Iesaki rakstu:

Latvijā ieradušies kārtÄ“jie uzraugi ar pārmetumiem, ka Latvijas ekonomiskā attÄ«stÄ«ba atpaliek un dara kaunu Ekonomiskās sadarbÄ«bas un attÄ«stÄ«bas organizācijai.

Latvijas nabadzÄ«ba ir relatÄ«va, jo pasaulÄ“ daudzas valstis un to iedzÄ«votāji caurmÄ“rā nabadzÄ«gāki nekā Latvijā. Latvija atpalicÄ«bu konstatÄ“jusÄ« Ekonomiskās sadarbÄ«bas un attÄ«stÄ«bas organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development, OECD) apvieno 38 valstis, kuras savstarpÄ“ji atzinušas viena otru par visattÄ«stÄ«tākajām, bagātākajām, gudrākajām utt. starp 193 Apvienoto Nāciju Organizācijas dalÄ«bvalstÄ«m.

Savu atbilstÄ«bu paraugvalstu statusam Latvija skaita kopš 2016. gada 1. jÅ«lija. Organizācija pastāv kopš 1961. gada, bet jaunākā dalÄ«bniece tajā ir Kostarika kopš 2021. gada. Kad Latvija iestājās OECD, Igaunija tur jau bija priekšÄ kopš 2010. gada, bet Lietuva organizācijā iekļuva 2018. gadā.

Baltijas valstu sacensībā Latvija zaudē

Triju Baltijas valstu salÄ«dzināšana ir ierasta nodarbošanās gan šajā valstÄ«s, gan starp tiem, kuri mÅ«s vÄ“ro no tuvām un tālāk vietām. ArÄ« OECD seko šai tradÄ«cijai un ir sagatavojusi diagrammu, kas parāda, kādā tempā dzÄ«ves lÄ«menis katrā no Baltijas valstÄ«m tuvojas OECD dalÄ«bvalstu vidÄ“jam dzÄ«ves lÄ«menim.

ŠÄ«s lÄ«knes prasa vairākus paskaidrojumus, papildinājumus, komentārus. Grafiski attÄ“lotie skaitļi izrÄ“Ä·ināti, dalot valstu iekšzemes kopproduktus ar attiecÄ«go valstu iedzÄ«votāju skaitu un iegÅ«to naudas summu koriģējot atbilstoši tās pirktspÄ“jai 2015. gadā. Pirmais iespaids par lÄ«knÄ“m tāds, ka OECD padomi nevienai no Baltijas valstÄ«m nav palÄ«dzÄ“juši kāpināt ekonomiskās attÄ«stÄ«bas tempu attiecÄ«bā pret laiku, kad Baltijas valstu organizācijā nebija.

SalÄ«dzinoši ilgākais laiks OECD nav pasargājis Igauniju no ekonomisko rādÄ«tāju lejupejas pāris pÄ“dÄ“jos gados. ArÄ« Latvijā nekāds attÄ«stÄ«bas uzrāviens neparādÄ«jās saistÄ«bā ar 2016. gadu. Tieši otrādi, OECD aizrāda, ka ekonomiskās konverÄ£ences temps Latvijā sācis samazināties jau pirms Covid-19 un kara Ukrainā, kas tiek izmantoti par universāliem aizbildinājumiem ekonomiskā izaugsmes apsÄ«kumam.

Visā OECD izaugsme maza vai vispār nekāda, bet Latvija nespÄ“j šo situāciju izmantot, lai palielinātu savs sasniegumus attiecÄ«bā pret zemāku bāzi. Visticamāk, ka pÄ“dÄ“jā laikā situācija kļuvusi sliktāka, nekā aprakstÄ«ts OECD analÄ«zÄ“, kurā nav izmantoti 2023. gada dati. Par to OECD nevar pārmest, jo Centrālā statistikas pārvalde vÄ“l nav pabeigusi valstÄ« 2023. gadā dzÄ«vojušo cilvÄ“ku elektronisko pārskaitÄ«šanu.

Ceļš uz elli bruģēts ar labiem nodomiem un padomiem

Latvijas ekonomiskās attÄ«stÄ«bas pārskatus un rekomendācijas OECD sagatavo un kopā ar delegāciju atsÅ«ta uz Latviju ik pÄ“c diviem gadiem. OECD delegācijas Latvija uzkavÄ“jās vairākas dienas, lai ne tikai izklāstÄ«tu savu viedokli un pamācÄ«bas, bet arÄ« uzklausÄ«tu Latvija puses komentārus, tajā skaitā iebildumus. Šajā reizÄ“ atreferÄ“ta OECD ekonomistu Roberta Grundkes un Enes Sunela uzstāšanās un sarunas Saeimas TautsaimniecÄ«bas, agrārās, vides un reÄ£ionālās politikas komisijā, kuras pamatsastāvam bija pievienojusies vÄ“l citi Saeimas deputāti.

