Viņi visi – tur, aiz mums – uz mums no sirds cerēja
Aldis Gobzems* · 12.04.2019. · Komentāri (0)AizejošÄ paaudze, kad atjaunoja Latviju, 1991. gadÄ teica: „MÄ“s ceram uz jums. MÄ“s ticam jums. MÄ“s prasÄm jums.” Un tas attiecas tieši uz mums. Viņi runÄja par mums. Viņi atstÄja AizejošÄs paaudzes testamentu mums. Un uz mums cer vÄ“l nedzimušie bÄ“rni. Tieši uz mums. Tagad.
Pavisam citur ļoti vienkÄršo jautÄjumu ir uzdevis Nobela prÄ“mijas laureÄts fizikÄ Å½oress Alfjorovs. Tas nekas, ka ne par mums: “KÄpÄ“c vÄ“l man jÄmaksÄ nodokļi un jÄapmaksÄ milzÄ«ga amatpersonu armija? Ja valsts noveļ visu uz mums pašiem, lai pazÅ«d, mums pašiem bÅ«s daudz vieglÄk.”
To pašu katru dienu prasa mÅ«su cilvÄ“ki. DažÄdÄs formÄs, bet tieši to pašu.
Ko mÄ“s varam atbildÄ“t? ‘To pašu, ko JÄnis ÄŒakste tieši pirms 100 gadiem? Un viņš teica: “Mums vÄ“l nav partiju valstiskÄ nozÄ«mÄ“. Ir tikai šauras grupas, kas cenšas izmantot valsti personÄ«gÄs interesÄ“s.” Bet viņš to teica pirms 100 gadiem! Šodien, 100 gadus pÄ“c mÅ«su valsts dibinÄšanas neesam tikuši tÄlÄk.
It kÄ mÄ“s nezinÄtu, ka nav atšÄ·irÄ«bas starp atbildÄ«bu un valstsvÄ«ru. AcÄ«mredzot nezinÄm, jo pie varas esošie nav sadzirdÄ“juši arÄ« mÅ«su valsts prezidentes Vairas VÄ«Ä·es Freibergas pirms 20 gadiem sacÄ«to, ka atbildÄ«ba un valstsvÄ«rs – šie vÄrdi raksturo viens otru, un ceru, ka tie ir un bÅ«s nedalÄmi.
Kas tad raksturo valstsvÄ«ru un kÄda ir valstsvÄ«ra atbildÄ«ba? PÄ“dÄ“jo notikumu kontekstÄ ar pie varas esošo partiju priekšvÄ“lÄ“šanu solÄ«jumu cinisku ignorÄ“šanu, atklÄtu cilvÄ“ku krÄpšanu OIK neatcelšanas sakarÄ, skolotÄju protestiem, valdÄ«bai nepildot doto vÄrdu, atbilde uz jautÄjumu, kas ir valstsvÄ«rs, ir ļoti vienkÄrša. Ministru prezidentam ir jÄdzÄ«vo kÄ skolotÄjam, bet skolotÄjam ir jÄdzÄ«vo kÄ ministru prezidentam. Tas ir valstsvÄ«ra uzdevums. BÅ«t paraugam darbos, ar savu piemÄ“ru bÅ«t skolotÄjam tautai. BÅ«t valsts vadÄ«tÄjam, kurš ne tikai vÄrdos, bet arÄ« darbos tautas labklÄjÄ«bu ceļ ministru prezidenta un viņa komandas labklÄjÄ«bas lÄ«menÄ«.
VispÄrÄ«gi par valdÄ«bu
Bet kÄda ir mÅ«su valdÄ«ba un kÄds ir tÄs vadÄ«tÄjs?
Mans kolÄ“Ä£is Didzis Šmits šÄ« gada 23.janvÄrÄ« no Saeimas tribÄ«nes pirms balsojuma par šÄ«s valdÄ«bas apstiprinÄšanu minÄ“ja šÄdus vÄrdus: “Oto fon Bismarks kÄdreiz teica, ka politiÄ·i domÄ par nÄkamajÄm vÄ“lÄ“šanÄm, bet valstsvÄ«ri domÄ par nÄkamajÄm paaudzÄ“m. Diemžēl šodien šeit mÄ“s zem vÄrda “politiÄ·is” ieviešam pat trešo kategoriju papildus šÄ«m divÄm. Es nezinu, kÄ to var nosaukt. Jo šobrÄ«d šajÄ zÄlÄ“ ir ne viens vien cilvÄ“ks, kurš nedomÄ pat par nÄkamajÄm vÄ“lÄ“šanÄm, kurš domÄ par esošajiem kriminÄlprocesiem un par to, vai viņam bÅ«s mandÄts tuvÄ nÄkotnÄ“. Ne tikai domÄ... Bet zinÄmÄ mÄ“rÄ šÄ« valdÄ«ba ir uzkonstruÄ“ta ap to – ap savstarpÄ“jiem solÄ«jumiem šajÄ sakarÄ. To mÄ“s redzÄ“sim pavisam drÄ«z. To mÄ“s redzam jau šodien. Es nezinu, vai ir iespÄ“jams vÄ“l zemÄk nolaisties!”
Cik precÄ«zi un atbilstoši šim brÄ«dim, kad valdÄ«bas komandÄ Moneyval rekomendÄciju ieviešanas un bezkompromisa tiesiskuma laikÄ Tieslietu ministrijas otra augstÄkÄ politiskÄ amatpersona, parlamentÄrais sekretÄrs Juris Jurašs ir iesaistÄ«ts kriminÄlprocesÄ, par ko attÄ«stÄ«tÄs valstÄ«s mÄ“dz likt cietumÄ.
LaikÄ, kad iekšlietu ministram Sandim Ä¢irÄ£enam joprojÄm nav piešÄ·irta pielaide valsts noslÄ“pumam, ļoti iespÄ“jams, tikai tÄpÄ“c, ka viņam ir jÄklausa smagos noziegumos aizdomÄs turÄ“tÄ deputÄta Kaimiņa norÄdÄ«jumiem droši vien sargÄt gan pašu, gan Meroni.
Vai varÄ“tu bÅ«t tÄ, ka šÄ« pielaide iekšlietu ministram joprojÄm nav arÄ« tÄpÄ“c, ka par parlamentÄro sekretÄru iekšlietÄs bija jÄpieņem deputÄts Aldis Blumbergs, par kura Ärpusreglamenta darbÄ«bÄm tiesu gaiteņos un nevis tiesu zÄlÄ“s, jurisprudences vÄ“sturÄ“ klejo nostÄsti, par kuriem skaļi nerunÄ, bet ar kuriem lielas pie izslÄ“gtiem telefoniem.
Premjeram Kariņam tas ir vienalga, jo Premjers Kariņš valsts budžeta pieņemšanas debašu runÄ šÄ« gada 3.aprÄ«lÄ« tribÄ«nÄ“ kÄpj nevis ar vÄ«ziju par valdÄ«bas un valsts mÄ“rÄ·iem un solÄ«jumu izpildes konkrÄ“tu un izmÄ“rÄmu grafiku, bet, citÄ“ju: “Jums, protams, ir ļoti patÄ«kama Ä“dnÄ«ca, un es ar prieku šodien pie jums pusdienas pat Ä“du.”
