Iesaki rakstu:

Izlasot pirms dažām dienām publicÄ“tu rakstu „Latvijas Valsts radio un televÄ«zijas centru vadÄ«s Edmunds Beļskis”, sapratu, ka epopeja ar LVRTC valdes ievÄ“lÄ“šanu ir noslÄ“gusies. Lasot šo rakstu atcerÄ“jos citu nesen izlasÄ«tu rakstu Pietiek par Satiksmes ministriju un Tāli Linkaitu. Toreiz tas man likās tikai kā viedokļa raksts, taču, kā redzam, tad dažas lietas jau ir piepildÄ«jušÄs. Tad nu saņēmos, lai arÄ« savas pārdomas izteiktu par notiekošo saistÄ«bā ar VAS Latvijas valsts radio un televÄ«zijas centrs (LVRTC)

Kad lasÄ«ju rakstu Pietiek, man nelikās ticams, ka tā varÄ“tu notikt, un tas, ka kāds nopietni pārdomā šÄdu variantu, radÄ«ja neviltotu izbrÄ«nu. Lai labāk saprastu šÄda izbrÄ«na iemeslus, ir jāpaskaidro, kāds bija šÄ« cilvÄ“ka ieņemamais amats LVRTC pirms nonākšanas uzņēmuma pagaidu valdÄ“.

Saskaņā ar LVRTC mājas lapā pieejamo informāciju Ä¢irts Ozols (attÄ“lā) no 2016.gada ieņēma LVRTC komercdepartamenta vadÄ«tāja amatu (https://www.lvrtc.lv/valde.html). PÄ“c publiski pieejamās informācijas, kas atrodama LVRTC mājas lapā par uzņēmuma struktÅ«ru, (https://www.lvrtc.lv/strukt363ra.html) šis ir departaments, kuram bÅ«tu jānodrošina LVRTC sniedzamo pakalpojumu izstrāde, prasÄ«bu aprakstÄ«šana un atbilstošo pakalpojumu cenu sagatavošanu, lai šos pakalpojumus tālāk piedāvātu potenciālajiem LVRTC klientiem, kam pamatā bÅ«tu jābÅ«t valsts sektora iestādÄ“m.

No vairākiem valsts iestāžu pārstāvjiem neformālās sarunās izdevies uzzināt, ka pieejamie cenu aprÄ“Ä·ini netiek laicÄ«gi iesniegti, ja tiek iesniegti, tad daudzos gadÄ«jumos tie ir nesamÄ“rÄ«gi dārgi un tādÄ“jādi neatbilst valsts pārvaldes uzdevumiem samazināt cenas un uzlabot efektivitāti. Pakalpojumu apraksti, kvalitātes lÄ«meņa prasÄ«bas un citi tehniskie parametri ir aprakstÄ«ti tikai daļai pakalpojumu, bet daļai pakalpojumu nav vispār vÄ“l pat nodefinÄ“ti. Vienvārdsakot šÄdus nekvalitatÄ«vus un ne lÄ«dz galam noformÄ“tus produktus LVRTC cenšas uzspiest visām valsts iestādÄ“m.

Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijas (VARAM) pārstāvji ERAF projektu ietvaros, kas saistÄ«ti ar IT infrastruktÅ«ras centralizāciju, spiež visām ministrijām kā obligātu IKT infrastruktÅ«ras datu centra turÄ“tāju un projekta partneri projektos ierakstÄ«t tieši LVRTC, norādot, ka visa IKT infrastruktÅ«ra ir jāizvieto tieši LVRTC datu centros. VARAM nostāja šajā jautājumā bÅ«tu saprotama, jo runa ir par vienotu valsts politik,u attiecÄ«bā uz IKT infrastruktÅ«ras attÄ«stÄ«bu. Par nožēlu, tas, ko jau ilgstoši dara LVRTC nav izprotams.

