Iesaki rakstu:

Vācijas laikraksts “Die Welt” publicÄ“jis sākotnÄ“jo “miera lÄ«guma plānu”, kuru jau mÄ“nesi pÄ“c pilnmÄ“roga iebrukuma Krievija mÄ“Ä£ināja uzspiest Ukrainai. Tas atsedz Krievijas plānus visā to šausminošajā bÅ«tÄ«bā.

PÄ“c pilnmÄ“roga iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārÄ« drÄ«z vien sākās nesekmÄ«gi mÄ“Ä£inājumi slÄ“gt pamieru — vispirms ukraiņu un krievu delegācijas satikās kādā Baltkrievijas mazpilsÄ“tā robežas tuvumā, tam sekoja sarunas Stambulā (attÄ“lā) Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana aizgādÄ«bā.

Kā visiem zināms, šÄ«s sarunas nedeva neko — ātri kļuva skaidrs, ka Krievija izsaka neÄ«stenojamas prasÄ«bas Ukrainai, savukārt ukraiņu delegācijas (tajā citu starpā ietilpa ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, aizsardzÄ«bas ministrs Oleksijs Rezņikovs, lielākās parlamenta frakcijas priekšsÄ“dÄ“tājs Dāvids Arahamija, toreizÄ“jais prezidenta ofisa padomnieks Aleksejs Arestovičs u.c.) pārrunu pozÄ«ciju arvien vairāk nostiprināja ziņas par Krievijas zaudÄ“jumiem frontÄ“.

Pretstatā citiem šÄdiem gadÄ«jumiem pārrunu laikā nenotika uguns pārtraukšana, tāpÄ“c Krievija pÄ“c sākotnÄ“jiem panākumiem sāka ciest zaudÄ“jumus, lÄ«dz tika izdzÄ«ta no Kijivas, Sumu, ÄŒerņihivas un Harkivas apgabaliem.

Tagad “Die Welt” atreferÄ“ 17 lappušu garo “miera lÄ«guma” projektu, kas ticis sastādÄ«ts krievu valodā un kuru puses skaņojušas lÄ«dz 2022. gada 15. aprÄ«lim. Galvenie punkti, ko Krievija gribÄ“jusi panākt:

— Ukrainas pilnÄ«ga un pastāvÄ«ga militāra neitralitāte: neiesaistÄ«šanās ne NATO, ne jebkādās citās militārās aliansÄ“s un savstarpÄ“ju aizsardzÄ«bas lÄ«gumu neslÄ“gšana ne ar jebkādu trešo valsti.

— Nepieļaut nevienas citas valsts kareivju ierašanos savā teritorijā un nedot pieeju Ukrainas militārajai infrastruktÅ«rai (ieskaitot lidostas un jÅ«ras ostas) nevienas valsts armijai, gaisa spÄ“kiem un flotei. Ukraina nemÄ“Ä£ina atjaunot savu kodolpotenciālu, nepÄ“rk kodolieroču tehnoloÄ£ijas un tās neizstrādā pati.

— Ukraina nepiedalās nekādās kopÄ«gās militārās mācÄ«bās ne ar vienu valsti, tāpat nepiedalās nekādos citu valstu militāros konfliktos nekādā statusā (nav skaidrs, vai tas vienlaikus nebija plāns aizliegt ukraiņiem pat tikdaudz kā piedalÄ«ties miera uzturÄ“šanas misijās citās valstÄ«s).

— Tajā pašÄ laikā Krima un Sevastopole tiek izslÄ“gta no paredzÄ“tā neitrālā režīma (tas ir, teritorijas neitralitāte nav spÄ“kā, kad tas ir izdevÄ«gi Maskavai, izvietojot savus Melnās jÅ«ras flotes spÄ“kus Ukrainas teritorijā).