Premjera komandu raksturo kartona buÄotÄju revanšistu klubiņš, kura biedre Juta StrÄ«Ä·e debašu laikÄ par atbalstu daudzbÄ“rnu Ä£imenÄ“m, nevis šo atbalstu sniedz, bet maniakÄli smejas, tÄpat kÄ vasarÄ GarciemÄ ar polšu rokÄs pie polkovņika Juras.
Šo valdÄ«bu atbalsta neretietis Sandis Riekstiņš, kuru Konkurences padome soda par sarunÄtÄm un mÄkslÄ«gi uzskrÅ«vÄ“tÄm cenÄm meliorÄcijÄ un kas budžeta izskatÄ«šanas laikÄ nevis kÄpj tribÄ«nÄ“, lai debatÄ“tu par valsts nÄkotni, bet, apkaunojot parlamenta bÅ«tÄ«bu, tukšs kÄ basketbola bumba driblÄ“ pa Saeimas sēžu zÄli, meklÄ“jot kartonu.
SavukÄrt demogrÄfijas jautÄjumu uzurpÄ“tÄji no NacionÄlÄs apvienÄ«bas ar SaeimÄ neiekļuvušo, bet premjeram pietuvinÄto Imantu ParÄdnieku Saeimas budžeta un finanšu komisijas sÄ“dÄ“, laikÄ, kad koalÄ«cija ciniski noraida demogrÄfiju veicinošus priekšlikumus vienu pÄ“c otra, klusÄ“jot apskata jaunÄko vÄ«riešu modi, laikam ilgojoties bÅ«t Džordžs KlÅ«nijs, kaut ir un paliek tikai ParÄdnieks, to pÄ“c tam cenšoties notušÄ“t ar saukļiem “krievi nÄk” nÄkamÄ Saeimas sÄ“dÄ“.
Premjeru apmierina ministre Ilze Viņķele, kuru pat pašas partijas biedri no pirmÄs vietas sarakstÄ nosvÄ«troja uz pÄ“dÄ“jo un kam ministra postenis bija dzÄ«vÄ«bas un nÄves jautÄjums, jo citu darbu atrast acÄ«mredzami nevarÄ“ja.
Nevienlīdzības mazinĚana
ŠÄ« gada 23.janvÄrÄ« premjers Kariņš pirms valdÄ«bas apstiprinÄšanas minÄ“ja sekojošo: “Vispirms trÄ«s lietas – kÄdi ir mÄ“rÄ·i, kÄ mÄ“s kopÄ strÄdÄsim un kas bÅ«s mÅ«su prioritÄtes. KÄ plašÄkos mÄ“rÄ·us es esmu izvirzÄ«jis trÄ«s galvenÄs lietas. Pirmais ir ļoti visaptverošs – celt tautas labklÄjÄ«bu. Nu kas tad bÅ«tu jebkuras valdÄ«bas galvenais mÄ“rÄ·is, ja ne šis! Protams, mums ir arÄ« jÄnodrošina taisnÄ«gums un tiesiskums valstÄ«, mums ir jÄsamazina nevienlÄ«dzÄ«ba visÄs tajÄs izpausmÄ“s, kÄdÄs valstÄ« tÄ ir.”
NevienlÄ«dzÄ«bas mazinÄšana, kas uzskatÄmi nenotiek, ir labÄkais piemÄ“rs. LaikÄ, kad protestÄ“ skolotÄji, kad mirst dzimstÄ«ba un vircas bedrÄ“ tiek iegrÅ«sta uzņēmÄ“jdarbÄ«ba ar elektrÄ«bas augstÄkajÄm cenÄm vai darbaspÄ“ka nodokļu nepanesamo slogu, vai arÄ« attieksmi no Valsts ieņēmumu dienesta puses pret uzņēmÄ“jiem kÄ noziedzniekiem per se, ir sarÄ«kota sacensÄ«ba – kurš ministrs kļūs bagÄtÄks. Kariņš ar kino Pionieris darÄ«jumiem un Kipras ofšoriem, aiz kuriem slÄ“pta Maskavas nauda vai uz nodokļu maksÄtÄju rÄ“Ä·ina pÄrticÄ«bÄ eksistÄ“jošais operas ložu dinozaurs Edgars RinkÄ“viÄs.
Edgars RinkÄ“viÄš, nevienu dienu dzÄ«vÄ“ neesot bijis uzņēmÄ“jdarbÄ«bÄ, šobrÄ«d ik mÄ“nesi var iekrÄt nu jau 2800 eur. Man nav žēl, ja tÄpat to varÄ“tu ikviens Latvijas cilvÄ“ks. ŠÄ« valdÄ«ba ir uzbÅ«vÄ“ta, lai RinkÄ“viÄs drÄ«z jau uz nodokļu maksÄtÄju rÄ“Ä·ina bÅ«tu miljonÄrs. TÄlu vairs nav.
LaikÄ, kad cilvÄ“ki aizbrauc no valsts, jo nevar savilkt galus. LaikÄ, kad medmÄsas saņem ubagu grašus. LaikÄ, kad uzņēmÄ“ji pÄrceļas uz kaimiņvalstÄ«m, ir radÄ«ta idiotiska valsts aparÄtÄ strÄdÄjošo armijas uzturÄ“šanas sistÄ“ma, nevis atbalstÄ«ts vidÄ“jais uzņēmÄ“jdarbÄ«bas slÄnis, kas rada nodokļus. RinkÄ“viÄs ar mietu ir jÄdzen uzņēmÄ“jdarbÄ«bÄ, lai parÄda, kÄ tur spÄ“s uzkrÄt 340 tÅ«kstošus eiro ar savu darbu ar esošÄm elektrÄ«bas cenÄm vai reÄ£ionÄ nekonkurÄ“tspÄ“jÄ«gÄkajÄm darbaspÄ“ka nodokļa likmÄ“m, bet ne uz citu rÄ“Ä·ina.
Uzņēmējdarbības kritums
Ja jau pievÄ“rsos RinkeviÄa personÄ«gajam veiksmes stÄstam, tad arÄ« ir jÄuzsver, ka statistikas dati liecina - samazinÄs uzņēmumu ar Ärvalstu kapitÄlu un arÄ« pašmÄju uzņēmumu skaits, kas liecina par uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vides problÄ“mÄm. Tas nozÄ«mÄ“, ka, samazinoties uzņēmumu, nodokļu maksÄtÄju skaitam, viss nodokļu slogs gulstas uz atlikušo uzņēmumu pleciem. ŠajÄ sakarÄ jÄuzsver, ka Lursoft ir aprÄ“Ä·inÄjis, ka patlaban Ärvalstu investÄ«cijas ieguldÄ«tas 27 800 uzņēmumu pamatkapitÄlos, no kuriem 76,40% gadÄ«jumu Ärvalstu investoru ieguldÄ«jums veido 100% no uzņēmuma kopÄ“jÄ pamatkapitÄla.
