Iesaki rakstu:

BijusÄ« valsts prezidente Vaira VÄ«Ä·e-Freiberga nekad nav Ä«paši vairÄ«jusies no asas un tiešas valodas. Latvijā ir pieņemts uzskatÄ«t, ka viņa ir viena no visu laiku izcilākajām politiÄ·Ä“m. Daudzi Latvijas pilsoņi viņu bezgala ciena un slavÄ“ par ieguldÄ«jumu valsts attÄ«stÄ«bā. TomÄ“r atrodas daži, kuri uzdrošinās nepiebalsot augstajam novÄ“rtÄ“jumam. Viņi saka, ka pat cienÄ«jamā Vaira VÄ«Ä·e-Freiberga nav bijusi nevainojama un ne viss, ko viņa stāsta, ir patiesÄ«ba pÄ“dÄ“jā instancÄ“. Vai nav pienācis laiks Ä«si aplÅ«kot viņas devumu Latvijas valstij? Padomāt – vai, raugoties ar saules neapžilbinātu skatu, vismaz daži vispārpieņemti fakti nav uzskatāmi par mÄ«tiem?

Par vērtībām

Nule Freiberga par sevi atgādināja, iesaistoties diskusijā par bijušo prezidentu sociālajām garantijām. Portālam diena.lv viņa, aizstāvot bijušo prezidentu privilÄ“Ä£ijas, raksta: «Katrā zemÄ“ konkrÄ“tās detaļas ir atšÄ·irÄ«gas, taču pilnÄ«gi vienāds ir princips, ka cilvÄ“ks, kurš vismaz vienu mandātu ir nostrādājis kā Valsts prezidents, kā bijušais valsts galva ir pelnÄ«jis atbilstošas sociālās garantijas. Tas netiek uzskatÄ«ts kā atbilde uz attiecÄ«gās amatpersonas nenormālām un pārspÄ«lÄ“tām prasÄ«bām (jo tādas vispār likuma priekšÄ nav iespÄ“jamas), bet gan kā valsts pašcieņas un pašlepnuma izpausme.»

Var diskutÄ“t par apgalvojumu «katrā zemÄ“ konkrÄ“tās detaļas ir atšÄ·irÄ«gas». Tā ir taisnÄ«ba – atšÄ·irÄ«bas mÄ“dz bÅ«t, un ne tikai detaļās vien. Daudzās valstÄ«s, tai skaitā par Latviju krietni bagātākās, valsts galvu sociālās garantijas Ä«paši neatšÄ·iras no citu pilsoņu sociālajām garantijām. Par limuzÄ«niem un plašiem valsts apmaksātiem dzÄ«vokļiem viņi pat neiedomājas. Jo ir pasaulÄ“ valstis, kur cilvÄ“ki cits citu vÄ“rtÄ“ kā lÄ«dzvÄ“rtÄ«gus, neskatoties uz tituliem vai bijušajiem amatiem.

Šajās valstÄ«s nav pieņemts mÄ“rÄ«t, kurš ir devis lielāku ieguldÄ«jumu valsts un sabiedrÄ«bas labā. Katrs cenšas pÄ“c labākās sirdsapziņas – vai tas bÅ«tu karavÄ«rs, karavÄ«ra Ä£imene, ārsts, kurš nesavtÄ«gi glābis daudzu dzÄ«vÄ«bas, vai skolotājs, kurš ar savu piemÄ“ru un aizrautÄ«bu ir simtiem bÄ“rnu palÄ«dzÄ“jis izaugt par krietniem un izglÄ«totiem valsts pilsoņiem. Šajās valstÄ«s nav pieņemts, ka prezidents izceltu sevi kā kaut ko Ä«pašu un sagaidÄ«tu tikpat Ä«pašas privilÄ“Ä£ijas. Protams, ir daudzas valstis, kurās likumā ir noteiktas zināmas sociālas garantijas, bet reti tās tik ļoti atšÄ·iras no pārÄ“jiem pilsoņiem kā Latvijā.

