Menu
Pilnā versija

Viss, kas nav no Dieva, ir no velna

Leonards Inkins · 24.12.2021. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis nav tiem, kuri apgalvo, ka nedz Dieva, nedz velna nav. Šis ir tiem, kuri zina, ka tad, ja cilvÄ“ks skatās tikai ar acÄ«m un klausās tikai ar ausÄ«m, viņš arÄ« redz tikai to, ko viņam rāda, un dzird tikai to, ko tam atskaņo...

Velns ir pamanÄ«jies iemitināties visos cilvÄ“kos. AtšÄ·irÄ«ba ir tikai šÄ«s inficÄ“šanās daudzumā un ilgumā, un apstāklÄ«, vai slimÄ«ba kļuvusi hroniska. Šis ir galvenais iemesls, kāpÄ“c cilvÄ“ki nespÄ“j dzÄ«vot kopā, strādāt un pat izklaidÄ“ties... Visvairāk traucÄ“ tas, ka cilvÄ“ki viens otru kaitina un tracina. Kas tikai mÅ«s citos cilvÄ“kos nekaitina?! Gan tas, kā un ko viņš domā, gan tas, kā viņš runā, gan tas, kā viņš izskatās, kā iet, kā sēž, kā Ä“d. IespÄ“jams, ka Tevi kaitina tas, ka šÄdi atļaujos rakstÄ«t un domāt. Šis ir arÄ« visu karu patiesais iemesls.

Nebeidzami konflikti starp bÄ“rniem un vecākiem, starp laulātajiem, starp nelikumÄ«gi kopā dzÄ«vojošajiem, ko maldÄ«gi dÄ“vÄ“jam par civillaulÄ«bu. Civils akts ir tas, kas apstiprina laulÄ«bas esamÄ«bu, un juridiski civillaulÄ«ba ir tā pati laulÄ«ba, kas apstiprināta dzimtsarakstu nodaļā, vai to par laulÄ«bu ir pasludinājis cilts virsaitis vai pat kaimiņš, vai garāmgājÄ“js. Publiski pasludinājis un darÄ«jis visiem zināmu. Ja civilakta nav, tad tā ir nelikumÄ«ga kopdzÄ«ve vai kas cits, tikai ne laulÄ«ba. Nebeidzami konflikti ir starp vecajiem un jaunajiem, starp ticÄ«gajiem un neticÄ«gajiem, starp potÄ“tiem un nepotÄ“tiem.

Citam pret citu ir iebildumi, un cits citu nevar ciest un paciest. Tikai pateicoties saprātam, gribasspÄ“kam, audzināšanai un bailÄ“m no likuma, sabiedrÄ«bas attieksmes un nosodÄ«juma vai pat soda, spÄ“jam savu nepatiku pret citiem atklāti nepaust. Tas neļauj mums rÄ«koties tā, kā patiesÄ«bā vÄ“lamies. Tas neļauj attiekties pret citiem tā, kā patiesÄ«bā gribam darÄ«t.

Bezvaras laiks

Brīžos, kad valstÄ« nedarbojas likumi, kad ir tas, ko dÄ“vÄ“ par bezvaras posmu, tad slepkavÄ«bu, zādzÄ«bu un vardarbÄ«bas gadÄ«jumu skaits krasi palielinās. Tas ir tāpÄ“c, ka likumsargi nedarbojas, tiesas nedarbojas un cilvÄ“ka lÄ«dz šim slÄ“ptās vÄ“lmes nekas neierobežo.

To lieliski ilustrÄ“ notikumi četrdesmitajos, kad padomju varas vairs nebija, bet vācu vara vÄ“l nebija ieradusies. Pa šÄ«m dažām dienām notika daudz kas, par ko vÄ“l šodien strÄ«damies, tiesājamies un laužam šÄ·Ä“pus.

CilvÄ“ki šajās dienās nebija mainÄ«jušies, – mainÄ«jās tas, no kā viņi baidÄ«jās, jo nebija nepieciešams izlikties par tiem, kādi tie patiesÄ«bā nav. Šajās dienās liekulÄ«bas melÄ«gā maska nebija dzÄ«ves nepieciešamÄ«ba, un notika tas, kam loÄ£iski bija jānotiek.