JÄnorÄda, ka gada laikÄ uzņēmumu skaits ar Ärvalstu ieguldÄ«jumu samazinÄjies par 7,16%. Kritums vÄ“rojams jau vairÄkus gadus pÄ“c kÄrtas. JÄteic, ka kritums ir ne tikai Ärvalstu kapitÄla uzņēmumu lÄ«knÄ“, lÄ«dzÄ«ga aina paveras, arÄ« apkopojot datus par uzņēmumiem ar 100% vietÄ“jo kapitÄlu. Lursoft dati atklÄj, ka LatvijÄ reÄ£istrÄ“ti 127 153 uzņēmumi, kuru pamatkapitÄlu veido 100% vietÄ“jais ieguldÄ«jums. SalÄ«dzinot ar gadu iepriekš, šogad šÄdu uzņēmumu skaits samazinÄjies par 3,91%.
Nodokļu politika
ŠajÄ kontekstÄ ironiski jÄuzsver, ka Kariņa valdÄ«ba savÄ deklarÄcijÄ ir apņēmusies veidot saprotamu un taisnÄ«gu nodokļu politiku, nodrošinot labÄko biznesa vidi Baltijas valstÄ«s, tautsaimniecÄ«bas konkurÄ“tspÄ“jas, produktivitÄtes un investÄ«ciju apjoma paaugstinÄšanu. FrÄzes bez satura.
TaisnÄ«ga nodokļu politika ir tÄda politika, kas motivÄ“ Latvijas iedzÄ«votÄjus, uzņēmÄ“jus labprÄtÄ«gi veikt pilnÄ«gu nodokļu un nodevu nomaksu. Un ne tikai vÄ“lmi veikt nodokļu un nodevu nomaksu, bet valdÄ«bas politikai jÄbÅ«t tÄdai, lai uzņēmÄ“ji spÄ“tu šos nodokļus nomaksÄt un pÄ“c nodokļu nomaksas arÄ« gÅ«tu peļņu. LÄ«dzÄ«gi kÄ RinkÄ“viÄs uz nodokļu maksÄtÄju rÄ“Ä·ina spÄ“j uzkrÄt 2800 eur mÄ“nesÄ«.
Nevienam, nav noslÄ“pums, ka daudzi uzņēmumi savu darbÄ«bu ir pÄrcÄ“luši uz citÄm Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«m, kurÄs ir draudzÄ«ga nodokļu politika un kurÄs darbojas princips “KonsultÄ“ vispirms”, un, uzņēmÄ“js, valsts budžeta lÄ«dzekļu pelnÄ«tÄjs netraucÄ“ti var nodarboties ar saimniecisko darbÄ«bu. Daudzi no šiem uzņēmumiem, kuri jau ir pametuši vai plÄno pamest Latvijas tirgu, ir saistÄ«ti ar valdÄ«bas deklarÄcijÄ minÄ“to inovatÄ«vo un augstas pievienotÄs vÄ“rtÄ«bas preÄu un pakalpojumu radÄ«šanu.
Aizliedzošas tiesÄ«bu normas, kas raksturÄ«gas Kariņa valdÄ«bas politikai, ir vÄja uzraugošÄ un kontrolÄ“jošÄ valsts pÄrvaldes aparÄta pazÄ«me, kas pierÄda nespÄ“ju motivÄ“t valsts iedzÄ«votÄjus labprÄtÄ«gai un pilnÄ«gai nodokļu un nodevu nomaksai.
Kontrole, sodu sistÄ“ma, birokrÄtija ir radÄ«jusi uzņēmÄ“jos bailes no valsts pÄrvaldes.
Daudzi uzņēmÄ“ji atsakÄs atklÄti paust informÄciju par negatÄ«vo pieredzi saskarsmÄ“ ar valsts pÄrvaldes iestÄdÄ“m, baidÄs no sekojošÄm represijÄm no šo iestÄžu puses. Un šÄdas represijas seko.
Šeit Ä«paši izceļams JaunÄs vienotÄ«bas vadÄ«tÄs Finanšu ministrijas pakļautÄ«bÄ esošÄ iestÄde - Valsts ieņēmumu dienests, kurš kopš Kariņa valdÄ«bas darba uzsÄkšanas ir uzsÄcis kursu, kas neatbilst ValdÄ«bas deklarÄcijÄ minÄ“tajam mÄ“rÄ·im uzlabot uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vidi, veidojot to par labÄko biznesa vidi Baltijas valstÄ«s.
Tieši pretÄ“ji, ar valdÄ«bas darba uzsÄkšanu, finanšu ministra darba uzsÄkšanu, jaunÄs VID vadÄ«tÄjas iecelšanu publiski izskan aizvien vairÄk pÄrmetumu iestÄdes represÄ«vajÄm darba metodÄ“m.
Un šÄ«s, represÄ«vÄs metodes kļūst aizvien prettiesiskÄkas un sabiedrÄ«bai neizprotamÄkas.
PresÄ“ beidzot parÄdÄs ziņas, ka uzņēmÄ“ji vairs nespÄ“j klusÄ“t. Jo klusÄ“šanas cena ir uzņēmÄ“jdarbÄ«bas pÄrcelšana uz citu valsti, vai, uzņēmÄ“jdarbÄ«bas pÄrtraukšana. Un klusÄ“šanas cena var bÅ«t arÄ« aizbraukšana no Latvijas.
ŠobrÄ«d mÄ“s nevaram runÄt par aizbraucÄ“ju atgriešanu, mums ir jÄrunÄ par aizbraukšanas apturÄ“šanu. Un mums katram ir pazÄ«stami cilvÄ“ki, kuri domÄ par pÄrcelšanos uz citu valsti, par iespÄ“jÄm nodrošinÄt saviem bÄ“rniem nÄkotnes stabilitÄti un paļÄvÄ«bu, ka pensionÄ“šanÄs vecumÄ nebÅ«s jÄdzÄ«vo cilvÄ“ka necienÄ«ga dzÄ«ve, nespÄ“jot atļauties iegÄdÄties medikamentus, veikt diagnostikas izmeklÄ“jumus, nodrošinÄt ar pirmÄs nepieciešamÄ«bas precÄ“m.
TomÄ“r, neskatoties uz nodokļu maksÄtÄju izmisÄ«gajiem mÄ“Ä£inÄjumiem vÄ“rst uzmanÄ«bu uz uzņēmÄ“jdarbÄ«bas iznÄ«cinÄšanu LatvijÄ, rÄ«cÄ«ba neseko un arÄ« nesekos, jo nodokļu maksÄtÄjs ir valsts budžeta papildinÄtÄjs, kuram ir tikai PIENÄ€KUMI un valsts budžetam nepieciešami ienÄkumi lielÄs ierÄ“dniecÄ«bas uzturÄ“šanai.
Valsts ieņēmumu dienests publiski lepojas ar ieviesto EDS sistÄ“mu, kura atvieglo nodokļu maksÄtÄju iesniegto deklarÄciju apstrÄdi un pÄrbaudi. ŠÄ·ietami šÄdas sistÄ“mas ieviešana bÅ«tu vÄ“rsta arÄ« uz ierÄ“dņu skaita samazinÄšanu. Bet nÄ“. JebkÄdu daudzmiljonu programmatÅ«ru, datu analÄ«zes un apstrÄdes sistÄ“mu ieviešana nav rezultÄ“jusies ar ierÄ“dniecÄ«bas samazinÄjumu.
