Visi vienkÄrÅ¡i noskatÄs, kÄ LVRTC jauno nespÄ“jnieku vadÄ«bÄ notrallinÄs valsts miljonus
Pietiek lasÄ«tÄjs · 09.09.2019. · Komentāri (0)Izlasot pirms dažÄm dienÄm publicÄ“tu rakstu „Latvijas Valsts radio un televÄ«zijas centru vadÄ«s Edmunds Beļskis”, sapratu, ka epopeja ar LVRTC valdes ievÄ“lÄ“šanu ir noslÄ“gusies. Lasot šo rakstu atcerÄ“jos citu nesen izlasÄ«tu rakstu Pietiek par Satiksmes ministriju un TÄli Linkaitu. Toreiz tas man likÄs tikai kÄ viedokļa raksts, taÄu, kÄ redzam, tad dažas lietas jau ir piepildÄ«jušÄs. Tad nu saņēmos, lai arÄ« savas pÄrdomas izteiktu par notiekošo saistÄ«bÄ ar VAS Latvijas valsts radio un televÄ«zijas centrs (LVRTC)
Kad lasÄ«ju rakstu Pietiek, man nelikÄs ticams, ka tÄ varÄ“tu notikt, un tas, ka kÄds nopietni pÄrdomÄ šÄdu variantu, radÄ«ja neviltotu izbrÄ«nu. Lai labÄk saprastu šÄda izbrÄ«na iemeslus, ir jÄpaskaidro, kÄds bija šÄ« cilvÄ“ka ieņemamais amats LVRTC pirms nonÄkšanas uzņēmuma pagaidu valdÄ“.
SaskaÅ†Ä ar LVRTC mÄjas lapÄ pieejamo informÄciju Ä¢irts Ozols (attÄ“lÄ) no 2016.gada ieņēma LVRTC komercdepartamenta vadÄ«tÄja amatu (https://www.lvrtc.lv/valde.html). PÄ“c publiski pieejamÄs informÄcijas, kas atrodama LVRTC mÄjas lapÄ par uzņēmuma struktÅ«ru, (https://www.lvrtc.lv/strukt363ra.html) šis ir departaments, kuram bÅ«tu jÄnodrošina LVRTC sniedzamo pakalpojumu izstrÄde, prasÄ«bu aprakstÄ«šana un atbilstošo pakalpojumu cenu sagatavošanu, lai šos pakalpojumus tÄlÄk piedÄvÄtu potenciÄlajiem LVRTC klientiem, kam pamatÄ bÅ«tu jÄbÅ«t valsts sektora iestÄdÄ“m.
No vairÄkiem valsts iestÄžu pÄrstÄvjiem neformÄlÄs sarunÄs izdevies uzzinÄt, ka pieejamie cenu aprÄ“Ä·ini netiek laicÄ«gi iesniegti, ja tiek iesniegti, tad daudzos gadÄ«jumos tie ir nesamÄ“rÄ«gi dÄrgi un tÄdÄ“jÄdi neatbilst valsts pÄrvaldes uzdevumiem samazinÄt cenas un uzlabot efektivitÄti. Pakalpojumu apraksti, kvalitÄtes lÄ«meņa prasÄ«bas un citi tehniskie parametri ir aprakstÄ«ti tikai daļai pakalpojumu, bet daļai pakalpojumu nav vispÄr vÄ“l pat nodefinÄ“ti. VienvÄrdsakot šÄdus nekvalitatÄ«vus un ne lÄ«dz galam noformÄ“tus produktus LVRTC cenšas uzspiest visÄm valsts iestÄdÄ“m.
Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas ministrijas (VARAM) pÄrstÄvji ERAF projektu ietvaros, kas saistÄ«ti ar IT infrastruktÅ«ras centralizÄciju, spiež visÄm ministrijÄm kÄ obligÄtu IKT infrastruktÅ«ras datu centra turÄ“tÄju un projekta partneri projektos ierakstÄ«t tieši LVRTC, norÄdot, ka visa IKT infrastruktÅ«ra ir jÄizvieto tieši LVRTC datu centros. VARAM nostÄja šajÄ jautÄjumÄ bÅ«tu saprotama, jo runa ir par vienotu valsts politik,u attiecÄ«bÄ uz IKT infrastruktÅ«ras attÄ«stÄ«bu. Par nožēlu, tas, ko jau ilgstoši dara LVRTC nav izprotams.
