VK ziņojums par AS "Sadales tīkls" tarifiem apliecina Ašeradena mazspēju
Latvijas ReÄ£ionu apvienÄ«ba · 20.09.2018. · Komentāri (0)Latvijas ReÄ£ionu apvienÄ«ba (LRA) vairÄkkÄrt uzsvÄ“rusi, ka AS "Sadales tÄ«kls" (ST) sadales tarifi ir neadekvÄti augsti, turklÄt tie nav pamatoti. To, par ko LRA runÄ jau kopš pagÄjušÄ gada, ir apstiprinÄjusi arÄ« Valsts kontrole (VK) savÄ ziņojumÄ. RevÄ«zijÄ konstatÄ“ts, ka, lai gan ST elektroenerÄ£ijas sadales sistÄ“mas pakalpojumu tarifi aprÄ“Ä·inÄti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulÄ“šanas komisijas noteiktajai metodikai, nevar apgalvot, ka tarifos ir pilnÄ«bÄ nodrošinÄtas likumÄ noteiktÄs pakalpojuma lietotÄju intereses.
VÄ“l šÄ gada martÄ tikšanÄ laikÄ ar Ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu, pÄ“c kuras sekoja demisijas pieprasÄ«jums ministram, uzdeva jautÄjumu attiecÄ«bÄ uz ST tarifiem un revÄ«zijas rezultÄtiem. Diemžēl Ašeradens nevarÄ“ja sniegt konkrÄ“tu atbildi par to, cik bÅ«tu iespÄ“jams ieekonomÄ“t sadales tarifÄ, padarot efektÄ«vÄku uzņēmuma darbu. Ir vien noteikts, ka tarifs paliek "nemainÄ«gs un nekustinÄms" lÄ«dz 2022. gadam. Tas realitÄtÄ“ nozÄ«mÄ“jot, ka, pat ja ST strÄdÄs efektÄ«vÄk un lÄ«dz 2022. gadam samazinÄs izmaksas, uz tarifiem tas iespaidu neatstÄs.
VK ziņojums, kÄ arÄ« Ekonomikas ministrijas nespÄ“ja risinÄt tik samilzušus un jau ieilgušus jautÄjumus kÄ OIK un sadales tarifi, atliek vien secinÄt, ka Arvils Ašeradens nespÄ“j vadÄ«t viņam uzticÄ“to ministriju, risinÄt problÄ“mas, kas ietekmÄ“ visu Latvijas tautsaimniecÄ«bu, kÄ arÄ« nespÄ“j vai nevÄ“las domÄt par Latvijas iedzÄ«votÄju interesÄ“m.
Latvija vairs nevar atļauties bÅ«t zemo algu darbaspÄ“ka valsts, jo tas novedÄ«s pie vÄ“l lielÄkas cilvÄ“ku emigrÄcijas. Lai nepieļautu šÄdu situÄciju un lai cilvÄ“ki LatvijÄ varÄ“tu pelnÄ«t cienÄ«gas algas, jÄdomÄ par uzņēmÄ“jiem, kuri rada darbavietas. Viņu konkurÄ“tspÄ“jai kritisks faktors, Ä«paši ražošanÄ, ir elektroenerÄ£ijas cenas. OIK ir tikai viena no mÅ«su problÄ“mÄm. Otra – elektroenerÄ£ijas sadales augstie tarifi.
PiemÄ“ram, divi uzņēmumi, kas darbojas vienÄ sfÄ“rÄ un Baltijas tirgÅ« ir konkurenti, - pašmÄju uzņēmuma AS "Latvijas Finieris" rÅ«pnÄ«ca Furniers un Igaunijas rÅ«pnÄ«ca Kohila Vineer. Diemžēl šÄ« konkurence ir nevienlÄ«dzÄ«ga tieši elektroenerÄ£ijas cenu dēļ. Furniers maksÄ 40 eiro par MWh, bet Kohila Vineer 28 eiro par MWh. ŠÄdas cenas igauņiem dod iespÄ“ju piedÄvÄt savus ražojumus par daudz izdevÄ«gÄkÄm cenÄm, nekÄ to var atļauties Furniers. TurklÄt šo tarifu sadÄrdzinÄjumu veido nevis maksa par izlietoto elektroenerÄ£iju, bet gan sadales tarifs un OIK daļa rÄ“Ä·inÄ.
LatvijÄ kÄ problÄ“ma tiek izcelta OIK, kas viennozÄ«mÄ«gi ir taisnÄ«ba, jo šÄ«s komponentes pielietošana paaugstina elektroenerÄ£ijas cenas, bremzÄ“ mÅ«su tautsaimniecÄ«bu un konkurÄ“tspÄ“ju. TaÄu tikpat liela problÄ“ma ir sadales tarifs. LRA jau ilgstoši pieprasÄ«jusi rÄ«cÄ«bu saistÄ«bÄ ar sadales tarifa, kas ir viens no dÄrgÄkajiem EiropÄ, pÄrskatÄ«šanu. Jau iepriekš vairÄkkÄrt gaismÄ celti pierÄdÄ«jumi, ka ST tiek izsaimniekota nauda, par ko maksÄ visi elektroenerÄ£ijas patÄ“rÄ“tÄji. Tagad to apliecina arÄ« VK ziņojums.
TÄpat esam vÄ“rsuši uzmanÄ«bu uz lÄ«dzekļu nepamatotu izsaimniekošanu, kas gala rezultÄtÄ tikai palielina sadales tarifus. PiemÄ“ram, vairÄkkÄrt uzpÅ«stie iepirkumi elektrolÄ«niju tÄ«rÄ«šanai mežos. TÄpat nav skaidrs, kÄpÄ“c ST uzbÅ«vÄ“juši paši savu elektrÄ«bas stabu rÅ«pnÄ«cu, tÄdÄ veidÄ kropļojot konkurenci tirgÅ« un radot neizsekojamas izmaksas.