SaskaÅ†Ä ar publiski pieejamo informÄciju Valsts ieņēmumu dienests ir sodÄ«jis personas, kuras par saviem skaidrÄs naudas uzkrÄjumiem ir iegÄdÄjušÄs automašÄ«nas VÄcijÄ, PolijÄ, LietuvÄ. No Valsts ieņēmumu dienesta represÄ«vÄm darbÄ«bÄm iebiedÄ“tie automašÄ«nu pircÄ“ji, saprotot, ka nav iespÄ“jama sadarbÄ«ba ar Valsts ieņēmumu dienestu, ir nomaksÄjuši sodus, lai arÄ« sodu piemÄ“rošana par citÄ valstÄ« veiktu darbÄ«bu, nav Latvijas valsts jurisdikcijÄ.
Neskatoties uz precedentu par šÄda administratÄ«vÄ akta pretlikumÄ«bu, VID nevienam iepriekš nelikumÄ«gi sodÄ«tajam Latvijas iedzÄ«votÄjam nav izsÅ«tÄ«jis paziņojumu par nelikumÄ«gi iekasÄ“tÄs soda naudas atgriešanu.
AktÄ«va komunikÄcija ar nodokļu maksÄtÄjiem notiek tikai jautÄjumos, kas saistÄ«ti ar nodokļu iekasÄ“šanu, savukÄrt jautÄjumos, kas saistÄ«ti ar nepamatoti iekasÄ“tu nodokļu vai soda naudas atmaksu, šÄda komunikÄcija nenotiek.
Tas ir valsts pÄrvaldes modelis, kur nav svarÄ«gas nodokļa maksÄtÄja likumiskÄs intereses.
Nodokļu maksÄtÄjs šajÄ modelÄ« ir valsts budžeta papildinÄtÄjs, kuram ir tikai PIENÄ€KUMI, bet kuram nav tiesÄ«bas. Tas ir vergs uzburbušÄ valsts aparÄta uzturÄ“šanai.
SaskaÅ†Ä ar publiski pieejamo informÄciju Valsts ieņēmumu dienests ir vÄ“rsies pret vairÄkiem LV uzņēmumiem par reprezentatÄ«vÄ auto nodokļa nomaksu, nosakot darÄ«jumu vÄ“rtÄ«bu pÄ“c saviem ieskatiem, nevis automašÄ«nu pirmdokumentos uzrÄdÄ«tajai iegÄdes vÄ“rtÄ«bai.
Ne visi mazie un vidÄ“jie uzņēmumi spÄ“j algot juristus, lai cÄ«nÄ«tos ar uzraugošo un kontrolÄ“jošo iestÄžu patvaļu tiesÄ«bu normu interpretÄcijÄ. Daudzi, lai, neradÄ«tu sev negatÄ«vas sekas, paklausÄ«gi veic VID vÄ“stulÄ“s minÄ“to nodokļu nomaksu un aizbrauc no valsts.
KonkrÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ es vÄ“los pateikt paldies uzņēmÄ“jam Andrim Ramoliņam, kurš neklusÄ“ja, nebaidÄ«jÄs no iespÄ“jamÄm sekÄm un pievÄ“rsa preses uzmanÄ«bu šÄdai VID patvaļai.
LÄ«dz ar to valdÄ«bas deklarÄ“tais par saprotamu un taisnÄ«gu nodokļu politiku, nodrošinot labÄko biznesa vidi Baltijas valstÄ«s, tautsaimniecÄ«bas konkurÄ“tspÄ“jas, produktivitÄtes un investÄ«ciju apjoma paaugstinÄšanu pretÄ“ji jebkÄdai loÄ£ikai ir panÄkams nevis ar valdÄ«bas lÄ“mumiem, bet tikai ar preses iesaistÄ«šanos.
Skaidras naudas ierobežojumi
Vai valdÄ«bas vÄ“lme noteikt skaidras naudas ierobežojumus ir labvÄ“lÄ«ga un motivÄ“joša tautsaimniecÄ«bas vide?
Tikai divos ES normatÄ«vajos aktos tiek noteikti pienÄkumi attiecÄ«bÄ uz skaidras naudas izmantošanu.
1. SkaidrÄs naudas kontroles regulÄ ir paredzÄ“ta kontroles sistÄ“ma, kura piemÄ“rojama fiziskÄm personÄm, kuras ieceļo vai izceļo no Eiropas SavienÄ«bas un kurÄm ir lÄ«dz valÅ«ta 10 000 EUR (desmit tÅ«kstoši euro, 00 centu) vÄ“rtÄ«bÄ vai vairÄk.
2. CeturtajÄ direktÄ«vÄ (Eiropas Parlamenta un Padomes DirektÄ«va (ES) 2015/849) par nelikumÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizÄcijas novÄ“ršanu ir noteikti uzticamÄ«bas pÄrbaudes pienÄkumi attiecÄ«bÄ uz personÄm, kuras tirgojas ar precÄ“m, ciktÄl tÄs veic vai saņem maksÄjumus skaidrÄ naudÄ, kuru apmÄ“rs ir 10 000 EUR desmit tÅ«kstoši euro, 00 centu) vai vairÄk.
SaskaÅ†Ä ar Eiropas Komisijas 2018.gada 12.jÅ«nija ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par ierobežojumiem skaidrÄs naudas apritei un veiktajiem pÄ“tÄ«juma (Ecorys/CEPS) datiem IekšÄ“jÄ tirgus pienÄcÄ«gai darbÄ«bai ir vajadzÄ«gi vienlÄ«dzÄ«gi konkurÄ“joši apstÄkļi visÄs Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstÄ«s, un tos nav iespÄ“jams nodrošinÄt, ja pastÄv ļoti atšÄ·irÄ«gi tiesÄ«bu akti dalÄ«bvalstu lÄ«menÄ«, kas ne tikai kropļo godÄ«gu konkurenci, bet var radÄ«t uzņēmumu pÄrcelšanÄs pÄri robežai, un lÄ«dz ar to ietekmÄ“t patÄ“rÄ“tÄjus, kuri izvÄ“las preces par labÄkÄm cenÄm iegÄdÄties citÄ valstÄ«. PÄ“tÄ«jumÄ kÄ noslÄ“dzošais aspekts ir minÄ“ts, ka Eiropas iedzÄ«votÄju skaidras naudas maksÄjumu ierobežošana ir sensitÄ«va tÄ“ma un iespÄ“ju maksÄt skaidrÄ naudÄ Eiropas SavienÄ«bas iedzÄ«votÄji uzskata par vienu no pamatbrÄ«vÄ«bÄm, ko nedrÄ«kst nesamÄ“rÄ«gi ierobežot. Å…emot vÄ“rÄ pÄ“tÄ«jumu datus Eiropas Komisija neapsver nekÄdas likumdošanas iniciatÄ«vas par šo jautÄjumu.
KÄ norÄdÄ«ts pÄ“tÄ«jumÄ atšÄ·irÄ«gi tiesÄ«bu akti kropļo godÄ«gu konkurenci un izraisa uzņēmumu pÄrcelšanos uz valstÄ«m ar labvÄ“lÄ«gÄku nodokļu politiku.
Iepriekš minÄ“tais skaidri definÄ“ Eiropas SavienÄ«bas attieksmi pret skaidras naudas darÄ«jumu ierobežošanu Eiropas SavienÄ«bas teritorijÄ un fizisku personu, Eiropas SavienÄ«bas pilsoņu pamatbrÄ«vÄ«bu ievÄ“rošanas principiem.