Freiberga savā vÄ“stulÄ“ iespaidÄ«gu dzÄ«vokli, pamatÄ«gu pensiju un valsts apmaksātu limuzÄ«nu bijušajiem prezidentiem sauc par «valsts pašcieņas un pašlepnuma izpausmi». Tas ir grÅ«ti izmÄ“rāms un pierādāms apgalvojums. TomÄ“r civilizÄ“tā pasaulÄ“ ar valsts pašcieņu vispirms saprot – cilvÄ“ka cienÄ«gas vecumdienas visiem, labas izglÄ«tÄ«bas iespÄ“jas, sakārtotu veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mu, tÄ«ru apkārtÄ“jo vidi, labus ceļus, zemu korupcijas lÄ«meni un citus attÄ«stÄ«tu valsti raksturojošus lielumus. Tas ir pamats, kas dod pamatu cilvÄ“kiem justies lepniem par valsti.

Savādi, ka bijusÄ« prezidente kā valsts lepnumu simbolizÄ“jošu vÄ“rtÄ«bu piesauc bijušo prezidentu Ä«pašÄs privilÄ“Ä£ijas. It Ä«paši situācijā, kad tās ar saviem nodokļiem nereti uztur cilvÄ“ki, kuri ikdienā nezina, kā samaksāt rÄ“Ä·inus un pabarot bÄ“rnus. Par kādu lepnumu Freiberga runā situācijā, kad valsts ekonomiku un lÄ«dz ar to budžetu zināmā mÄ“rā silda ekonomisko trimdinieku naudas sÅ«tÄ«jumi tuviniekiem Latvijā? To pašu cilvÄ“ku, kuri bija spiesti pamest valsti jau Freibergas prezidentÅ«ras laikā.

Vairas VÄ«Ä·es-Freibergas devums Latvijai

Virsrakstā minÄ“tais - «trekno gadu» prezidente - nav pārspÄ«lÄ“jums. Viņa patiešÄm bija savā augstajā amatā tieši tajā laikā, kad Latvijā sāka plosÄ«ties valsts ekonomiku pazudinošie «treknie gadi», kas beigās valsti noveda uz bankrota robežas. Protams, formāli viņai nebija lielas iespÄ“jas ietekmÄ“t valsts ekonomiku, bet viņa arÄ« neizmantoja savu autoritāti, lai kaut mazliet piebremzÄ“tu toreizÄ“jo neprātu. Pat neskatoties uz to, ka nopietni vietÄ“jie un ārvalstu eksperti skaidri brÄ«dināja par gaidāmajām briesmām. VÄ“l vairāk – Freiberga teica, ka jādod iespÄ“ja «sākt no baltas lapas» vienam no JÅ«rmalgeitas varoņiem – Aināram Šleseram. Tam pašam, kurš izsludināja bÄ“dÄ«gi slaveno «gāzi grÄ«dā» politiku.

Tāpat nevar noliegt faktu, ka Freibergas prezidentÅ«ras laiks, 1999.–2007. gads, sakrita ar tā saucamo oligarhu «ziedu laikiem». Tieši šajā laikā viņi nostiprināja savu varu, bagātÄ«bas un ietekmi. Tieši viņas laikā Latvija piedzÄ«voja visciniskākās Saeimas vÄ“lÄ“šanas, kuru rezultāti faktiski tika nopirkti ar rupjiem likuma pārkāpumiem, izmantojot tā saucamās «pozitÄ«visma kampaņas».

Iekšpolitiski Vairas VÄ«Ä·es-Freibergas kā prezidentes laiks ir vÄ“rtÄ“jams kā, maigi izsakoties, ļoti neveiksmÄ«gs. Nepilnu gadu pÄ“c viņas termiņa beigām – 2008. gada nogalÄ“ - Latvija kā valsts ekonomiski bija faktiski bankrotÄ“jusi. ArÄ« emocionāli un politiski Latvija bija pilnÄ«gā bedrÄ“. KrÄ«zes smagais sitiens Latvijas iedzÄ«votājiem trāpÄ«ja vissmagāk no visām Baltijas valstÄ«m.

