Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa
JurÄ£is Liepnieks, puaro.lv · 25.03.2024. · Komentāri (0)2016. gadÄ, pÄ“c referenduma par LielbritÄnijas izstÄšanos no Eiropas SavienÄ«bas un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velÄ“šanÄs jÄ“dziens “post patiesÄ«ba” tik bieži un enerÄ£iski tika lietots un analizÄ“ts visÄ Rietumu pasaulÄ“, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vÄrdu.
BÅ«šana ES katru nedēļu izmaksÄ LielbritÄnijai 350 miljonus mÄrciņu. LabÄk novirzÄ«sim tos veselÄ«bas aprÅ«pei, apgalvoja Boriss Džonsons, aÄ£itÄ“jot par LielbritÄnijas izstÄšanos no Eiropas SavienÄ«bas. Citu Eiropas valstu iedzÄ«votÄji izmanto LielbritÄniju veselÄ«bas tÅ«rismam (vairÄk nekÄ briti Eiropu), Turcija ar 76 miljoniem iedzÄ«votÄju iestÄsies Eiropas SavienÄ«bÄ un pÄrpludinÄs jau tÄ ar lÄ“tu darbaspÄ“ku un pabalstu meklÄ“tÄjiem pilno LielbritÄniju. ŠÄdi apgalvojumi bija Leave kampaņas centrÄ, un tie visi bija meli.
Izmantojot sociÄlo tÄ«klu mikrotÄrgetÄ“šanas stratÄ“Ä£ijas, dažÄdi ļoti specifiski meli par to, kÄpÄ“c jÄbalso par izstÄšanos, tika sagatavoti dažÄdÄm specifiskÄm auditorijÄm – tÄ, piemÄ“ram, Bangladešas Ä“dinÄtÄju asociÄcijas 150 000 biedru ar speciÄlu kampaņu Save Your Curry Houses tika pÄrliecinÄti, ka, izstÄjoties no ES, viņiem bÅ«s vieglÄk piesaistÄ«t darbiniekus no Bangladešas un citÄm Ä€zijas valstÄ«m, jo nevajadzÄ“s prioritizÄ“t darba meklÄ“tÄjus no Eiropas, kÄ arÄ« tiks samazinÄts slieksnis minimÄlajai algai šiem potenciÄlajiem jaunajiem iebraucÄ“jiem no Ä€zijas.
PretÄ“jÄ puse savukÄrt apgalvoja, ka divas trešdaļas darba vietu LielbritÄnijÄ ir atkarÄ«gas no ES, un arÄ« tas bija ne gluži korekti.
Kad viena puse apvainoja pretÄ“jo melos, tÄ demonstrÄ“ja, ka melo tie otri, un viņiem arÄ« bija taisnÄ«ba. Saprast, kuram tad var ticÄ“t, vairs nebija iespÄ“jams. Lai to nodrošinÄtu, tika izmantotas visas pieejamÄs tehnoloÄ£ijas, tajÄ skaitÄ sociÄlo tÄ«klu roboti. The Guardian aprÄ“Ä·ini liecinÄja, ka viena trešdaļa no visÄm Brexit tÄ“mai veltÄ«tajiem tvÄ«tiem bija robotu veidoti, lielÄkÄ daļa par labu Leave pusei.
Viens no dramatiskÄkajiem melu, puspatiesÄ«bu, sagrozÄ«jumu, pÄrspÄ«lÄ“jumu, tukšu solÄ«jumu un viltus ziņu plÅ«du efektiem bija tas, ka ikdienas mediju lietotÄjs vairs nespÄ“j izsekot un saprast, kas ir patiesÄ«ba un kas nav, kam var uzticÄ“ties un kam ne, lÄ«dz ar to emociju loma, kurai jebkuros apstÄkļos politiskajÄ izvÄ“lÄ“ ir bijusi noteicoša loma, šajos apstÄkļos kļuva vÄ“l jo vairÄk nozÄ«mÄ«ga. VÄ“lÄ“tÄjiem bija nevis jÄizdara izvÄ“le par to, kÄda valsts attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£ija bÅ«tu labÄkÄ, ņemot vÄ“rÄ visiem zinÄmos faktus, bet gan jÄizdara izvÄ“le par to, kas vispÄr ir fakti, balstoties uz kuriem ir jÄizdara izvÄ“le.
Visu vÄ“l vairÄk sarežģīja sociÄlo tÄ«klu platformu radÄ«tÄ fragmentÄcija, kurÄ atsevišÄ·as grupas redz savus, tikai tÄm domÄtus vai tÄs interesÄ“jošu faktu komplektus un pat nenojauš par faktiem, kas tiek apspriesti citÄs grupÄs. Tas radikÄli atšÄ·iras no agrÄkÄm vÄ“lÄ“šanÄm, kurÄs vieni un tie paši sabiedriski nozÄ«mÄ«gi fakti un piedÄvÄjumi tika debatÄ“ti nacionÄlÄ lÄ«menÄ«.
Protams, arÄ« agrÄk vÄ“lÄ“šanÄs katra puse atlasÄ«ja sev izdevÄ«gÄkos faktus, kurus izcelt, un noklusÄ“ja sev neizdevÄ«gos, kurus savukÄrt izcÄ“la pretÄ“jÄ puse, taÄu nekad agrÄk politiskajÄs debatÄ“s nebija strÄ«da par pašu izmantoto faktu patiesumu, bet gan tikai uz to pamata izdarÄ«tajiem secinÄjumu vai stratÄ“Ä£iju.
Tagad postpatiesÄ«bas un viltus ziņu pasaulÄ“ tÄ vairs nebija, tagad faktus varÄ“ja arÄ« izgudrot, patiesÄ«bu samaisÄ«t ar izgudrojumiem tÄdos kokteiļos, kuru sastÄvdaļu atšifrÄ“šana bija pa spÄ“kam tikai profesionÄļiem, un šis fenomens tiešÄm iezÄ«mÄ“ja sÄkumu jaunai Ä“rai, ko daudzi sÄka dÄ“vÄ“t par postpatiesÄ«bas pasauli.
Viss, kas notika LielbritÄnijÄ, bija pilnÄ«gs nieks, salÄ«dzinot ar to, kas norisinÄjÄs okeÄna otrÄ pusÄ“.
