Vladimira VaÅ¡keviÄa atklÄtÄ vÄ“stule Raimondam VÄ“jonim
Vladimirs VaÅ¡keviÄs · 18.09.2017. · Komentāri (74)Augsti godÄtais Prezidenta kungs! VÄ“ršos pie Jums ar šo atklÄto vÄ“stuli, jo neredzu citu veidu, kÄ aizstÄvÄ“t savu godu un atjaunot savu labo reputÄciju.
Protams, JÅ«s nevarat iejaukties tiesÄ«bsargÄjošo institÅ«ciju darbÄ un ietekmÄ“t tiesas lÄ“mumus. To es nemaz nelÅ«dzu. Es JÅ«s lÅ«dzu izrÄdÄ«t uzmanÄ«bu manam liktenim tikai tÄdÄ mÄ“rÄ, cik daudz tas skar Latvijas valsts intereses.
StrÄdÄjot augstos valsts amatos – par Muitas kriminÄlpÄrvaldes vadÄ«tÄju un Valsts ieņēmumu dienesta direktora vietnieku, es mÄ“Ä£inÄju panÄkt, lai Latvijas muitas un Finanšu policijas darbÄ tiktu ieviestas modernas metodes kontrabandas apkarošanai un noziedzÄ«gÄ ceÄ¼Ä iegÅ«to lÄ«dzekļu legalizÄcijai, piemÄ“ram, analÄ«tiskÄs izlÅ«košanas metode (Intelligence Method).
TaÄu tas neatbilda dažu politiÄ·u, kuri vÄ“lÄk izveidoja partiju “VienotÄ«ba”, plÄniem. No kontrabandas iegÅ«tÄ “melnÄ“ nauda viņiem bija avots, no kura papildinÄt partijas kasi, un lÄ«dz ar to varas saglabÄšanas pamats.
Lai atstÄdinÄtu mani no amata, tika safabricÄ“tas vairÄkas kriminÄllietas. Šo netÄ«ro darbu paveica KNAB darbinieki – starp viņiem varu pieminÄ“t toreizÄ“jo KNAB vadÄ«tÄja vietnieci Jutu StrÄ«Ä·i un OperatÄ«vo izstrÄžu nodaļas vadÄ«tÄju Juri Jurašu.
Pašlaik abi viņi ir ienÄkuši “lielajÄ politikÄ” no JaunÄs konservatÄ«vÄs partijas. Zinot viņu noziedzÄ«gÄs darba metodes, es saskatu tajÄ draudus Latvijas valsts interesÄ“m.
IespÄ“jams, vÄ“l viens iemesls, kÄpÄ“c KNAB mani vajÄ, ir tas, ka esmu atklÄjis šÄ«s iestÄdes paveikto lielas naudas summas piesavinÄšanos.
Patlaban esmu AustrijÄ, jo šÄ« valsts ir sniegusi man patvÄ“rumu. Es gribÄ“tu atgriezties LatvijÄ – savÄ DzimtenÄ“. Mani nebiedÄ“ tiesa un tÄs spriedums. Esmu pÄrliecinÄts, ka nepatiesÄ apsÅ«dzÄ«ba pret mani izjuks kÄ kÄršu namiņš.
TaÄu tikt noslepkavotam uz ielas vai cietumÄ, pakļaut nÄves briesmÄm savu tuvinieku dzÄ«vÄ«bas es neesmu gatavs. Neesmu gļēvs, bet kamikadze arÄ« neesmu. Esmu virsnieks.
Es nebÅ«t nepÄrspÄ«lÄ“ju. 2007. gada 21. maijÄ mani mÄ“Ä£inÄja noslepkavot, uzspridzinot manu automašÄ«nu. BrÄ«numainÄ kÄrtÄ es izdzÄ«voju. TomÄ“r gÅ«tÄs traumas ļauj sevi manÄ«t joprojÄm. ŠÄ« gada jÅ«lijÄ AustrijÄ man kÄrtÄ“jo reizi operÄ“ja kÄju.
Par atentÄtu tika notiesÄti divi Lietuvas pilsoņi un pasÅ«tÄ«tÄjs no Latvijas. GodÄ«gi runÄjot, toreiz arÄ« es domÄju, ka tika notiesÄti Ä«stie vainÄ«gie un tiesas spriedums ir taisnÄ«gs.
TomÄ“r vÄ“lÄk, ieguvis jaunu informÄciju un izanalizÄ“jis savstarpÄ“ji saistÄ«tus faktus, es secinÄju, ka slepkavÄ«bas mÄ“Ä£inÄjumu izdarÄ«juši citi cilvÄ“ki. IzmeklÄ“šana apzinÄti tika virzÄ«ta nepareizÄ ceļÄ. AtentÄta pasÅ«tÄ«tÄji joprojÄm saglabÄ ietekmi un varu LatvijÄ.
Nosaukšu dažus uzvÄrdus: odiozie cÄ«nÄ«tÄji par taisnÄ«gumu J.Jurašs, A.SparÄns, eksaltÄ“tÄ J.StrÄ«Ä·e, bijušÄ prezidenta un Saeimas apsardzes darbinieks E.Gulbis.
Es ticu, ka agri vai vÄ“lu pie varas LatvijÄ nÄks veselÄ«gi spÄ“ki, kas iztÄ«rÄ«s no politikas un specdienestiem tos, ka mÄ“dz saukt melnu par baltu, tos, kas, piesegdamies ar cīņu pret korupciju, nesmÄdÄ“jot nekÄdas metodes, cÄ«nÄs par naudu un amatiem.