— Krievija pieprasa samazināt visus Ukrainas Bruņotos spÄ“kus lÄ«dz 85 tÅ«kstošiem personālsastāva (Ukrainā tobrÄ«d jau karoja ceturtdaļmiljons), kam atstāt tikai 342 tankus, 1029 citas bruņutehnikas vienÄ«bas, tikai 519 lielgabalus, 102 kara lidmašÄ«nas un 35 helikopterus, kā arÄ« 2 karakuÄ£us pa visu Melno un Azovas jÅ«ru.

— Maskava pieprasÄ«jusi aizliegt “fašismu un nacismu Ukrainā”, neskatoties uz to, tie vienmÄ“r Ukrainā bijuši ārpus likuma kopš 1944. gada.

— Ieviest divvalodÄ«bu un piešÄ·irt krievu valodai otrās valsts valodas statusu.

Protams, Krievija nav grasÄ«jusies atstāt okupÄ“tos apgabalus un uzstājusi, ka okupācijas lÄ«nija jāapspriež Putinam ar Zelenski personÄ«gi vienam pret vienu. Pats par sevi saprotams, ka šajā “miera lÄ«gumā no elles” Krievija nebija paredzÄ“jusi sev nekādus pienākumus vai saistÄ«bas.

Par garantiem šim lÄ«gumam bija plānots piesaistÄ«t ANO DrošÄ«bas padomes pastāvÄ«gās locekles (ASV, Apvienoto Karalisti, Franciju, Ķīnu un — lai cik absurdi neizklausÄ«tos — pašu Krieviju), kā arÄ« Baltkrieviju un Turciju.

Ja ukraiņu delegācija bija tirgojusies par savas valsts iespÄ“jamu neitrālo statusu un drošÄ«bas garantijām, apspriežot armijas, flotes un Gaisa spÄ“ku nākotni, tad — kā komentÄ“ “Die Welt” — tieši prasÄ«ba par valsts valodas statusu krievu valodai bijusi tas pÄ“dÄ“jais piliens, kurš izbeidzis iespÄ“jamo vienošanos.

“Ar visu savu interesi par vÄ“sturi un armijas dienesta pieredzi es nezinu nevienu gadÄ«jumu, kad uzbrucÄ“ju puse faktiski jau pirmās uzbrukuma dienas vakarā lÅ«dzas upuriem uzsākt pamiera sarunas,” 2022. gada vasarā, noritot sekmÄ«gajam Ukrainas pretuzbrukumam, ironizÄ“ja A. Arestovičs. Taču tagad krievu “piedāvātie miera nosacÄ«jumi” saskatāmi citā gaismā.

LÄ«dz šim mÄ“s pieņēmām, ka krievu izteikumi par “fašisma atdzimšanu” un “neonacistiem Ukrainā” ir mÄ“Ä£inājumi publiskajā retorikā piedÄ“vÄ“t Ukrainai jÄ“dzienus, kas Rietumos ir ar viennozÄ«mÄ«gi negatÄ«vu jÄ“gu, tādā veidā nomelnojot pretiniekus. Taču tas, ka 17 lappušu vienošanās projektā Krievija pilnā nopietnÄ«bā prasa ukraiņiem “aizliegt fašismu”, parāda — Krievija pati tiešÄm tic, ka kaimiņvalstÄ« notiekot “neonacisms un fašisma atdzimšana”, un balsta iebrukumu uz šÄdas premisas.

Tāpat mÄ“Ä£inājumi uzspiest Ukrainai armijas, flotes un Gaisa spÄ“ku katastrofālu samazināšanu rāda — Krievija pati ņem nopietni savus “Ukrainas demilitarizācijas” saukļus un rÄ«kojas saskaņā ar tiem burtiskā nozÄ«mÄ“. Tāpat Krievijas politika pilnā nopietnÄ«bā uzskata, ka ukraiņi varÄ“tu gribÄ“t atkal savā zemÄ“ izvietot kodolieročus un bÅ«tu gatavi to izstrādes tehnoloÄ£ijas iepirkt no ārzemÄ“m, ko vajagot ar steigu novÄ“rst — un šÄ« varbÅ«tÄ«ba (Kremļaprāt) ir tik liela, ka tā attaisno militāru invāziju.