Ministrijām, kurām ir obligāti jāizmanto LVRTC kā partneris, ir svarīgi savlaicīgi zināt pakalpojumu cenas un pakalpojumu aprakstus, lai to visu varētu paredzēt un ierakstīt projekta aprēķinos. Pilnvērtīgi apraksti visiem sniedzamajiem pakalpojumiem nemaz nav pieejami. LVRTC datu centrs ir jāizvēlas obligāti, bet, kādus pakalpojumus saņemsi, vai saņemsi un kādā līmenī tie būs, zināms nav nevienam.

SvarÄ«gi mazliet pakavÄ“ties pie LVRTC cenu politikas. Pakalpojumi, kas šobrÄ«d pieejami no LVRTC, faktiski ir dārgāki par tāda paša lÄ«dzvÄ“rtÄ«ga pakalpojuma izmaksām, ko sniedz privātbizness. KārtÄ“jo reizi pierādās, ka privātbiznesa sniegtie pakalpojumi ir lÄ“tāki par valsts sektora tāda paša vai sliktāka lÄ«meņa pakalpojumiem. Neesošas konkurences gadÄ«jumā mÄ“s nekad lÄ«dz galam neuzzināsim, vai mÄ“s par pakalpojumu pārmaksājam vai ne.

ArÄ« IT nozarei kā tādai šÄdi pavÄ“rsieni nav diez ko labvÄ“lÄ«gi, jo pastāv risks, ka pasÅ«tÄ«juma neesamÄ«bas gadÄ«jum, kādas biznesa segmenta daļas vienkārši atmirs un pÄ“c kāda laika vairs nebÅ«s iespÄ“jama pat šÄda konkurence. Visu šo apkopojot, saprotams, ka var rasties situācija, kad Konkurences padomÄ“ vÄ“rsÄ«sies privātais bizness par nepamatotas konkurences ierobežošanu un cenu sadārdzinājumu. Interesanti, kāda bÅ«s valsts ierÄ“dņu un LVRTC rÄ«cÄ«ba šajā gadÄ«jumā.

 Kāda tam visam kopsakarÄ«ba ar Ä¢irtu Ozolu? IespÄ“jams, ka tieši komercdepartaments, ko pÄ“dÄ“jos gadus vadÄ«jis tieši Ä¢irts Ozols, ir atbildÄ«gs par šÄdas situācijas veidošanos.

Ja komercdepartamenta direktors savlaicÄ«gi nav spÄ“jis izstrādāt plānojamo pakalpojumu aprakstus, nav spÄ“jis veikt pilnvÄ“rtÄ«gu pakalpojumu izmaksu noteikšanu pie dažādiem kvalitātes lÄ«meņiem, tad nevienam arÄ« nav iespÄ“jas šos pakalpojumus salÄ«dzināt ar lÄ«dzvÄ“rtÄ«giem privātbiznesa pakalpojumiem. Tas nozÄ«mÄ“, ka nav iespÄ“jams meklÄ“t labākus un lÄ“tākus risinājumus, lai cenas bÅ«tu konkurÄ“tspÄ“jÄ«gas un atbilstošas tirgus situācijai. Jācer, ka VARAM pārstāvji, iespÄ“jams, labā ticÄ«bā, vÄ“las centralizÄ“t un optimizÄ“t valsts pārvaldes IT infrastruktÅ«ras uzturÄ“šanas izmaksas, bet tā vietā tās nevis samazina, bet tieši pretÄ“ji, cenas tiek palielinātas. 

Kādreiz mÅ«su valstÄ« jau bija tāda institÅ«cija, kas saucās VITA un nodrošināja vienoto valsts datu tÄ«klu. ŠÄ« organizācija pārstāja pastāvÄ“t, jo konkurences neesamÄ«bas apstākļos šÄ« valsts organizācija un tās darbinieki vienkārši pārstāja satraukties par klientu problÄ“mām, cenām un citiem ar to saistÄ«tiem jautājumiem, vienvārdsakot palika stagnÄ“joša un neefektÄ«va.

