VVF – „trekno gadu†prezidente. MÄ«ti un realitÄte
Otto Ozols* · 20.09.2017. · Komentāri (45)BijusÄ« valsts prezidente Vaira VÄ«Ä·e-Freiberga nekad nav Ä«paši vairÄ«jusies no asas un tiešas valodas. LatvijÄ ir pieņemts uzskatÄ«t, ka viņa ir viena no visu laiku izcilÄkajÄm politiÄ·Ä“m. Daudzi Latvijas pilsoņi viņu bezgala ciena un slavÄ“ par ieguldÄ«jumu valsts attÄ«stÄ«bÄ. TomÄ“r atrodas daži, kuri uzdrošinÄs nepiebalsot augstajam novÄ“rtÄ“jumam. Viņi saka, ka pat cienÄ«jamÄ Vaira VÄ«Ä·e-Freiberga nav bijusi nevainojama un ne viss, ko viņa stÄsta, ir patiesÄ«ba pÄ“dÄ“jÄ instancÄ“. Vai nav pienÄcis laiks Ä«si aplÅ«kot viņas devumu Latvijas valstij? PadomÄt – vai, raugoties ar saules neapžilbinÄtu skatu, vismaz daži vispÄrpieņemti fakti nav uzskatÄmi par mÄ«tiem?
Par vÄ“rtÄ«bÄm
Nule Freiberga par sevi atgÄdinÄja, iesaistoties diskusijÄ par bijušo prezidentu sociÄlajÄm garantijÄm. PortÄlam diena.lv viņa, aizstÄvot bijušo prezidentu privilÄ“Ä£ijas, raksta: «KatrÄ zemÄ“ konkrÄ“tÄs detaļas ir atšÄ·irÄ«gas, taÄu pilnÄ«gi vienÄds ir princips, ka cilvÄ“ks, kurš vismaz vienu mandÄtu ir nostrÄdÄjis kÄ Valsts prezidents, kÄ bijušais valsts galva ir pelnÄ«jis atbilstošas sociÄlÄs garantijas. Tas netiek uzskatÄ«ts kÄ atbilde uz attiecÄ«gÄs amatpersonas nenormÄlÄm un pÄrspÄ«lÄ“tÄm prasÄ«bÄm (jo tÄdas vispÄr likuma priekšÄ nav iespÄ“jamas), bet gan kÄ valsts pašcieņas un pašlepnuma izpausme.»
Var diskutÄ“t par apgalvojumu «katrÄ zemÄ“ konkrÄ“tÄs detaļas ir atšÄ·irÄ«gas». TÄ ir taisnÄ«ba – atšÄ·irÄ«bas mÄ“dz bÅ«t, un ne tikai detaļÄs vien. DaudzÄs valstÄ«s, tai skaitÄ par Latviju krietni bagÄtÄkÄs, valsts galvu sociÄlÄs garantijas Ä«paši neatšÄ·iras no citu pilsoņu sociÄlajÄm garantijÄm. Par limuzÄ«niem un plašiem valsts apmaksÄtiem dzÄ«vokļiem viņi pat neiedomÄjas. Jo ir pasaulÄ“ valstis, kur cilvÄ“ki cits citu vÄ“rtÄ“ kÄ lÄ«dzvÄ“rtÄ«gus, neskatoties uz tituliem vai bijušajiem amatiem.
ŠajÄs valstÄ«s nav pieņemts mÄ“rÄ«t, kurš ir devis lielÄku ieguldÄ«jumu valsts un sabiedrÄ«bas labÄ. Katrs cenšas pÄ“c labÄkÄs sirdsapziņas – vai tas bÅ«tu karavÄ«rs, karavÄ«ra Ä£imene, Ärsts, kurš nesavtÄ«gi glÄbis daudzu dzÄ«vÄ«bas, vai skolotÄjs, kurš ar savu piemÄ“ru un aizrautÄ«bu ir simtiem bÄ“rnu palÄ«dzÄ“jis izaugt par krietniem un izglÄ«totiem valsts pilsoņiem. ŠajÄs valstÄ«s nav pieņemts, ka prezidents izceltu sevi kÄ kaut ko Ä«pašu un sagaidÄ«tu tikpat Ä«pašas privilÄ“Ä£ijas. Protams, ir daudzas valstis, kurÄs likumÄ ir noteiktas zinÄmas sociÄlas garantijas, bet reti tÄs tik ļoti atšÄ·iras no pÄrÄ“jiem pilsoņiem kÄ LatvijÄ.
