Iesaki rakstu:

Nesen kāds portāla lasÄ«tājs savā rakstā izteicās – nez kā justos Gunārs Astra, uzzinot, ka neatkarÄ«gajā (it kā) Latvijas Republikā tās prokuratÅ«ra valsts vārdā un par nodokļu maksātāju lÄ«dzekļiem ceļ apsÅ«dzÄ«bu par to, ka izbijis aktÄ«vs PSKP biedrs un padomju tiesnesis, lÅ«k, ir smagi cietis no neslavas celšanas un vajāšanas, jo nosaukts par padomju okupācijas varas kolaborantu. Taču, apritot astoņdesmitajai gadadienai kopš deportāciju dienas, mums jāsaprot – tā ir tikai aisberga redzamā daļa: padomju kolaboranti ir malu malās un, izmantojot noderÄ«gus idiotus un savas padomju laikā apgÅ«tās korumpÄ“šanas spÄ“jas, mÄ“Ä£ina diktÄ“t noteikumus citiem.

Zivs pÅ«st no galvas, un šo teicienu pilnā apmÄ“rā var attiecināt uz Latvijas valsti. IeskatÄ«simies rÅ«pÄ«gāk valsts prezidenta Egila Levita izvÄ“lÄ“tajos kadros, kas darbojas Valsts prezidenta kancelejā, - un droši vien bÅ«s mazāk neskaidrÄ«bu par to, kādos tieši apstākļos Egilam Levitam kopā ar Ä£imeni savulaik tik brÄ«numaini izdevās izbraukt no Padomju SavienÄ«bas un kurš tieši no Ä£imenes nolÄ“ma sadarboties ar Valsts drošÄ«bas komiteju.

CilvÄ“ks, kas vada Valsts prezidenta kanceleju, ir Andris Teikmanis. Šis personāžs savulaik bija RÄ«gas pilsÄ“tas Kirova rajona padomju tautas tiesnesis un tieši tāpat kā nu jau Latvijas slavenākais kolaborants Romualds Vonsovičs sprieda tiesu padomju okupācijas varas vārdā. Ar vārdu sakot, tieši tāds pats kolaborants kā tagadÄ“jais advokāts un miljonārs, tikai par viņa kompartijas biedra stāžu nav nekādu drošu ziņu.

Tālāk – valsts prezidenta padomniece un Ordeņu kapitula darbiniece SarmÄ«te Ä’lerte. Te viss skaidrs – persona, kas PSKP iestājās 1988. gadā, kad jau bija sākusies Atmoda, un no kompartijas izstājās pat pÄ“c Romualda Vonsoviča. ArhÄ«vi nemelo:

„Ar Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) RÄ«gas pilsÄ“tas Kirova rajona biroja 1988. gada 28. aprīļa sÄ“des lÄ“mumu (protokols Nr. 62) apstiprināts Latvijas PSR Rakstnieku savienÄ«bas LKP pirmorganizācijas 1988. gada 23. marta lÄ“mums (protokols Nr. 25) par Ä’lertes SarmÄ«tes Anša meitas, dz. 1957. gada 8. aprÄ«lÄ«, uzņemšanu PSKP par biedru.

1988. gada 23. maijā Ä’lertei SarmÄ«tei Anša meitai izsniegta PSKP biedra karte Nr. 24410083.

Ar LKP RÄ«gas pilsÄ“tas Kirova rajona biroja 1990. gada 28. jÅ«nija sÄ“des lÄ“mumu (protokols Nr. 4) apstiprināts Latvijas PSR Rakstnieku savienÄ«bas LKP pirmorganizācijas 1990. gada 18. aprīļa sÄ“des lÄ“mums par Ä’lertes SarmÄ«tes Anša meitas izstāšanos no PSKP biedriem uz personÄ«gā iesnieguma pamata.”

VÄ“l viena aktÄ«va ekskomuniste un kolaborante Valsts prezidenta kancelejā ir Ramona Umblija. Un jau atkal – arhÄ«vi nemelo. AtšÄ·irÄ«ba no R. Vonsoviča un S. Ä’lertes tā, ka šÄ« komuniste, kā izskatās, no PSKP pat oficiāli nemaz nav izstājusies:

„Ar Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) RÄ«gas pilsÄ“tas Kirova rajona komitejas biroja 1976. gada 15. aprīļa sÄ“des lÄ“mumu (protokols Nr. 8) apstiprināts Teodora Zaļkalna Latvijas PSR Valsts Mākslas akadÄ“mijas LKP pirmorganizācijas 1976. gada 17. februāra lÄ“mums (protokols Nr. 4) par Umblijas Ramonas Artura meitas, dz. 1950. gadā, uzņemšanu PSKP par biedru.

Ziņas par Umblijas Ramonas Artura meitas izstāšanos no Padomju SavienÄ«bas Komunistiskās partijas LKP RÄ«gas pilsÄ“tas Kirova rajona 1989.-1991. gada biroja sēžu protokolos un 1989.-1991. gada no PSKP izstājušos biedru kartÄ“s un uzskaites kartÄ«tÄ“s nav atrastas.”

Tā ir tikai „zivs galva”, - un kas atklātos, ja papÄ“tÄ«tu jebkuru citu nozÄ«mÄ«gāku valsts iestādi? Ja pat „sabiedriskajā radio” gandrÄ«z vai katru nedēļu kā „eksperts” tiek aicināts vÄ“l viens izbijis padomju okupācijas varas kolaborants Ojārs Skudra, kurš savulaik ir bijis gan Latvijas kompartijas Centrālkomitejas sektora vadÄ«tājs, un inspektors – konsultants, gan LPSR Valsts radio un televÄ«zijas komitejas radio galvenās informācijas redakcijas nodaļas vadÄ«tājs, komjaunatnes Centrālkomitejas daļas vadÄ«tāja vietnieks un kompartijas RÄ«gas Proletāriešu rajona komitejas instruktors.

Tagad šis padomju okupācijas varas propagandists skalo smadzenes ne tikai Latvijas radio klausÄ«tājiem, bet arÄ« studentiem un savā veidā „gatavina” jauno paaudzi. Ko tad brÄ«nÄ«ties par dažādām Selmām un citiem „progresÄ«vajiem jaunmarksistiem” – kādi skolotāji, tādi skolnieki. Un, kamÄ“r visi kolaboranti nebÅ«s nosaukti, nekas nemainÄ«sies.