Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

AizejošÄ paaudze, kad atjaunoja Latviju, 1991. gadā teica: „MÄ“s ceram uz jums. MÄ“s ticam jums. MÄ“s prasām jums.” Un tas attiecas tieši uz mums. Viņi runāja par mums. Viņi atstāja AizejošÄs paaudzes testamentu mums. Un uz mums cer vÄ“l nedzimušie bÄ“rni. Tieši uz mums. Tagad.

Pavisam citur ļoti vienkāršo jautājumu ir uzdevis Nobela prÄ“mijas laureāts fizikā Žoress Alfjorovs. Tas nekas, ka ne par mums: “KāpÄ“c vÄ“l man jāmaksā nodokļi un jāapmaksā milzÄ«ga amatpersonu armija? Ja valsts noveļ visu uz mums pašiem, lai pazÅ«d, mums pašiem bÅ«s daudz vieglāk.”

To pašu katru dienu prasa mÅ«su cilvÄ“ki. Dažādās formās, bet tieši to pašu.

Ko mÄ“s varam atbildÄ“t? ‘To pašu, ko Jānis ÄŒakste tieši pirms 100 gadiem? Un viņš teica: “Mums vÄ“l nav partiju valstiskā nozÄ«mÄ“. Ir tikai šauras grupas, kas cenšas izmantot valsti personÄ«gās interesÄ“s.” Bet viņš to teica pirms 100 gadiem! Šodien, 100 gadus pÄ“c mÅ«su valsts dibināšanas neesam tikuši tālāk.

It kā mÄ“s nezinātu, ka nav atšÄ·irÄ«bas starp atbildÄ«bu un valstsvÄ«ru. AcÄ«mredzot nezinām, jo pie varas esošie nav sadzirdÄ“juši arÄ« mÅ«su valsts prezidentes Vairas VÄ«Ä·es Freibergas pirms 20 gadiem sacÄ«to, ka atbildÄ«ba un valstsvÄ«rs – šie vārdi raksturo viens otru, un ceru, ka tie ir un bÅ«s nedalāmi.

Kas tad raksturo valstsvÄ«ru un kāda ir valstsvÄ«ra atbildÄ«ba? PÄ“dÄ“jo notikumu kontekstā ar pie varas esošo partiju priekšvÄ“lÄ“šanu solÄ«jumu cinisku ignorÄ“šanu, atklātu cilvÄ“ku krāpšanu OIK neatcelšanas sakarā, skolotāju protestiem, valdÄ«bai nepildot doto vārdu, atbilde uz jautājumu, kas ir valstsvÄ«rs, ir ļoti vienkārša. Ministru prezidentam ir jādzÄ«vo kā skolotājam, bet skolotājam ir jādzÄ«vo kā ministru prezidentam. Tas ir valstsvÄ«ra uzdevums. BÅ«t paraugam darbos, ar savu piemÄ“ru bÅ«t skolotājam tautai. BÅ«t valsts vadÄ«tājam, kurš ne tikai vārdos, bet arÄ« darbos tautas labklājÄ«bu ceļ ministru prezidenta un viņa komandas labklājÄ«bas lÄ«menÄ«.

Vispārīgi par valdību

Bet kāda ir mūsu valdība un kāds ir tās vadītājs?

Mans kolÄ“Ä£is Didzis Šmits šÄ« gada 23.janvārÄ« no Saeimas tribÄ«nes pirms balsojuma par šÄ«s valdÄ«bas apstiprināšanu minÄ“ja šÄdus vārdus: “Oto fon Bismarks kādreiz teica, ka politiÄ·i domā par nākamajām vÄ“lÄ“šanām, bet valstsvÄ«ri domā par nākamajām paaudzÄ“m. Diemžēl šodien šeit mÄ“s zem vārda “politiÄ·is” ieviešam pat trešo kategoriju papildus šÄ«m divām. Es nezinu, kā to var nosaukt. Jo šobrÄ«d šajā zālÄ“ ir ne viens vien cilvÄ“ks, kurš nedomā pat par nākamajām vÄ“lÄ“šanām, kurš domā par esošajiem kriminālprocesiem un par to, vai viņam bÅ«s mandāts tuvā nākotnÄ“. Ne tikai domā... Bet zināmā mÄ“rā šÄ« valdÄ«ba ir uzkonstruÄ“ta ap to – ap savstarpÄ“jiem solÄ«jumiem šajā sakarā. To mÄ“s redzÄ“sim pavisam drÄ«z. To mÄ“s redzam jau šodien. Es nezinu, vai ir iespÄ“jams vÄ“l zemāk nolaisties!”