Pasaki, tavuprāt, labiem cilvÄ“kiem: «Ej un dari, ko vÄ“lies! Tev par to nekas nebÅ«s.» Un viņi ies un darÄ«s, un tu bÅ«si nelaimÄ«gs par to, ka tiem atļāvi un tos mudināji.

TiklÄ«dz par to, ka nogalini, tev nekas nebÅ«s, tā daudzi šo iespÄ“ju izmantos, kā arÄ« citas daudz nekaitÄ«gākas darbÄ«bas un noziegumus.

Kā domā, kur radās tie slepkavu tÅ«kstoši, kuri Dieva vārdā, komunistiskās partijas vārdā, miera un taisnÄ«bas vārdā slepkavoja nevainÄ«gus cilvÄ“kus? Viņi tādi bija arÄ« agrāk, tikai baidÄ«jās tā darÄ«t. Bet, kad to viņiem atļāva un pat veicināja, tad ar lielu prieku ļāva vaļu emocijām un slepenÄ«bā turÄ“tām vÄ“lmÄ“m.

Pastāv mÄ«ts, ka cietums vai slikta kompānija sabojā un degradÄ“. PatiesÄ«ba, manuprāt, ir citāda. CilvÄ“ks vienkārši meklÄ“ sev lÄ«dzÄ«gos un attaisnojumu savai nelietÄ«bai. Viņš jau psiholoÄ£iski un morāli tāds bija pirms nokļūšanas ieslodzÄ«jumā, – vienkārši vidÄ“, kurā viņš lÄ«dz šim dzÄ«voja, tā rÄ«koties nebija pieņemts, bet cietumā tā ir norma.

Ir sen zināms, ka bÄ“rns ir jāaudzina, lÄ«dz tas var gulÄ“t gultā šÄ·Ä“rsām. Kad ir tik garš, ka gulÄ“t šÄ·Ä“rsām vairs nevar, audzināšanas laiks ir beidzies. Vairs neko mainÄ«t nevar, ja audzināšanas nav bijis lÄ«dz tam, tad var piespiest, bet pārveidot vairs ne.

Izaugsme

Šo tÅ«kstošiem gadu pierāda un apliecina neskaitāmi reāli pierādÄ«jumi. CilvÄ“ks ir labs tikai tad, ja sliktam bÅ«t ir sodāma darbÄ«ba. Šo zinot, atbilstoši tam tika rakstÄ«ta Vecā derÄ«ba. Nekāda pārliecināšana, nekāda skaidrošana, nekādi aicinājumi, tikai draudi par nežēlÄ«gu sodu spÄ“ja cilvÄ“ka ļaunās tieksmes ierobežot.

Jaunā derÄ«ba ir domāta citam cilvÄ“kam, un tai ir cits saturs, kas turpina Veco derÄ«bu, bet jau ar citu morāli un citu attieksmi. CilvÄ“ks bija mainÄ«jies, bija iemācÄ«jies slÄ“pt savus ļaunos nolÅ«kus, un tāpÄ“c šim jaunajam cilvÄ“kam bija nepieciešami citi vārdi, teikumu uzbÅ«ve un morāle.

Pirmsākumos bija tikai viens bauslis – no kāda koka kādu augli neÄ“st. Tad cilvÄ“ks izauga lÄ«dz desmit baušÄ¼iem, un Jaunajā derÄ«bā to jau ir simtiem. Tas liecina kaut par lÄ“nu, bet tomÄ“r cilvÄ“ka izaugsmi un pietuvināšanos RadÄ«tājam. Ceļš vÄ“l tāls ejams, bet virzÄ«ba ir redzama.

Tas, ko dÄ“vÄ“jam par kritušo eņģeli vai velnu, nevÄ“las šÄdu izaugsmi, un viņam izdodas gana veiksmÄ«gi to bremzÄ“t un novirzÄ«t citā virzienā.

BaznÄ«cas no vietas, kas ir maksimāli pielāgota sarunai ar Dievu, pārtop par sociālajiem dienestiem, par vietu, kur veic kādus rituālus, neapzinoties to jÄ“gu. GarÄ«dzniecÄ«ba nevis palÄ«dz cilvÄ“kiem nokļūt debesÄ«s, bet cenšas labiekārtot dzÄ«vošanu šeit.

