Iesaki rakstu:

EksistÄ“ jÄ“dziens „zombÄ“jošÄ kaste” – daudzi tā sauc televizoru. Ceru, ka nav jāpaskaidro, kāpÄ“c radies šÄds nosaukums, jo visi esam ar šo daiktu pazÄ«stami. Pavisam cita lieta ir „zombÄ“jošais internets”. ŠÄ«s parādÄ«bas vÄ“sture ir pavisam Ä«sa, bet tā strauji uzņem apgriezienus.

ŠobrÄ«d grÅ«ti iedomāties interneta lietotāju, kurš kādā no vietnÄ“m komentāru veidā neizteiktu savu viedokli. KāpÄ“c interneta lietotāji raksta komentārus? Kāda ir to praktiskā vÄ“rtÄ«ba, jo sevišÄ·i pašiem rakstÄ«tājiem? KāpÄ“c komentÄ“tāji tik ļoti vÄ“las strÄ«dÄ“ties un par katru cenu pierādÄ«t savu taisnÄ«bu visiem pārÄ“jiem neredzamajiem un neapjaušamajiem oponentiem? Kāda praktiskā jÄ“ga no tā ir pašam strÄ«dniekam?

Ja kādā interneta resursā uzmanÄ«gi izlasÄ«t vairākas lapas, apdomāt tur teikto un pÄ“c tam ieskatÄ«ties komentāros, tad objektÄ«vi domājošam cilvÄ“kam kļūst skaidrs, ka 90% komentāros nav nekādas vÄ“rtÄ«gas informācijas. Tajos nav nekādas vÄ“rtÄ«gas informācijas ne pašam komentāra autoram, ne to lasÄ«tājam. PārÄ“jo 10% komentāru praktiskā vÄ“rtÄ«ba ir tikai ievietotajās saitÄ“s, ja tās papildina apskatāmo tÄ“mu.

Komentāros nekādi netiek apskatÄ«ta problÄ“ma, kas tiek komentÄ“ta. Tas liecina, ka komentāra rakstÄ«šanai patÄ“rÄ“tais laiks izmantots nelietderÄ«gi. Izņemot iekšÄ“jo gandarÄ«jumu, komentāra autoram tas neko nedod. Neko nedod arÄ« komentāra lasÄ«tājam. Un tas ir tikai labākajā gadÄ«jumā, pat tad, ja komentārs bijis par rakstā apskatÄ«to tÄ“mu. Bieži vien komentāri pārvÄ“ršas nepārtrauktos debašu un savstarpÄ“jo apvainojumu plÅ«dos. Atkal labuma nekāda, izņemot komentÄ“tāja iekšÄ“jo gandarÄ«jumu, ka viņš ir aizstāvÄ“jis savu viedokli strÄ«dā ar neredzamu pretinieku.

No augstāk minÄ“tā izriet, ka kaut ko komentÄ“t un, vÄ“l jo vairāk, iesaistÄ«ties debatÄ“s un strÄ«dos nav nekādas jÄ“gas. No tā nav nekāda labuma ne pašam komentÄ“tājam, ne komentāra lasÄ«tājam, ne pašai rakstā apskatÄ«tajai tÄ“mai. Visi komentāri tā arÄ« paliek tikai virtuālajā vidÄ“ – reālajā pasaulÄ“ tiem nav nekādas praktiskas iedarbÄ«bas.

Bet, ja jau tas radīts, tad tas kādam ir vajadzīgs.