Neskatoties uz Eiropas Komisijas ziņojumÄ paustajÄm atziņÄm, AtrÅ«ra KrišjÄņa Kariņa izpratne par taisnÄ«gu nodokļu politiku un labvÄ“lÄ«gu uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vides radÄ«šanu ir pretrunÄ ar ES pamatnostÄdnÄ“m un nav motivÄ“jošs signÄls Latvijas iedzÄ«votÄjiem.
Ja atsevišÄ·as valstis ir ieviesušas ierobežojumus un noteikušas griestus skaidras naudas apritÄ“ uzņēmumiem, tad Latvija šos ierobežojumus ir vÄ“rsusi arÄ« pret fiziskajÄm personÄm, kuras neveic saimniecisko darbÄ«bu
Eiropas SavienÄ«bas PamattiesÄ«bu hartas 16.pants nosaka jebkura Eiropas SavienÄ«bas pilsoņa darÄ«jumdarbÄ«bas brÄ«vÄ«bu Eiropas SavienÄ«bas teritorijÄ, kas balstÄ«ts uz Tiesas judikatÅ«ru, un atzÄ«st brÄ«vÄ«bu veikt komercdarbÄ«bu un brÄ«vi slÄ“gt lÄ«gumus, fiziskai personai ar fizisku personu un fiziskai personai slÄ“gt darÄ«jumu ar juridisku personu. Eiropas SavienÄ«bas PamattiesÄ«bu hartas 17.pants – nosaka pilsoņu tiesÄ«bas uz Ä«pašumu, kas iegÅ«ts likumÄ«gi, savukÄrt 38.pants nosaka augstu Eiropas SavienÄ«bas patÄ“rÄ“tÄju aizsardzÄ«bas politiku.
Visiem Eiropas SavienÄ«bas PamattiesÄ«bu hartÄ atzÄ«to tiesÄ«bu un brÄ«vÄ«bu izmantošanas ierobežojumiem ir jÄbÅ«t noteiktiem tiesÄ«bu aktos, un tajos jÄrespektÄ“ šo tiesÄ«bu un brÄ«vÄ«bu bÅ«tÄ«ba. IevÄ“rojot proporcionalitÄtes principu, ierobežojumus drÄ«kst uzlikt tikai tad, ja tie ir nepieciešami un patiešÄm atbilst vispÄrÄ“jas nozÄ«mes mÄ“rÄ·iem, ko atzinusi Eiropas SavienÄ«ba, vai vajadzÄ«bai aizsargÄt citu personu tiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bas. CiktÄl Eiropas SavienÄ«bas PamattiesÄ«bu hartÄ ir ietvertas tiesÄ«bas, kuras atbilst Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijÄ garantÄ“tajÄm tiesÄ«bÄm, šo tiesÄ«bu nozÄ«me un apjoms ir tÄds pats kÄ minÄ“tajÄ KonvencijÄ noteiktajÄm tiesÄ«bÄm.
LÄ«guma par Eiropas SavienÄ«bas darbÄ«bu 3.pants nosaka Eiropas SavienÄ«bas ekskluzÄ«vi kompetenci par Eiropas SavienÄ«bas iekšÄ“jÄ tirgus darbÄ«bai nepieciešamo konkurences noteikumu izveidošanu, kopÄ“jo tirdzniecÄ«bas politiku, savukÄrt 26.panta pirmajÄ un otrajÄ daÄ¼Ä ir noteikts “SavienÄ«ba paredz pasÄkumus, lai izveidotu iekšÄ“jo tirgu vai nodrošinÄtu tÄ darbÄ«bu saskaÅ†Ä ar attiecÄ«gajiem LÄ«gumu noteikumiem. IekšÄ“jais tirgus aptver telpu bez iekšÄ“jÄm robežÄm, kurÄ saskaÅ†Ä ar LÄ«gumiem ir nodrošinÄta preÄu, personu, pakalpojumu un kapitÄla brÄ«va aprite”.
Reversais PVN
ValdÄ«bas deklarÄcijÄ noteikts, ka tÄ uzstÄs uz plašÄku reverso PVN ieviešanas sistÄ“mu. Starp citu, ReversÄ PVN maksÄšanas sistÄ“ma ir Ä«paša PVN nodokļa maksÄšanas kÄrtÄ«ba un, atbilstoši ES pamatnostÄdnÄ“m, ir izņēmuma veidÄ ieviešams pasÄkums, un tam jÄbÅ«t galÄ“jam pasÄkumam. Šis ir viens no iemesliem, kÄdēļ pÄ“c ES ieskatiem šÄdi pasÄkumi ieviešami izņēmumu gadÄ«jumos un ieviešot PVN direktÄ«vas normas. Latvija ir uzskatÄma par Äempionu reversÄs PVN sistÄ“mas ieviešanÄ, reversÄ PVN maksÄšanas kÄrtÄ«ba LatvijÄ tiek piemÄ“rota kokmateriÄlu piegÄdÄ“m, metÄllūžņu piegÄdÄ“m, bÅ«vniecÄ«bai, elektroprecÄ“m, dÄrgmetÄlu piegÄdÄ“m, graudu piegÄdÄ“m. Un neskatoties uz to, ka Eiropas Komisija jau 2018.gadÄ ir izteikusi neapmierinÄtÄ«bu ar reversÄ PVN piemÄ“rošanas kÄrtÄ«bu LatvijÄ un par iespÄ“jamu pÄrkÄpumu procedÅ«ras uzsÄkšanu, ArtÅ«ra KarišjÄņa Kariņa valdÄ«ba plÄno turpinÄt uzsÄkto kursu, kļūstot par reversÄ PVN maksÄtÄja Äempioniem un tiesÄ«bÄm saņemt EK soda sankcijas.
Premjers Kariņš 23.janvÄrÄ« arÄ« teica: kÄdas tad bÅ«tu valdÄ«bas konkrÄ“tÄs prioritÄtes?
TÄtad pirmais. Mums ir jÄsakÄrto finanšu sistÄ“ma. MÄ“s visi zinÄm, ka ir Moneyval ziņojums ar rekomendÄcijÄm, ko mums kopÄ«giem spÄ“kiem darÄ«t, lai valsts neiekļūtu tÄ saucamajÄ pelÄ“kajÄ sarakstÄ, pelÄ“kajÄ zonÄ. Tas faktiski ir apdraudÄ“jums visai sabiedrÄ«bai. Mums šis apdraudÄ“jums ir jÄnovÄ“rš. Otrais. MÄ“s stiprinÄsim taisnÄ«gumu un tiesiskumu valstÄ«.
2018.gada 23.augstÄ oficiÄli tika publicÄ“ts Eiropas Padomes Moneyval komitejas savstarpÄ“jÄs novÄ“rtÄ“šanas 5.kÄrtas ziņojums (turpmÄk – Ziņojums) par Latviju, kurÄ novÄ“rtÄ“ti valstÄ« Ä«stenotie pasÄkumi noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizÄcijas un terorisma finansÄ“šanas novÄ“ršanÄ (turpmÄk – NILL/TF). PÄ“c Ziņojuma saņemšanas Latvijas valdÄ«bai un visam sektoram ir dots laiks uzlabot NILL/TF novÄ“ršanas sistÄ“mas efektivitÄti.
