajiem lietu kārtotājiem un “pienākošos” vakanto amatu ieņēmÄ“jiem.

Tā nu kaut kā sanāca tā, ka gaidÄ«tās un Latvijas valstij tik vajadzÄ«gās politiÄ·u jaunās paaudzes vietā kā sÄ“nes pÄ“c lietus saradās un izvÄ“rsās bezprincipiālu, glumu, caurcaurÄ“m uz personisko labumu orientÄ“tu ļaužu suga, kuri pakāpās uz mazgadÄ«gu marksistiski noskaņotu entuziastu pleciem. Lai kā censtos bÅ«t iekļaujoši un izprotoši, šÄ«s grāmatas autori šo sugu nevar nosaukt citādi kā par iznireļiem.

ŠÄdu ļaužu mÅ«su pašreizÄ“jā “politiskajā elitÄ“” jau ir desmiti un simti, ja ne tÅ«kstoši, un, protams, viņi nav koncentrÄ“jušies tikai ProgresÄ«vajos vien, – vienkārši šajā kompānijā viņi ir Ä«paši: gan tāpÄ“c, ka uz kopÄ“jā vÄ“l pubertātes pumpām nosÄ“to plānā galdiņa urbÄ“ju fona izceļas ar jau pieminÄ“to dzÄ«ves pieredzi un vismaz sava veida briedumu, gan tāpÄ“c, ka citās partijās šÄda lÄ«meņa ļaudÄ«m tomÄ“r neizdotos tik viegli aizkārpÄ«ties lÄ«dz virsotnÄ“m – tur tomÄ“r jāiziet zināms atlases process. Toties šajā…

Visus ProgresÄ«vos un “progresÄ«vos” iznireļus, protams, nav iespÄ“jams ietilpināt vienā grāmatā, tāpÄ“c pietiks ar četriem it kā ļoti dažādiem, taču pÄ“c bÅ«tÄ«bas ārkārtÄ«gi lÄ«dzÄ«giem šÄ«s sugas pārstāvjiem.

Pirmais iznirelis ir “jaunās paaudzes politiÄ·is”, kurš nav spÄ“jis iegÅ«t pat augstāko izglÄ«tÄ«bu, toties apveltÄ«ts ar tik izciliem intriganta, kombinatora un vienkārši blēža instinktiem, ka ir spÄ“jis gan labākajās biedra Ä»eņina tradÄ«cijās nevÄ“lamu “meņševiku” no partijas izÄ“st, gan savam Ä£imenes biznesam simtus tÅ«kstošu eiro valsts atbalstā “likumÄ«gi” pakampt, gan “aizmirst” savu nostāju okupācijas pieminekļa jautājumā un savu parakstu zem migrantu plÅ«smu atbalstošÄs vÄ“stules, gan pÄ“c sarunas ar, pÄ“c visa spriežot, biznesa kompanjonu pirmais uz KNABu ar “danosu” aizjozt un izsludināt sevi par korupcijas apkarotāju numur viens.

Otrais iznirelis – vÄ“l viens uzņēmÄ“js, kas savā privātbiznesā izrādÄ«jies nesalÄ«dzināmi veiksmÄ«gāks nekā pašvaldÄ«bas amatā, kur viņa pašcildinātais un par nodokļu maksātāju naudu mākslÄ«gi slavÄ“tais veikums pÄ“c sÄ«kākas izpÄ“tes izrādÄ«jies viena vienÄ«ga izlikšanās un Å«dens duļķošana – ja, protams, neskaita gatavÄ«bu pakampt nodokļu maksātāju lÄ«dzekļus personiskām izklaidÄ“m un citām vajadzÄ«bām. Taču tas viņam nav traucÄ“jis pÄ“c amata zaudÄ“šanas veikli nomainÄ«t iepriekšÄ“jo partiju uz “perspektÄ«vāku” un “progresÄ«vāku” un bez kādiem kompleksiem nospraust jaunu kursu – ja reiz es izrādÄ«jos nespÄ“jÄ«gs un manipulÄ“jams kā galvaspilsÄ“tas mÄ“rs un neizpildÄ«ju RÄ«gas iedzÄ«votājiem sasolÄ«to, tad kāpÄ“c lai es tagad nepārstāvÄ“tu jÅ«s Eiroparlamentā?

Trešais iznirelis – cilvÄ“ks, kuram ar dažiem mÄ“nešiem ir pieticis, lai ar saviem “darbiem” nonāktu situācijā, kad enciklopÄ“dijas šÄ·irklis “tukšdirsÄ“js” pilnÄ«gi noteikti tiktu ilustrÄ“ts ar viņa fotoattÄ“lu. Iepriekš ticis pasludināts par izcilu uzņēmÄ“jdarbÄ«bas menedžeri un lieliskas pārvaldÄ«bas ekspertu Latvijas valsts kapitālsabiedrÄ«bās izplatÄ«tos amatos, kuru ieņēmÄ“ji ne par ko neatbild un arÄ« faktiski neko nedara, un vienmÄ“r bijis gatavs norādÄ«t uz vispareizāko rÄ«cÄ«bu jebkurā situācijā, nu šis iznirelis pat “progresÄ«vo” mutesbajāru vidÅ« ir izrādÄ«jies unikāls eksemplārs – skaļš, neprasmÄ«gs un nekaunÄ«gs.

Un tad vÄ“l arÄ« ceturtais iznirelis – cilvÄ“ks, kurš formāli nav pievienojies “progresÄ«vo” politiÄ·u saimei, taču uzrādÄ«jis tik pārliecinošas shÄ“mošanas, izlikšanās, nodevÄ«bas un bezprincipialitātes iemaņas un talantus, ka šÄ·iet ļoti ticamas politiskajās aprindās cirkulÄ“jošÄs runas: šÄdam oficiālās pievienošanās aktam tiek meklÄ“ts tikai Ä«stais brÄ«dis un, protams, arÄ« Ä«stais “atbilstošais amats”.

Mārtiņš Kossovičs. Mārtiņš StaÄ·is. Kaspars Briškens. Māris Simanovičs. ÄŒetri iznireļi. Katrs it kā citādāks, bet suga neapšaubāmi viena. Ne par vienu no viņiem šÄ« grāmata nesniegs pilnu politisko vai cita veida biogrāfiju, taču no tās izvilks tās epizodes un faktus, kuri šÄ«s sugas pārstāvjus raksturo visizteiksmÄ«gāk. Sugas, kura, kā izrādÄ«jies, ir lieliski sapratusies ar VienotÄ«bas vÄ“zi un Latvijas valsts tagadni un nākotni apdraud varbÅ«t pat vÄ“l daudz nopietnāk nekā iepriekšÄ“jās “politiskās elites” paaudzes.”