LVRTC jau šobrÄ«d pat vÄ“l pie neiegÅ«ta monopolstāvokļa stagnÄ“ un demonstrÄ“ neefektivitātes paraugstundu. Kas ar šo organizāciju notiks tad, kad, kad šÄ« organizācija iegÅ«s šo monopolstāvokli uz valsts pārvaldes IT infrastruktÅ«ras izvietošanu, uzturÄ“šanu un servisa pakalpojumu sniegšanu? ŠÄds liktenis gaida arÄ« LVRTC, ja šo organizāciju turpinās vadÄ«t tādi cilvÄ“ki kā Ä¢irts Ozols.

Pārsteidz ministra bezdarbÄ«ba šajā gadÄ«jumā vai tieši pretÄ“ji apzinātā darbÄ«ba. Visi jautājumi, kas saistÄ«ti ir IT infrastruktÅ«ras jautājumiem, ir salÄ«dzinoši niecÄ«gi, ja runājam par citiem LVRTC projektiem. Daļa šo projektu ir saistÄ«ti ar bÅ«vniecÄ«bu, precÄ«zāk, ar IT infrastruktÅ«ras izbÅ«vi – platjoslas projekts. Kam jāpievÄ“rš uzmanÄ«ba, ir efektivitāte un lietderÄ«ba. Projekts realizÄ“ts par valsts un Eiropas lÄ«dzekļiem. Nauda ir veiksmÄ«gi apgÅ«ta, taču, kā izrādās, tad daudzviet Latvijā šÄ« infrastruktÅ«ra tam paredzÄ“tajiem mÄ“rÄ·iem netiek izmantota, jo vienkārši nav nekāda ekonomiska pamatojuma. Divas trešdaļas pieslÄ“gumu netiek izmantotas!!! SÄ«kāk var lasÄ«t šeit:

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/platjoslas-internets-laukos-ievilkts-bet-iedzivotajiem-neaizsniedzams.a289245/

Ja pirmie platjoslas projekta izbÅ«ves posmi notika, tad kad Ä¢irts Ozols vÄ“l nevadÄ«ja LVRTC komercdepartamentu, tad pÄ“dÄ“jā posma plānošanas un realizācijas laikā viņa iesaistei, kā arÄ« Marisa Mežgala iesaistei bija jābÅ«t obligātai, un esmu pārliecināts, ka šÄda situācija ir iespÄ“jama, tikai pateicoties apzinātai vai neapzinātai komercdepartamenta un finanšu un administratÄ«vā departamenta vadÄ«bas darbÄ«bai. Kā jau nojaušat, tad arÄ« otru pagaidu valdes locekli Marisu Mežgalu paredzÄ“ts apstiprināt pastāvÄ«gajā valdÄ“.

Šopavasar bija publiski vÄ“rojami skandāli, kas parādÄ«ja LVRTC projektu vadÄ«bu ne no labākās gaismas. Informācija par finansÄ“juma apturÄ“šanu un ar to saistÄ«tajām problÄ“mām parādÄ«jās gan Latvijas TelevÄ«zijas (LTV) raidÄ«jumā "De facto", gan arÄ« portālos. Vairāk var lasÄ«t šeit: https://www.tvnet.lv/6571847/lvrtc-platjoslas-interneta-projekts-netiks-partraukts-aptureta-finansejuma-del

 Ja kāds neatminas, tad trauksme tika celta saistÄ«bā korupcijas riskiem un nesaskaņām starp izpildÄ«tāju un pasÅ«tÄ«tāju platjoslas projekta realizācijas gaitā. Pārmetumi izrādÄ«jās tik nopietni, ka Centrālā finanšu un lÄ«gumu aÄ£entÅ«ra (CLFA) pieņēma lÄ“mumu apturÄ“t finansÄ“jumu šim projektam uz nenoteiktu laiku. ŠÄ projekta apjoms bija 50 miljoni eiro. Skandālu rezultātā savu amatu zaudÄ“ja tā laika LVRTC valde, bet faktiskie izpildÄ«tāji šobrÄ«d tiek virzÄ«ti nu jau uz pastāvÄ«go valdes locekļu posteņiem.

