Iesaki rakstu:

Tajā nedēļā, kad no Jelgavas tipogrāfijas izņēmu grāmatu, kurā aprakstu bijušÄ Latvijas Bankas prezidenta dÄ«vaino aizturÄ“šanu 2018. gada februārÄ« un šÄ«s lietas tālākos procesus, Liepājas slimnÄ«cā nomira kāds 52 gadus vecs vÄ«rietis, kurš tur bija nonācis no pilsÄ“tas Ä«slaicÄ«gā ieslodzÄ«juma izolatora. It kā šiem gadÄ«jumiem nevajadzÄ“tu krustoties un – tomÄ“r… Runa ir par mafiju ar uzplečiem, kas Latvijas Republikā mierÄ«gi vada savas ietekmÄ«gās dienas.

Kad saku “mafija”, tad ar to domāju kādu cilvÄ“ku grupu, kas, izmantojot dienesta stāvokli – sākot no mÅ«su drošÄ«bas iestādÄ“m, izmeklÄ“tājiem, prokuroriem un beidzot ar politiÄ·iem – veic konkrÄ“tus pasÅ«tÄ«jumu darbus, izliekoties, ka darba laikā viņi kalpo sabiedrÄ«bas interesÄ“m.

Turklāt šis pasÅ«tÄ«jumu galds ir tik meistarÄ«gi veidots, ka grupÄ“jums savus lielos vai tiešos priekšniekus faktiski neskar, atvÄ“lot tiem publiski izteikties par atbilstošo iestāžu kaujas uzdevumiem, stratÄ“Ä£iskajām vÄ«zijām vai taktiskajiem uzdevumiem. KamÄ“r tā sauktie mazie gariņi jeb dažādu lÄ«meņu padotie tÄ“lo nozares profesionāļus. Viņi tādi patiešÄm arÄ« ir, jo labi izprot gan likumus un to nepilnÄ«bas, gan precÄ«zi ievÄ“ro procesuālo kārtÄ«bu.

Praktiski ir tā, ka šajā pasÅ«tÄ«jumu galdā tā formālā puse neskaitās, jo vispirms vajag cilvÄ“ku – vai kādu gadÄ«jumu. Un tad jau atkarÄ«bā no stāsta vai vajadzÄ«bas tiek ne tikai piemeklÄ“ts likums, bet arÄ« izrakņāts operatÄ«vo iestāžu arhÄ«vs, atrasti vai pierunāti liecinieki, cepti pierādÄ«jumi.

ValstÄ« ir daudz tādu figurantu, kas strādā par lieciniekiem, kādu mirušu personu pārstāvjiem un tamlÄ«dzÄ«gi – strādā par tādiem, kas jums piedāvās sakārtot praktiski visu, kas attiecas uz tiesiskumu un kriminālprocesu.

Konsultanti drošÄ«bas jautājumos, detektÄ«vi. Visi jau neuzdienÄ“jas lÄ«dz posteņiem, bet tas nenozÄ«mÄ“, ka viņi nevar bÅ«t noderÄ«gi. Vai atceraties to 2018. gada februāra dienu, kad SAB un KNAB priekšnieki preses konferencÄ“ teica, ka RimšÄ“viča nodarÄ«jums un tam savāktie pierādÄ«jumi neprasÄ«s ilgu laiku, lai to nokārtotu. Kopš tās dienas ir pagājuši pieci gadi… Un runa nebija par kādu dzÄ“rājšoferi, bet par tā brīža vienu no augstākajām Latvijas amatpersonām. Kā teiktu šo laiku Ä£enerālprokurors – godÄ«gus cilvÄ“kus tāpat vien neiztur. PiekrÄ«tu.

Aiztur negodÄ«gos – pieÄ·erot viņus izdarÄ«tajā noziegumā, apsÅ«dzot un tiesājot. Un, protams – ieliekot cietumā. Bet kāpÄ“c, kādu aizturot, mÄ“s ik pa laikam nonākam apstākļos, kas visu šo augstāk minÄ“to lietu kārtÄ«bu pÄ“kšÅ†i… apstādina, iesaldÄ“, velk garumā, atliek… Vai arÄ« – izbeidz pierādÄ«jumu trÅ«kuma dēļ. Var jau teikt, ka uzņēmÄ“js Māris Martinsons spÄ“j noalgot labākos advokātus, bet tā, ka no viņam inkriminÄ“tajiem astoņiem dažādiem procesiem dažādu iemeslu dēļ ir izbeigti septiņi… Tas gan laikam nebÅ«s stāsts par advokātiem.