GrÅ«ti ir pateikt, kad tieši viss sÄkÄs, taÄu jau pirms 2016. gada vÄ“lÄ“šanÄm tapa skaidrs, ka viltus ziņas ir jaudÄ«gs ierocis manipulÄcijai ar sabiedrisko domu. IespÄ“jams, par postpatiesÄ«bas laikmeta dzimšanas brÄ«di var uzskatÄ«t 2015. gada vasaru, kad Amerikas armija bija ieplÄnojusi vÄ“rienÄ«gus manevrus TeksasÄ ar nosaukumu Jade Helm.
MÄcÄ«bas bija paredzÄ“tas tajÄ skaitÄ netÄlu no tÄdÄm pilsÄ“tÄm kÄ Bastropa, kurÄs iedzÄ«votÄju vairÄkums bija ļoti negatÄ«vi noskaņots pret Obamas administrÄciju. SagadÄ«šanÄs pÄ“c šajÄ apkÄrtnÄ“ bija tikko slÄ“gti arÄ« vairÄki lieli WalMart veikali. SociÄlajos tÄ«klos parÄdÄ«jÄs sazvÄ“restÄ«bas teorija par to, ka Obamas administrÄcija gatavojas ieviest karastÄvokli daÄ¼Ä Teksasas, arestÄ“t politiskos oponentus un ievietot tos nometnÄ“s, kas tiks ierÄ«kotas slÄ“gtajos Walmart veikalos.
Baumas un viltus ziņas izplatÄ«jÄs tÄdos apmÄ“ros, ka vispirms Bastropas pilsÄ“tas vadÄ«ba uzskatÄ«ja par nepieciešamu reaģēt un sarÄ«koja pilsÄ“tas hallÄ“ iedzÄ«votÄju tikšanos ar armijas runas personu, kuram neizdevÄs pÄrliecinÄt ar pilsÄ“tniekiem pÄrpildÄ«to zÄli, ka šÄ«s armijas mÄcÄ«bas vispÄr nekÄdÄ veidÄ viņus neskars. Lai nomierinÄtu teksasiešus, nÄcÄs reaģēt pat štata gubernatoram, un šis bija pirmais zinÄmais gadÄ«jums, kad kaut kas, kas dzima kÄ visabsurdÄkÄ sazvÄ“restÄ«bas teorija, sociÄlajos tÄ«klos Ätri kļuva par nopietnu reakciju pieprasošu politiskÄs un sociÄlÄs dienaskÄrtÄ«bas jautÄjumu.
Bijušais CIP un NSA direktors Maiks Heidens uzskata, ka šis bija arÄ« pirmais mÄ“Ä£inÄjums, kurÄ Krievijas speciÄlie dienesti izmantoja sociÄlo tÄ«klu robotus, dezinformÄcijas un viltus ziņu tehnoloÄ£ijas, kas uzrunÄja galÄ“ji labÄ“ji un populistiski noskaņotÄs grupas pašÄ ASV, lai ietekmÄ“tu procesus AmerikÄ.
PÄ“c gada šÄ«m tehnoloÄ£ijÄm jau bija bÅ«tiska loma vÄ“lÄ“šanu procesÄ. Hilarijas Klintones kampaņas vadÄ«tÄja Džona Podestas epasti tika uzlauzti, to kopumÄ nevainÄ«gais saturs nebija šÄ·Ä“rslis, lai tiktu radÄ«tas visneticamÄkÄs sazvÄ“restÄ«bas teorijas, piemÄ“ram, tÄ dÄ“vÄ“tÄ picageita, kas beidzÄs ar šaušanu populÄrÄ Vašingtonas picÄ“rijÄ Comet ping pong, kuras pagrabÄ demokrÄtiskÄs partijas vadÄ«ba it kÄ turot un izvarojot nolaupÄ«tus bÄ“rnus: idiots vÄrdÄ Edgars Madisons Velšs bija noticÄ“jis šim stÄstam lÄ«dz tÄdai pakÄpei, ka paņēma AR-15 automÄtisko šauteni, koltu un nazi un devÄs atbrÄ«vot demokrÄtu partijas pedofilu nolaupÄ«tos bÄ“rnus. Par laimi, viņš sašÄva tikai darbinieku drÄ“bju skapja durvis, taÄu Ätrums, ar kÄdu no absurdas sociÄlo tÄ«klu padibenÄ“s dzimušas sazvÄ“restÄ«bas teorijas lietas bija eskalÄ“jušÄs lÄ«dz reÄlai šaušanai apmeklÄ“tÄju pilnÄ picÄ“rijÄ, bija šokÄ“jošs.
Teorijas saistÄ«bÄ ar demokrÄtiskÄs partijas darbinieka, jauna puiša Seta RiÄa noslepkavošanu kļuva par vÄ“l vienu bÅ«tisku politiskÄ procesa notikumu. SociÄlajos tÄ«klos parÄdÄ«jÄs apgalvojumi, ka viņš ir tas, kurš nozadzis un nopludinÄjis demokrÄtiskÄs partijas iekšÄ“jo e-pastu saraksti, un tagad partijas vadÄ«ba, konkrÄ“ti Hilarija Klintone, ir tÄ, kura pasÅ«tÄ«jusi viņa slepkavÄ«bu un vainojama puiša nÄvÄ“.
Protams, tie, kuri patiesÄ«bÄ uzlauza un nozaga šos epastus, bija visnotaļ ieinteresÄ“ti šÄdÄ teorijÄ, un viņiem izdevÄs to attÄ«stÄ«t lÄ«dz pat nacionÄlo ziņu lÄ«menim, tÄpat kÄ teoriju par to, ka Baraks Obama nav dzimis ASV, viņa dzimšanas apliecÄ«ba ir viltota, neviens skolnieks skolÄ, kurÄ it kÄ mÄcÄ«jies Baraks Obama, neatceras tur tÄdu Obamu, pat Obamas vecmÄmiņa KenijÄ ir apliecinÄjusi, ka Baraks piedzima KenijÄ, viņa pati bija klÄt dzemdÄ«bÄs.
