Iesaki rakstu:

2019.gada maijā sabiedrÄ«ba tika informÄ“ta par situāciju, kurā Saeimas deputāts Parādnieks vÄ“rsās pie Valsts policijas (VP) priekšnieka Ķuža ar slÄ“ptu nodomu panākt sava brāļa virzÄ«bu pa karjeras kāpnÄ“m VP. IzvÄ“rtÄ“jot presÄ“ pieejamo informāciju (tai skaitā arÄ« komentāru sadaļu, kurā var izprast situāciju kopumā un ietver zināmu procentu patiesÄ«bas) par veidu, kā augstos amatos VP struktÅ«rvienÄ«bās tiek "ielikti" savi cilvÄ“ki, šajā iesniegumā norādu, manuprāt, uz nelikumÄ«bām lÄ«dzÄ«gos gadÄ«jumos VP Kurzemes reÄ£iona pārvaldÄ“. Tā kā Parādnieka un Ķuža rÄ«cÄ«bu izvÄ“rtÄ“ KNAB, ceru, ka arÄ« šÄ« informācija bÅ«s par pamatu objektÄ«vas pārbaudes veikšanai.

Pirms dažiem gadiem VP Kurzemes reÄ£iona priekšnieka amatā tika iecelts lÄ«dzšinÄ“jais Saldus iecirkņa priekšnieks BlÄ«gzna. Tā kā sabiedrÄ«ba nav informÄ“ta par piešÄ·irtajiem bonusiem, stājoties amatā, tad lÄ«dzšinÄ“jie novÄ“rojumi norāda uz apzinātu savÄ“jo bÄ«dÄ«šanu atbildÄ«gajos amatos.

Tātad - reÄ£iona priekšnieka vietnieks Boļšakovs tika aizrotÄ“ts (faktiski - pazemināts amatā) uz Saldus iecirkni. ŠÄ« rotācija bija policijas tÄ“la spodrināšanas rezultāts, jo vajadzÄ“ja sabiedrÄ«bai pasniegt VP atbildÄ«go amatpersonu rÄ«cÄ«bu uz izskanÄ“jušo norādi par policijas bezdarbÄ«bu pazudušÄ zÄ“na neveiksmÄ«gajā meklÄ“šanā.

ŠÄda Boļšakova rotācija nebija tiesiska un juridiski pamatota, disciplinārsods tika piemÄ“rots, bet rotācijas piekrišana panākta ar iebiedÄ“šanas un draudu taktiku. Var jau protams teikt, ka tagad ir spÄ“kā "Trauksmes cÄ“lāju likums", taču, bÅ«sim reāli, šis likums ir formalitāte, un reālajā situācijā diezin vai kādam trauksmes cÄ“lājam spÄ“s palÄ«dzÄ“t.

PÄ“c tam, kad Boļšakovs tika palÅ«gts aiziet uz paša vÄ“lÄ“šanos, viņa vietā amatu ieņēma Liepājas iecirkņa priekšnieks Ešenvalds. PÄ“c Ešenvalda stāšanās amatā VP Kurzemes reÄ£iona pārvaldes priekšnieka vietnieka amatā straujas kadru mainÄ«bas pārņēma visu KārtÄ«bas policijas nozari. Tā, piemÄ“ram, amatu uz pašas vÄ“lÄ“šanos uz zemāku mainÄ«ja lÄ«dzšinÄ“jā vietniece Kalote. ArÄ« šajā situācijā tika izteikti nepārprotami un tieši mājieni par rÄ«cÄ«bu no Ešenvalda un BlÄ«gznas puses, ja šim piedāvājumam nepiekritÄ«s.

DÄ«vains ir arÄ« veids, kā tika atrasts (piemeklÄ“ts) paklausÄ«gs cilvÄ“ks šim amatam - Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzÄ«bas rotas komandieris Petkus, kurš tika nosÅ«tÄ«ts uz centralizÄ“to psiholoÄ£isko testÄ“šanu ar norādi uz ieņemamo brÄ«vo amatu vÄ“l laikā, kad amatā vÄ“l esošÄ Kalote ne tikai nebija informÄ“ta par viņas pazemināšanu, bet arÄ« vÄ“l nebija piekritusi šai pazemināšanai.