Kas nomira Liepājā? Viņa vārds ir Igors Bobirs, un viņam bija 52 gadi. VÄ“l var mediju annālÄ“s atrast, ka viņš strādājis VDK jeb čekā, bet Latvijas pilsonÄ«bu ieguvis naturalizācijas kārtÄ«bā 2005. gadā. Ja parÄ“Ä·ina, kad nelaiÄ·is beidza skolu, tad tā ir pagājušÄ gadsimta astoņdesmito/deviņdesmito gadu mija. Kad mainÄ«jās iekārta, kad Latvija atguva neatkarÄ«bu. Bobira nonākšana PSRS Valsts drošÄ«bas komitejas ietekmes zonā neizbrÄ«na, jo čeka astoņdesmito gadu beigās ļoti intensÄ«vi apstrādāja un vervÄ“ja nākotnes “latviešus”. IzbrÄ«na, ka šÄ« persona tiek pie pilsonÄ«bas – naturalizācijas kārtÄ«bā, bet jau neatkarÄ«gajā Latvijā.

VDK tÄ«klu asarÄ«tis starp mÅ«su sarkanbaltsarkanajām dÄ«Ä·a Å«denrozÄ“m! Tas, ka Bobira darba vieta ilgus gadus ir privāta kompānija – apodrošinātāji no BTA –, arÄ« ir pārdomu vÄ“rts. LoÄ£iski, ka viņš atbild par šÄ«s firmas drošÄ«bas dienestu. Tur palÄ«dzÄ“jis nonākt arÄ« tādam advokātam Jānim DambÄ«tim, kas vÄ“lāk bÅ«s redzams Finanšu ministrijā – staigājam ministru padomnieku kurpÄ“s. Te mums jāpiesaka arÄ« bijušais KNAB lāčplÄ“sis Juris Jurašs (attÄ“lā), jo DambÄ«tis ar Jurašu ir kursa biedri – ak, šie skaistie studiju gadi! – un tas, ka kaut kad vÄ“lāk Igors Bobirs pirks no Juraša kaut kādu Ä«pašumu.

Kaut kad vÄ“lāk, kad Jurašs jau bÅ«s deputātos, bijušais KNAB Ä“rglis reÄ£istrÄ“s konsultācijas firmu “Immunitas” ar juridisko adresi Klijānu ielā 23. Protams, tā ir tikai sakritÄ«ba, ka arÄ« Igora Bobira veidotās firmas reÄ£istrÄ“tas tajā pašÄ adresÄ“. Bet – tā jau vairs nav sakritÄ«ba, kad 2015. gadā krogā “Brālis”, Bobirs ar DambÄ«ti aicina uz sarunu Jurašu, kur viņam stāsta par viena miljona eiro lielu kukuli, ko vajag izstrādāt kādā skaļā kriminālprocesā.

Pieņemsim, ka kursa biedri ar draugiem todien dzÄ“ra alu un zirgojās, vienÄ«gi jocÄ«gi, ka Jurašs pÄ“c šÄ«s tikšanās raksta ziņojumu KNAB priekšniekam – ka ticis kukuļots, savukārt vÄ“lāk viņš ar savām rokām šo visu nezin kāpÄ“c publisko medijiem – sagraujot operatÄ«vo izmeklÄ“šanu… Glāba savus “alus brāļus” un pie reizes taisÄ«ja skaļu politisko karjeru? Pieņemsim… Bet ko domāt par pašu kukuļa piedāvāšanas sarunu? CilvÄ“ki nozarÄ“ zināja, ar kuru tieši ir jārunā par šÄdu gadÄ«jumu?