TÄlÄk jau vÄ“l vienkÄršÄk. Pats Donalds Tramps izmantoja savÄ kampaÅ†Ä tÄdu daudzumu nepatiesu apgalvojumu, kÄdu neviens nebija pieredzÄ“jis pirms tam. AmerikÄ ir vislielÄkie nodokļi pasaulÄ“! SlepkavÄ«bu skaits AmerikÄ ir lielÄkais 47 gadu laikÄ. ReÄlais bezdarbs ir starp 18-20%. Meksikas valdÄ«ba noziedzniekus un izvarotÄjus speciÄli sÅ«ta uz ASV kÄ nelegÄlos imigrantus. NezinÄjÄt? JÅ«s sakÄt, ka tÄ nav patiesÄ«ba, bet vai jÅ«s zinÄjÄt, ka lielÄko daļu balto amerikÄņu nogalina afroamerikÄņi? NelegÄlie imigranti ir noziedznieki un izvarotÄji. Es uzbÅ«vÄ“šu sienu uz robežas ar Meksiku, un viņi vairs netiks pÄri, un ziniet, kas par to samaksÄs? Meksika! Es uzbÅ«vÄ“šu sienu un par to samaksÄs Meksika! Es jums apsolu! Mana grÄmata The art of the deal ir visu laiku vispÄrdotÄkÄ biznesa grÄmata pasaulÄ“. Es maksÄju vairÄk nodokļu, nekÄ man likums prasa. RepublikÄņu partijas vÄ“sturÄ“ es esmu saņēmis visvairÄk balsu priekšvÄ“lÄ“šanÄs. Es uzreiz pÄ“c 11. septembra pats no savas kabatas apmaksÄju 250 strÄdniekus, kas strÄdÄja terorakta seku novÄ“ršanas darbos. JÅ«s zinÄt, ka saskaÅ†Ä ar IrÄnas kodoloatbruņošanÄs lÄ«gumu, ja IzraÄ“la uzbruktu IrÄnai, ASV bÅ«tu jÄkaro IrÄnas pusÄ“?
ŠÄdi apgalvojumi Donalda Trampa priekšvÄ“lÄ“šanu kampaÅ†Ä bira kÄ no pÄrpilnÄ«bas raga, un nekas no tÄ nebija patiesÄ«ba.
AmerikÄ nav vislielÄkie nodokļi pasaulÄ“, Trampa grÄmata nav visu laiku lielÄkais dižpÄrdoklis starp biznesa grÄmatÄm, lielÄko daļu balto nenogalina afroamerikÄņi, Meksika speciÄli nesÅ«ta noziedzniekus uz Ameriku, un Tramps noteikti nevar bÅ«t tik stulbs, lai nesaprastu, ka Meksika nekad nemaksÄs ne par kÄdu sienu, tomÄ“r tam visam nav nekÄdas nozÄ«mes, jo emocijas, ko Tramps šÄdi izraisÄ«ja, bija patiesas, aizrÄva un ļÄva viņam pašam izskatÄ«ties enerÄ£iskam un patiesam – patiesi ieinteresÄ“tam, patiesi apņēmÄ«gam, patiesi kareivÄ«gam un patiesam patriotam, neskatoties uz to, ka pat viņa atbalstÄ«tÄji bija gatavi atzÄ«t, ka šur un tur, šad tad Trampa teiktais nav faktoloÄ£iski Ä«sti precÄ«zs. (PatiesÄ«bÄ jau nemaz nebija precÄ«zs, vÄ“l vairÄk, – tie vienkÄrši bija meli.)
Trampa gadÄ«jumÄ tÄ ir apzinÄta, viņam dabiska stratÄ“Ä£ija, kuras aizsÄkumus viņš pats ieskicÄ“ jau ilgi pirms pievÄ“ršanÄs politikai savÄ 1987. gada grÄmatÄ The art of the deal.
“CilvÄ“ki ne vienmÄ“r domÄ par sevi kÄ par kaut ko lielu, tomÄ“r viņi spÄ“j bÅ«t sajÅ«sminÄti par tiem, kuri tÄ dara. Tas ir iemesls, kÄpÄ“c mazs pÄrspÄ«lÄ“jums nekad nekaitÄ“s. CilvÄ“kiem patÄ«k ticÄ“t, ka kaut kas ir lielÄkais, dižÄkais un visÄ«pašÄkais – es saucu to par patiesu pÄrspÄ«lÄ“jumu. TÄ ir nevainÄ«ga pÄrspÄ«lÄ“šana, bet ļoti efektÄ«va pÄrdošanas metode.”
Pirms vÄ“l pievÄ“rsties politikai, Tramps zvanÄ«ja žurnÄlistiem, uzdodoties pats par savu preses sekretÄru, un stÄstÄ«ja melus par Donalda Trampa bagÄtÄ«bu, veiksmi attiecÄ«bÄs ar sievietÄ“m, plÄniem un panÄkumiem. PatiesÄ«bÄ viņam pat nebija preses sekretÄra.
Iesaistoties politikÄ, šo melošanas un nevainÄ«go pÄrspÄ«lÄ“jumu stratÄ“Ä£iju Tramps vienkÄrši paceļ augstÄkÄ lÄ«menÄ«.
“CilvÄ“ki varbÅ«t saka, ka es meloju, bet viņi paši, izrÄdÄs, kļūdÄs,” Tramps saka intervijÄ Džordžam Stepanopulusam. “Un daudzas lietas, kuras es esmu teicis, patiesÄ«bÄ visas tÄs var bÅ«t kontroversiÄlas kÄdÄ brÄ«dÄ«, bet tÄs nav kontroversiÄlas beigÄs, jo cilvÄ“ki sÄk teikt – ziniet, Trampam patiesÄ«bÄ ir taisnÄ«ba.”
Protams, arÄ« šis Trampa apgalvojums ir meli, taÄu tas nav svarÄ«gi.