Kuluāros gan izskan viedoklis, ka šÄds gājiens ar zirdziņu veikts brÄ«dÄ«, kad VP Personālpārvaldes vadÄ«tāja un Ķuzis atrodas atvaļinājumā, un kadru mainÄ«bu palÄ«dzÄ“ja noorganizÄ“t Ešenvalda kursa biedrs un labs paziņa Velšs (ignorÄ“jot Ķuža p.i. Grišina rezolÅ«ciju par jebkādu personālsastāva rotācijas apturÄ“šanu).

ParalÄ“li Kalotes pazamināšanai un vietas atbrÄ«vošanai tika veikts intensÄ«vs darbs pie citu Ešenvaldam netÄ«kamu personu noņemšanas/pazemināšanas. Tā, piemÄ“ram, savu amatu nācās atstāt Patruļpolicijas nodaļas priekšniekam VÄ«tolam. VÄ«tola pazemināšanas iemesls bija tÄ«ri personÄ«ga Ešenvalda atriebÄ«ba, jo VÄ«tols apprecÄ“ja Ešenvalda ilgstošo (gandrÄ«z 10 gadus) mīļāko, kuru no VUGD iekārtoja darbā VP. Par šÄ«m attiecÄ«bām zināja gan VUGD, gan VP personālsastāvs, kas dislocÄ“jās Liepājā. Savādāk kā personÄ«ga nepatika, iebiedÄ“šana un varas izrādÄ«šana no Ešenvalda puses šÄ« rÄ«cÄ«ba nav izskaidrojama.

Bez šÄ«m jau norādÄ«tajām amatpersonām no ieņemamajiem amatiem aizgāja OVN jeb dežūrdaļas priekšniece Radzeviča, rotas, vada komandieri (Bethers, Laura), kuri nevarÄ“ja un nespÄ“ja pieņemt Ešenvalda vienpersoniski pieņemtos lÄ“mumus, kas bieži vien bija pretrunā ar iekšÄ“jo tiesisko regulÄ“jumu, veselo saprātu, loÄ£iku, bet balstÄ«ti tikai uz vienpersoniskām iegribām, sava labuma gÅ«šanu, savÄ“jo bÄ«dÄ«šanu.

Nevar jau tikai norādÄ«t uz tām amatpersonām, kuras labprātÄ«gi aiziet. Ir jau medaļas otra puse. Tādi, kuri ar lieliem lÄ“cieniem tik stumti uz augšu. Tāds ir, kā norādÄ«ju iepriekš, Petkus, kuru virzot amatā, pat netika pieļauta iespÄ“ja par cita, iespÄ“jams, labāka kandidāta izvÄ“rtÄ“šanu.

Jāpiebilst, ka pÄ“c Petkus stāšanās amatā viņa amata pienākumi tika strauji samazināti, tos nogrūžot, citām amatpersonām, kas, manuprāt, izskaidrojams ar nekompetenci risināmajos jautājumos.

Cits Ešenvaldam paklausÄ«gais - Ukstiņš tiek iecelts Liepājas iecirkņa priekšnieka amatā, lai gan viņa lÄ«dzšinÄ“jā darba pieredze un neformālie secinājumi par darbu kā KārtÄ«bas policijas nodaļas priekšniekam norāda uz viņa nihilistisko attieksmi pret nodibināto, pastāvošo tiesisko regulÄ“jumu attiecÄ«bā uz policijai piekritÄ«gajiem pamatuzdevumiem administratÄ«vo pārkāpumu un krimināllietās.

Ukstiņš sistemātiski (lÄ«dzÄ«gi kā viņa vietnieks Ronkausks) uzdeva veikt pretlikumÄ«gus un neizpildāmus uzdevumus, lemjot jautājumus par personu saukšanu pie atbildÄ«bas. Savas rÄ«cÄ«bas slÄ“pšanai šie uzdevumi un norādes tiek veiktas telefoniski vai zÄ«mÄ«šu veidā, lai nepieļautu to savstarpÄ“jo saikni.