MinistrijÄm, kurÄm ir obligÄti jÄizmanto LVRTC kÄ partneris, ir svarÄ«gi savlaicÄ«gi zinÄt pakalpojumu cenas un pakalpojumu aprakstus, lai to visu varÄ“tu paredzÄ“t un ierakstÄ«t projekta aprÄ“Ä·inos. PilnvÄ“rtÄ«gi apraksti visiem sniedzamajiem pakalpojumiem nemaz nav pieejami. LVRTC datu centrs ir jÄizvÄ“las obligÄti, bet, kÄdus pakalpojumus saņemsi, vai saņemsi un kÄdÄ lÄ«menÄ« tie bÅ«s, zinÄms nav nevienam.
SvarÄ«gi mazliet pakavÄ“ties pie LVRTC cenu politikas. Pakalpojumi, kas šobrÄ«d pieejami no LVRTC, faktiski ir dÄrgÄki par tÄda paša lÄ«dzvÄ“rtÄ«ga pakalpojuma izmaksÄm, ko sniedz privÄtbizness. KÄrtÄ“jo reizi pierÄdÄs, ka privÄtbiznesa sniegtie pakalpojumi ir lÄ“tÄki par valsts sektora tÄda paša vai sliktÄka lÄ«meņa pakalpojumiem. Neesošas konkurences gadÄ«jumÄ mÄ“s nekad lÄ«dz galam neuzzinÄsim, vai mÄ“s par pakalpojumu pÄrmaksÄjam vai ne.
ArÄ« IT nozarei kÄ tÄdai šÄdi pavÄ“rsieni nav diez ko labvÄ“lÄ«gi, jo pastÄv risks, ka pasÅ«tÄ«juma neesamÄ«bas gadÄ«jum, kÄdas biznesa segmenta daļas vienkÄrši atmirs un pÄ“c kÄda laika vairs nebÅ«s iespÄ“jama pat šÄda konkurence. Visu šo apkopojot, saprotams, ka var rasties situÄcija, kad Konkurences padomÄ“ vÄ“rsÄ«sies privÄtais bizness par nepamatotas konkurences ierobežošanu un cenu sadÄrdzinÄjumu. Interesanti, kÄda bÅ«s valsts ierÄ“dņu un LVRTC rÄ«cÄ«ba šajÄ gadÄ«jumÄ.
KÄda tam visam kopsakarÄ«ba ar Ä¢irtu Ozolu? IespÄ“jams, ka tieši komercdepartaments, ko pÄ“dÄ“jos gadus vadÄ«jis tieši Ä¢irts Ozols, ir atbildÄ«gs par šÄdas situÄcijas veidošanos.
Ja komercdepartamenta direktors savlaicÄ«gi nav spÄ“jis izstrÄdÄt plÄnojamo pakalpojumu aprakstus, nav spÄ“jis veikt pilnvÄ“rtÄ«gu pakalpojumu izmaksu noteikšanu pie dažÄdiem kvalitÄtes lÄ«meņiem, tad nevienam arÄ« nav iespÄ“jas šos pakalpojumus salÄ«dzinÄt ar lÄ«dzvÄ“rtÄ«giem privÄtbiznesa pakalpojumiem. Tas nozÄ«mÄ“, ka nav iespÄ“jams meklÄ“t labÄkus un lÄ“tÄkus risinÄjumus, lai cenas bÅ«tu konkurÄ“tspÄ“jÄ«gas un atbilstošas tirgus situÄcijai. JÄcer, ka VARAM pÄrstÄvji, iespÄ“jams, labÄ ticÄ«bÄ, vÄ“las centralizÄ“t un optimizÄ“t valsts pÄrvaldes IT infrastruktÅ«ras uzturÄ“šanas izmaksas, bet tÄ vietÄ tÄs nevis samazina, bet tieši pretÄ“ji, cenas tiek palielinÄtas.
KÄdreiz mÅ«su valstÄ« jau bija tÄda institÅ«cija, kas saucÄs VITA un nodrošinÄja vienoto valsts datu tÄ«klu. ŠÄ« organizÄcija pÄrstÄja pastÄvÄ“t, jo konkurences neesamÄ«bas apstÄkļos šÄ« valsts organizÄcija un tÄs darbinieki vienkÄrši pÄrstÄja satraukties par klientu problÄ“mÄm, cenÄm un citiem ar to saistÄ«tiem jautÄjumiem, vienvÄrdsakot palika stagnÄ“joša un neefektÄ«va.