SvarÄ«gi ir tas, ka Tramps kÄ jebkurš veiksmÄ«gs politiÄ·is spÄ“ja panÄkt, ka pietiekami liela vÄ“lÄ“tÄju daļa identificÄ“jas ar viņu, saskata tieši viÅ†Ä savu domu un sajÅ«tu nesÄ“ju, saskata patiesu vÄ“lmi, patiesu enerÄ£iju šÄ«s viņu domas un sajÅ«tas realizÄ“t dzÄ«vÄ“. Viņš spÄ“j aizraut, pamodinÄt sabiedrÄ«bÄ cerÄ«bu, iztÄ“li un entuziasmu. TiklÄ«dz politiÄ·im izdodas uztaustÄ«t šo identifikÄcijas dzÄ«slu, svarÄ«gi ir tikai viens – neapstÄties. NepazaudÄ“t kopÄ«gÄ pamata sajÅ«tu, degsmi un enerÄ£iju, kas to uztur.
Un Tramps neapstÄjas – 2018. gadÄ The Washington Post saskaitÄ«ja, ka ASV prezidents Tramps vidÄ“ji dienÄ piecpadsmit reizes nÄk klajÄ ar kÄdu nepatiesu apgalvojumu. 7600 reizes pirmajos divos savas prezidentÅ«ras gados! Tie ir pilnÄ«gi neticami un šokÄ“joši skaitļi. TurklÄt Tramps bez mazÄkÄs šaubu Ä“nas un vilcinÄšanÄs melo lietÄs, par kurÄm nevarÄ“tu bÅ«t ne mazÄko šaubu, ka patiesÄ«ba obligÄti nÄks gaismÄ. PiemÄ“ram, vizÄ«tÄ“ pie ASV karavÄ«riem, kas dislocÄ“ti IrÄkÄ, viņš viņiem, acÄ«s skatoties, stÄsta, ka, tikai pateicoties viņam, šiem karavÄ«riem pieaugs algas par vairÄk nekÄ 10%. “Citi teica, lai ir divi procenti, citi teica, lai ir trÄ«s, es teicu, nÄ“, pieliksim 10, vairÄk nekÄ 10,” teica Tramps. Patiesais pieaugums bija 2,6 procenti.
Diezin vai pasaules vÄ“sturÄ“ ir kÄda cita persona, kas bÅ«tu pieÄ·erts melos tik bieži kÄ Donalds Tramps.
“.. lieli meli ir ticamÄki un iedarbojas labÄk nekÄ mazi meli, jo plašu masu prÄti ir primitÄ«vi vienkÄrši, viņi paši stÄsta sev sÄ«kus melus sÄ«kÄs lietÄs visu laiku, bet viņiem pat prÄtÄ neienÄk, ka kÄds varÄ“tu sagrozÄ«t lietas kolosÄla izmÄ“ra nepatiesÄ«bÄs, jo viņi paši uz ko tÄdu nebÅ«tu spÄ“jÄ«gi. Pat, ja viņi uzzina faktus, kas pierÄda, ka dzirdÄ“tais ir meli, viņi tik un tÄ atsakÄs tam ticÄ“t, pieļaujot, ka droši vien ir vÄ“l kÄds cits izskaidrojums.“
Šis ir citÄts no Ä€dolfs Hitlera 1925. gadÄ izdotÄs grÄmatas Mein Kampf. Vai neizklausÄs pÄ“c kÄda no komentÄriem pÄ“c Donalda Trampa vai Leave uzvaras Brexit referendumÄ?
NodaÄ¼Ä par OtrÄ reiha sabrukuma cÄ“loņiem šÄ« tÄ“ze ir pasniegta autoram raksturÄ«gajÄ antisemÄ«tiskÄ mÄ“rcÄ“, un, ņemot vÄ“rÄ to, kÄ arÄ« Hitlera pastrÄdÄtos noziegumus pret cilvÄ“ci, daudziem šÄ·iet labÄk viņu vispÄr neaiztikt, taÄu bÅ«sim atklÄti – tikai bailes skatÄ«ties tai pašai patiesÄ«bai acÄ«s liedz pamanÄ«t, ka nav nekÄda jauna 2016. gadÄ dzimuša postpatiesÄ«bas fenomena. Donalds Tramps nav unikÄls politiÄ·is pasaules vÄ“sturÄ“. Ä€dolfs Hitlers ir sÄ«ki aprakstÄ«jis Donalda Trampa komunikÄcijas principus vÄ“l pirms Trampa dzimšanas.
Ä€dolfs Hitlers un Josifs Staļins ir divi asiņainÄkie divdesmitÄ gadsimta diktatori, ideÄli ļaunuma, necilvÄ“cÄ«bas un netaisnÄ«bas iemiesojumi, taÄu starp viņiem ir kÄda liela atšÄ·irÄ«ba.
Ja Staļins nonÄca pie varas, pateicoties viltÄ«bai un smalkÄm intrigÄm varas koridoros, tad Hitlers ieguva varu demokrÄtiskÄ ceļÄ, pateicoties tam laikam jauniem, agresÄ«viem politiskÄ mÄrketinga instrumentiem. Hitlera vara nebalstÄ«jÄs tikai un vienÄ«gi uz sabiedrÄ«bÄ radÄ«tÄm nÄves bailÄ“m, kuru uzturÄ“šanai bija nepieciešami regulÄri masu nÄves sodi, veselu tautu deportÄcijas un gigantisku izmÄ“ru nÄves nometnes, kÄ tas bija Staļina gadÄ«jumÄ, nÄ“, Hitlers lielÄ mÄ“rÄ balstÄ«jÄs propagandÄ un spÄ“jÄ turÄ“t gÅ«stÄ savas nÄcijas prÄtus un sirdis.
KÄ viņam tas izdevÄs? Ä€dolfa Hitlera grÄmatÄ Mein Kampf ir divas nodaļas par propagandu. Hitlers pats propagandai piešÄ·Ä«ra tik lielu nozÄ«mi, ka uzskatÄ«ja, ka nevar to uzticÄ“t nevienam citam, tÄpÄ“c viņš iecÄ“la pats sevi par partijas propagandas direktoru. Hitlers acÄ«mredzami ir iedziļinÄjies, apkopojis un analizÄ“jis propagandas pieredzi EiropÄ pirms un pÄ“c PirmÄ pasaules kara un grÄmatÄ sniedz savu izvÄ“rstu, cinisku instrukciju propagandas darbam.