OECD akcentÄ“ja atziņu, kas iebildumus neizraisa, ka ekonomiskajai attÄ«stÄ«bai vajadzÄ«ga nauda, ko parasti sauc par investÄ«cijām. Tātad par naudu, kas ļautu nopelnÄ«t vÄ“l lielāku naudu. Jautājums tikai, kā šÄdu naudu dabÅ«t un kas garantÄ“s, ka ieguldÄ«jumi nesÄ«s peļņu, nevis zaudÄ“jumus.

OECD ieteikumi naudas iegÅ«šanai necik pārliecinoši neizklausās, un tos varÄ“tu atzÄ«t pat par pretrunÄ«giem. No vienas puses, OECD aicina paaugstināt nodokļus, lai vismaz valsts iegÅ«tu naudu ieguldÄ«jumiem izglÄ«tÄ«bā un medicÄ«nā, kuru salÄ«dzinoši zemo lÄ«meni OECD identificÄ“jusi kā bÅ«tiskus šÄ·Ä“ršÄ¼us tālākajai ekonomiskajai attÄ«stÄ«bai.

Taču par vÄ“l vienu šÄ·Ä“rsli attÄ«stÄ«bai OECD izskata pārāk augsto nodokļu slogu darbaspÄ“kam jeb atalgojumam par darbu, it Ä«paši zemāk atalgotajiem darbiniekiem. Nodokļu slogu vajagot pārlikt no atalgojuma uz Ä«pašumiem, uz degvielu, uz alkoholu un tabaku.

Jautājums tomÄ“r, vai cilvÄ“ki tiešÄm nesapratÄ«s, ka tādā gadÄ«jumā viņi tiek padarÄ«ti par pastniekiem, kam jāaiznes no darba devÄ“jiem saņemtā nauda vai nu valstij uzreiz, vai caur mākslÄ«gi paaugstinātām cenām uzņēmÄ“jiem, kuri padarÄ«ti par nodokļu iekasÄ“tāju palÄ«gpersonālu? Vai darbinieki tādā gadÄ«jumā neprasÄ«s no darba devÄ“jiem algas nākamos algu pielikumus nodokļu maksājumu kompensÄ“šanai? Vai uzņēmÄ“ji bÅ«s spÄ“jÄ«gi šÄ«s prasÄ«bas apmierināt bez nodokļu apiešanas shÄ“mām?

Ar neticÄ«bu jāraugās arÄ« uz nekustamā Ä«pašuma nodokļa paaugstināto likmju iekasÄ“šanu, ar ko Latvijas valsts netiek galā jau tagad. Latvija taču pilna ar viesu namiem, kuru Ä«pašnieks ir vienÄ«gais viesis pats sev; ar lielāku izdomu apveltÄ«ti bagātnieki deklarÄ“juši bibliotÄ“ku meža vidÅ« vai savu dzÄ«vesvietu kÅ«tÄ«. Tātad Ä“kās, par kurām jāmaksā mazāki nodokļi, jo tādÄ“jādi tiekot veicināta uzņēmÄ“jdarbÄ«ba, labdarÄ«ba u.tml.

Pagaidām nodokļu nemaksāšana par nekustamiem Ä«pašumiem ir bagātnieku privilÄ“Ä£ija, bet shÄ“mošana ar Ä«pašumiem var kļūt par masu aizraušanos, ja nekustamā Ä«pašuma likmju celšana notiks komplektā ar nodokļu atlaidÄ“m vienÄ«gajam mājoklim, kura pareizai noformÄ“šanai cilvÄ“ki fiktÄ«vi šÄ·irsies vai precÄ“sies, Ä«pašumus dāvinās un tad mÄ“Ä£inās attiesāt.

Tiesu kļūst vairāk, naudas paliek mazāk

OECD pārstāvji, protams, bija par visu labo un godÄ«go. Ja Ä“nu ekonomikas apkarošanai jāpastiprina kontrole un represijas, tad lai valsts to dara. Bet - kāpÄ“c lai cilvÄ“ki lai ieguldÄ«tu naudu valstÄ«, kur kontrole un represijas uz katra soļa?