Redzot propagandistu ārdÄ«šanos publiskajā telpā jau kuro gadu, cenšoties Krievijas vÄ“lÄ“tājiem un nodokļu maksātājiem “pārdot” šos izdomājumus par “neonacismu un Ukrainas demilitarizāciju”, ir novÄ“rtÄ“jama milzÄ«gā kognitÄ«vā disonanse starp propagandu un realitāti. TomÄ“r izrādās — nepareiza ir versija, ka Kremlis tautai iebaro kara kurināšanas propagandu, bet paši Krievijas lÄ«deri adekvāti izprot situāciju un rÄ«kojas slÄ“pti racionāli.

Ir tieši pretÄ“ji — Kremlis rÄ«kojas uz savu iracionālo izdomājumu un realitātÄ“ nebalstÄ«to saukļu pamata, cenšoties savus izdomājumus Ä«stenot burtiskā veidā un noraidot dabā novÄ“rojamos faktus. KamÄ“r 2022. gada gaitā pārtvertās krievu karavÄ«ru telefonsarunas demonstrÄ“ja, ka krievu zaldāti zvana no Donbasa uz mājām un saka — “mÄ“s izrādÄ«jāmies tie fašisti, nevis ukraiņi”, tikmÄ“r Kremlis centās uzspiest ukraiņiem “demilitarizāciju un denacifikāciju”, izejot no saviem agresÄ«vajiem, ar realitāti nesaistÄ«tajiem uzskatiem.

Tās ir ļoti sliktas ziņas Latvijai. Ja Kremlis attiecÄ«bā uz 40 miljonu iedzÄ«votāju Ukrainu balstās uz absolÅ«ti kropliem uzskatiem, tad Maskavai par 2 miljonu apdzÄ«voto Latviju bÅ«s vÄ“l nepatiesāks priekšstats. Un fakts, ka Krievija cenšas savus izdomātos, ar realitāti nesaistÄ«tos mÄ“rÄ·us burtiskā veidā uzspiest Ukrainai, dod pamatu pieņemt, ka tieši tāpat notiktu ar Latviju.

LÄ«dz ar to Kremļa izteiktie apvainojumi, ka “Latvijā apspiežot krievvalodÄ«gos”, ir jāuztver burtiski. Kremlis tiešÄm tā domā un uzskata, ka prasÄ«ba Latvijā dzÄ«vojošajiem prast valsts valodu ir “apspiešana”, kas varÄ“tu attaisnot militāru iebrukumu. Apvainojot latviešus “agresÄ«vā nacionālismā” un “NATO ekspansijā”, Kremlis — tāpat kā Ukrainas gadÄ«jumā — pilnā nopietnÄ«bā uzskata, ka tas ir pamats iebrukumam kaimiņvalstÄ«. Ik pa laikam atkārtojot absurdos izteikumus, ka “NATO izpletusies uz austrumiem, kaut arÄ« savulaik solÄ«ja Gorbačovam to nedarÄ«t” (tas ir pilnÄ«gs izdomājums — šÄdu tÄ“zi nevar atrast nevienā PSRS sabrukuma laika dokumentā, lÄ«gumā, konferences protokolā, kopÄ«gā komunikÄ“ vai kaut šo notikumu dalÄ«bnieku privātajās atmiņās) un pieprasot NATO “atgriezties 1997. gada robežās”, Putins šos saukļus uztver burtiski, nevis kā publiskas retorikas daļu.

Tāpat iekrampÄ“šanās jebkurā okupÄ“tas teritorijas gabalā ir sliktas ziņas Latvijai — ja Krievija izlems iebrukt Baltijas valstÄ«s un ieņems kaut dažus hektārus, tā neatstās šo teritoriju, lai tur vai kas. Nekādas pārrunas Stambulā, protokoli Minskā vai nosodÄ«jums no ANO tribÄ«nes te nepalÄ«dz, kā to pierāda Ukrainas skarbā pieredze jau desmit gadu garumā.