“Masu spÄ“jas uztvert ir ļoti ierobežotas un spÄ“jas saprast vÄjas. No otras puses, to spÄ“ja aizmirst ir lieliska. ŠÄdu iemeslu dēļ propagandai ir jÄbÅ«t reducÄ“tai uz dažÄm pašÄm bÅ«tiskÄkajÄm lietÄm, kuras jÄpasniedz vienkÄršu stereotipisku formulu ietÄ“rpÄ. Šie lozungi ir uzstÄjÄ«gi jÄatkÄrto tik ilgi, lÄ«dz pats pÄ“dÄ“jais muļķis apjÄ“dz ideju, kas tiek propagandÄ“ta. Ja šo principu aizmirst un ja tiek mÄ“Ä£inÄts runÄt abstrakti un vispÄrÄ«gi, tad propaganda kļūst neefektÄ«va: sabiedrÄ«ba nespÄ“j saprast un paturÄ“t prÄtÄ to, kas tiek šÄdi piedÄvÄts. TÄpÄ“c, jo plašÄku lauku aptver vÄ“stÄ«jums, jo vairÄk ir nepieciešams atrast tÄdu rÄ«cÄ«bas plÄnu, kurš ir psiholoÄ£iski visefektÄ«vÄkais.”
LasÄm tÄlÄk.
“Propagandas kopÄ“jam intelektuÄlajam lÄ«menim ir jÄbÅ«t tÄdam, kÄds ir zemÄkais vidÄ“jais rÄdÄ«tÄjs tajÄ auditorijÄ, kuru ir iecerÄ“ts sasniegt.
Kad ir jautÄjums par visas nÄcijas pakļaušanu propagandas ietekmei, kÄ tas ir kara gadÄ«jumÄ, tad nav iespÄ“jams pievÄ“rst par daudz uzmanÄ«bas tam, lai izvairÄ«tos no augsta lÄ«meņa vÄ“stÄ«jumiem, kas paredz relatÄ«vi augsta lÄ«meņa inteliÄ£enci sabiedrÄ«bÄ. Jo pieticÄ«gÄka zinÄtniskajÄ valodÄ bÅ«s propaganda, jo vairÄk tÄ bÅ«s mÄ“rÄ·Ä“ta ekskluzÄ«vi sabiedrÄ«bas noskaņojumÄ, jo izteiktÄki bÅ«s tÄs panÄkumi. Šis ir vienÄ«gais nosacÄ«jums propagandas vÄ“rtÄ«bai un nevis tas, vai tÄ šÄ·iet pieņemama nelielai grupiņai intelektuÄļu vai mÄkslas cilvÄ“ku.”
“Propagandas mÄkslu veido tikai un vienÄ«gi spÄ“jas atrast tÄdu piemÄ“rotu psiholoÄ£isku formu, kas pamodinÄs sabiedrÄ«bas iztÄ“li un uzrunÄs sirdis.
SabiedrÄ«bas vairÄkuma raksturs ir tik sievišÄ·Ä«gs, ka tÄ darbÄ«bu vada tikai sajÅ«tas, nevis tÄ«ra prÄta apsvÄ“rumi. ŠÄ«s sajÅ«tas turklÄt nav sarežgģītas, bet vienkÄršas un melnbaltas, tÄm raksturÄ«gas galÄ“jÄ«bas – labs vai slikts, mÄ«lu vai ienÄ«stu, pareizi – nepareizi, patiesÄ«ba – nepatiesÄ«ba.”
Šo visu lasot, varÄ“tu šÄ·ist, ka Donalds Tramps ir studÄ“jis Hitlera pamÄcÄ«bas un precÄ«zi Ä«stenojis tÄs dzÄ«vÄ“, lai kļūtu par ASV prezidentu, taÄu patiesÄ«bÄ viss ir vÄ“l sliktÄk. Es nedomÄju, ka Donalds Tramps vai viņa kampaņas veidotÄji apzinÄti sekotu Hitlera priekšrakstiem, nÄ“, viņi kÄrtÄ“jo reizi atklÄj to, kas ir fundamentÄla patiesÄ«ba un kas atkÄrtojas vÄ“sturÄ“ atkal un atkal. TÄdu vai citÄdu iemeslu dēļ sabiedrÄ«bas cikliski pakļaujas lÄ«deriem, kas ar sabiedrÄ«bu runÄ visprimitÄ«vÄkajÄ iespÄ“jamajÄ veidÄ, apelÄ“jot vienÄ«gi pie visseklÄkajÄm un primitÄ«vÄkajÄm jÅ«tÄm un instinktiem, pilnÄ«bÄ ignorÄ“jot patiesÄ«bu, racionalitÄti un jo Ä«paši kultÅ«ru.
Hitlers neienÄ«st tikai ebrejus, Hitlers ienÄ«st visus, kas atšÄ·irÄ«bÄ no viņa tiek uzņemti mÄkslas skolÄs un beidz tÄs. Viņš ienÄ«st intelektuÄļus vispÄr, kuri “skatÄs no augšas uz jebkuru bez vajadzÄ«gajiem papÄ«riem”. IzglÄ«totie, Hitlers liek šo vÄrdu pÄ“diņÄs, augstÄk vÄ“rtÄ“ jebkuru imbecilu, kurš piesedzas ar akadÄ“miskiem sertifikÄtiem, nekÄ spÄ“jÄ«gu jaunu censoni bez šiem dÄrgajiem dokumentiem (tÄdu kÄ viņš – Ä€dolfs Hitlers).
Tas ir tas pats establišments, kuru zÄkÄ Tramps. IzglÄ«totie, kultÅ«ras skartie, intelektuÄļi, mÄkslinieki, zinÄtnieki, Trampa gadÄ«jumÄ arÄ« Ä£enerÄļi un izlÅ«kdienestu profesionÄļi.
PolitikÄ nereti visneatlaidÄ«gÄk un niknÄk uz varu raujas tieši šÄdi cilvÄ“ki, kuru dzinulis ir zems pašnovÄ“rtÄ“jums, mazvÄ“rtÄ«bas komplekss, šaubas par savu intelektu, savas viduvÄ“jÄ«bas un nenozÄ«mÄ«guma pÄrdzÄ«vošana. Viņi sagaida, ka vara mainÄ«s šo nožēlojamo situÄciju pateicoties izmaiņÄm viņu sociÄlajÄ stÄvoklÄ« vai arÄ« mainot viņus pašus.
