Iesaki rakstu:

1. Visas vakcÄ«nas pret COVID19 pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir eksperimentālas (jo ir radÄ«tas steigā un nav izgājušas minimālo 3 gadu pārbaudes laiku). TāpÄ“c visi, kuri tiek vakcinÄ“ti pret COVID19, piedalās eksperimentā ar nezināmām ilgtermiņa sekām savai veselÄ«bai.

2. Dubultā eksperimentālas ir mRNA vakcÄ«nas (Pfizer-BioNTech, Moderna, CureVac), jo vakcÄ«nas ar šo tehnoloÄ£iju cilvÄ“kiem lÄ«dz šim nebija atļautas un šÄ« tehnoloÄ£ija ne pārāk veiksmÄ«gi tika izmantota galvenokārt mÄ“Ä£inājumos ārstÄ“t vÄ“zi.

3. mRNA tehnoloÄ£ija iejaucas cilvÄ“ka organismā gÄ“nu komandu lÄ«menÄ« (tāpÄ“c to sauc arÄ« par piespiedu ekspresiju, Ä£enÄ“tisko reprogrammÄ“šanu un gÄ“nu terapiju). mRNA funkcija ir “nolasÄ«tās” cilvÄ“ka Ä£enÄ“tiskās informācijas nodošana organisma šÅ«nām izpildei jeb gÄ“nu komandu translÄ“šana (izziņošana).

mRNA tehnoloģijas būtība ir mākslīgi dot organismam uz izpildi komandas, it kā tās izrietētu no cilvēka ģenētiskās informācijas, lai gan īstenībā nekas tāds no cilvēka ģenētiskās informācijas neizriet.

4. Ir cilvÄ“ki, kuri nomira neilgi pÄ“c vakcinācijas pret COVID19. Oficiālās iestādes noliedz šo nāvju saistÄ«bu ar vakcinÄ“šanu, izmantojot argumentu, ka šÄda saistÄ«ba “nav konstatÄ“ta” un “nav pierādÄ«ta”.

5. Vakcinācija var izraisÄ«t pretÄ“ju efektu, kad vakcÄ«na nevis pasargā no slimÄ«bas, bet to pastiprina. Tas var notikt vakcÄ«nu nepietiekamas izstrādes un nelielu vÄ«rusa izmaiņu gadÄ«jumos. Un parasti tieši vÄ«rusu izraisÄ«tām slimÄ«bām. Šo parādÄ«bu sauc par “no antivielām atkarÄ«gu infekcijas pastiprināšanos” (angl. antibody-dependent enhancement, ADE).

6. Pret COVID19 bÅ«s jāvakcinÄ“jas regulāri (lÄ«dzÄ«gi kā pret gripu vai biežāk). Par to jau tagad atklāti runā arÄ« oficiālā lÄ«menÄ«, tāpÄ“c ir pamats šaubÄ«ties, vai maz ir kāda jÄ“ga vakcinÄ“ties pret COVID19 un vai augstie vakcinÄ“šanās riski ir samÄ“rÄ«gi ieguvumam.

7. VakcinÄ“šanās pret COVID19 – lieli riski, maz ieguvumu. VakcinÄ“tām personām tāpat jāievÄ“ro ierobežojumi, jānÄ“sā maskas, saglabājas iespÄ“jamÄ«ba gan saslimt, gan arÄ« nomirt no COVID19.

8. Sejas masku nÄ“sāšana nepasargā no COVID19 (jo vÄ«russ ir tik mazs, ka viegli tiek cauri maskām un pat respiratoriem).

9. Sejas masku nÄ“sāšana var bÅ«t kaitÄ«ga (ja tās tiek lietotas regulāri un pārāk ilgi). Jau pÄ“c pusstundas lietošanas sejas maskā sāk veidoties veselÄ«bai kaitÄ«ga bioloÄ£iska vide, tāpÄ“c sejas maskas ir jāmaina kā minimums ik pÄ“c 2 stundām. Īpaši kaitÄ«gas sejas maskas var bÅ«t bÄ“rniem un cilvÄ“kiem ar elpošanas problÄ“mām. SlimÄ«bu profilaksei cilvÄ“kam nepieciešams svaigs gaiss, bet sejas maskas iekšpusÄ“ rodas Ä«paši “nesvaigs gaiss”, ko cilvÄ“ks ieelpo.

10. COVID19 noteikšanas testi ir ar augstu neprecizitātes pakāpi (virs 10%), jo tiek noteikta vÄ«rusa daļiņu esamÄ«ba paraugā, kas ne vienmÄ“r ir slimÄ«bas pazÄ«me, jo šÄ«s daļiņas var bÅ«t no nedzÄ«viem vÄ«rusiem. TāpÄ“c: 1) ne visi cilvÄ“ki ar pozitÄ«vu COVID19 testu tik tiešÄm ir slimi ar COVID19; 2) palielinot testÄ“šanas apjomu, palielinās pozitÄ«vo testu skaits tikai uz testÄ“šanas kļūdu rÄ“Ä·ina. Papildus tam COVID19 testu tehnoloÄ£ija paredz legālas manipulÄ“šanas iespÄ“jas, kas var kardināli mainÄ«t rezultātu un krasi paaugstināt iespÄ“jamās kļūdas lÄ«meni.  

