Iesaki rakstu:

Godājamais Auguļa kungs! Pie manis profesionāli ir vÄ“rsušies gan izmisuši Valsts darba inspekcijas pazemoti darba meklÄ“tāji, gan dažāda vecuma mediÄ·i, juristi, mākslinieki un citu profesiju pārstāvji, kuri lÅ«dz juridisku palÄ«dzÄ«bu emigrācijai no Latvijas, jo cieš no lingvistiskās diskriminācijas darba tirgÅ« un prettiesiski uzspiestās krievu valodas (rusifikācijas) darbā. Šo cilvÄ“ku bezspÄ“cÄ«ba, stājoties pretÄ« Valsts darba inspekcijas patvaļai, nesodāmÄ«bai un lÄ«dzdarbÄ«bai rusifikācijas nozieguma pastrādāšanā neatkarÄ«gā Latvijā vairāk nekā 30 gadus pÄ“c neatkarÄ«bas atgÅ«šanas, ir iemesls, kādēļ vÄ“ršos pie Jums, Auguļa kungs.

Jau gadiem Valsts darba inspekcija, kuru gadiem vada Renārs LÅ«sis, savos lÄ“mumos atbalsta faktisku divvalodÄ«bu un leÄ£itimizÄ“, normalizÄ“ darba devÄ“ju Ä«stenotos rusifikācijas noziegumus darba vidÄ“ Latvijā. Gadiem Valsts darba inspekcija atbalsta daudzo darba devÄ“ju sistemātiskās prasÄ«bas darba ņēmÄ“jiem zināt un lietot darbā krievu valodu, it Ä«paši apkalpojošajā sfÄ“rā un saziņā darba kolektÄ«vā.

Valsts darba inspekcija daudzskaitlÄ«go sÅ«dzÄ«bu iesniedzÄ“jiem par šo praksi un pārkāpumiem trafareti atrakstās, nesaskatot acÄ«mredzamus rusifikācijas noziegumus, diskrimināciju un prettiesisku rÄ«cÄ«bu. Gan sÅ«dzÄ«bas, gan trafaretās atbildes ir publiski pieejamas sociālo tÄ«klu lietotāju kontos, bieži arÄ« LabklājÄ«bas ministrija un JÅ«s esat bijuši atzÄ«mÄ“ti uzmanÄ«bas pievÄ“ršanai (ietagoti), lÄ«dz ar to nevarÄ“tu pieņemt, ka neesat informÄ“ts, bet aktÄ«va rÄ«cÄ«ba nav sekojusi.

Valsts valodai ir augstākais konstitucionālais statuss, kas veido Satversmes kodolu kā valsts un nācijas identitātes valoda. ŠÄds statuss Latvijā ir nostiprināts tikai latviešu valodai. LÄ«dz ar to tai Latvijā ir absolÅ«ta prioritāte un pārākums attiecÄ«bās ar citām valodām. Valsts valodas koncepts ietver ne tikai oficiālo, bet arÄ« publisko saziņu un saziņu darba pienākumu veikšanai šajā valodā.

Šis konstitucionālais regulÄ“jums rada arÄ« tiesÄ«bas un pienākumus, piemÄ“ram, tiesÄ«bas lietot valsts valodu jebkur Latvijā – arÄ« veicot savus darba pienākumus, pienākumu uzturÄ“t latviešu valodu kā vienÄ«go valsts valodu, kā arÄ« pienākumu kopt, apgÅ«t un lietot valsts valodu.

Darba devÄ“ja prasÄ«ba zināt un lietot darbā krievu valodu ir, visupirms, konstitucionālo tiesÄ«bu lietot valsts valodu jebkur Latvijā ierobežojums, kas varÄ“tu bÅ«t tikai izņēmuma gadÄ«jumā, ja tam ir leÄ£itÄ«ms mÄ“rÄ·is un tas ir samÄ“rÄ«gs. Darba inspekcija to atsakās atzÄ«t un nevÄ“rtÄ“, kāds leÄ£itÄ«ms mÄ“rÄ·is ir tam, ka darba devÄ“js (banka, slimnÄ«ca vai jebkurš cits) pieprasa un uzspiež Latvijas pilsonim darbā runāt ar citu Latvijas pilsoni krieviski. Cik tāds ierobežojums ir samÄ“rÄ«gs? Un kā tas nākas, ka (bankas, slimnÄ«cas utt.) klients – Latvijas pilsonis – ir tiesÄ«gs pieprasÄ«t, lai viņu apkalpo tieši krieviski, bet nevar pieprasÄ«t, lai viņu apkalpo arābiski, vāciski vai franciski.