Valde varbÅ«t arÄ« bija tā, kas izlÄ“ma vienu vai otru jautājumu par labu kāda bÅ«vkomersanta piesaistei, taču bez šÄda lÄ«meņa top menedžeru iesaistes kā Mariss Mežgals (Finanšu un administratÄ«vā departamenta vadÄ«tājs no 2013.g.) un Ä¢irts Ozols (Komercdepartamenta vadÄ«tājs no 2016.g.) šÄdu lÄ“mumu izpilde faktiski nevarÄ“ja tikt realizÄ“ta. Ministrijas vadÄ«ba to nav gatava atzÄ«t, un tas šobrÄ«d nevienu vairs neinteresÄ“.

Bezkompromisa tiesiskuma viesÄ“ji, šÄ·iet, jau atkal kādu plašÄkai sabiedrÄ«bai nezināmu motÄ«vu vadÄ«ti ir nonākuši pie kompromisa jeb selektÄ«vā tiesiskuma. Lai vai kā tas viss arÄ« nebÅ«tu, viņi vienmÄ“r varÄ“s teikt, ka, ja cilvÄ“ks nav notiesāts, tad nav zaglis, taču par nevainojamu reputāciju šo kungu gadÄ«jumā runa nevar bÅ«t nekādā gadÄ«jumā.  Tie paši vēži, tikai citās kulÄ«tÄ“s.

Interesanti bÅ«s pavÄ“rot, kā kungi Ä¢irts Ozols un Mariss Mežgals nomenedžēs, ja tā var izteikties, jau daudz lielākus bÅ«vniecÄ«bas projektus, piemÄ“ram, televÄ«zijas torņa rekonstrukcijas darbus, kuru budžets ir aptuveni 150 miljoni eiro. Platjoslu projektu gadÄ«jumā abi departamentu vadÄ«tāji veiksmÄ«gi noslÄ“pās aiz iepriekšÄ“jās valdes mugurām, kaut gan kas zina, varbÅ«t vÄ“l nekas nav beidzies. Šoreiz viņiem vairs nebÅ«s, aiz kā slÄ“pties. Žēl tikai, ka šÄdas patiesÄ«bas noskaidrošanai, lai uzzinātu par cilvÄ“ku godaprātu, uz spÄ“les jāliek šÄdi dārgi bÅ«vniecÄ«bas projekti.

GribÄ“tos saprast ar ko, kopš 2016. gada ir nodarbojies potenciālais LVRTC valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Ä¢irts Ozols? Kas ir tas, par ko viņš kā LVRTC atbildÄ«gais darbinieks ir saņēmis iepriekšÄ“jā ministra atzinÄ«bu un ar ko ir izpelnÄ«jies esošÄ ministra atzinÄ«bu, ja pat, tautas valodā runājot, cenas nevar sarÄ“Ä·ināt un sniedzamo pakalpojumu aprakstus un noteikumus nav bijis spÄ“jÄ«gs ieviest savā departamentā no 2016. gada?

Ar ko ministra uzmanÄ«bu ir izpelnÄ«jies Mariss Mežgals? IespÄ“jams, ka šiem cilvÄ“kiem ir kādi Ä«paši nopelni gan bijušÄ ministra, gan nu jau jaunā ministra Tāļa Linkaita Ä«pašo vÄ“lmju izpildÄ“, bet par to parasti skaļi neviens nerunā. Laikam jau jāpiekrÄ«t iepriekšÄ“jam rakstÄ«tājam par Tāli Linkaitu un ministriju, ka visas labās apņemšanās ir aktuālas tikai tik tālu, cik tās ir uz papÄ«ra, bet reālajā dzÄ«vÄ“ šÄdām ideālistiskām idejām nav vietas, jo visu laikam jau atkal nosaka nauda un personiskās intereses, nevis valsts intereses.