Vispirms slimnÄ«cas valdÄ“ ieceļ nepraÅ¡as ar milzu algÄm, un viņi tad meklÄ“ reÄlÄ darba darÄ«tÄjus ar mazÄku atalgojumu
Pietiek lasÄ«tÄjs · 02.04.2018. · Komentāri (1)VairÄkas slimnÄ«cas veselÄ«bas ministres Andas ÄŒakšas vadÄ«bÄ ir ilgstoši strÄdÄjušas bez leÄ£itÄ«ma vadÄ«tÄja, un joprojÄm to valdes strÄdÄ nepilnÄ sastÄvÄ. PÄ“c kÄrtÄ“jÄ konkursa RÄ«gas Austrumu klÄ«niskÄs universitÄtes slimnÄ«cas (RAKUS) valdes priekšsÄ“dÄ“tÄja amata VeselÄ«bas ministrija (VM) lÄ“ma, ka jaunais valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs bÅ«s Imants PaeglÄ«tis: daudzus pÄrsteidza gan nozare, jo kandidÄts nÄk no Ceļu satiksmes drošÄ«bas direkcijas ( CSDD), gan kandidÄta pieprasÄ«tais atalgojums - 8000 eiro mÄ“nesÄ« kÄ valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjam.
JÄteic, kandidÄts intervijÄs neslÄ“pa, ka ir uzrunÄts piedalÄ«ties konkursa un ka pats nav kautrÄ“jies šÄdu atalgojumu pieprasÄ«t kÄ atbilstošu darbinieku skaitam un slimnÄ«cas apgrozÄ«jumam, kaut arÄ« tieši veselÄ«bas aprÅ«pes vadÄ«bÄ viņam nav nekÄdas pieredzes un atbilstošas izglÄ«tÄ«bas. TikmÄ“r veselÄ«bas ministre A.ÄŒakša stÄstÄ«ja par Ä«pašÄm kandidÄta prasmÄ“m, spÄ“jÄm un redzÄ“jumu un par to, ka RAKUS ir lielu pÄrmaiņu priekšÄ.
Tieši tÄpat tika stÄstÄ«ts, ka jaunais valdes loceklis finanšu jautÄjumos bÅ«s stratÄ“Ä£iski domÄjošs, liela uzņēmuma vadÄ«tÄjs, ar lielu izpratni finanšu vadÄ«bÄ un krÄ«zes pÄrvarÄ“šanÄ. Tas gan beigÄs izrÄdÄ«jÄs rehabilitÄcijas centra "Vaivari" valdes loceklis A.BÄ“rziņš, kas savÄ amatÄ iekļuva bez konkursa, ar iepriekšÄ“ju pieredzi brokera darbÄ, un savu termiņu nostrÄdÄja sava klasesbiedra, tÄ laika VM valsts sekretÄra R.Muciņa kÄ uzņēmuma kapitÄldaļu turÄ“tÄja uzraudzÄ«bÄ.
Ir pagÄjuši vairÄk nekÄ trÄ«s mÄ“neši, taÄu ne sabiedrÄ«ba, ne slimnÄ«cas darbinieki solÄ«tÄs pÄrmaiņas nav sajutuši. RAKUS sÄka darboties plašÄ poliklÄ«nika, taÄu tas nav I.PaeglÄ«ša nopelns, jo darbi tika uzsÄkti jau pÄris gadus iepriekš. Ir palielinÄtas mediÄ·u algas, kaut I.PaeglÄ«tis publiski nekautrÄ“jÄs teikt, ka pat Ä«sti nesaprot, kÄ veselÄ«bas aprÅ«pÄ“ algas tiek aprÄ“Ä·inÄtas.
Toties RAKUS mÄjas lapÄ var atrast darba sludinÄjumus, ar kuriem tika meklÄ“ts finanšu direktors un ÄrstniecÄ«bas direktors. Klusi par informÄcijas tehnoloÄ£iju un medicÄ«nas iekÄrtu direktori bez konkursa ir iecelta ministres A.ÄŒakšas padomniece Ilze Ä€boliņa, bet uz citÄm vakancÄ“m tiek rÄ«kots konkurss, vismaz formÄls.
