Žigli noplenderÄ“jam to, ko iepriekÅ¡Ä“jÄs paaudzes sataupÄ«juÅ¡as
Agnese Priede · 03.05.2021. · Komentāri (0)Te nu tÄ ir – mežu zeme Latvija. Mežu zeme, kurÄ vecie meži sabrÅ«kot un radot kaitÄ“kļus un citu postu, oglekli tÄ Ä«steni spÄ“jot krÄt tikai jaunaudzes un rÄtnÄs rindiņÄs sastÄdÄ«ti viena vecuma kociņi. Tieši aktÄ«vi apsaimniekotos mežos bioloÄ£iskÄ daudzveidÄ«ba esot vislielÄkÄ. Štrunts par avotiem, kapiņiem, putniņiem, puÄ·Ä«tÄ“m – tÄs visas ir blēņas, jo ir taÄu jÄdzÄ«vo.
BrÄ«vÄs gaismas stundas pÄ“c darba gribas izmantot gaisa elpošanai, jaunatklÄšanai un pastaigÄm no mÄjÄm ne visai tÄlÄ apkÄrtnÄ“. IzslÄ“dzu datoru, paņemu fotoaparÄtu un esmu parasts cilvÄ“ks, kurš vienkÄrši grib svaigu gaisu un mežu. ŠajÄs stundÄs mÄ“Ä£inu atrast valsts mežu, kur pastaigÄt, jÅ«toties mežÄ. Mamma Daba taÄu aicina.
Bet kur iet, ja patiešÄm grib doties valsts mežos? Var jau laimÄ“ties, bet tas nav bieži. Es nerunÄju par labiekÄrtotÄm, uzpucÄ“tÄm takÄm, kas domÄtas, lai pareizi virzÄ«tu svÄ“tdienÄ«gus pilsÄ“tniekus un svaigÄ gaisa tÄ«kotÄjus. Es runÄju par parasto Latviju un parasto mežu. TurklÄt, ja izdodas atrast mežu, kurÄ justies kÄ mežÄ, nÄkamajÄ gadÄ tur bieži vien sagaida jau pavisam cita aina. AcÄ«m redzamais ir biedÄ“jošs, jo Ä«paši baiss ir šo pÄrmaiņu Ätrums, kas nav samÄ“rojams ar dabiskas dabas atjaunošanÄs spÄ“ju.
TÄds nu tas izskatÄs – tipiskais mežs LatvijÄ. TeorÄ“tiski meža agrÄ«nÄs stadijas arÄ« ir mežs, un, protams, saprotu, ka Latvija nav viscauri rezervÄts, un tam tÄ nevajag bÅ«t. Bet zudis samÄ“rs starp jauno un veco mežu. Ir stipri par daudz jauno mežu, kuriem turklÄt, saglabÄjot šÄdu plÄ“sÄ«gu saimniekošanas pieeju, nekad neļaus kļūt veciem ar tur piederÄ«gajiem elementiem un dzÄ«vajÄm bÅ«tnÄ“m, kurÄm nav citu mÄju, kur pÄrvÄkties. Šo draudÄ«go nepietiekamÄ«bu nevar glÄbt sÄ«kÄs atstÄtÄs koku skupsnas un daži saglabÄtie elementi.
Žigli noplenderÄ“jam to, ko iepriekšÄ“jÄs paaudzes sataupÄ«jušas. Neesmu oriÄ£inÄla, to sakot. JÅ«s to dzirdat/lasÄt jau vismaz simto reizi, vai ne? Un nekas nemainÄs, vai ne? Bet, jo dziļÄk tas skar personiski, jo briesmÄ«gÄk tas šÄ·iet. Tas, ko tagad piedzÄ«vojam, ir grandiozas Latvijas pÄrmaiņas. Ar ilgtermiņa un reizÄ“m pat neatgriezenisku negatÄ«vu ietekmi uz dabas vidi un cilvÄ“ku dzÄ«ves kvalitÄti.
KÄdreiz tiem, kuri dzÄ«vos pÄ“c mums, tas maksÄs dÄrgi. PamatÄ«gi sabÅ«vÄ“to meža ceļu tÄ«kls ir garants, ka tÄda ir Latvijas mežiem lemtÄ nÄkotne. Ja vien nenotiks brÄ«numains klikšÄ·is jeb attapšanÄs kaut kur tur augšÄ.
Starp citu, nav brÄ«nums, ka apmeklÄ“tÄju slodze uz dabas takÄm un aizsargÄjamÄm dabas teritorijÄm pÄ“dÄ“jÄ laikÄ ÄrkÄrtÄ«gi pieaug. Tas nav tikai pandÄ“mijas dēļ. Tas ir arÄ« tÄpÄ“c, ka daudzos apvidos vienkÄrši nav vairs, kur iet. Ja vien nav laimÄ“jies dzÄ«vot lielÄkÄ aizsargÄjamÄ mežu teritorijÄ vai vismaz tÄdas teritorijas tuvumÄ, vai jÅ«ras piekrastÄ“, kur vismaz pagaidÄm šÄdi nedrÄ«kst izrÄ«koties. Vai arÄ« jÄbÅ«t mierÄ ar soļošanu pa augsti uzbÄ“rtu koksnes izvešanas ceļu, veroties uz kailcirtÄ“m, vai jÄbauda svaigais gaiss, laužoties cauri jaunaudzÄ“m.
PÄrpublicÄ“ts no Facebook.