LVRTC jau šobrÄ«d pat vÄ“l pie neiegÅ«ta monopolstÄvokļa stagnÄ“ un demonstrÄ“ neefektivitÄtes paraugstundu. Kas ar šo organizÄciju notiks tad, kad, kad šÄ« organizÄcija iegÅ«s šo monopolstÄvokli uz valsts pÄrvaldes IT infrastruktÅ«ras izvietošanu, uzturÄ“šanu un servisa pakalpojumu sniegšanu? ŠÄds liktenis gaida arÄ« LVRTC, ja šo organizÄciju turpinÄs vadÄ«t tÄdi cilvÄ“ki kÄ Ä¢irts Ozols.
PÄrsteidz ministra bezdarbÄ«ba šajÄ gadÄ«jumÄ vai tieši pretÄ“ji apzinÄtÄ darbÄ«ba. Visi jautÄjumi, kas saistÄ«ti ir IT infrastruktÅ«ras jautÄjumiem, ir salÄ«dzinoši niecÄ«gi, ja runÄjam par citiem LVRTC projektiem. Daļa šo projektu ir saistÄ«ti ar bÅ«vniecÄ«bu, precÄ«zÄk, ar IT infrastruktÅ«ras izbÅ«vi – platjoslas projekts. Kam jÄpievÄ“rš uzmanÄ«ba, ir efektivitÄte un lietderÄ«ba. Projekts realizÄ“ts par valsts un Eiropas lÄ«dzekļiem. Nauda ir veiksmÄ«gi apgÅ«ta, taÄu, kÄ izrÄdÄs, tad daudzviet LatvijÄ šÄ« infrastruktÅ«ra tam paredzÄ“tajiem mÄ“rÄ·iem netiek izmantota, jo vienkÄrši nav nekÄda ekonomiska pamatojuma. Divas trešdaļas pieslÄ“gumu netiek izmantotas!!! SÄ«kÄk var lasÄ«t šeit:
Ja pirmie platjoslas projekta izbÅ«ves posmi notika, tad kad Ä¢irts Ozols vÄ“l nevadÄ«ja LVRTC komercdepartamentu, tad pÄ“dÄ“jÄ posma plÄnošanas un realizÄcijas laikÄ viņa iesaistei, kÄ arÄ« Marisa Mežgala iesaistei bija jÄbÅ«t obligÄtai, un esmu pÄrliecinÄts, ka šÄda situÄcija ir iespÄ“jama, tikai pateicoties apzinÄtai vai neapzinÄtai komercdepartamenta un finanšu un administratÄ«vÄ departamenta vadÄ«bas darbÄ«bai. KÄ jau nojaušat, tad arÄ« otru pagaidu valdes locekli Marisu Mežgalu paredzÄ“ts apstiprinÄt pastÄvÄ«gajÄ valdÄ“.
Šopavasar bija publiski vÄ“rojami skandÄli, kas parÄdÄ«ja LVRTC projektu vadÄ«bu ne no labÄkÄs gaismas. InformÄcija par finansÄ“juma apturÄ“šanu un ar to saistÄ«tajÄm problÄ“mÄm parÄdÄ«jÄs gan Latvijas TelevÄ«zijas (LTV) raidÄ«jumÄ "De facto", gan arÄ« portÄlos. VairÄk var lasÄ«t šeit: https://www.tvnet.lv/6571847/lvrtc-platjoslas-interneta-projekts-netiks-partraukts-aptureta-finansejuma-del
Ja kÄds neatminas, tad trauksme tika celta saistÄ«bÄ korupcijas riskiem un nesaskaņÄm starp izpildÄ«tÄju un pasÅ«tÄ«tÄju platjoslas projekta realizÄcijas gaitÄ. PÄrmetumi izrÄdÄ«jÄs tik nopietni, ka CentrÄlÄ finanšu un lÄ«gumu aÄ£entÅ«ra (CLFA) pieņēma lÄ“mumu apturÄ“t finansÄ“jumu šim projektam uz nenoteiktu laiku. ŠÄ projekta apjoms bija 50 miljoni eiro. SkandÄlu rezultÄtÄ savu amatu zaudÄ“ja tÄ laika LVRTC valde, bet faktiskie izpildÄ«tÄji šobrÄ«d tiek virzÄ«ti nu jau uz pastÄvÄ«go valdes locekļu posteņiem.