ŠÄdi eksperimenti ir veikti. Tas nozÄ«mÄ“, ka Latvijas pilsoņiem, kas pieprasa apkalpošanu krieviski, tiek piešÄ·irtas nepamatotas privilÄ“Ä£ijas, diskriminÄ“jot citās valodās runājošos un Ä«stenojot atšÄ·irÄ«gu attieksmi valodas dēļ. VÄ“l vairāk, privilÄ“Ä£ijas krievu valodai, ierobežojot latviešu valodas lietošanu, ir pretrunā ar Latvijas valsts dibināšanas mÄ“rÄ·i, jÄ“gu un konstitucionālo identitāti. Kāds leÄ£itÄ«ms mÄ“rÄ·is ir tam, ka darba devÄ“js (banka, slimnÄ«ca) pieprasa un uzspiež Latvijas pilsonim darbā runāt ar Krievijas pilsoni tieši krieviski, neskatoties uz to, ka visiem Latvijā pastāvÄ«gi dzÄ«vojošajiem ir pienākums zināt valsts valodu? Cik tas ir samÄ“rÄ«gi? Valsts darba inspekcija uz to nekad nav atbildÄ“jusi.

Lai Latvijā ierobežotu personas konstitucionālās tiesÄ«bas darbā runāt latviski, ir jābÅ«t izņēmuma raksturam, nevis kādas citas personas iegribai runāt kādā konkrÄ“tā svešvalodā, nevÄ“lÄ“šanās runāt latviski, latviešu valodas nemācÄ«šanās, it Ä«paši, ja tādu pienākumu uzliek speciālais likums, piemÄ“ram, lai Latvijā iegÅ«tu uzturÄ“šanās atļauju utt. Pašsaprotami, ka nav samÄ“rÄ«gi ierobežot darbinieka konstitucionālās tiesÄ«bas runāt latviski jebkurā sadzÄ«viski apkalpojošÄ sfÄ“rā, arÄ« tādā, kurā ir teorÄ“tiska iespÄ“jamÄ«ba saskarties ar tÅ«ristu. VÄ“l vairāk, darbiniekam nav pienākuma runāt katra tÅ«rista dzimtajā vai izvÄ“lÄ“tajā valodā.

Turklāt fakts, ka uzņēmums visiem klientus apkalpojošiem darbiniekiem pieprasa zināt tieši krievu valodu un ne visas citas valodas, kuras klienti varÄ“tu pieprasÄ«t, skaidri norāda uz antikonstitucionālu reālas divvalodÄ«bas uzturÄ“šanu un diskriminÄ“jošu raksturu attiecÄ«bā uz krieviski nerunājošiem darba meklÄ“tājiem. Valsts darba inspekcija šo faktu nepamatotineatzÄ«st.

Jāatgādina, ka arÄ« privātā biznesā nav pieļaujama konstitucionālo tiesÄ«bu pārkāpšana, ko Valsts darba inspekcija neņem vÄ“rā, piemÄ“rojot spÄ“kā esošos tiesÄ«bu aktus. KliedÄ“šu vÄ“l kādu stereotipu, ka personu loks, kuras skar lingvistiskā diskriminācija, ir tikai jaunieši. Tieši tāpat kā 30+ gadus Latvijā ir mūžīgie krievu pensionāri, tieši tāpat ir mūžīgie latviešu jaunieši, kas nerunā krieviski. Pirmie latviešu skolu absolventi, kuriem otrā svešvaloda vairs nav krievu un kuri krieviski nerunā, ir 1994. gada izlaidums. Tā ir paaudze, kas tuvojas piecdesmit gadu slieksnim un sen vairs nav jaunieši. Faktiski krieviski nerunājošie ir kā divdesmitgadnieki, tā trÄ«sdesmitgadnieki, četrdesmitgadnieki un tÅ«lÄ«t bÅ«s arÄ« piecdesmitgadnieki –teju visās darbspÄ“jÄ«go vecuma grupās.