Freiberga savÄ vÄ“stulÄ“ iespaidÄ«gu dzÄ«vokli, pamatÄ«gu pensiju un valsts apmaksÄtu limuzÄ«nu bijušajiem prezidentiem sauc par «valsts pašcieņas un pašlepnuma izpausmi». Tas ir grÅ«ti izmÄ“rÄms un pierÄdÄms apgalvojums. TomÄ“r civilizÄ“tÄ pasaulÄ“ ar valsts pašcieņu vispirms saprot – cilvÄ“ka cienÄ«gas vecumdienas visiem, labas izglÄ«tÄ«bas iespÄ“jas, sakÄrtotu veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mu, tÄ«ru apkÄrtÄ“jo vidi, labus ceļus, zemu korupcijas lÄ«meni un citus attÄ«stÄ«tu valsti raksturojošus lielumus. Tas ir pamats, kas dod pamatu cilvÄ“kiem justies lepniem par valsti.
SavÄdi, ka bijusÄ« prezidente kÄ valsts lepnumu simbolizÄ“jošu vÄ“rtÄ«bu piesauc bijušo prezidentu Ä«pašÄs privilÄ“Ä£ijas. It Ä«paši situÄcijÄ, kad tÄs ar saviem nodokļiem nereti uztur cilvÄ“ki, kuri ikdienÄ nezina, kÄ samaksÄt rÄ“Ä·inus un pabarot bÄ“rnus. Par kÄdu lepnumu Freiberga runÄ situÄcijÄ, kad valsts ekonomiku un lÄ«dz ar to budžetu zinÄmÄ mÄ“rÄ silda ekonomisko trimdinieku naudas sÅ«tÄ«jumi tuviniekiem LatvijÄ? To pašu cilvÄ“ku, kuri bija spiesti pamest valsti jau Freibergas prezidentÅ«ras laikÄ.
Vairas VÄ«Ä·es-Freibergas devums Latvijai
VirsrakstÄ minÄ“tais - «trekno gadu» prezidente - nav pÄrspÄ«lÄ“jums. Viņa patiešÄm bija savÄ augstajÄ amatÄ tieši tajÄ laikÄ, kad LatvijÄ sÄka plosÄ«ties valsts ekonomiku pazudinošie «treknie gadi», kas beigÄs valsti noveda uz bankrota robežas. Protams, formÄli viņai nebija lielas iespÄ“jas ietekmÄ“t valsts ekonomiku, bet viņa arÄ« neizmantoja savu autoritÄti, lai kaut mazliet piebremzÄ“tu toreizÄ“jo neprÄtu. Pat neskatoties uz to, ka nopietni vietÄ“jie un Ärvalstu eksperti skaidri brÄ«dinÄja par gaidÄmajÄm briesmÄm. VÄ“l vairÄk – Freiberga teica, ka jÄdod iespÄ“ja «sÄkt no baltas lapas» vienam no JÅ«rmalgeitas varoņiem – AinÄram Šleseram. Tam pašam, kurš izsludinÄja bÄ“dÄ«gi slaveno «gÄzi grÄ«dÄ» politiku.
TÄpat nevar noliegt faktu, ka Freibergas prezidentÅ«ras laiks, 1999.–2007. gads, sakrita ar tÄ saucamo oligarhu «ziedu laikiem». Tieši šajÄ laikÄ viņi nostiprinÄja savu varu, bagÄtÄ«bas un ietekmi. Tieši viņas laikÄ Latvija piedzÄ«voja visciniskÄkÄs Saeimas vÄ“lÄ“šanas, kuru rezultÄti faktiski tika nopirkti ar rupjiem likuma pÄrkÄpumiem, izmantojot tÄ saucamÄs «pozitÄ«visma kampaņas».
Iekšpolitiski Vairas VÄ«Ä·es-Freibergas kÄ prezidentes laiks ir vÄ“rtÄ“jams kÄ, maigi izsakoties, ļoti neveiksmÄ«gs. Nepilnu gadu pÄ“c viņas termiņa beigÄm – 2008. gada nogalÄ“ - Latvija kÄ valsts ekonomiski bija faktiski bankrotÄ“jusi. ArÄ« emocionÄli un politiski Latvija bija pilnÄ«gÄ bedrÄ“. KrÄ«zes smagais sitiens Latvijas iedzÄ«votÄjiem trÄpÄ«ja vissmagÄk no visÄm Baltijas valstÄ«m.