11. Ir pamats uzskatÄ«t, ka COVID19 ierobežojumu upuru skaits ir lielāks par COVID19 upuru skaitu. CilvÄ“ki ir mediju iebiedÄ“ti un sanervozÄ“ti, baidās iet pie ārsta un nesaņem ārstÄ“šanu. Cīņai ar COVID19 tiek tÄ“rÄ“ti milzÄ«gi resursi, kuri tiek ņemti arÄ« no tiem resursiem, kuri paredzÄ“ti cīņai ar citām slimÄ«bām. Tā rezultātā cilvÄ“kiem tiek ielaistas citas slimÄ«bas, kas beidzas arÄ« letāli. Bez tā ir vÄ“l daudzas citas COVID19 ierobežojumu netiešas iedarbÄ«bas destruktÄ«vas sekas.

12. COVID19 ir, pirmkārt, politiska slimÄ«ba (jo COVID19 plaši tiek izmantots politiskos nolÅ«kos; ar COVID19 pašreiz var pamatot jebkādu lÄ“mumu).

13. COVID19 aizsegā ir uzsākta plašas cenzÅ«ras prakse (pagaidām pārsvarā tikai sociālajos tÄ«klos, tādos kā Facebook, Instagram un Twitter, bet ne tikai).

14. Aizbildinoties ar COVID19, ir uzsākts mēģinājums ieviest piespiedu vakcinācijas praksi, kas ir fundamentāls cilvēktiesību pārkāpums, jo vakcīnas var radīt arī veselībai negatīvus efektus, tai skaitā arī ar smagām sekām, un tāpēc, ka cilvēks nevar precīzi zināt, kādu substanci viņam injicē.

15. COVID19 vakcinācijas kampaņa rupji pārkāpj Nirnbergas kodeksu eksperimentiem ar cilvÄ“kiem (jo cilvÄ“ki netiek informÄ“ti par vakcÄ«nu pret COVID19 eksperimentālo dabu un tāpÄ“c, ka šÄ«s eksperimentālās vakcÄ«nas daudzos gadÄ«jumos cilvÄ“kiem tiek uzspiestas, draudot ar atlaišanu no darba vai citiem tiesÄ«bu ierobežojumiem). Tas liecina par to, ka oficiālo struktÅ«ru lÄ«menÄ« atdzimst nacistu morāle un prakse.

16. COVID19 ierobežošanas politiskie lÄ“mumi ir pretrunÄ«gi, neloÄ£iski un absurdi, kas dod pamatu pieņemt, ka oficiālām struktÅ«rām ir vienaldzÄ«ga pati slimÄ«ba un cīņa ar to, un ir tikai interese sasniegt kaut kādus savus politiskos un ekonomiskos mÄ“rÄ·us. No oficiālo struktÅ«ru reakcijas uz COVID19 izriet, ka no sabiedrÄ«bas kaut kas tiek slÄ“pts un sabiedrÄ«ba tiek maldināta, bet no pieņemto lÄ“mumu virziena, komunikācijas stila un satura var pamatoti pieņemt, ka visam notiekošajam ir daļēji vai pilnÄ«bā ļaunprātÄ«gs raksturs.

DetalizÄ“tāk par iemesliem, kādēļ vakcinÄ“ties pret COVID19 ir veselÄ«bai un dzÄ«vÄ«bai bÄ«stami, var izlasÄ«t rakstā “TrÄ«s iemesli kādēļ vakcinÄ“ties pret COVID19 ir bÄ«stami” (https://pietiek.com/raksti/tris_iemesli,_kadel_vakcineties_pret_covid19_ir_bistami), par sejas masku kaitÄ«gumu - “Sejas masku lietošanas lietderÄ«guma analÄ«ze jeb izvÄ“rsts sejas masku lietošanas kaitÄ«guma pamatojums” (https://pietiek.com/raksti/sejas_masku_lietosanas_lietderiguma_analize_jeb_izversts_sejas_masku_lietosanas_kaitiguma_pamatojums).

Par dezinformāciju nodēvētais informatīvais buklets par vakcīnām pret COVID19: https://www.vakcinrealitate.lv/aktualitates/buklets-ar-svarigako-par-c-19-vakcinam/

Ja uzskati, ka šo informāciju cilvÄ“kiem ir svarÄ«gi zināt, padalies ar to: a) pastāsti; b) nokopÄ“ vai izdrukā šo lapu un izdali paziņām, kaimiņiem un citiem potenciālajiem interesentiem; c) nosÅ«ti elektroniski; d) izveido pats savu izdales materiālu un izplati to.

IespÄ“jams šÄ« informācija palÄ«dzÄ“s kādam mazāk informÄ“tam cilvÄ“kam saglabāt savu veselÄ«bu vai pat izglābs tam dzÄ«vÄ«bu!