Lai arÄ« no VM puses pret RAKUS valdes locekļiem un priekšsÄ“dÄ“tÄju prasÄ«bas konkursa sludinÄjumÄ ir ļoti vispÄrÄ«gas un nekonkrÄ“tas, pamatÄ zinÄšanas un izpratne par administratÄ«vo, personÄla un pÄrmaiņu vadÄ«bas procesu, finanšu vadÄ«bas jautÄjumiem, kÄ arÄ« vismaz trÄ«s (tikai) gadu pieredze vairÄku struktÅ«rvienÄ«bu vai funkciju vadÄ«bÄ lielÄ uz pakalpojumu sniegšanu orientÄ“tÄ uzņēmumÄ. Faktiski, nedaudz palasot studentu lekcijas, šÄ«s prasÄ«bas var izpildÄ«t ikviens ar augstÄko izglÄ«tÄ«bu un nelielu vadÄ«bas pieredzi jebkur.
TajÄ pat laikÄ gan RAKUS finanšu direktoram, gan ÄrstniecÄ«bas direktoram prasÄ«bas ir ļoti konkrÄ“tas un saistÄ«tas ar veselÄ«bas aprÅ«pi - kandidÄtiem tiek prasÄ«ta ne tikai augstÄkÄ izglÄ«tÄ«ba finanšu vadÄ«bÄ, kas papildinÄta ar amatam nepieciešamajÄm speciÄlÄm zinÄšanÄm un darba pieredze finanšu vadÄ«tÄja amatÄ ne mazÄk kÄ pieci gadi, bet arÄ« spÄ“ja analizÄ“t situÄciju veselÄ«bas nozarÄ“, identificÄ“t problÄ“mas un izstrÄdÄt to risinÄjumus.
Jaunajam finanšu direktoram bÅ«s jÄizstrÄdÄ slimnÄ«cas finanšu stratÄ“Ä£ija, jÄnodrošina ÄrstniecÄ«bas iestÄdes darbÄ«bas efektivitÄte, kÄ arÄ« jÄveic citi ļoti svarÄ«gi uzdevumi, lai slimnÄ«cai nebÅ«tu miljoniem eiro zaudÄ“jumi. Alga iepriekšÄ“jam finanšu direktoram bija 2800 eiro. Valdes loceklim A.BÄ“rziņam, kurš it kÄ atbild par šo jomu, alga ir tuvu 4595 eiro.
Ar ko ir beidzies šis konkurss nav zinÄms, jo RAKUS mÄjas lapÄ nav atrodams jaunÄ finanšu direktora amats.
VÄ“l ambiciozÄkas prasÄ«bas ir ÄrstniecÄ«bas direktoram – šajÄ amatÄ bÅ«s virkne dažÄdu pienÄkumu, tostarp pamatota un vienota ÄrstniecÄ«bas procesa koncepcijas realizÄcija veselÄ«bas pakalpojumu sniegšanÄ, darbÄ«bas atbilstÄ«bas kontrole, medicÄ«nisko kļūdu prevencija un analÄ«ze, Ärstu personÄlsastÄva nokomplektÄ“šana un motivÄ“šana strÄdÄt slimnÄ«cÄ, kÄ arÄ« vienotas stratÄ“Ä£ijas un taktikas izstrÄde sadarbÄ«bÄ ar slimnÄ«cas ÄrstniecÄ«bas personÄlu, valdi un citÄm ÄrÄ“jÄm struktÅ«rÄm par medicÄ«niskÄs palÄ«dzÄ«bas sniegšanas principiem visos RAKUS stacionÄros.
TÄpat šim direktoram bÅ«s pienÄkums izstrÄdÄt un ieviest ÄrstniecÄ«bas un medicÄ«nas tehnoloÄ£iju stratÄ“Ä£isko attÄ«stÄ«bas plÄnu, veicinÄt sadarbÄ«bu ar attiecÄ«ga lÄ«meņa vietÄ“jÄm un Ärzemju universitÄšu klÄ«nikÄm, NacionÄlo veselÄ«bas dienestu, SlimÄ«bu profilakses un kontroles centru, VeselÄ«bas ministriju un iestÄdÄ“m. Vienlaikus direktora pienÄkumos ietilpst izmaksu efektivitÄtes pÄrvaldÄ«ba, sadarbÄ«bÄ ar slimnÄ«cas Ekonomikas daļu un Statistikas daļu par medicÄ«niskÄ procesa realizÄciju slimnÄ«cÄ, tostarp gultas dienu un skaita kontrole, aprÅ«pes profila slimnieku uzturÄ“šanÄs ilguma kontrole un samazinÄšana, kÄ arÄ« Ä“tikas un konfliktsituÄciju risinÄšana ar pacientiem un to piederÄ«gajiem.