Vairas VÄ«Ä·es-Freibergas demokrÄtijas izpratne
VispÄrpieņemts, ka Freiberga ieradÄs LatvijÄ ar izcilu, labÄko Rietumu demokrÄtijas paraugu zinÄšanÄm. Daudzi loloja cerÄ«bas, ka viņa skaidros un ar savu piemÄ“ru rÄdÄ«s labÄkÄs demokrÄtijas tradÄ«cijas. Uzliks politiskÄs morÄles latiņu Ä«paši augstu, kas kalpos par atskaites punktu pÄrÄ“jai politiskajai elitei.
Tas, ko sabiedrÄ«ba vÄ“lÄk ieraudzÄ«ja, daudziem radÄ«ja pamatotas aizdomas - vai Freiberga pati kaut ko saprot no demokrÄtijas labÄkajÄm tradÄ«cijÄm? Viens no pirmajiem politiskajiem terminiem, ko Freiberga iemÄcÄ«ja Latvijas sabiedrÄ«bai, bija – nepotisms. TÄ ir Rietumu demokrÄtijai nepieņemama prakse, kad amatpersona, izmantojot savu dienesta stÄvokli, labos amatos iekÄrto tuvus radiniekus.
Freiberga pie sevis darbÄ pieņēma dÄ“lu. Ä»oti iespÄ“jams, ka viņš bija piemÄ“rots saviem darba uzdevumiem un citÄdi atbilstoša kandidatÅ«ra. TomÄ“r situÄcijÄ, kad tika sagaidÄ«ti visaugstÄkie politiskÄs morÄles standarti, šÄda rÄ«cÄ«ba daudzus samulsinÄja. ŠobrÄ«d visi smaida, dzirdot lÄ«dzÄ«gÄ situÄcijÄ, teiktos vÄrdus: «Nu, mÄ“s visi kaut kÄdÄ ziÅ†Ä esam radinieki.»
NÄkamais politiskais termins, ko Freiberga iemÄcÄ«ja sabiedrÄ«bai, bija – valsts tÄ“riņu caurspÄ«dÄ«guma princips. Rietumu demokrÄtijÄs ļoti stingri raugÄs, lai politiÄ·i uzmanÄ«gi un taupÄ«gi izturas pret valsts lÄ«dzekļiem. To vÄ“lÄ“jÄs pÄrbaudÄ«t mūžam piekasÄ«gais Lato Lapsa. Viņš kÄ Latvijas pilsonis nosÅ«tÄ«ja Valsts kancelejai lÅ«gumu atskaitÄ«ties par tÄ“riņiem. Var dažÄdi vÄ“rtÄ“t Lapsu, bet viņš pamatoti vÄ“lÄ“jÄs pÄrbaudÄ«t, kÄ šis Rietumu demokrÄtijÄs tik bÅ«tiskais princips tiek ievÄ“rots pie cienÄ«jamÄs prezidentes Vairas VÄ«Ä·es-Freibergas.
Tepat kaimiņos, bagÄtajÄ ZviedrijÄ politiÄ·i ir spiesti atskaitÄ«ties par katru iztÄ“rÄ“to kronu no valsts kases. Ja rodas šaubas par negodprÄtÄ«gu rÄ«cÄ«bu, zviedri piespiež viņus atkÄpties. SituÄcija, ka kaut kas tiek neatklÄts, – nav iedomÄjama. Freibergas padotie Lapsam lika saprast, ka Latvija nav nekÄda tur Zviedrija. Viņi atbildÄ“ja, ka prezidentes tÄ“riņi no valsts kases esot «komercnoslÄ“pums». VÄ“lÄk gan tika atzÄ«ts, ka pat no likuma viedokļa šÄda atbilde nebija pareiza.
TomÄ“r visskandalozÄkais un savÄdÄkais gadÄ«jums bija, kad Freiberga vÄ“lÄ“jÄs ierobežot un apspiest vienu no demokrÄtijas pamatu pamatiem – vÄrda brÄ«vÄ«bu. 2004. gada viņa asi uzbruka nevalstiskai organizÄcijai «Delna» par to, ka viņi bija uzdrošinÄjušies publiski protestÄ“t pret IngrÄ«das Ūdres izvirzÄ«šanu eirokomisÄres amatam. No vienas puses, tÄ bija burtiski skandaloza prezidentes rÄ«cÄ«ba, par ko arÄ« saņēma bargu kritiku. TomÄ“r, no otras puses, tÄ bija arÄ« nepÄrprotama liecÄ«ba, ka viņa patiešÄm neizprata demokrÄtijas pamatprincipus. Tas bija klajÄ pretrunÄ ar valsts pamatlikumu – Satversmi. ŠobrÄ«d EiropÄ ir tikai divi valdnieki, kuri lÄ«dzÄ«gi asi atļaujas kritizÄ“t pilsonÄ«gi aktÄ«vas demonstrantu grupas.