JÅ«s taču saprotat, ka čekisti un bijušie Policijas akadÄ“mijas absolventi no darba brÄ«vajā laikā netiekas, lai uzspÄ“lÄ“tu “monopolu” vai risinātu krustvārdu mÄ«klas… Vai nav dÄ«vaini, ka Jurašs vÄ“lāk ar “Immunitas” zÄ«mogiem konsultÄ“s skandalozo krievu baņķieri Grigoriju Guseļņikovu, kas mierÄ«gi nolaida vienu banku pa burbuli, bet – neviens Latvijā viņam pakaļ neskrÄ“ja un neprasÄ«ja atbildÄ“t par noziegumu, kurā bija acÄ«mredzams iepriekšÄ“ja nodoma plānojums? Bondaram skrÄ“ja pakaļ, PriedÄ«tim skrÄ“ja, Belokoņam skrÄ“ja – Guseļņikovam ne…

Bobiru kopā ar vÄ“l trÄ«s citiem aiztur Valsts drošÄ«bas dienesta darbinieki šÄ« gada augustā, apsÅ«dzot viņu sadarbÄ«bā ar Krievijas Federālo drošÄ«bas dienestu un darbÄ«bām, kas vÄ“rstas pret Latvijas valsti. Ja pašÄ·irsta bijušÄ Iekšlietu ministra Jāņa Ä€damsona failus, kuru arÄ« apsÅ«dz par spiegošanu Krievijas labā, tur Igors Bobirs un Juris Jurašs tiek minÄ“ti vienā nabas saitÄ“ – kā cilvÄ“ki, kas pārstāv “valstisko ONG” jeb organizÄ“to noziedzÄ«go grupÄ“jumu, kas iefiltrÄ“jies starp valsts institÅ«cijām.

Ä€damsons savās piezÄ«mÄ“s raksta, ka “I.Bobirs ir tas cilvÄ“ks, kuru J.Jurašs sÅ«ta pieņemt neatļautus labumus vai kukuļus no trešajām personām (klientiem)”. Ä€damsons arÄ« abus personāžus min kontekstā ar cigarešu kontrabandu un “jautājumu sakārtošanu ar VID”. (www.pietiek.com) Spiegu spÄ“lÄ«tes? Vai arÄ« – Valsts drošÄ«bas dienests ir sācis drupināt Juraša shÄ“mas un spiegošana ir tikai kā izdomāts iegansts, lai paņemtu to bariņu aiz pautiem?

CitÄ“šu tobrÄ«d vÄ“l dzÄ«vā Igora Bobira advokāti Allu Barbašu, kas 2023. gada 3. septembrÄ« apgalvoja medijiem, ka viņas klients “ir atklāts, gatavs sadarbÄ«bai, viņš ir gatavs sniegt visu viņa rÄ«cÄ«bā esošo informāciju, lai drošÄ«bas dienests varÄ“tu gÅ«t pārliecÄ«bu, ka šis ir pārpratums”. Ielāgojiet – Bobirs bija gatavs sadarbÄ«bai un šo faktu padarÄ«ja publisku. Vai citādi izmeklÄ“tāji viņu nesadzirdÄ“tu, vai arÄ« – savas nostājas publiskošanai bija pavisam cits mÄ“rÄ·is.

Å…emiet vÄ“rā, ka no tiem četriem aizturÄ“tajiem, kas bija Bobira komplektā, vienu neapcietināja, savukārt trÄ«s citus gan, apzināti izkaisot viņus pa dažādiem iepriekšÄ“jās izmeklÄ“šanas izolatoriem... Tā Bobirs nonāk Liepājā. Kādos apstākļos viņš tur atradās, kā tika uzraudzÄ«ts, pieskatÄ«ts – nav ne jausmas.

Bet 52 gadu vecumā parasti nemirst… Mirst viņš Liepājas slimnÄ«cā. Viņu nenosargā? Viņa advokāte pÄ“c šÄ«s nelaimes nekādus paziņojumus neizplata, bet sieva gan saka, ka “uz mirušÄ vÄ«ra Ä·ermeņa nekādas vardarbÄ«bas pÄ“das nav saskatÄ«jusi”. KāpÄ“c viņa grib publiski pateikt, ka nav bijusi vardarbÄ«ba?

Sekcijā gan jau atklātu, kas par vainu – bet to nezin kāpÄ“c sieva negaida. Jums, protams, paliks silti ap sirdi un kājām, kad precizÄ“šu Bobira advokātes identitāti. Alla Barbaša ir bijusÄ« Jura Juraša sieva – viņa arÄ« kādreiz strādāja KNAB. Jau minÄ“tā krievu uzņēmÄ“ja Guseļņikova RÄ«gas bankā viņa sniedza juridiska rakstura konsultācijas.

