Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pieņemot “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”, daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem tiek uzlikts jauns, nesamērīgs slogs - viņiem zeme jāizpērk par 100% no kadastrālās vērtības, lai gan vidējā vērtība šiem zemes gabaliem ir 30% no kadastra. Saeimas “Saskaņas” frakcija uzskata šādu pieeju piespiedu nomas attiecību izbeigšanai par netaisnīgu un balsoja pret šo likumu.

Likums, kuru šodien atbalstīja parlamenta vairākums, izbeigs piespiedu dalīto īpašumu tikai zemes īpašnieku interesēs. Viņiem radīsies iespēja nopelnīt kopumā ne mazāk par 200 miljoniem eiro, un šo naudu jaunajiem “zemes baroniem” maksās nevis valsts, kas 90. gadu sākumā pieļāva liktenīgu kļūdu, bet paši “piespiedu nomas” upuri!

90. gadu sākumā Latvijā tika izveidota zemes piespiedu nomas situācija. Likumdevējs atkāpās no Civillikumā nostiprinātā ēkas un zemes vienotības principa un pieļāva dalītā īpašuma institūta izveidi. Tā rezultātā patlaban no zemes piespiedu nomas cieš ap 300 000 Latvijas iedzīvotāju. Visi šie cilvēki par tiesībām lietot zemi zem savas mājas un tai pieguļošo teritoriju, bieži vien neloģiski un netaisnīgi pievienoto tā dēvēto “funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu”, līdz šim bija spiesti maksāt zemes īpašniekiem līdz 6% no zemes kadastrālās vērtības.

Piespiedu nomas upuru aktīvas rīcības, sabiedriskās kustības “Tauta pret zemes baroniem” un “Saskaņas” frakcijas deputātu spiediena rezultātā 2019. gada martā valdība apņēmās veikt piespiedu zemes nomas reformu, pārveidojot līdzšinējās piespiedu nomas attiecības par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām un paredzēt vienotu regulējumu visiem piespiedu dalītā īpašuma gadījumiem neatkarīgi no tā izveidošanās tiesiskā pamata.

„Saskaņa” likumprojekta sagatavošanas gaitā aizstāvēja principu, ka zeme būtu jāizpērk valstij (vai pašvaldībai), kas radīja šo situāciju ar dalīto īpašumu. Likumam būtu jāaizstāv arī dzīvokļu īpašnieku intereses, nosakot pēc iespējas mazāku izpērkamo zemes gabalu.

Nav sakārtots arī jautājums par funkcionāli nepieciešama zemesgabala noteikšanu. Dažkārt vienādām dzīvojamam mājam noteikta atšķirīga piesaistāmās zemes platība; starp mājam sadalīta visa zeme, neatkarīgi no tā, vai tā nepieciešama, ja nevar atdalīt starpgabalu; dažkārt konkrētai mājai piesaistīta zeme, kas faktiski ir publiskā telpa. Tā ir netaisnīga rīcība - cilvēki būs spiesti izpirkt lielāku zemi, nekā faktiski nepieciešams viņu dzīvojamās mājas uzturēšanai.

Novērtē šo rakstu:

0
0