Moneyval 3.7.rekomendÄcijÄ ir noteikts, ka uzraudzÄ«bas iestÄdÄ“m jÄturpina tÄlÄk pilnveidot konsekventu politiku, pastÄvÄ«gi uzraugot amatpersonu atbilstÄ«bu kvalifikÄcijas un reputÄcijas prasÄ«bÄm.
Å…emot vÄ“rÄ rekomendÄcijÄ noteikto, PasÄkumu plÄnÄ ietverts pasÄkums – izstrÄdÄt grozÄ«jumus NILL/TF novÄ“ršanas likumÄ, nosakot reputÄcijas prasÄ«bas par NILL/TF novÄ“ršanas prasÄ«bu izpildes atbildÄ«gajÄm amatpersonÄm visos likuma subjektos. TÄtad arÄ« attiecÄ«bÄ pret premjeru pašu.
Moneyval 3.7. rekomendÄcija bÅ«tu attiecinÄma ne tikai uz NILL/TFN likuma subjektiem, bet arÄ« uz valsts augstÄkajÄm personÄm:
1. ArtÅ«ru KrišjÄni Kariņu, kurš lÄ«dz šim brÄ«dim nav sniedzis skaidrojumus par nekustamo Ä«pašumu pÄrdošanas darÄ«jumu RÄ«gÄ, Skolas ielÄ 2.
VÄ“los atzÄ«mÄ“t, ka pÄ“c 2013.gada izmaiņÄm nodokļu jomu regulÄ“jošos normatÄ«vajos aktos daudzas juridiskas personas nevis pÄrdod nekustamo Ä«pašumu, bet iegulda to kÄ aktÄ«vu jaunizveidota uzņēmuma pamatkapitÄlÄ un pÄ“c tam pÄrdod šÄ« uzņēmuma kapitÄldaļas.
KÄ 2013.gadÄ intervijÄ minÄ“ja ZAB zvÄ“rinÄts advokÄts TaukaÄs no 2013.gada 1.janvÄra ir stÄjusies spÄ“kÄ arÄ« vispÄrÄ“jÄ nodokļu pretizvairÄ«šanÄs norma, tÄpÄ“c uzņēmumiem jÄbÅ«t uzmanÄ«giem. «Ja procesi notiek uzreiz viens pÄ“c otra - vispirms Ä«pašums tiek ieguldÄ«ts pamatkapitÄlÄ un uzreiz pÄ“c tam kapitÄldaļas tiek pÄrdotas -, Valsts ieņēmumu dienests (VID) var šos darÄ«jumus skatÄ«t kÄ kopumu un pÄrkvalificÄ“t to kÄ nekustamÄ Ä«pašuma pÄrdošanas darÄ«jumu, par ko jÄmaksÄ 15% UIN».
NekustamÄ Ä«pašuma RÄ«gÄ, Skolas ielÄ 2 pÄrdošanas darÄ«jums tikai veikts, sÄkotnÄ“ji dibinot uzņēmumu, ieguldot fiziskai personai piederošu nekustamo Ä«pašumu uzņēmumu pamatkapitÄlÄ un pÄ“c tam jau pÄrdodot pamatkapitÄla daļas.
Neskatoties uz ArtÅ«ra KrišjÄņa Kariņa publiski pausto informÄciju, ka minÄ“to darÄ«jumu secÄ«ba faktiski bija vÄ“rsta ar mÄ“rÄ·i pÄrdot nekustamo Ä«pašumu, apšaubÄma ir bezkompromisa tiesiskuma VID personÄ nespÄ“ja saskatÄ«t šajÄ darÄ«jumu secÄ«bÄ iespÄ“jamo izvairÄ«šanos no nodokļu nomaksas, ņemot vÄ“rÄ to, ka VID ir JaunÄs vienotÄ«bas pÄrziÅ†Ä esošas Finanšu ministrijas pakļautÄ«bÄ esoša iestÄde.
2. Par bezkompromisa tiesiskumu, protams, liecina J.Jurašs, kurš neskatoties uz to, ka pret viņu ir uzsÄkta kriminÄlvajÄšana, turpina veikt Tieslietu ministrijas ParlamentÄra sekretÄra funkcijas; Ministru prezidents to pieļauj.
Taureņu sarunas
Lieki arÄ« atgÄdinÄt, ka Tieslietu ministrijas parlamentÄrais sekretÄrs, kriminÄlvajÄšanai izdotais 13.Saeimas deputÄts J.Jurašs bija viens no KNAB vadošajiem darbiniekiem laikÄ, kad tika veikti Taureņu pirts sarunu ieraksti, kÄ arÄ« laikÄ, kad nezinÄmu iemeslu dēļ šie operatÄ«vÄ ceÄ¼Ä gÅ«tie pierÄdÄ«jumi ilgstoši netika izmantoti kriminÄlprocesu uzsÄkšanai, bet klusi gulÄ“ja operatÄ«vo darbinieku seifos.
Viena epizode no slavenajÄm Taureņu pirts sarunÄm ir pamatÄ uzsÄktajam kriminÄlprocesam pret Latvijas Bankas prezidenta IlmÄru RimšÄ“viÄu un uzņēmÄ“ju MÄri Martinsonu. Un šÄ« epizode tika uzsÄkta tikai pÄ“c tam, kad tika veikta KNAB reorganizÄcija un atsevišÄ·u KNAB darbinieku atbrÄ«vošana. BÅ«tiski uzsvÄ“rt, ka Moneyval un bezkompromisa tiesiskuma laikÄ mums amatÄ ir Latvijas Bankas vadÄ«tÄjs ar kriminÄlprocesu par smagiem noziegumiem un arÄ« šajÄ sakarÄ premjers nedara neko vairÄk, kÄ muļķīgi smaida, it kÄ ar miltu maisu pa pakausi bÅ«tu dabÅ«jis. LÄ“mumi pieņemti netiek, un valsts reputÄcija no šÄdas situÄcijas turpina ciest.
3. Bezkompromisa tiesiskuma sakarÄ noteikti jÄpiemin birÅ¾Ä kotÄ“ta un stratÄ“Ä£iski nozÄ«mÄ«ga uzņēmuma Olainfarm busiņa akcionÄru sapulces ar seniem VienotÄ«bas draugiem Prudentiju priekšgalÄ. Tieslietu ministrs J.BordÄns, kurš, neskatoties uz publiski pausto apņemšanos neiesaistÄ«ties AS Olainfarm mantinieÄu strÄ«dos, iespÄ“jams, ir veicis darbÄ«bas vienas strÄ«da puses interesÄ“s.
Proti. AS Olainfarm revidÄ“tais konsolidÄ“tais gada pÄrskats par 2017.gadu liecina, ka koncerns realizÄ“jis produkciju par vairÄk nekÄ 122 miljoniem eiro, kas ir par 10% vairÄk nekÄ iepriekš, un tas ir lÄ«dz šim lielÄkais apgrozÄ«jums uzņēmuma darbÄ«bas vÄ“sturÄ“.