Krieviski nerunājoši ir arÄ« emigranti – tie, kas šo diskriminÄ“jošo lingvistisko prasÄ«bu dēļ Latviju ir pametuši, kā arÄ« viņu bÄ“rni un citu emigrantu bÄ“rni, kas skolojušies ārvalstÄ«s, bet Latvijā nevar atgriezties, jo viņiem uzspiež krievu valodu. Tas arÄ« bremzÄ“ reemigrāciju. Un krieviski nerunājoši ir arÄ« Latvijā likumÄ«gi dzÄ«vojošie ārvalstnieki. Tie ir Latvijai cieši piederÄ«gi ārvalstnieki, daudzi ir izveidojuši Ä£imeni ar Latvijas pilsoni, viņu bÄ“rni ir Latvijas pilsoņi, viņi ir apguvuši latviešu valodu ne tikai A2 lÄ«menÄ«, bet arÄ« C1 un C2 lÄ«menÄ«, taču viņus diskriminÄ“, darba tirgÅ« pretlikumÄ«gi pieprasot krievu valodu. Valsts darba inspekcijas direktors regulāri noveļ vainu uz citiem, nepilnÄ«gu likumdošanu, bet pats ilgstoši sabotÄ“ darba devÄ“ju piekopto prettiesisko prakšu novÄ“ršanu, veicot divvalodÄ«bas, piespiedu rusifikācijas un diskriminācijas piesegšanu.

Viņam ir proaktÄ«vas rÄ«cÄ«bas pienākums, lai sistemātisku diskrimināciju un pārkāpumus novÄ“rstu. Bija iespÄ“ja sadarboties ar tiesÄ«bsarga biroju, bet viņš bezdarbÄ«bā atklāti ar to konfrontÄ“ un noniecina tā autoritāti. KonfrontÄ“ties ar tiesÄ«bsargu, lai varÄ“tu bezdarbÄ«bā un sabotāžā uzgrÅ«st sÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“jam pienākumu savu interešu likumÄ«gai aizstāvÄ«bai vÄ“rsties tiesā, Ä«paši, ja runa ir par pusaudžiem – vasaras darba meklÄ“tājiem – vai atkārtotām un daudzskaitlÄ«gām sÅ«dzÄ«bām par vienu un to pašu tÄ“mu vai darba devÄ“ju, – tā ir amorāla un pazemojoša prakse un rÄ«cÄ«ba, kas ir pretÄ“ja labai pārvaldÄ«bai. VÄ“lÄ“tos noskaidrot, vai

1) saskatāt pārkāpumu valsts valodas lietošanas darbavietā ierobežošanā, lai piespiestu darbinieku lietot krievu valodu saskarsmÄ“ ar kolÄ“Ä£iem, vadÄ«bu un klientiem (Latvijas pilsoņiem, Krievijas pilsoņiem). Ja nesaskatāt, kāds ir leÄ£itÄ«mais mÄ“rÄ·is un samÄ“rÄ«gums Latvijas pilsoņu tiesÄ«bu ierobežošanai Latvijā lietot SatversmÄ“ nostiprināto vienÄ«go valsts valodu – latviešu valodu?

2) uzskatāt par nepieciešamu ieviest sodus darba devÄ“jiem, kuri darba vietā ierobežo latviešu valodas lietošanu, uzspiežot krievu valodu. Ja nÄ“, kāpÄ“c?

3) vÄ“rtÄ“siet Valsts darba inspekcijas direktora kā valsts pārvaldes amatpersonas lojalitāti LR un Satversmei, ņemot vÄ“rā, ka viņš sabotÄ“ valsts valodas lietošanas darbavietā ierobežošanas (pieprasot zināt un lietot krievu valodu) novÄ“ršanu, lÄ«dzatbalsta rusifikācijas noziegumu, tādÄ“jādi atbalstot faktisku divvalodÄ«bu, un piesedz krieviski nerunājošu darba ņēmÄ“ju diskrimināciju;

4) ierosināsiet dienesta pārbaudi par Valsts darba inspekcijas direktora ilglaicīgi un sistemātiski veiktajiem tiesību aktu un labas pārvaldības pārkāpumiem;

5) pats uzņemsieties atbildību.

Ceru sagaidīt atbildi uz visiem pieciem jautājumiem pēc būtības.