Menu
Pilnā versija

Žēl, ļoti žēl...

Kristians Rozenvalds · 30.10.2021. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Žēl, ļoti žēl... Laikā, kad vajadzÄ“ja vienojošus vārdus, kad vajadzÄ“ja solidarizÄ“ties ar hospitalizÄ“tajiem pacientiem, ar izdegošajiem ārstiem, ar mājsÄ“dÄ“ esošajiem darba devÄ“jiem un darba ņēmÄ“jiem, ar brÄ«vlaikā "pagarinātajiem" skolotājiem, skolÄ“niem un vecākiem...

TikmÄ“r mums ir prezidents, kurš it kā aicina uz vienotÄ«bu, kaut ko eklektiski aizņemas no Raiņa, bet savā stilā turpina konfrontÄ“t, parazitÄ“jot no šÄ«s konfrontācijas, biedÄ“ ar avantÅ«ristiem un Latvijas nelabvēļiem, kā arÄ« attaisnojot valdÄ«bas darbÄ«bu ar to.

VienÄ«gais veids, lai uzrunātu gan ticÄ«gos, gan neticÄ«gos, bija sākt ar patiesu paškritiku un atvainošanos, tai skaitā pret vakcinÄ“tajiem un nevakcinÄ“tajiem, pacientiem un ārstiem, izdzÄ«vojušajiem un mirušo tuviniekiem, postā iedzÄ«tajiem un ticÄ«bu rÄ«tdienai zaudÄ“jušajiem. Cik paštaisnam ir jābÅ«t, lai to nesaprastu?

Diemžēl mums ir vÄ“l viena izbojāta iespÄ“ja. Pats prezidents ir vÄ“l viens cīņā vairs nederÄ«gs bastions. Un sliktākais, ka nav jau, uz ko likt cerÄ«bas, jo lÄ«dzÄ«gi nederÄ«gi bastioni ir arÄ« Saeimas priekšsÄ“dÄ“tāja, premjers, veselÄ«bas ministrs. Prezidentam šajā hierarhijā bija Ä«paša atbildÄ«ba, vismaz bija jābÅ«t izpratnei par to, ka viņš ir beidzamais tai Ä·Ä“dÄ“ šobrÄ«d.

Ļoti žēl...

Novērtē šo rakstu:

0
0