Homo sapiens

Cilvēkam piemīt arī dzīvnieciski instinkti, bet to ietekme uz cilvēka rīcību ir vājāka nekā dzīvnieku pasaulē. Jo Dievs ir cilvēku radījis kā saprātīgu būtni (Homo sapiens). Vājināto instinktu trūkumu kompensē saprāts, kas nepiemīt dzīvniekiem.

Un tomÄ“r – dzÄ«vnieks savus sugas brāļus nenogalina, bet cilvÄ“ks ar sātana inficÄ“tu saprātu, kas izpaužas nepatikā pret citiem, iedomÄ«bā, dusmās, alkatÄ«bā, lepnÄ«bā un citādi, gadās, ka pat ar prieku nogalina sev lÄ«dzÄ«gos, kaut ir teikts – mÄ«li savus tuvākos.

Nav pamanÄ«ts un novÄ“rots, ka vārnas iznÄ«cinātu vārnas, vilki vilkus un odzes citas odzes. Citu sugu pārstāvjus – jā, bet savÄ“jos – ne. CilvÄ“ks, klausot velnam, iznÄ«cina cilvÄ“kus un dzÄ«vniekus, lai bÅ«tu, ko Ä“st, un arÄ« tad, ja tie traucÄ“ vai apdraud. CilvÄ“ks pat ir izdomājis un ieviesis «Sarkano grāmatu», lai aizsargātu dzÄ«vās radÄ«bas un pat augus, bet cilvÄ“kus, tautas, nācijas, valstis ar lielu degsmi iznÄ«cina.

Velnam pat ir izdevies vairumam cilvÄ“ku iedvest, ka viņa nav un ka kādas rases, Ä«paši baltās, pašnāvÄ«ba ir saprātÄ«ga, pareiza, noderÄ«ga un veicināma rÄ«cÄ«ba. Velns ir arÄ« ieviesis šo it kā nevainÄ«go vārdiņu «pašnāvÄ«ba», kaut patiesÄ«bā tā ir pašslepkavÄ«ba. Un, ja uz notiekošo skatās kā uz slepkavÄ«bu, tas iegÅ«st citus vaibstus un pelna citu attieksmi nekā kaut kāda tur pašnāvÄ«ba.

Dieva sods

Tikko tu saskati kādu pretdabisku rīcību, tā zini, no kurienes tai aug kājas. Pretdabiskais notiek tikai sātana ietekmes rezultātā. Cilvēkam ir iespēja rīkoties pretdabiski vai dabiski.

Dabiski – tas ir tā, kā iesaka Dievs, bet pretdabiski – tas ir klausÄ«t velna aicinājumam. Dievs nepieļauj, ka velns var izrÄ«kot cilvÄ“ku, bet ļauj cilvÄ“kam izvÄ“lÄ“ties. Viņš nevienu nesoda, bet ļauj rÄ«koties pÄ“c saviem ieskatiem un saņemt paša radÄ«tās sekas.

ŠÄdas cilvÄ“ka izvÄ“les rezultātā stiprākais dara pāri vājākajam. Stipra valsts apspiež un pakļauj vājākas valstiņas, bagātie laupa nabagus, sievietes slepkavo savus bÄ“rnus un sauc to nevis par slepkavÄ«bu, bet par tiesÄ«bām rÄ«koties ar savu Ä·ermeni. Un ne tikai tā dara, bet kareivÄ«gi pieprasa – ļaujiet man nogalināt, man ir tādas tiesÄ«bas, jo tas atbilst manām vÄ“lmÄ“m. VainÄ«gas nav sievietes, un vainÄ«gi nav arÄ« vÄ«rieši kā konkrÄ“ta dzimuma pārstāvji, – vainÄ«ga ir infekcija, kas viņiem liek tā rÄ«koties un domāt. Un pret to nedz tablešu, nedz vakcÄ«nu nav.

PalÅ«kojies, kā notiek dzÄ«vnieku pasaulÄ“, kā mazuļa māte iet nāvÄ“, bet cenšas glābt savu bÄ“rnu, taču cilvÄ“ks, sātana ietekmÄ“ts, mÄ“dz rÄ«koties citādi.

