Iesaki rakstu:

Dabas aizsardzÄ«bas organizācijas – Latvijas OrnitoloÄ£ijas biedrÄ«ba un Latvijas Dabas fonds – uzskata, ka meža Ä«pašniekiem jāsaņem atbilstošas kompensācijas par dabas aizsardzÄ«bas prasÄ«bu radÄ«tajiem mežsaimnieciskās darbÄ«bas ierobežojumiem un papildus ir nepieciešami arÄ« alternatÄ«vi kompensāciju mehānismi. ŠobrÄ«d kompensāciju sistÄ“mas sakārtošanu apdraud ZemkopÄ«bas ministrijas plāni finansÄ“juma sadalÄ«šanai nākošajā plānošanas periodā.

LÄ«dz šim finansÄ“juma avots kompensāciju izmaksai ir ES KopÄ“jās lauksaimniecÄ«bas politikas lÄ«dzekļi, ko Latvijā pārvalda ZemkopÄ«bas ministrija. Taču, neskatoties uz meža Ä«pašnieku neapmierinātÄ«bu un vides organizāciju atkārtotu jautājuma aktualizÄ“šanu, nākošajā plānošanas periodā (2023.–2027. gadā) ZemkopÄ«bas ministrija uz pusi samazinājusi šim mÄ“rÄ·im paredzÄ“to finansÄ“jumu, saglabājot esošo kompensāciju lielumu un paredzot tās izmaksāt tikai trÄ«s gadus.

Dr. biol. Viesturs Ķerus, Latvijas OrnitoloÄ£ijas biedrÄ«bas valdes priekšsÄ“dÄ“tājs, uzsver: “Mežu saglabāšana Ä«paši aizsargājamās dabas teritorijās, ļaujot tiem tuvoties dabiskam stāvoklim, ir bÅ«tisks pasākums ne tikai dabas daudzveidÄ«bas saglabāšanai, bet arÄ« oglekļa piesaistes veicināšanai. Ir pilnÄ«gi nepieņemami, ka ZemkopÄ«bas ministrija plāno samazināt finansÄ“jumu, kuru par svarÄ«gu atzinuši gan mežu Ä«pašnieki, gan vides organizācijas. Šo soli varu vÄ“rtÄ“t tikai kā vÄ“lmi mākslÄ«gi noskaņot meža Ä«pašniekus pret dabas aizsardzÄ«bu.”

Jānis Ķuze, Latvijas Dabas fonda padomes loceklis, norāda: “Divas trešdaļas no Latvijas mazo Ä“rgļu populācijas ligzdo privātos mežos, lÄ«dz ar to šÄ«s sugas aizsardzÄ«bu nav iespÄ“jams nodrošināt, neskarot privāto meža Ä«pašnieku intereses. Aptuveni desmito daļu no neaizsargātajām ligzdām katru gadu ietekmÄ“ mežsaimnieciskā darbÄ«ba. Viens no iemesliem, kas to veicina, ir nepilnÄ«bas pastāvošajā kompensāciju sistÄ“mā, kura neveicina godÄ«gu un veselÄ«gu attieksmi pret dabas vÄ“rtÄ«bu saglabāšanu mežos.

Ar nolÅ«ku meklÄ“t risinājumu Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrija (VARAM) 2019. gadā izveidoja darba grupu, kas nāca klajā ar ieteikumiem esošÄs kompensāciju sistÄ“mas uzlabošanai, cita starpā paredzot arÄ« iespÄ“ju Ä«pašniekiem vairāku gadu laikā izmaksāt pilnu koksnes tirgus cenu. Ir kritiski svarÄ«gi, lai šie ieteikumi tiktu ieviesti dzÄ«vÄ“, tomÄ“r šobrÄ«d paredzÄ“tā ievÄ“rojamā lÄ«dzekļu samazināšana plānoto uzlabojumu ieviešanu padarÄ«s ievÄ“rojami grÅ«tāku vai pat neiespÄ“jamu.”

Latvijas Republikas Satversme paredz, ka Ä«pašumu nedrÄ«kst izmantot pretÄ“ji sabiedrÄ«bas interesÄ“m, lÄ«dz ar to tiesÄ«bas uz privāto Ä«pašumu nav neierobežotas. NormatÄ«vajos aktos noteikti zemes Ä«pašnieku pienākumi saistÄ«bā ar dabas vÄ“rtÄ«bu saglabāšanu, tajā skaitā paredzot mežsaimnieciskās darbÄ«bas ierobežojumus. Lai meža Ä«pašniekiem, rÅ«pÄ“joties par dabu, nebÅ«tu jācieš nesamÄ“rÄ«gi zaudÄ“jumi, valstÄ« ir izveidots kompensāciju mehānisms. AtkarÄ«bā no noteikto ierobežojumu stingrÄ«bas meža Ä«pašnieks ir tiesÄ«gs saņemt ikgadÄ“jo kompensāciju 45–160 euro/ha apmÄ“rā. Kompensācijas pamatā tiek segtas no Eiropas SavienÄ«bas fondu lÄ«dzekļiem.

ŠobrÄ«d kompensācijas par mežsaimnieciskās darbÄ«bas ierobežojumiem atsver meža aprites ciklā zaudÄ“to peļņu, taču tas neapmierina daļu no Ä«pašniekiem, jo viņi rÄ“Ä·inājušies ar lielākiem ienākumiem uzreiz, koksni pārdodot.

Latvijas Dabas fonds un Latvijas OrnitoloÄ£ijas biedrÄ«ba uzskata, ka ikgadÄ“jiem kompensāciju maksājumiem vajadzÄ“tu bÅ«t lielākiem un bÅ«tu nepieciešami arÄ« alternatÄ«vi kompensāciju mehānismi – vienreizÄ“js maksājums vai zemes atpirkšana.