Vai Bobiru novāca? To jums neviens tagad nepateiks, vienÄ«gi ir acÄ«mredzams, ka kaut kas šobrÄ«d pie galda un ap to sapÄ«tajiem tÄ«kliem notiek. PilsÄ“tā runā, ka Valsts drošÄ«bas dienests ir nodevis vÄ“stÄ«jumu brašajam Ukrainas frontes karavÄ«ram Jurim Jurašam, lai viņš kādu dienu tomÄ“r atgriežas mājās – jo viņu te gaida…

Starp citu, kas attiecas uz vÄ“stÄ«jumiem. Grāmatā “Aprakt dzÄ«vu pie karātavām” (jau pieejama visās Latvijas grāmatnÄ«cās), ir aprakstÄ«ta advokāta Romualda Vonsoviča epizode, kurā viņš 2017. gada oktobrÄ«, sev netipiski atklāti un publiski, brÄ«dina Latvijas sabiedrÄ«bu, citÄ“ju: “Man ir pamatoti iemesli uzskatÄ«t, ka ir ārkārtÄ«gi ietekmÄ«gas un resursiem pārbagātas personas “tuvajā pierobežā” un viņu vietÄ“jie izpalÄ«gi, kuru iespÄ“jas arÄ« 2017. gadā sniedzas tik tālu, lai varÄ“tu panākt neatkarÄ«gās Latvijas Republikas tiesÄ«bsargājošajās iestādÄ“s nepamatotu kriminālprcesu ierosināšanu pret cilvÄ“kiem, kas stājas ceļā, kavÄ“ vai traucÄ“ šo ietekmÄ«go personu mÄ“rÄ·u sasniegšanu.”

Bažīgo vÄ“stuli advokāts noslÄ“dz ar frāzi par “korumpÄ“tām Latvijas valsts policijas amatpersonām”… Kas zÄ«mÄ«gi? Nekāda ārÄ“ja reakcija no policijas, tiesÄ«bu sargājošajām iestādÄ“m, par politiÄ·iem pat nerunājot. Murgs! VarbÅ«t Vonsovičs tomÄ“r savu panāca, pievÄ“rsa uzmanÄ«bu, kādu nobaidÄ«ja, bet – to gudri neafišÄ“? IespÄ“jams. Tiesa, kad par šo dažus mÄ“nešus vÄ“lāk pie viņa interesÄ“jās tā brīža Latvijas bankas prezidents RimšÄ“vičs… LÅ«k, te nu bÅ«s cita intriga. Kas notika tālāk? Atveriet jau minÄ“to grāmatu, kurā šÄ« epizode ir pabeigta.

Tur jÅ«s ieraudzÄ«siet arÄ« kopgalda darbojošÄs personas – ar uzplečiem un bez, tur atradÄ«siet arÄ« metodoloÄ£ijas Ä«so kursu – kā pasniegt un servÄ“t kriminālprocesu… Protams, viss tiesiskuma un likuma vārdā. Kā citādi?! Starp citu, tās slavenās Taureņu pirts sarunas, ko kāds paņēma no KNAB arhÄ«va plaukta, savulaik tika atzÄ«tas par neizmantojamām kā pierādÄ«jums – tas bija laikā, kad birojā strādāja Jurašs…

Nojaušat, kam kalpo arhÄ«vi ar nevajadzÄ«giem ierakstiem? Kad jums stāsta, ka Liepājas slimnÄ«cā nomiris cilvÄ“ks, ko turÄ“ja aizdomās par sadarbÄ«bu ar Krievijas federālo drošÄ«bas dienestu, darbÄ«bās pret Latviju – padomājiet… KāpÄ“c tas notika slimnÄ«cā, vai viņš patiešÄm spiegoja, kā viņš zināja tos valsts dienesta cilvÄ“kus, kam RÄ«gas alus bārā piedāvāt miljons eiro lielu kukuli?

Ir skaidri redzams, ka mÅ«s čakarÄ“… Nav saprotams – kāpÄ“c šo visu neizdodas sakārtot?