Cik precÄ«zi un atbilstoši šim brÄ«dim, kad valdÄ«bas komandā Moneyval rekomendāciju ieviešanas un bezkompromisa tiesiskuma laikā Tieslietu ministrijas otra augstākā politiskā amatpersona, parlamentārais sekretārs Juris Jurašs ir iesaistÄ«ts kriminālprocesā, par ko attÄ«stÄ«tās valstÄ«s mÄ“dz likt cietumā.

Laikā, kad iekšlietu ministram Sandim Ä¢irÄ£enam joprojām nav piešÄ·irta pielaide valsts noslÄ“pumam, ļoti iespÄ“jams, tikai tāpÄ“c, ka viņam ir jāklausa smagos noziegumos aizdomās turÄ“tā deputāta Kaimiņa norādÄ«jumiem droši vien sargāt gan pašu, gan Meroni.

Vai varÄ“tu bÅ«t tā, ka šÄ« pielaide iekšlietu ministram joprojām nav arÄ« tāpÄ“c, ka par parlamentāro sekretāru iekšlietās bija jāpieņem deputāts Aldis Blumbergs, par kura ārpusreglamenta darbÄ«bām tiesu gaiteņos un nevis tiesu zālÄ“s, jurisprudences vÄ“sturÄ“ klejo nostāsti, par kuriem skaļi nerunā, bet ar kuriem lielas pie izslÄ“gtiem telefoniem.

Premjeram Kariņam tas ir vienalga, jo Premjers Kariņš valsts budžeta pieņemšanas debašu runā šÄ« gada 3.aprÄ«lÄ« tribÄ«nÄ“ kāpj nevis ar vÄ«ziju par valdÄ«bas un valsts mÄ“rÄ·iem un solÄ«jumu izpildes konkrÄ“tu un izmÄ“rāmu grafiku, bet, citÄ“ju: “Jums, protams, ir ļoti patÄ«kama Ä“dnÄ«ca, un es ar prieku šodien pie jums pusdienas pat Ä“du.”

Premjera komandu raksturo kartona bučotāju revanšistu klubiņš, kura biedre Juta StrÄ«Ä·e debašu laikā par atbalstu daudzbÄ“rnu Ä£imenÄ“m, nevis šo atbalstu sniedz, bet maniakāli smejas, tāpat kā vasarā Garciemā ar polšu rokās pie polkovņika Juras.

Šo valdÄ«bu atbalsta neretietis Sandis Riekstiņš, kuru Konkurences padome soda par sarunātām un mākslÄ«gi uzskrÅ«vÄ“tām cenām meliorācijā un kas budžeta izskatÄ«šanas laikā nevis kāpj tribÄ«nÄ“, lai debatÄ“tu par valsts nākotni, bet, apkaunojot parlamenta bÅ«tÄ«bu, tukšs kā basketbola bumba driblÄ“ pa Saeimas sēžu zāli, meklÄ“jot kartonu.

Savukārt demogrāfijas jautājumu uzurpÄ“tāji no Nacionālās apvienÄ«bas ar Saeimā neiekļuvušo, bet premjeram pietuvināto Imantu Parādnieku Saeimas budžeta un finanšu komisijas sÄ“dÄ“, laikā, kad koalÄ«cija ciniski noraida demogrāfiju veicinošus priekšlikumus vienu pÄ“c otra, klusÄ“jot apskata jaunāko vÄ«riešu modi, laikam ilgojoties bÅ«t Džordžs KlÅ«nijs, kaut ir un paliek tikai Parādnieks, to pÄ“c tam cenšoties notušÄ“t ar saukļiem “krievi nāk” nākamā Saeimas sÄ“dÄ“.

Premjeru apmierina ministre Ilze Viņķele, kuru pat pašas partijas biedri no pirmās vietas sarakstā nosvÄ«troja uz pÄ“dÄ“jo un kam ministra postenis bija dzÄ«vÄ«bas un nāves jautājums, jo citu darbu atrast acÄ«mredzami nevarÄ“ja.