Valde varbÅ«t arÄ« bija tÄ, kas izlÄ“ma vienu vai otru jautÄjumu par labu kÄda bÅ«vkomersanta piesaistei, taÄu bez šÄda lÄ«meņa top menedžeru iesaistes kÄ Mariss Mežgals (Finanšu un administratÄ«vÄ departamenta vadÄ«tÄjs no 2013.g.) un Ä¢irts Ozols (Komercdepartamenta vadÄ«tÄjs no 2016.g.) šÄdu lÄ“mumu izpilde faktiski nevarÄ“ja tikt realizÄ“ta. Ministrijas vadÄ«ba to nav gatava atzÄ«t, un tas šobrÄ«d nevienu vairs neinteresÄ“.
Bezkompromisa tiesiskuma viesÄ“ji, šÄ·iet, jau atkal kÄdu plašÄkai sabiedrÄ«bai nezinÄmu motÄ«vu vadÄ«ti ir nonÄkuši pie kompromisa jeb selektÄ«vÄ tiesiskuma. Lai vai kÄ tas viss arÄ« nebÅ«tu, viņi vienmÄ“r varÄ“s teikt, ka, ja cilvÄ“ks nav notiesÄts, tad nav zaglis, taÄu par nevainojamu reputÄciju šo kungu gadÄ«jumÄ runa nevar bÅ«t nekÄdÄ gadÄ«jumÄ. Tie paši vēži, tikai citÄs kulÄ«tÄ“s.
Interesanti bÅ«s pavÄ“rot, kÄ kungi Ä¢irts Ozols un Mariss Mežgals nomenedžēs, ja tÄ var izteikties, jau daudz lielÄkus bÅ«vniecÄ«bas projektus, piemÄ“ram, televÄ«zijas torņa rekonstrukcijas darbus, kuru budžets ir aptuveni 150 miljoni eiro. Platjoslu projektu gadÄ«jumÄ abi departamentu vadÄ«tÄji veiksmÄ«gi noslÄ“pÄs aiz iepriekšÄ“jÄs valdes mugurÄm, kaut gan kas zina, varbÅ«t vÄ“l nekas nav beidzies. Šoreiz viņiem vairs nebÅ«s, aiz kÄ slÄ“pties. Žēl tikai, ka šÄdas patiesÄ«bas noskaidrošanai, lai uzzinÄtu par cilvÄ“ku godaprÄtu, uz spÄ“les jÄliek šÄdi dÄrgi bÅ«vniecÄ«bas projekti.
GribÄ“tos saprast ar ko, kopš 2016. gada ir nodarbojies potenciÄlais LVRTC valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs Ä¢irts Ozols? Kas ir tas, par ko viņš kÄ LVRTC atbildÄ«gais darbinieks ir saņēmis iepriekšÄ“jÄ ministra atzinÄ«bu un ar ko ir izpelnÄ«jies esošÄ ministra atzinÄ«bu, ja pat, tautas valodÄ runÄjot, cenas nevar sarÄ“Ä·inÄt un sniedzamo pakalpojumu aprakstus un noteikumus nav bijis spÄ“jÄ«gs ieviest savÄ departamentÄ no 2016. gada?
Ar ko ministra uzmanÄ«bu ir izpelnÄ«jies Mariss Mežgals? IespÄ“jams, ka šiem cilvÄ“kiem ir kÄdi Ä«paši nopelni gan bijušÄ ministra, gan nu jau jaunÄ ministra TÄļa Linkaita Ä«pašo vÄ“lmju izpildÄ“, bet par to parasti skaļi neviens nerunÄ. Laikam jau jÄpiekrÄ«t iepriekšÄ“jam rakstÄ«tÄjam par TÄli Linkaitu un ministriju, ka visas labÄs apņemšanÄs ir aktuÄlas tikai tik tÄlu, cik tÄs ir uz papÄ«ra, bet reÄlajÄ dzÄ«vÄ“ šÄdÄm ideÄlistiskÄm idejÄm nav vietas, jo visu laikam jau atkal nosaka nauda un personiskÄs intereses, nevis valsts intereses.