Iesaki rakstu:

Par diskusiju par sabiedriskajiem medijiem un ar sabiedriskajiem medijiem. RÄ«gas pilÄ« bija spraiga un nedaudz emocionāla diskusija ar Saeimas deputātiem, kultÅ«ras ministri, žurnālistu organizācijām, LTV, Latvijas Radio un LSM redaktoriem par  vairākiem aktuāliem jautājumiem, kas uzvirmojuši sabiedrÄ«bā. Šeit dažas lietas no mana skatu punkta.

1. Par žurnālistu darbu un agresijas lÄ«meni soctÄ«klos. Diemžēl gan COVID19 pandÄ“mija, gan Krievijas karš pret Ukrainu ir izraisÄ«jis lielu spriedzi mÅ«su sabiedrÄ«bā, Ä«paši soctÄ«klos. Vairs nav pustoņu, ir tikai melns vai balts. PretÄ“ju viedokļu paudÄ“ji tiek nozākāti, apvainoti un virtuālā krustā sisti. Tas Ä«paši attiecas uz žurnālistiem.

ŠÄ« ir mana iespÄ“ja teikt paldies visiem žurnālistiem, gan sabiedriskajos medijos, gan komermedijos strādājošajiem, par darbu, uzdrÄ«kstÄ“šanos un izturÄ«bu. JÅ«s visi - neatkarÄ«gi no uzskatiem un darbÄ«bas žanra - esat demokrātijas stÅ«rakmens. Žurnālista darbs nav rozÄ“m kaisÄ«ts, tas ir smags un atbildÄ«gs, un mums jāmeklÄ“ iespÄ“ja, kā samazināt gan kopÄ“jo agresijas lÄ«meni, gan Ä«paši pret žurnālistiem vÄ“rsto.

Ceru, ka kolÄ“Ä£i Saeimā un KultÅ«ras ministrijā saklausÄ«ja nepieciešamÄ«bu ieviest vairākas Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas rekomendācijas. Tās neatrisinās visu uzreiz, bet palÄ«dzÄ“s uzlabot darba vidi.

2. Par sabiedrisko mediju pārvaldÄ«bu. Nav normāli, ka LTV un Latvijas Radio/SEPLP darbojas uz piecu dažādu regulÄ“jumu pamata. Aicinu apdomāt ideju par pāreju no kapitālsabiedrÄ«bas pārvaldÄ«bas formas uz nodibinājumu, garantÄ“jot pienācÄ«gu neatkarÄ«bas mehānismu. Tas noteikti palÄ«dzÄ“s mazināt papÄ«ru rakstÄ«šanu, atskaitoties 5 dažādos veidos.

3. Par redakcionālo netkarÄ«bu un sabiedrÄ«bas interesÄ“m. Sabiedriskos medijus finanansÄ“ no nodokļu maksātāju naudas. Ja kādam nav pieņemams tas vai cits raidÄ«juma saturs, tad bieži vien skan jautājums par to, kāpÄ“c no manas naudas par šo maksā.

Te gan jāsaka, ka sabiedrÄ«ba ir ļoti dažāda, X vai Telegram, Facebook vai Tik Tok lietotāju problÄ“mas atšÄ·iras no novadu un reÄ£ionu cilvÄ“ku aktualitātÄ“m. Politiskās ideoloÄ£ijas un mazākumtautÄ«bu problÄ“mas ir viens jautājumu loks, savukārt citus satrauc ekonomika un kultÅ«ra, vieni grib dzirdÄ“t vairāk par Latviju un novadiem, citi ārzemju ziņas.

Mediju uzdevums ir ievÄ“rot kopÄ“jās sabiedrÄ«bas intereses, un tas nav viegls uzdevums. Cieņpilns dialogs par sarežģītām lietām, spÄ“ja atzÄ«t kļūdas (tādas ir visiem) un vienlaikus nepadoties politiskam vai cita veida spiedienam ir bÅ«tiskas iezÄ«mes demokrātiskas sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bai. Šeit nebÅ« gatavas rceptes, bet ceru, ka šÄ«sdienas saruna nedaudz palÄ«dzÄ“ja politiÄ·iem izprast arÄ« žurnālistu viedokli.

4. Par krievu valodu sabiedriskajos medijos pÄ“c 2026.gada. ŠÄ«sdienas diskusijā tas bija karsts jautājums. Saeima ir apstiprinājusi Nacionālās drošÄ«bas koncepciju, kurā paredzÄ“ts atteikties no krievu valodas finansÄ“šanas sabmedijos. ŠobrÄ«d, nediskutÄ“jot par veidu, kā lÄ“mums tika pieņemts, vÄ“los atzÄ«mÄ“t, ka bÅ«tiski ir pildÄ«t Saeimas iezÄ«mÄ“to rÄ«cÄ«bpolitiku.

Viegli pateikt, ka daudzas lietas ir pieņemtas un nav pildÄ«tas, varam arÄ« šoreiz tāpat darÄ«t. Man tas nav pieņemams, jo tas vÄ“l vairāk grauj ticÄ«bu valsts varai (un, jā, man ir personÄ«ga un sāpÄ«ga pieredze ar mediÄ·u algām 2019.gadā vai LIZDAi solÄ«to). Kā valsts prezidents es šÄdu pieeju neatbalstu.

Taču Saeima nav pateikusi, kā tā redz sabiedrisko mediju darbÄ«bu mazākumtautÄ«bu jomā. Nav pareizi uzrunāt ukraiņus, poļus, baltkrievus un citas minoritātes krieviski vai ar zÄ«molu rus.lsm (ņemot vÄ“rā notiekošo), bet ir jāsaglabā arÄ« labās iestrādes, kas eksistÄ“ jau šobrÄ«d.

ArÄ« krievi ir minoritāte, pilnÄ«bā krievvalodÄ«go infotelpu atdot komercmedijiem vai ārpuslatvijas spÄ“lÄ“tājiem nav pareizi. Darbs pie mazākumtautÄ«bu kanāla ir tas, uz ko aicināju strādāt SEPLP, Saeimu, KultÅ«ras ministriju, medijus un nozares ekspertus. Šis nav un nebÅ«s viegli, bet ir izdarāms, ja ir griba. Ceru, ka ir.

Valsts prezidents Latvijā nav autoritārs vadonis, kurš noteiks, kā un ko darÄ«t, es arÄ« esmu daudzas reizes teicis, ka nedarÄ«šu citu institÅ«ciju darbu, bet esmu gatavs veicināt dialogu un rezultātu. 

Visbeidzot es aicinu visus uz savstarpÄ“ju cieņu un izpratni, risinot daudzas sarežģītas lietas, mÄ“s neesam viens otra ienaidnieki, mÄ“s visi gribam redzÄ“t mÅ«su Latviju kā drošu un plaukstošu valsti, strādājam kopā. Jo, ja mÄ“s plÅ«camies, tad iegÅ«st mÅ«su nedraugi!