AS Olainfarm ir viens no vÄ“rtÄ«gÄkajiem un lielÄkajiem Latvijas valsts nodokļu maksÄtÄjiem. SituÄcija MantinieÄu strÄ«da ietvaros ir nepieļaujama ne no valsts ekonomisko interešu viedokļa, ne bezkompromisa tiesiskuma viedokļa.
Lai arÄ« tieslietu ministrs J.BordÄns publiski ir norÄdÄ«jis, ka viņam nav tiesÄ«bas iejaukties akcionÄru strÄ«dos, publiski pieejamÄ informÄcija liecina, ka J.BordÄns personiski, kÄ arÄ« pastarpinÄti ar ZAB Wall partnera G.Ä€boltiņa starpniecÄ«bu ir organizÄ“jis un iespÄ“jams ticies ar AS Olainfarm strÄ«da vienu pusi, savukÄrt atteicis tikšanos strÄ«da otrai pusei. TÄpat premjers nekÄdÄ veidÄ nav centies pÄrliecinÄties, vai J.BordÄns ir iejaucies Uzņēmumu reÄ£istra darbÄ jautÄjumÄ, kas saistÄ«ts ar busiņa akcionÄru sapulces lÄ“muma reÄ£istrÄ“šanu.
ArÄ« Iekšlietu ministrijas klusÄ“jošÄ attieksme pret 2019.gada 2.aprÄ«lÄ« notikušo bezprecedenta akcionÄru sapulci, kas norisinÄjÄs pie AS Olainfarm teritorijas vÄrtiem, mikroautobusÄ, nav pieļaujama.
MinÄ“tÄ sapulce, tÄs formÄts, klÄtesošÄs personas atsauc atmiÅ†Ä deviņdesmitos gadus, kad uzņēmuma pÄrņemšanu, ar reiderisma elementiem, organizÄ“ja ar kriminÄlÄm aprindÄm saistÄ«tas personas.
Bet tas notiek 2019.gadÄ valstÄ«, kur valdÄ«ba ir deklarÄ“jusi bezkompromisa tiesiskumu kÄ augstÄko mÄ“rÄ·i.
Tieslietu ministrs nekavÄ“joties, neievÄ“rojot politiÄ·im noteiktÄs Ä“tikas normas, aizstÄvot savu partijas biedru J.Jurašu, pret kuru tika uzsÄkta kriminÄlvajÄšana par valsts noslÄ“puma izpaušanu, vÄ“rsÄs vairÄku valstu vÄ“stniecÄ«bÄs. TajÄ brÄ«dÄ« J.BordÄnu neatturÄ“ja, ne iespÄ“jamiem valsts reputÄcijas riski, ne TM kompetences. TaÄu situÄcijÄ, kad apdraudÄ“ta viena no lielÄkiem Latvijas zÄļu ražotÄja nÄkotne, starptautisko investoru intereses, apdraudÄ“ts Latvijas tiesiskums un reputÄcija, J.BordÄns izvÄ“las publiski distancÄ“ties no kritiskÄs situÄcijas uzņēmumÄ, bet paralÄ“li organizÄ“jot tikšanÄs vienas puses iespÄ“jamo interešu aizstÄvÄ«bai.
4. Par bezkompromisa tiesiskumu šÄ«s valdÄ«bas izpratnÄ“ liecina arÄ« A.Kaimiņš, kurš, bÅ«dams Saeimas deputÄts, jau neslÄ“pj savu draudzÄ«bu ar Meroni pietuvinÄto personu Gobiņu laikÄ, kad valsts drošÄ«bas dienesti minÄ“tÄs personas faktiski atzinuši par tÄdÄm, kas var radÄ«t bÄ«stamÄ«bu Latvijas Republikai, tÄdÄ“jÄdi neļaujot iegÄdÄties šÄ«m personÄm Radio SWH.
Bezkompromisa tiesiskums arÄ« nozÄ«mÄ“, ka ArtÅ«ra KrišjÄņa Kariņa valdÄ«bÄ strÄdÄ Äetri ministri, kuri lÄ«dz šim brÄ«dim nav saņēmuši pielaidi darbam ar valsts noslÄ“pumu, lai gan pirms valdÄ«bas izveidošanas tieši šis bija galvenais arguments ministru izvÄ“les kritÄ“riju noteikšanÄ.
ŠÄdas valdÄ«bas sastÄvs un pÄr viņiem esošÄ aizdomu Ä“na padziļina plaisu starp politiÄ·iem, valdÄ«bu un sabiedrÄ«bu.
DziÄ¼Ä plaisa un sabiedrÄ«bas neizpratne tikai veicina emigrÄcijas procesus, nodokļu maksÄtÄju vÄ“lmi strÄdÄt un maksÄt nodokļus valsts budžetÄ.
MinÄ“tÄ situÄcija sabiedrÄ«bÄ rada pÄrliecÄ«bu, ka viens likums un viena taisnÄ«ba ir tikai uzraksts Ministru kabinetÄ un augstas reputÄcijas prasÄ«bas nav attiecinÄmas uz koalÄ«cijai piederošajÄm personÄm.
ValdÄ«bas pašreizÄ“jais darbs ir vÄ“rtÄ“jams kÄ slÄ“pšanÄs no reÄlÄs situÄcijas valstÄ«. RunÄjot un risinot jautÄjumus, kas neskar pašu bÅ«tiskÄko – iedzÄ«votÄju labklÄjÄ«bu, uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vides uzlabošanu.
Ministri, savu darbÄ«bu atspoguļo jauku fotogrÄfiju veidÄ, kurÄs fiksÄ“tas kÄrtÄ“jÄs tikšanÄs, kÄrtÄ“jÄs pÄrrunas, vizinÄšanÄs ar skrejriteņiem un pozÄ“šana ar izbÄzeņiem, novÄ“ršot uzmanÄ«bas no aktuÄlÄkajiem un steidzamÄ«bas kÄrtÄ risinÄmajiem jautÄjumiem, kas saistÄ«ti ar priekšvÄ“lÄ“šanu laikÄ dotajiem solÄ«jumiem. Jo šÄ« valdÄ«ba un šÄ« koalÄ«cija ir nobalsojusi pret pilnÄ«gi visiem saviem priekšvÄ“lÄ“šanu solÄ«jumiem.
OIK
Kariņš, stÄjoties amatÄ, no Saeimas tribÄ«nes teica: “Ä»oti lakoniski – mÄ“s likvidÄ“sim OIK”. Par OIK atcelšanu no šÄ« gada 31. Marta balsoja deviņi šÄ«s valdÄ«bas ministri – Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Satiksmes ministrs TÄlis Linkaits, IzglÄ«tÄ«bas ministre Ilga Šuplinska, VARAM ministrs Juris PÅ«ce, AizsardzÄ«bas ministrs Artis Pabriks, Ä€rlietu ministrs Edgars RinkÄ“viÄs, LabklÄjÄ«bas ministre Ramona PetraviÄa, Tieslietu ministrs JÄnis BordÄns, KultÅ«ras ministre Dace MelbÄrde. Par OIK atcelšanu balsoja visu koalÄ«cijas partiju vadÄ«ba – Arvils Ašeradens no VienotÄ«bas tajÄ skaitÄ. Ä»oti lakoniski OIK nav atcelts. VisticamÄk tÄpÄ“c, ka premjera biroja vada JÄnis Patmalnieks, kas zinÄms kÄ ierÄ“dnis, kas ilgstoši bÅ«tÄ«bÄ aizstÄvÄ“jis OIK afÄ“ru.