Un tas nav tikai personisks mazvÄ“rtÄ«bas komplekss un nespÄ“ja komunicÄ“t ar izglÄ«totiem un zinošiem cilvÄ“kiem, tÄ ir patiesa sajÅ«ta, kÄdu izjÅ«t liela daļa sabiedrÄ«bas, kas ir tÄla no intelektuÄlÄs, kultÅ«ras, mediju elites ekspertu un augstÄkÄs ierÄ“dniecÄ«bas pasaules. Noriebušies šie pašapmierinÄtie gudrÄ«ši, kas vienmÄ“r visu zina labÄk. Apnicis viņos klausÄ«ties. Ko viņi ir pÄnÄkuši mums – vienkÄršajai tautai, vai viņi vispÄr zina, kas ir darbs, ko nozÄ«mÄ“ reÄli kaut ko panÄkt, izdarÄ«t, uzbÅ«vÄ“t, radÄ«t – nÄ“, viņi mÄk tikai citus pamÄcÄ«t, apnikuši, mÄ“s vairs viņos neklausÄ«simies, bet dosim varu kÄdam, kas dara un kas ir lÄ«dzÄ«gs mums. VÄ“l vairÄk – padarÄ«sim šo eliti par ienaidnieku, sadosim viņiem kÄrtÄ«gi.
KorelÄciju starp zemu pašvÄ“rtÄ“jumu un tiekšanos pÄ“c varas pirmais akcentÄ“ jau AlfrÄ“ds Adlers un kopš tÄ laika tÄ politiskajÄ psiholoÄ£ijÄ ir daudz pÄ“tÄ«ta (skatÄ«t, piemÄ“ram, Harold D. Laswell).
Nav brÄ«nums, ka tieši šÄdi, zema pašvÄ“rtÄ“juma nomocÄ«ti, viņuprÄt, nepamatoti nenovÄ“rtÄ“ti indivÄ«di ļoti bieži lieliski spÄ“j formulÄ“t elišu aizmirsta, nepamanÄ«ta, nereti nicÄ«gi apzÄ«mÄ“tÄ un pazemotÄ “parastÄ” cilvÄ“ka rÅ«gtumu, netaisnÄ«bas un otršÄ·irÄ«bas sajÅ«tu. Tieši šÄdi politiÄ·i spÄ“j vislabÄk dot “parastajam” cilvÄ“kam cerÄ«bas uz gandarÄ«jumu vai atriebÄ«bu, jo emocionÄli viņiem ir daudz kopÄ«ga, pat neskatoties uz to, ka viens var bÅ«t miljardieris kÄ Tramps, bet otrs – viņa atbalstÄ«tÄjs celtnieks vai tÄlbraucÄ“js šoferis. Patiesa, dziļa identifikÄcija kļūst iespÄ“jama un patiesas emocijas veļas kÄ no pÄrpilnÄ«bas raga.
ŠÄdi politiski lÄ«deri, kurus dzen uz priekšu zems pašnovÄ“rtÄ“jums un spÄ“ja aizraut lielus pūļus, vienmÄ“r ir bijuši un vienmÄ“r bÅ«s, un izrÄdÄs, ka viņi var pasÅ«tÄ«t visus intelektuÄļus, ekspertus, profesorus, visa veida profesionÄļus, Ä£enerÄļus, un mÄkslas ļaudis dažas mÄjas tÄlÄk vai vispÄr nogalinÄt, kÄ to darÄ«ja Staļins. IntelektuÄļi, eksperti, profesionÄļi traucÄ“ pat tad, ja klusÄ“. Tikai tie, kas aktÄ«vi pÄrmetas pretÄ“jÄ pusÄ“ un enerÄ£iski slavÄ“ anti-intelektuÄlo lÄ«deri, var cerÄ“t uz žēlastÄ«bu.
Bet jautÄjums paliek atklÄts, vai sabiedrÄ«ba ir tik stulba, kÄ Hitlers apraksta un Trampa panÄkumi demonstrÄ“? Vai ir taisnÄ«ba, ka “sabiedrÄ«bas vairÄkuma raksturs ir tik sievišÄ·Ä«gs, ka tÄ darbÄ«bu vada tikai sajÅ«tas, nevis tÄ«ra prÄta apsvÄ“rumi. ŠÄ«s sajÅ«tas turklÄt nav sarežģītas, bet vienkÄršas un melnbaltas, tÄm raksturÄ«gas galÄ“jÄ«bas – labs vai slikts, mÄ«lu vai ienÄ«stu, pareizi – nepareizi, patiesÄ«ba – nepatiesÄ«ba”.
Vai Hitlera, Trampa un daudzu citu piemÄ“rs mÄca mums, ka veiksmÄ«gÄm publiskÄm komunikÄcijÄm vÄ“stÄ«jumu “kopÄ“jam intelektuÄlajam lÄ«menim ir jÄbÅ«t tÄdam, kÄds ir zemÄkais vidÄ“jais rÄdÄ«tÄjs tajÄ auditorijÄ, kuru ir iecerÄ“ts sasniegt”?
TurklÄt ir svarÄ«gi norÄdÄ«t, ka tad, kad Ä€dolfs Hitlers savÄ Mein Kampf apraksta sabiedrÄ«bas intelektuÄlÄs spÄ“jas un raksturu, viņš ar to domÄ paša tautu – vÄciešus, kas Hitlera ideoloÄ£ijÄ bija izredzÄ“tÄ, ÄriskÄ, pasaules valdnieku rase.
Es esmu pÄrliecinÄts, ka nav tÄ, ka, lai iegÅ«tu varu, uzvarÄ“tu vÄ“lÄ“šanas, vajag tik vien gudrÄ«bas kÄ visu laiku melot, blefot, pÄrspÄ«lÄ“t, solÄ«t neizpildÄmas lietas un gvelzt blēņas. PolitiskÄ realitÄte ir daudz komplicÄ“tÄka, un uzvarai ir nepieciešamas pavisam citas Ä«pašÄ«bas un sastÄvdaļas, kuras spÄ“lÄ“ tik nozÄ«mÄ«gu lomu, ka reizÄ“m pat patiesÄ«bai un meliem nav nekÄdas nozÄ«mes.