Vairas Vīķes-Freibergas demokrātijas izpratne

Vispārpieņemts, ka Freiberga ieradās Latvijā ar izcilu, labāko Rietumu demokrātijas paraugu zināšanām. Daudzi loloja cerÄ«bas, ka viņa skaidros un ar savu piemÄ“ru rādÄ«s labākās demokrātijas tradÄ«cijas. Uzliks politiskās morāles latiņu Ä«paši augstu, kas kalpos par atskaites punktu pārÄ“jai politiskajai elitei.

Tas, ko sabiedrÄ«ba vÄ“lāk ieraudzÄ«ja, daudziem radÄ«ja pamatotas aizdomas - vai Freiberga pati kaut ko saprot no demokrātijas labākajām tradÄ«cijām? Viens no pirmajiem politiskajiem terminiem, ko Freiberga iemācÄ«ja Latvijas sabiedrÄ«bai, bija – nepotisms. Tā ir Rietumu demokrātijai nepieņemama prakse, kad amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, labos amatos iekārto tuvus radiniekus.

Freiberga pie sevis darbā pieņēma dÄ“lu. Ä»oti iespÄ“jams, ka viņš bija piemÄ“rots saviem darba uzdevumiem un citādi atbilstoša kandidatÅ«ra. TomÄ“r situācijā, kad tika sagaidÄ«ti visaugstākie politiskās morāles standarti, šÄda rÄ«cÄ«ba daudzus samulsināja. ŠobrÄ«d visi smaida, dzirdot lÄ«dzÄ«gā situācijā, teiktos vārdus: «Nu, mÄ“s visi kaut kādā ziņā esam radinieki.»

Nākamais politiskais termins, ko Freiberga iemācÄ«ja sabiedrÄ«bai, bija – valsts tÄ“riņu caurspÄ«dÄ«guma princips. Rietumu demokrātijās ļoti stingri raugās, lai politiÄ·i uzmanÄ«gi un taupÄ«gi izturas pret valsts lÄ«dzekļiem. To vÄ“lÄ“jās pārbaudÄ«t mūžam piekasÄ«gais Lato Lapsa. Viņš kā Latvijas pilsonis nosÅ«tÄ«ja Valsts kancelejai lÅ«gumu atskaitÄ«ties par tÄ“riņiem. Var dažādi vÄ“rtÄ“t Lapsu, bet viņš pamatoti vÄ“lÄ“jās pārbaudÄ«t, kā šis Rietumu demokrātijās tik bÅ«tiskais princips tiek ievÄ“rots pie cienÄ«jamās prezidentes Vairas VÄ«Ä·es-Freibergas.

Tepat kaimiņos, bagātajā Zviedrijā politiÄ·i ir spiesti atskaitÄ«ties par katru iztÄ“rÄ“to kronu no valsts kases. Ja rodas šaubas par negodprātÄ«gu rÄ«cÄ«bu, zviedri piespiež viņus atkāpties. Situācija, ka kaut kas tiek neatklāts, – nav iedomājama. Freibergas padotie Lapsam lika saprast, ka Latvija nav nekāda tur Zviedrija. Viņi atbildÄ“ja, ka prezidentes tÄ“riņi no valsts kases esot «komercnoslÄ“pums». VÄ“lāk gan tika atzÄ«ts, ka pat no likuma viedokļa šÄda atbilde nebija pareiza.

TomÄ“r visskandalozākais un savādākais gadÄ«jums bija, kad Freiberga vÄ“lÄ“jās ierobežot un apspiest vienu no demokrātijas pamatu pamatiem – vārda brÄ«vÄ«bu. 2004. gada viņa asi uzbruka nevalstiskai organizācijai «Delna» par to, ka viņi bija uzdrošinājušies publiski protestÄ“t pret IngrÄ«das Ūdres izvirzÄ«šanu eirokomisāres amatam. No vienas puses, tā bija burtiski skandaloza prezidentes rÄ«cÄ«ba, par ko arÄ« saņēma bargu kritiku. TomÄ“r, no otras puses, tā bija arÄ« nepārprotama liecÄ«ba, ka viņa patiešÄm neizprata demokrātijas pamatprincipus. Tas bija klajā pretrunā ar valsts pamatlikumu – Satversmi. ŠobrÄ«d Eiropā ir tikai divi valdnieki, kuri lÄ«dzÄ«gi asi atļaujas kritizÄ“t pilsonÄ«gi aktÄ«vas demonstrantu grupas.