ŠajÄ sakarÄ arÄ« jÄuzsver, ka 2018.gada augustÄ, pirmsvÄ“lÄ“šanu laikÄ daudzas partijas solÄ«ja atcelt OIK, tajÄ skaitÄ vecÄs VienotÄ«bas Ašeradens atzina, ka ir liels spiediens no uzņēmÄ“ju puses uz valdÄ«bu nemainÄ«t esošo kÄrtÄ«bu, tomÄ“r viņš ir pÄrliecinÄts, ka valdÄ«ba atbalstÄ«s plÄnu atteikties no OIK trijos gados.
PÄ“c Ašeradena paziņojuma JaunÄ vienotÄ«ba nÄca klajÄ ar savu solÄ«jumu - ja MÄra KuÄinska valdÄ«ba vilcinÄsies ar ieceres virzÄ«bu, šo jautÄjumu SaeimÄ virzÄ«s VienotÄ«bas Saeimas frakcijas deputÄti. TomÄ“r nekÄdas ieceres virzÄ«bas no VienotÄ«bas deputÄtu vidus nesekoja.
Sekoja vÄ“lÄ“šanas, vÄ“lÄ“šanu solÄ«jumi, valdÄ«bas veidošana.
AicinÄjumu nekavÄ“joties atcelt OIK iesniedza 13.Saeimas opozÄ«cijÄ esošie deputÄti un Saeima 2019.gada 10.janvÄrÄ«, vienbalsÄ«gi atbalstÄ«ja vairÄku deputÄtu pieprasÄ«jumu par obligÄtÄ iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu un nolÄ“ma aicinÄt Ekonomikas ministriju (EM) steidzami izstrÄdÄt normatÄ«vos aktus, lai valsts atbalstu subsidÄ“tÄs elektroenerÄ£ijas ražotÄjiem atceltu jau no šÄ gada 31.marta.
Tas bija pÄ“dÄ“jais brÄ«dis, kad koalÄ«cijas partijas vÄ“l veidoja šÄ·ietamu ilÅ«ziju par darbu sabiedrÄ«bas interesÄ“s un nebija atkÄpušÄs no solÄ«jumiem vÄ“lÄ“tÄjiem.
Šim drosmÄ«gajam solim un vienbalsÄ«gajam Saeimas lÄ“mumam sekoja valdÄ«bas sastÄdÄ«šana un solÄ«jumu aizmiršana.
Didzis Šmits atteicÄs kļūt par Ekonomikas ministru OIK jautÄjuma sakarÄ, jo valdÄ«bas veidošanas procesÄ valdÄ«bu sastÄdošÄs partijas lika noprast, ka, iespÄ“jams, ka spiediens no OIK afÄ“ristu puses uz valdÄ«bu nemainÄ«t esošo kÄrtÄ«bu, ir izdarÄ«jis savu darbu.
Ralfs Nemiro savas pieredzes trÅ«kuma dēļ, piekrÄ«tot kļūt par Ekonomikas ministru, ir kļuvis par sabiedrÄ«bas grÄ“kÄzi. IespÄ“jams OIK jautÄjums ir iznÄ«cinÄjis R.Nemiro nÄkotnes politisko karjeru, bet, nodrošinÄjis Jaunajai VienotÄ«bai, iespÄ“ju paaugstinÄt savus reitingus, iedalot neÄ“rtÄkÄs ministrijas un valdÄ«bas deklarÄcijas neizpildÄmo solÄ«jumu sadaļas saviem vÄjÄkajiem politiskajiem konkurentiem. Diemžēl KPV LV koalÄ«cijÄ esošie deputÄti to vÄ“l nav sapratuši, ka viņi ir tikai nevÄ“lami konkurenti un nepieciešami tikai, lai nodrošinÄtu koalÄ«cijas vairÄkumu un šÄ·ietamie sabiedrotie JaunÄs vienotÄ«bas un JKP veidolÄ nevÄ“las šos partnerus redzÄ“t politikÄ ilgÄk kÄ lÄ«dz nÄkošajÄm vÄ“lÄ“šanÄm.
Un jo ilgÄk partija akli sekos šo politiÄ·u uzstÄdÄ«jumiem, jo tuvÄk reitingu zemÄkajam punktam KPV LV atradÄ«sies.
ArtÅ«rs KrišjÄnis Kariņš 2019.gada 20.martÄ norÄdÄ«ja, ka drÄ«zumÄ ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro nÄks klajÄ ar ziņojumu par OIK atcelšanu, bet jau tagad zinÄms, ka valstij nÄksies saskarties ar daudzÄm tiesvedÄ«bÄm un atcelšana varÄ“tu draudÄ“t ar miljardu euro izmaksÄm valstij.
ArtÅ«rs KrišjÄnis Kariņš norÄdÄ«ja: ja OIK tiktu atcelts 31. martÄ, tad papildus vÄ“l pieaugtu gan apkures, gan elektrÄ«bas rÄ“Ä·ini, kas rezultÄtÄ patÄ“rÄ“tÄjiem nedotu nekÄdu izdevumu ietaupÄ«jumu!
Protams, ka pÄrsteigumi nesekoja un OIK netika atcelts.
Tagad mÄ“s redzam, ka tÄ bija izrÄde, kuru mums izspÄ“lÄ“ja JaunÄ vienotÄ«bas valdÄ«ba ar ArtÅ«ru KrišjÄni Kariņu priekšgalÄ. Jo, sekojot politiskajiem procesiem un aizkulišu sarunÄm, pašreizÄ“jÄ valdÄ«ba neplÄno likvidÄ“t OIK.
TaÄu OIK neatcelšanas bÅ«tiskÄkais jautÄjums ir bezkompromisa tiesiskums pÄ“diņÄs. Šis ir pirmais gadÄ«jums valsts vÄ“sturÄ“, kad persona, kurai ir pienÄkums ievÄ“rot parlamenta lÄ“mumus, brutÄli tos ignorÄ“, par to nesaņemot nekÄdu sodu. PrincipÄ tas ir nepÄrprotams mÄjiens, ka SaeimÄ neievÄ“lÄ“ts un tautas mandÄtu nebaudošs Kariņš var nepildÄ«t sava darba devÄ“ja - Latvijas parlamenta dotos uzdevumus. Tas vienlaikus ir apliecinÄjums, ka gadÄ«jumÄ, ja pat premjers var nepildÄ«t Saeimas lÄ“mumus, tad Saeimas lÄ“mumus un pieņemtos likumus var nepildÄ«t visa sabiedrÄ«ba. Viens likums, viena taisnÄ«ba taÄu visiem. KÄ premjeram, tÄ tautai. Un šÄds tiesiskais nihilisms mazÄkais ir parlamentÄrÄs iekÄrtas graušana, jo nevienÄ demokrÄtiskÄ un tiesiskÄ valstÄ« nav iespÄ“jams, ka kÄds neizpilda parlamentÄ nospriesto.
* SaeimÄ nolasÄ«tÄs runas teksts