PiemÄ“ram, patiesa, nesamÄkslota, kaislÄ«ga, dominÄ“jošÄs emocijas formulÄ“šana un vadÄ«šana. SpÄ“ja dot cerÄ«bu, aizraut, pamodinÄt snaudošos, radÄ«t jaunu enerÄ£iju. PolitikÄ panÄkumi vienmÄ“r ir emociju enerÄ£ija – tÄ var bÅ«t pozitÄ«va, ceļoša, saliedÄ“joša, vai, kÄ bieži redzam, ir iespÄ“jams atbrÄ«vot to enerÄ£iju, kuru lÄ«dz tam ierobežoja sociÄlÄs normas, politkorektums, pašcenzÅ«ra, sociÄla vienošanÄs, ka ne tikai drÄ«kst, bet vajag “saukt lietas savos vÄrdos”, un, kad šÄdi politiÄ·i sÄk “saukt lietas savos vÄrdos”, tie parasti izrÄdÄs populisma, naida un neiecietÄ«bas vÄrdi, kas vienmÄ“r uzrunÄ lielu daļu sabiedrÄ«bas, un muļķu kuÄ£is ne tikai attaisno savu nosaukumu, bet kļūst par patiesi nepatÄ«kamu un nedrošu vietu.
Kopš Brexit un Trampa prezidentÅ«ras daudz kas ir mainÄ«jies. SociÄlie tÄ«kli šodien ne tikai vÄ“l vairÄk ir kļuvuši par muļķības, idiotisma, viltus ziņu un konspirÄcijas teoriju multiplicÄ“tÄjiem un izplatÄ«tÄjiem, pazeminot gudrÄ«bas, izglÄ«tÄ«bas, kritiskas domÄšanas prestižu lÄ«dz zemÄkajam lÄ«menim kopš Gutenberga preses izgudrošanas, bet vienlaikus daudzi to lietotÄji ir iemÄcÄ«jušies bÅ«t Ä«paši uzmanÄ«gi pret faktiem un ziņÄm, iemÄcÄ«jušies bÅ«t kritiskÄki un pievÄ“rš lielu uzmanÄ«bu faktu pÄrbaudei, un jaunais vilnis ar mÄkslÄ«gÄ intelekta un jaunÄko satura veidošanas tehnoloÄ£iju parÄdÄ«šanÄs ar dziļajiem viltojumiem nÄk brÄ«dÄ«, kad sabiedrÄ«ba vai vismaz tÄs domÄtspÄ“jÄ«gÄkÄ daļa jau ir daudz labÄk sagatavota šiem jaunajiem izaicinÄjumiem. Vienlaikus daudziem sociÄlie tÄ«kli sniedz nepieredzÄ“tas iespÄ“jas arÄ« patiesas informÄcijas, kvalitatÄ«vas analÄ«zes iegÅ«šanai un kvalitatÄ«vu viedokļu apmaiņai, izbÄ“got no nepieciešamÄ«bas paļauties tikai uz pamatstraumes mediju redaktoru godaprÄtu, profesionÄlismu, izglÄ«tÄ«bu un intelektu, kÄ tas bija pirms sociÄlo tÄ«klu pasaulÄ“.
DomÄjošam, izglÄ«totam cilvÄ“kam nekad agrÄk nav bijuši tik viegli pieejami tik dažÄdi avoti, viedokļi, argumenti un skatu punkti. No otras puses, visiem pÄrÄ“jiem nekad nav bijis tik viegli atrast sev lÄ«dzÄ«gos, sajusties atbalstÄ«tiem, saprastiem, novÄ“rtÄ“tiem. Jebkuram neizglÄ«totam muļķim ir parÄdÄ«jušÄs nekad nebijušas iespÄ“jas izpausties, justies pašpÄrliecinÄtam, varenam un neizjust ne vismazÄkos kompleksus par savu intelektuÄlo mazspÄ“ju. Katra muļķa viedoklim ir tÄda pati vÄ“rtÄ«ba kÄ jebkuram citam. Vai pat lielÄka. Katram beidzot tiešÄm ir viena balss. Matroža viedoklis ir tikpat nozÄ«mÄ«gs, cik kapteiņa. Kapteiņa tikpat, cik pavÄra.
Platons, kÄ zinÄms, uzskatÄ«ja, ka tie ir filozofi, kuriem jÄvada valsts, jo bÅ«tu taÄu nesaprÄtÄ«gi uzticÄ“t kuÄ£a kapteiņa pienÄkumus sadzÄ“rušos matrožu baram, kurÄ nav neviena, kas jel ko saprastu no navigÄcijas un kuÄ£a vadÄ«šanas. Platona muļķu kuÄ£a metafora ir, iespÄ“jams, pat slavenÄka par viņa alas metaforu. 16. gadsimtÄ vÄcu teologa Sebastiana Branta satÄ«riskais darbs ar nosaukumu “Muļķu kuÄ£is”, turpinot Platona metaforu, izsmej tÄ laika Eiropas valdošo eliti un kļūst par vienu no pirmajiem dižpÄrdokļiem pasaulÄ“.
Lai vai kÄ, muļķu kuÄ£u metaforas noturÄ«gumÄ cauri gadsimtiem, šÄ·iet, var saskatÄ«t norÄdi uz universÄlu, visos laikmetos saprotamu problÄ“mu. SabiedrÄ«bas vairÄkums ir neizglÄ«tots un intelektuÄli neattÄ«stÄ«ts – muļķi tajÄ nozÄ«mÄ“, ka viņi nespÄ“j saprast, kas ir viņu pašu interesÄ“s, un rÄ«koties saskaÅ†Ä ar šÄ«m savÄm interesÄ“m. Toties viņu ir daudz, un tas dod viņiem spÄ“ku, kam izglÄ«totais mazÄkums nevar pretoties. TÄ ir traÄ£iska situÄcija.