Gribi zināt, kā izskatās sātans? Tas, kura eksistenci tu apšaubi vai noliedz... Dusmu brÄ«dÄ« ielÅ«kojies spogulÄ«, un tu to tur ieraudzÄ«si. PalÅ«kojies uz citu dusmu pārņemtu seju vaibstiem un tu ieraudzÄ«si sātana seju.

«Padomi»

PalÅ«kojies uz cilvÄ“ku, kurš priecājas par labi padarÄ«tu darbu, par bÄ“rna piedzimšanu, ielÅ«kojies mÄ«las pārņemta cilvÄ“ka acÄ«s, un tu redzÄ“si Dieva vaibstus. Velns cÄ«nās ar Dievu, un viņu kaujas lauks ir cilvÄ“ka sirds.

Kad dusmu un naida pārņemts cilvÄ“ks nomierinās, viņš dusmās teikto un izdarÄ«to ļoti pārdzÄ«vo, tādÄ“jādi priecÄ“jot sātanu un radot papildus iespÄ“ju tam pazudināt cilvÄ“ku. Eu, viņš saka, tev ir stress, tev ir pārdzÄ«vojums – ierauj, ieduries, relaksÄ“jies un viss sakārtosies. Tas palÄ«dzÄ“s aizmirsties.

ŠÄdos brīžos cilvÄ“ks nespÄ“j saprast, ka tas viņa atkarÄ«bu no velna tikai pastiprina, tikai vÄ“l vairāk degradÄ“ un pazudina. Tavas mocÄ«bas var vienkārši izbeigt, nekādas mūžīgās dzÄ«ves nav, Dieva nav, dvÄ“seles nav, tāpÄ“c neniekojies, apÄ“d sauju ripiņu, tu aizmigsi, un viss nesāpÄ«gi beigsies. PasÅ«ti savus nelabvēļus tālāk, atrisini šo. Izbeidz savas ciešanas, viņi nav tā vÄ“rti, lai tu par viņiem rÅ«pÄ“tos, lai tu ar viņiem runātu un dzÄ«votu kopā.

Prātojumi

KamÄ“r cilvÄ“ks ir daudzmaz lÄ«dzsvarots un kamÄ“r neveiksmes, nelaimes vai veselÄ«bas stāvokļa pārmaiņas, kā arÄ« finansiālie apstākļi to nav skāruši, viņš šo lasa un domā, ka gan jau tā nav. Gan jau nav tik slikti, bet, tikko tas tevi skar pa Ä«stam, tā viss mainās un mani pesimistiskie prātojumi piepildās.

Ieklausies tajos, kamēr spēj, jo, kad tas tevi skars, būs par vēlu, un neko vairs nespēsi mainīt.

Neklausi blēņām par to, ka par pareizu un labu dzÄ«vošanu tev Dievs pateiksies un par to tu tiksi paradÄ«zÄ“, bet, ja dzÄ«vosi un rÄ«kosies slikti, tad nokļūsi ellÄ“. Dievam nevar pielabināties, un Dievu nevar sadusmot. Ir teikts, ja Dievs to pieļauj, tad kas es tāds, ka nosodÄ«šu?!

Nav neviena, kas zina, kur tava dvēsele būs pēc ķermeņa nāves. Tas, ko mēs zinām, ir, ka tāds ar tādu savienojas. Ūdens ar eļļu ne, kaut ir, protams, veids, kā var savienot, un to sauc par emulsiju, bet tas ir demagoģisks stāsts par ko citu.

Ja pÄ“c nāves dzÄ«ve ir, ja tev ir dvÄ“sele, tad tā pÄ“c Ä·ermeņa nāves atradÄ«sies tur, kur bÅ«s pulcÄ“jušies tādi paši vai stipri lÄ«dzÄ«gie. Ja dzÄ«ves laikā bÅ«si daudz un mÄ“rÄ·tiecÄ«gi zadzis, tad bÅ«si zagļu sabiedrÄ«bā. Ja dzÄ«ves laikā bÅ«si darÄ«jis pāri citiem, tad bÅ«si starp varmākām, un nav zināms, vai bÅ«si tur stiprākais un varenākais.

Šeit ir vairāk: https://www.youtube.com/watch?v=2E5HizLK26M

Novērtē šo rakstu:

0
0