Lai ar to nebÅ«tu gana, aptuveni tai pašÄ laikā viņa bija gatava saņemt «dāvinājumā» no LPP politiÄ·u kontrolÄ“tās JÅ«rmalas domes zemi ekskluzÄ«vā vietā pie jÅ«ras. Kad dažādi eksperti pret to atkal iebilda, viņa spÄ«tÄ«gi atteicās saprast, cik Ä“tiski apšaubāma bija šÄ« rÄ«cÄ«ba.

Liekot kopā šos, tikai dažus, labi zināmus piemÄ“rus, var ar vÄ“su prātu izsvÄ“rt – kāpÄ“c iekšpolitiskais, politiskās morāles klimats Latvijā Freibergas laikā, ja arÄ« mainÄ«jās, tad pavisam ne uz labo pusi. Pats galvenais kompass virzienu rādÄ«ja, teiksim tā, – ne pārāk skaidri.

Vairas Vīķes-Freibergas ārpolitiskie sasniegumi

Daudzi Freibergas cienÄ«tāji un atbalstÄ«tāji reizÄ“m mÄ“dz atzÄ«t, ka iekšpolitiski viņa nebija ļoti izcila. TomÄ“r uzreiz piebilst, ka ārpolitikā viņas devumus bijis nenovÄ“rtÄ“jams. Kā spilgtākie piemÄ“ri tiek piesaukti Latvijas veiksmÄ«gā iestāšanas Eiropas SavienÄ«bā un NATO.

IespÄ“jams, ka viņai bija nozÄ«mÄ«ga loma šajos procesos. Tai pašÄ laikā jāatceras, ka visus 90. gadus neskaitāmi Latvijas politiÄ·i ikdienā ilgi un pamatÄ«gi bija strādājuši, lai sasniegtu šos mÄ“rÄ·us. Tas nekādā gadÄ«jumā nebija tikai un vienÄ«gi Freibergas nopelns. Viņa faktiski iesaistÄ«jās šo procesu beigu posmā, faktiski jau pie «saklātiem galdiem».

Kopā ar Latviju 2004. gadā Eiropas SavienÄ«bai pievienojās desmit jaunas dalÄ«bvalstis. Tas acÄ«m redzami bija ļoti plašs un iepriekš rÅ«pÄ«gi izplānots notikums. Mazliet savādi iedomāties, ka tieši Latvijas prezidente izšÄ·irÄ«gi ietekmÄ“ja šo patiesi globālo notikumu.

LÄ«dzÄ«gi var teikt par pievienošanos NATO. DalÄ«ba šai organizācija bija sens Baltijas valstu mÄ“rÄ·is, un politiÄ·i, ierÄ“dņi daudzus gadus bija cÄ«tÄ«gi strādājuši, lai to sasniegtu. Paradoksālā kārtā izšÄ·irÄ«go impulsu deva notikums, ar kuru Vairai VÄ«Ä·ei-Freibergai pilnÄ«gi noteikti nebija nekāda sakara.

AvÄ«zes «Washington Post» komentÄ“tājs Džims Hoglends, analizÄ“jot 11.septembra terora aktu ietekmi uz politisko notikumu attÄ«stÄ«bu Eiropā, rakstÄ«ja: «Baltijas valstu iekļaušana NATO paplašināšanas otrajā kārtā, kas agrāk bija asu pretrunu objekts, vienā acumirklÄ« kļuvusi par plaši atzÄ«tu iespÄ“jamÄ«bu.» To pašu apliecināja toreizÄ“jais NATO Ä£enerālsekretārs Džordžs Robertsons.