Ä€rstniecÄ«bas direktoram noteiktas arÄ« augstas prasÄ«bas, tostarp Ärsta grÄds, vismaz desmit gadu darba pieredze praktiskajÄ darbÄ un ne mazÄk kÄ piecu gadu darba pieredze vadošÄ amatÄ. VÄ“lams arÄ« maÄ£istra grÄds vadÄ«bas zinÄ«bÄs vai veselÄ«bas aprÅ«pÄ“.
No ÄrstniecÄ«bas direktora amata kandidÄtiem tiek sagaidÄ«tas zinÄšanas un izpratne par veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mu, tÄs organizÄcijas un vadÄ«bas principiem, pÄrliecinošas medicÄ«nas zinÄšanas, organizatoriskÄs un vadÄ«bas kompetences, tostarp labas personÄla vadÄ«bas un attÄ«stÄ«bas prasmes. TÄpat tiek sagaidÄ«ta stratÄ“Ä£iska, konceptuÄla un radoša domÄšana, labas sadarbÄ«bas, saskarsmes un komunikÄcijas prasmes, izpratne par finanšu pÄrvaldÄ«bu, pÄrliecinÄšanas un pÄrrunu vadÄ«bas spÄ“jas, spÄ“ja pieņemt lÄ“mumus, Ä«stenot tos un uzņemties atbildÄ«bu par ÄrkÄrtas situÄcijÄm medicÄ«nÄ.
PÄ“c sludinÄjumiem var saprast, ka slimnÄ«cas vadÄ«ba meklÄ“ vadošos darbiniekus ar praktiskÄm spÄ“jÄm un zinÄšanÄm par veselÄ«bas aprÅ«pi, kuras ir ievÄ“rojami augstÄkas nekÄ pašiem valdes locekļiem. Vai I.PaeglÄ«tis pamatojumu savai algai 8000 eiro saskata atbilstoša personÄla atlasÄ“ - un tad valde varÄ“s mierÄ«gi sanÄkt reizi mÄ“nesÄ« tikai uz valdes sÄ“dÄ“m un pieņemt profesionÄlus un izsvÄ“rtus lÄ“mumus, ko par ievÄ“rojami zemÄku atalgojumu bÅ«s sagatavojuši darbÄ pieņemtie direktori un padotie, un regulÄri doties atvaļinÄjumÄ, kÄ to jaunais vadÄ«tÄjs jau ir paspÄ“jis šajÄ Ä«sajÄ laikÄ jaunajÄ amatÄ.
JÄatzÄ«mÄ“, ka Komerclikums nosaka vienlÄ«dzÄ«gu atbildÄ«bu par pieņemtajiem lÄ“mumiem un valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs tikai sasauc un vada valdes sÄ“des, tÄdēļ arÄ« algu atšÄ·irÄ«ba ir paredzÄ“tas tikai 15% robežÄs atšÄ·irÄ«bÄ no RAKUS valdes atalgojuma. Amatu RAKUS valdÄ“ saglabÄjis arÄ« K.PlÅ«me, kuru iecÄ“la G.BelÄ“viÄs ar galveno nodomu – uzturÄ“t "labas attiecÄ«bas" ar Finanšu ministriju, konkrÄ“ti valsts sekretÄra vietnieci J.PlÅ«mi, kur gan lielÄkÄs Valsts kontroles neatbilstÄ«bas bija iezÄ«mÄ“tas tieši K. PlÅ«mes atbildÄ«bas jomÄ.
Ar vÄrdu sakot, VeselÄ«bas ministrijas politika valstiski stratÄ“Ä£iski svarÄ«gu uzņēmumu pÄrvaldÄ«bÄ ir samÄ“rÄ dÄ«vaina un pilnÄ«gi pretÄ“ja iepriekš deklarÄ“tiem principiem.