Viena no neizbÄ“gamajÄm intelektuÄli attÄ«stÄ«ta, izglÄ«tota un domÄjoša cilvÄ“ka ciešanÄm – cÄ«nÄ«ties ar idiotiem, jÄ“gu pÄrdzÄ“rušajiem matrožiem, kuriem neviens netikums un grÄ“ks nav svešs. CÄ«nÄ«ties bezcerÄ«gÄ cÄ«Å†Ä vai bezspÄ“cÄ«gi noskatÄ«ties, kÄ viņi pÄrņem kuÄ£a vadÄ«bu un ar prieku un entuziasmu pakļauj briesmÄm un nožēlojamai eksistencei gan sevi, gan visus citus.
Stjuarts Milss darbÄ „Domas par parlamentÄro reformu” raksta, ka nav taÄu neviena, “kurš jautÄjumos, kas attiecas uz viņu pašu, negribÄ“tu uzticÄ“t lietas kÄdam, kura zinÄšanas un prÄta spÄ“jas ir lielÄkas nevis mazÄkas”. Paradokss ir tajÄ, ka, dzÄ«vojot uz muļķu kuÄ£a, mÄ“s darÄm tieši to.
Man gan Platona “Muļķu kuÄ£a” metafora nešÄ·iet Ä«paši piemÄ“rota mÅ«sdienÄm. MÅ«sdienÄs skaidrÄks, šÄ·iet, bÅ«tu salÄ«dzinÄjums ar lidmašÄ«nu, kurÄ lÄ“mumus par to, kÄ vadÄ«t lidmašÄ«nu, balsojot pieņem visi pasažieri, un kapteinis ir tikai viena balss šajÄ procesÄ. Lai vai kÄ, sociÄlo tÄ«klu laikmets ir tiešÄm padarÄ«jis demokrÄtiju patiesi demokrÄtiskÄku. Tas, ko Naoms ÄŒomskis reiz sauca par Manufacturing consent, vairs nav iespÄ“jams. Šis laikmets ir beidzies, tagad mums patiešÄm ir demokrÄtija.
Dodot cilvÄ“cei vienu no izcilÄkajiem un spÄ“cÄ«gÄkajiem instrumentiem tÄs vÄ“sturÄ“ – internetu, mÄ“s esam iedevuši visspÄ“cÄ«gÄko instrumentu arÄ« visam sliktajam mÅ«sos – naidam, meliem, muļķībai, aprobežotÄ«bai, neiecietÄ«bai. 21. gadsimta pirmajÄs desmitgadÄ“s muļķība – gan tÄ, kas mÅ«sos pašos, gan kolektÄ«vÄ, gan individuÄlÄ, gan nevainÄ«gÄ, gan postošÄ - ir ieguvusi savÄ rÄ«cÄ«bÄ tÄdas tehnoloÄ£ijas un iespÄ“jas izpausties, kÄdas tai nekad vÄ“sturÄ“ nav bijušas pieejamas.
SociÄlie tÄ«kli un jaunÄs komunikÄcijas tehnoloÄ£ijas iedrošina un izplata naidu, muļķību un melus Ätrumos un apjomÄ, kÄdu cilvÄ“ce nekad iepriekš nav pazinusi, un rezultÄtÄ muļķība ir kļuvusi daudz drošÄka, daudz agresÄ«vÄka, tÄ ir iznÄ«cinÄjusi gudrÄ«bas autoritÄti un kļuvusi par mÅ«sdienu lielÄko sociÄlo, ekonomisko un politisko problÄ“mu. CÄ“loni katrai atsevišÄ·ai problÄ“mai un šÄ·Ä“rsli katram risinÄjumam. Tik nozÄ«mÄ«gu, ka tÄ apdraud Rietumu civilizÄcijas pastÄvÄ“šanu.
Muļķībai lÄ«dzÄs un reizÄ“ ar to neizbÄ“gami uzplaukst un atdzÄ«vojas citas mÅ«su tumšÄkÄs stihijas – alkatÄ«ba, skaudÄ«ba un naids pret citÄdo, nežēlÄ«ba un slÄ“ptÄs bailes. Tas vienmÄ“r tÄ ir bijis, tomÄ“r pirms interneta laikmetÄ Rietumu liberÄlÄs demokrÄtijas bija izveidojušas mehÄnismus, kÄ ierobežot šo stihiju izplatÄ«bu.
Muļķības, neiecietÄ«bas, naida izplatÄ«bai bija likti grÅ«ti pÄrvarami šÄ·Ä“ršÄ¼i, tÄs nevarÄ“ja tikt televÄ«zijÄ vai radio, avÄ«zÄ“s vai žurnÄlos, izdevniecÄ«bÄs, kino industrijÄ – tÄs visur uzdÅ«rÄs uz durvju sargiem, kas neļÄva tÄm nonÄkt masÄs un sasniegt miljoniem cilvÄ“ku. Un nekÄdu citu alternatÄ«vu pamatstraumes medijiem nebija. Muļķībai, naidam, aprobežotÄ«bai nebija instrumentu, kÄ izplatÄ«ties un vairoties, augt un kļūt par vienu no leÄ£itÄ«miem viedokļiem lÄ«dzÄs citiem.
TÄ tas bija lÄ«dz brÄ«dim, kad mÄ“s izgudrojÄm internetu un sociÄlos tÄ«klus. TÄ nu ir sanÄcis, ka mÄ“s esam izveidojuši pavisam jaunu komunikÄcijas vidi, kas iedrošina muļķību, asus viedokļus, polarizÄ“šanos un nogalina gudrÄ«bas autoritÄti, apšauba visu un atņem gudrÄ«bai uzticamÄ«bu. Padara demokrÄtiskÄs institÅ«cijas neefektÄ«vas.
Vai demokrÄtija to spÄ“s pÄrdzÄ«vot? Vai mÅ«su Rietumu demokrÄtiski liberÄlÄ civilizÄcija to spÄ“s pÄrdzÄ«vot? Vai mÄ“s piedzÄ«vojam tÄs sabrukumu, tÄpat kÄ tas ir noticis ar visÄm lielajÄm civilizÄcijÄm pirms mums? DomÄju, ka nepÄrdzÄ«vos, bet tas jau ir cits stÄsts.