Protams, ka ir bijušas dažāda veida satura sÅ«dzÄ«bas par sniegtajiem pretlikumÄ«giem norādÄ«jumiem, taču šÄ«s Ešenvaldam pietuvinātās amatpersonas nekad netiek sauktas pie atbildÄ«bas. Tieši pretÄ“ji, pārkāpumi tiek piesieti izpildÄ«tājiem, bet vadÄ«tāji - apbalvoti. Balvas ir dažādas, no paaugstināšanas amatā lÄ«dz ministrijas un cita veida apbalvojumiem, tai skaitā regulārām naudas balvām, prÄ“mijām u.t.t.

ArÄ« Ronkausks tiek paaugstināts nodaļas priekšnieka amatā, vienlaikus Ä«slaicÄ«gi norÄ«kots (ar atbilstošu piemaksu, kas, protams ir lielāka nekā vidusmÄ“ra darbiniekiem) ieņemt zemākstāvošu amatu (atkal neievÄ“rojot normatÄ«vos aktus).

Visas veiktās faktu pārbaudes tiek izbeigtas ne ar ko, faktiski - norādÄ“m, lai turpmāk kaut kas lÄ«dzÄ«gs neatkārtotos, taču šÄ«s norādes netiek ņemtas vÄ“rā. ŠÄ« te nesodāmÄ«bas sajÅ«ta un izrādÄ«šana vÄ“l jo vairāk palielina iekšÄ“jo spriedzi starp priekšniekiem un padotajiem, kurā dažāda lÄ«meņa priekšnieki (vadÄ«tāji) ar smaidu paziņo, ka darbs jāveic tā, kā viņi grib, nevis tā, kā to nosaka likums.

ArÄ« pašreiz Liepājas iecirknÄ« ir vakanta nodaļas priekšnieka vietnieka vieta, kuru, visticamākais, ieņems nodaļas priekšnieka draugs/dzene - nevis tāpÄ“c, ka saprot darba specifiku, izprot situāciju, prot lasÄ«t, izprast un ievÄ“rot likumus, bet tāpÄ“c, ka nav sava viedokļa, neiesaistās diskusijā, nav argumentācijas (kā pateicÄ«ba par amatu - ietekmÄ“jams/a).

Šeit rodas loÄ£isks jautājums - kāpÄ“c tā notiek? Atbilde, manuprāt, ir skaidra - Ešenvalda varaskāre un BlÄ«gznas nevÄ“lÄ“šanās iejaukties notiekošajā. Rodas iespaids, ka BlÄ«gzna ir tikai marionete, kurš izpilda Ešenvalda vÄ“lmes un realizÄ“ tās ar ministrijā, VP vadÄ«bā sÄ“došo draugu palÄ«dzÄ«bu, vienlaicÄ«gi dzÄ“šot patiesÄ«bas nākšanu gaismā.

Liepājā mākslÄ«gi tiek samazināta noziedzÄ«ba, palielināta lietu atklāšana. To panāk ar sava veida noziegumu slÄ“pšanu - kriminālprocesu neuzsākšana, uzspiešana pieņemt lÄ“mumus par atteikšanos uzsākt kriminālprocesus. Tai skaitā tādās situācijās, kur procesa uzsākšana ir noteikta kā obligāta (smagi, sevišÄ·i smagi, pat situācijās, kad pret nepilngadÄ«gajiem vÄ“rsta ne tikai sistemātiska, regulāra un ilgstoša fiziska vai emocionāla vardarbÄ«ba, bet arÄ« seksuāla vardarbÄ«ba).

Nevar noliegt, ka kopÄ“jā statistikas tabulā Liepāja ieņem pozitÄ«vu vÄ“rtÄ“jumu, kas, protams, apmierina arÄ« vadÄ«bu, bet nav pieņemami veidi, kā un par kādu cenu tas tiek panākts. Diemžēl, bet tikai sava labuma iegÅ«šanai.

LÅ«dzu veikt (vai uzdot veikt) neatkarÄ«gu un vispusÄ«gu faktu pārbaudi par šeit norādÄ«tajiem apstākļiem (nevar izslÄ“gt, ka dažādu veidu pārkāpumu ir krietni vairāk, taču tie tiek rÅ«pÄ«gi slÄ“pti), kā arÄ« veikt pasākumus, lai tiktu ievÄ“rots likums un taisnÄ«ba iestādÄ“, kuras pamatuzdevums ir likumÄ«bas ievÄ“rošanas kontrole.