Lai ar to nebÅ«tu gana, aptuveni tai pašÄ laikÄ viņa bija gatava saņemt «dÄvinÄjumÄ» no LPP politiÄ·u kontrolÄ“tÄs JÅ«rmalas domes zemi ekskluzÄ«vÄ vietÄ pie jÅ«ras. Kad dažÄdi eksperti pret to atkal iebilda, viņa spÄ«tÄ«gi atteicÄs saprast, cik Ä“tiski apšaubÄma bija šÄ« rÄ«cÄ«ba.
Liekot kopÄ šos, tikai dažus, labi zinÄmus piemÄ“rus, var ar vÄ“su prÄtu izsvÄ“rt – kÄpÄ“c iekšpolitiskais, politiskÄs morÄles klimats LatvijÄ Freibergas laikÄ, ja arÄ« mainÄ«jÄs, tad pavisam ne uz labo pusi. Pats galvenais kompass virzienu rÄdÄ«ja, teiksim tÄ, – ne pÄrÄk skaidri.
Vairas VÄ«Ä·es-Freibergas Ärpolitiskie sasniegumi
Daudzi Freibergas cienÄ«tÄji un atbalstÄ«tÄji reizÄ“m mÄ“dz atzÄ«t, ka iekšpolitiski viņa nebija ļoti izcila. TomÄ“r uzreiz piebilst, ka ÄrpolitikÄ viņas devumus bijis nenovÄ“rtÄ“jams. KÄ spilgtÄkie piemÄ“ri tiek piesaukti Latvijas veiksmÄ«gÄ iestÄšanas Eiropas SavienÄ«bÄ un NATO.
IespÄ“jams, ka viņai bija nozÄ«mÄ«ga loma šajos procesos. Tai pašÄ laikÄ jÄatceras, ka visus 90. gadus neskaitÄmi Latvijas politiÄ·i ikdienÄ ilgi un pamatÄ«gi bija strÄdÄjuši, lai sasniegtu šos mÄ“rÄ·us. Tas nekÄdÄ gadÄ«jumÄ nebija tikai un vienÄ«gi Freibergas nopelns. Viņa faktiski iesaistÄ«jÄs šo procesu beigu posmÄ, faktiski jau pie «saklÄtiem galdiem».
KopÄ ar Latviju 2004. gadÄ Eiropas SavienÄ«bai pievienojÄs desmit jaunas dalÄ«bvalstis. Tas acÄ«m redzami bija ļoti plašs un iepriekš rÅ«pÄ«gi izplÄnots notikums. Mazliet savÄdi iedomÄties, ka tieši Latvijas prezidente izšÄ·irÄ«gi ietekmÄ“ja šo patiesi globÄlo notikumu.
LÄ«dzÄ«gi var teikt par pievienošanos NATO. DalÄ«ba šai organizÄcija bija sens Baltijas valstu mÄ“rÄ·is, un politiÄ·i, ierÄ“dņi daudzus gadus bija cÄ«tÄ«gi strÄdÄjuši, lai to sasniegtu. ParadoksÄlÄ kÄrtÄ izšÄ·irÄ«go impulsu deva notikums, ar kuru Vairai VÄ«Ä·ei-Freibergai pilnÄ«gi noteikti nebija nekÄda sakara.
AvÄ«zes «Washington Post» komentÄ“tÄjs Džims Hoglends, analizÄ“jot 11.septembra terora aktu ietekmi uz politisko notikumu attÄ«stÄ«bu EiropÄ, rakstÄ«ja: «Baltijas valstu iekļaušana NATO paplašinÄšanas otrajÄ kÄrtÄ, kas agrÄk bija asu pretrunu objekts, vienÄ acumirklÄ« kļuvusi par plaši atzÄ«tu iespÄ“jamÄ«bu.» To pašu apliecinÄja toreizÄ“jais NATO Ä£enerÄlsekretÄrs Džordžs Robertsons.
Protams, Freiberga bija cieši klÄt visos šajos Latvijai tik nozÄ«mÄ«gajos notikumos, bet apgalvot, ka viņai bija bÅ«tiska un izšÄ·iroša loma ES un NATO paplašinÄšanÄ, ir mazliet pÄrspÄ«lÄ“ti.