Protams, Freiberga bija cieši klāt visos šajos Latvijai tik nozÄ«mÄ«gajos notikumos, bet apgalvot, ka viņai bija bÅ«tiska un izšÄ·iroša loma ES un NATO paplašināšanā, ir mazliet pārspÄ«lÄ“ti.

TomÄ“r oponenti varÄ“tu apgalvot, ka valsti viņa pārstāvÄ“ja spoži. IespÄ“jams. Šeit derÄ“tu apskatÄ«ties uz rezultātiem. Vai Latvijas intereses, iestājoties ES, patiešÄm bija tik spoži aizstāvÄ“tas? Lauksaimnieki tam Ä«sti nepiekritÄ«s. PašreizÄ“jais Latvijas prezidents vÄ“l nesen BriselÄ“ atklāti atzina, ka mÅ«su zemnieki, salÄ«dzinot ar citām valstÄ«m, ir diskriminÄ“ti (jaunākās ziņas no Briseles liecina, ka situāciju beidzot – gandrÄ«z desmit gadus pÄ“c pievienošanās ES - nolemts labot).

Kas notika citās ekonomikas nozarÄ“s? Pa šo laiku lielu daļu veiksmÄ«gāko Latvijas uzņēmumu pārpirkušas veco ES valstu kompānijas. Tikai RÄ«gā vien pÄ“c pārpirkšanas ir slÄ“gtas vismaz divas rÅ«pnÄ«cas. Darbavietas ir aizceļojušas uz citām valstÄ«m. Mums atstājot bezdarba problÄ“mas. Banku sektoru, faktiski visu finanšu sistÄ“mu pārņēma skandināvu bankas. Piedevām nekaunÄ«gi un agresÄ«vi piedaloties ekonomikas pārkarsÄ“šanas, «kredÄ«tu vājprāta» un nekustamo Ä«pašumu burbuļa neprātā.

BÅ«tÄ«bā lielais Rietumu kapitāls ielauzās Latvijā, faktiski nesastopot nopietnu valsts interešu aizstāvÄ«bu. Uzreiz pÄ“c iestāšanas ES Latvija masveidā sāka zaudÄ“t un joprojām zaudÄ“ pašu svarÄ«gāko resursu – cilvÄ“kus.

Protams, nebÅ«tu godÄ«gi pārmest vienai pašai Freibergai šo rÅ«gto pieredzi. TomÄ“r viņa bija tā laika valsts simbols – mājās un ārzemÄ“s. Viņai bija tas spÄ“ks un autoritāte pieklauvÄ“t un atvÄ“rt lielvaru durvis, lai aizstāvÄ“tu Latvijas valsts un tās iedzÄ«votāju intereses.

Mēs esam stipri, mēs esam vareni

Šajā brÄ«dÄ« gribÄ“tos kā mantru atkārtot VÄ«Ä·es-Freibergas visslavenāko runu. TomÄ“r toreiz un joprojām tai kaut kā pietrÅ«kst. Latvijas pilsoņi patiešÄm varÄ“tu bÅ«t pilni ar viņas pieminÄ“to pašcieņu un pašlepnumu, ja varÄ“tu runu papildināt:

Mēs esam diženi, jo mums ir spēcīgākā ekonomika Baltijas valstīs;

Mēs esam raženi, jo mums ir labākās pensijas Baltijas valstīs;

Mēs esam stipri, jo mums ir zemākais korupcijas līmenis Baltijas valstīs;

Mēs esam stipri, jo mums ir labākā izglītības sistēma Baltijas valstīs;

Mēs esam stipri, jo mums ir labākā veselības aprūpe Baltijas valstīs;

Mēs esam vareni, jo mums ir augstākā dzimstība Baltijas valstīs;

MÄ“s esam vareni, jo ...

PatiesÄ«bā šobrÄ«d nevienam nav žēl, ka bijušajiem prezidentiem ir šÄ«s privilÄ“Ä£ijas. Jo dziesma jau nav par limuzÄ«niem, bet gan par ko citu.

* Raksts pirmoreiz publicēts portālā TVNET pirms vairāk nekā pieciem gadiem - 2012. gada 27. aprīlī