Atklājās, ka viens no iepriekšÄ“jiem OECD padomiem bijis izveidot specializÄ“to Ekonomisko lietu tiesu, lai spÄ“tu pieÄ·ert ļaunprātÄ«gus kredÄ«tņēmÄ“jus un tādÄ“jādi iedrošinātu bankas kreditÄ“t. Tagad tiesa ir, bet nekādas kreditÄ“šanas nav.

Jaunajā versijā OECD aicina vÄ“rsties nevis pret banku klientiem, bet pret bankām. Proti, vajagot pilnvarot Konkurences padomi atmaskot banku karteli, kas vienojies Latvijā prasÄ«t augstākās kredÄ«tlikmes OECD un neizsniegt kredÄ«tus tiem, kuri nevar vai negrib šis likmes samaksāt. Te gan jautājums, vai baņķieriem tiešÄm bija jātiekas un jāvienojas par likmÄ“m un citiem kreditÄ“šanas nosacÄ«jumiem. VarbÅ«t viņi bez kādām norunām rÄ«kojas vienādi tieši tāpat kā cilvÄ“ki lietus laikā vai nu atver lietussargus, vai saskrien nojumÄ“s.

Deputāti interesÄ“jās par OECD viedokli attiecÄ«bā uz valstij piederošas komercbankas dibināšanu kā konkurences radÄ«šanas rÄ«ku. OECD pārstāvju atbilde bija nogaidoši noraidoša, iesakot vispirms painteresÄ“ties, vai citām valstÄ«m ar valsts bankām labi veicies un kāpÄ“c nekādu konkurenci bankām nespÄ“j radÄ«t valsts finanšu institÅ«cija “Altum".

Kā valstij pareizi pārvaldīt savus uzņēmumus

OECD pārstāvji pavÄ“stÄ«ja, ka organizācija atteikusies no prasÄ«bas privatizÄ“t visus valsts, tajā skaitā pašvaldÄ«bu uzņēmumus. TomÄ“r šie uzņēmumi tiek turÄ“ti aizdomās par negodÄ«gu priekšrocÄ«bu izmantošanu, traucÄ“jot attÄ«stÄ«ties privātuzņēmumiem. TāpÄ“c Konkurences padomei un citām valsts iestādÄ“m vajagot šo valsts uzņēmumus ļoti stingri uzmanÄ«t. Jautājums, vai stingri uzmanÄ«tie uzņēmumi vairs bÅ«s uzņēmumi, jeb pÄ“c bÅ«tÄ«bas kļūs (bet varbÅ«t jau ir kļuvuši) par budžeta iestādÄ“m.

Valsts uzņēmumu pārvaldÄ«šanu OECD iesaka pārlikt no nozaru ministrijām uz Valsts kancelejā vai kā citādāk noformÄ“tu Ä«pašu pārvaldes iestādi tāpÄ“c, lai valsts nozaru politika netraucÄ“tu uzņēmumu komerciālo mÄ“rÄ·i sasniegšanai. Tas tika teikts vienā laidā ar banku kritizÄ“šanu par to, ka tās sasniedz savus komerciālos mÄ“rÄ·us, kursus vainago peļņa, tieši ar to, ka maksimāli ierobežo kreditÄ“šanu un klientu sastāvu.

ArÄ« tā nav banku sazvÄ“restÄ«ba, bet izkalkulÄ“ta reakcija uz valsts noteiktās AML (Anti-money laundering - noziedzÄ«gi iegÅ«to lÄ«dzekļu legalizācijas novÄ“ršanas) izmaksām. AML izmaksas mazas un peļņa atbilstoši liela, ja bankas nodarbojas ar rezidentu norÄ“Ä·inu kontu apkalpošanu, kam vairs nav vajadzÄ«gi darbinieki, bet tikai dators, un dažu lielo valsts uzņēmumu kreditÄ“šanu.

OECD ieteikumi Saeimas deputātiem, bet mazliet iepriekš arÄ« ministriem, arodbiedrÄ«bu un pašvaldÄ«bu lÄ«deriem un varbÅ«t vÄ“l citiem aktÄ«vistiem atbilda atzinumam, ka labāk bÅ«t veselam, bet bagātam, nekā nabagam, bet slimam. TomÄ“r arÄ« šÄda veida atziņas rosināja domu apmaiņu un atstāja cerÄ«bas, ka tajās iesaistÄ«tei politiÄ·i un ierÄ“dņi savā darbā nepieņems pārāk absurdus lÄ“mumus.