TomÄ“r oponenti varÄ“tu apgalvot, ka valsti viņa pÄrstÄvÄ“ja spoži. IespÄ“jams. Šeit derÄ“tu apskatÄ«ties uz rezultÄtiem. Vai Latvijas intereses, iestÄjoties ES, patiešÄm bija tik spoži aizstÄvÄ“tas? Lauksaimnieki tam Ä«sti nepiekritÄ«s. PašreizÄ“jais Latvijas prezidents vÄ“l nesen BriselÄ“ atklÄti atzina, ka mÅ«su zemnieki, salÄ«dzinot ar citÄm valstÄ«m, ir diskriminÄ“ti (jaunÄkÄs ziņas no Briseles liecina, ka situÄciju beidzot – gandrÄ«z desmit gadus pÄ“c pievienošanÄs ES - nolemts labot).
Kas notika citÄs ekonomikas nozarÄ“s? Pa šo laiku lielu daļu veiksmÄ«gÄko Latvijas uzņēmumu pÄrpirkušas veco ES valstu kompÄnijas. Tikai RÄ«gÄ vien pÄ“c pÄrpirkšanas ir slÄ“gtas vismaz divas rÅ«pnÄ«cas. Darbavietas ir aizceļojušas uz citÄm valstÄ«m. Mums atstÄjot bezdarba problÄ“mas. Banku sektoru, faktiski visu finanšu sistÄ“mu pÄrņēma skandinÄvu bankas. PiedevÄm nekaunÄ«gi un agresÄ«vi piedaloties ekonomikas pÄrkarsÄ“šanas, «kredÄ«tu vÄjprÄta» un nekustamo Ä«pašumu burbuļa neprÄtÄ.
BÅ«tÄ«bÄ lielais Rietumu kapitÄls ielauzÄs LatvijÄ, faktiski nesastopot nopietnu valsts interešu aizstÄvÄ«bu. Uzreiz pÄ“c iestÄšanas ES Latvija masveidÄ sÄka zaudÄ“t un joprojÄm zaudÄ“ pašu svarÄ«gÄko resursu – cilvÄ“kus.
Protams, nebÅ«tu godÄ«gi pÄrmest vienai pašai Freibergai šo rÅ«gto pieredzi. TomÄ“r viņa bija tÄ laika valsts simbols – mÄjÄs un ÄrzemÄ“s. Viņai bija tas spÄ“ks un autoritÄte pieklauvÄ“t un atvÄ“rt lielvaru durvis, lai aizstÄvÄ“tu Latvijas valsts un tÄs iedzÄ«votÄju intereses.
Mēs esam stipri, mēs esam vareni
ŠajÄ brÄ«dÄ« gribÄ“tos kÄ mantru atkÄrtot VÄ«Ä·es-Freibergas visslavenÄko runu. TomÄ“r toreiz un joprojÄm tai kaut kÄ pietrÅ«kst. Latvijas pilsoņi patiešÄm varÄ“tu bÅ«t pilni ar viņas pieminÄ“to pašcieņu un pašlepnumu, ja varÄ“tu runu papildinÄt:
MÄ“s esam diženi, jo mums ir spÄ“cÄ«gÄkÄ ekonomika Baltijas valstÄ«s;
MÄ“s esam raženi, jo mums ir labÄkÄs pensijas Baltijas valstÄ«s;
MÄ“s esam stipri, jo mums ir zemÄkais korupcijas lÄ«menis Baltijas valstÄ«s;
MÄ“s esam stipri, jo mums ir labÄkÄ izglÄ«tÄ«bas sistÄ“ma Baltijas valstÄ«s;
MÄ“s esam stipri, jo mums ir labÄkÄ veselÄ«bas aprÅ«pe Baltijas valstÄ«s;
MÄ“s esam vareni, jo mums ir augstÄkÄ dzimstÄ«ba Baltijas valstÄ«s;
MÄ“s esam vareni, jo ...
PatiesÄ«bÄ šobrÄ«d nevienam nav žēl, ka bijušajiem prezidentiem ir šÄ«s privilÄ“Ä£ijas. Jo dziesma jau nav par limuzÄ«niem, bet gan par ko citu.
* Raksts pirmoreiz publicÄ“ts portÄlÄ TVNET pirms vairÄk nekÄ pieciem gadiem - 2012. gada 27. aprÄ«lÄ«