Televizors ir informācijas monstrs – miljoniem cilvÄ“ku šajā brÄ«di cÄ«tÄ«gi skatās to ekrānos. Viņu smadzenes alkatÄ«gi uzsÅ«c no tiem plÅ«stošo informāciju. Viena ziņa cilvÄ“ku atstāj vienaldzÄ«gu, citai informācijai viņš piekrÄ«t, vÄ“l cita satrauc vai sanikno. Un cilvÄ“ks vÄ“traini uz to reaģē, meklÄ“ taisnÄ«bu gan pie virtuves galda, gan, zvanot draugiem un paziņām. Ä»aunākajā gadÄ«jumā, ja nav ar ko padalÄ«ties, izgāž savas dusmas pār ekrānā redzamiem personāžiem. Daudzi ar nepacietÄ«bu gaida TV ziņu pārraides ne jau tādēļ, lai iegÅ«tu jaunāko informāciju. Gaida tādēļ, lai pÄ“c tam varÄ“tu „izkratÄ«t sirdi” saviem tuviniekiem un tad, ar izpildÄ«tu pienākuma apziņu, iet gulÄ“t.

Nobeigumā padomājiet par šÄdu jautājumu! Ko tas viņiem dod tÄ«ri praktiski? Kā debates pie virtuves galda var iespaidot apskatÄ«to notikumu? Pareizi – nekā! CilvÄ“ks ir izteicies un paudis savu viedokli. „Vienreiz lādÄ“jamais taisnÄ«bas ierocis” ir izšÄvis, un cilvÄ“ks nomierinās!!!

Bet ar TV ziņām ir viena liela problÄ“ma – jaunumu apspriešana un ļaužu emocijas var iziet ārpus mājÄ«gās virtuves sienām! Var iziet sabiedriskās vietās, transportā, darba vietās un jo lielāka ziņu rezonanse, jo lielāka bÅ«s pūļa vÄ“lme pierādÄ«t ziņu pirmavotam viņa netaisnÄ«bu. LÅ«k, kādēļ „zombokaste” tiek cÄ«tÄ«gi kontrolÄ“ta, lai Ä“terā nenokļūtu informācija un fakti, kuri momentāni var izprovocÄ“t nevÄ“lamas sekas.

Un „gudrās galvas” sāka domāt, kā apiet šo TV kastes lielo mÄ«nusu! Un izdomāja – internets, sociālais tÄ«kls, komentāri, debates… Tieši internetā cilvÄ“ks var „izšaut” savu „vienreiz lādÄ“jamo taisnÄ«bas ieroci”. Un cilvÄ“kam rodas izpildÄ«ta pienākuma apziņa – viņš izdarÄ«jis kaut niecÄ«gu, bet labu darbu. Kaut vai internetā, bet viņš aizstāvÄ“jis savu godu un pašcieņu. Varat bÅ«t pārliecināti – neviens no tiem, kas ik dienu rosās pa interneta komentāriem, vÄ“l jo vairāk tad, ja šÄ« „patiesÄ«bas stafete” ilgst vairākas stundas, pÄ“c tam vairs neies uz ielas modināt cilvÄ“kus protesta akcijām vai citām sabiedriskām aktivitātÄ“m.

„IzlādÄ“jies” komentāros, cilvÄ“ks jÅ«tas atvieglots – savs viedoklis pateikts, strÄ«dos savs gods un cieņa aizstāvÄ“ta. Kāda pÄ“c tā visa var bÅ«t REÄ€LA rÄ«cÄ«ba? Pareizi – NEKÄ€DA!

NOSLÄ’GUMÄ€…

Domāju, nevienam nav noslÄ“pums, ka jebkuras valsts specdienestiem ir elementāri vienkārši nobloÄ·Ä“t jebkuru SISTÄ’MU diskreditÄ“jošu interneta resursu. KāpÄ“c tas netiek darÄ«ts? Tādēļ, ka mÅ«sdienu internets bija radÄ«ts (precÄ«zāk sakot – pārveidots) par „tvaika nolaišanas ventili” – savdabÄ«gu cilvÄ“ku emociju izlādÄ“tāju!!!

* Raksta fragmentu no:

http://radosvet.net/9056-osnovnye-mozgovye-zombochleny-sovremennosti.html

brīvi tulkojis Juris P.