NevienlÄ«dzÄ«bas mazināšana

ŠÄ« gada 23.janvārÄ« premjers Kariņš pirms valdÄ«bas apstiprināšanas minÄ“ja sekojošo: “Vispirms trÄ«s lietas – kādi ir mÄ“rÄ·i, kā mÄ“s kopā strādāsim un kas bÅ«s mÅ«su prioritātes. Kā plašÄkos mÄ“rÄ·us es esmu izvirzÄ«jis trÄ«s galvenās lietas. Pirmais ir ļoti visaptverošs – celt tautas labklājÄ«bu. Nu kas tad bÅ«tu jebkuras valdÄ«bas galvenais mÄ“rÄ·is, ja ne šis! Protams, mums ir arÄ« jānodrošina taisnÄ«gums un tiesiskums valstÄ«, mums ir jāsamazina nevienlÄ«dzÄ«ba visās tajās izpausmÄ“s, kādās valstÄ« tā ir.”

NevienlÄ«dzÄ«bas mazināšana, kas uzskatāmi nenotiek, ir labākais piemÄ“rs. Laikā, kad protestÄ“ skolotāji, kad mirst dzimstÄ«ba un vircas bedrÄ“ tiek iegrÅ«sta uzņēmÄ“jdarbÄ«ba ar elektrÄ«bas augstākajām cenām vai darbaspÄ“ka nodokļu nepanesamo slogu, vai arÄ« attieksmi no Valsts ieņēmumu dienesta puses pret uzņēmÄ“jiem kā noziedzniekiem per se, ir sarÄ«kota sacensÄ«ba – kurš ministrs kļūs bagātāks. Kariņš ar kino Pionieris darÄ«jumiem un Kipras ofšoriem, aiz kuriem slÄ“pta Maskavas nauda vai uz nodokļu maksātāju rÄ“Ä·ina pārticÄ«bā eksistÄ“jošais operas ložu dinozaurs Edgars RinkÄ“vičs.

Edgars RinkÄ“vičš, nevienu dienu dzÄ«vÄ“ neesot bijis uzņēmÄ“jdarbÄ«bā, šobrÄ«d ik mÄ“nesi var iekrāt nu jau 2800 eur. Man nav žēl, ja tāpat to varÄ“tu ikviens Latvijas cilvÄ“ks. ŠÄ« valdÄ«ba ir uzbÅ«vÄ“ta, lai RinkÄ“vičs drÄ«z jau uz nodokļu maksātāju rÄ“Ä·ina bÅ«tu miljonārs. Tālu vairs nav.

 Laikā, kad cilvÄ“ki aizbrauc no valsts, jo nevar savilkt galus. Laikā, kad medmāsas saņem ubagu grašus. Laikā, kad uzņēmÄ“ji pārceļas uz kaimiņvalstÄ«m, ir radÄ«ta idiotiska valsts aparātā strādājošo armijas uzturÄ“šanas sistÄ“ma, nevis atbalstÄ«ts vidÄ“jais uzņēmÄ“jdarbÄ«bas slānis, kas rada nodokļus. RinkÄ“vičs ar mietu ir jādzen uzņēmÄ“jdarbÄ«bā, lai parāda, kā tur spÄ“s uzkrāt 340 tÅ«kstošus eiro ar savu darbu ar esošÄm elektrÄ«bas cenām vai reÄ£ionā nekonkurÄ“tspÄ“jÄ«gākajām darbaspÄ“ka nodokļa likmÄ“m, bet ne uz citu rÄ“Ä·ina.

Uzņēmējdarbības kritums

Ja jau pievÄ“rsos Rinkeviča personÄ«gajam veiksmes stāstam, tad arÄ« ir jāuzsver, ka statistikas dati liecina - samazinās uzņēmumu ar ārvalstu kapitālu un arÄ« pašmāju uzņēmumu skaits, kas liecina par uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vides problÄ“mām. Tas nozÄ«mÄ“, ka, samazinoties uzņēmumu, nodokļu maksātāju skaitam, viss nodokļu slogs gulstas uz atlikušo uzņēmumu pleciem. Šajā sakarā jāuzsver, ka Lursoft ir aprÄ“Ä·inājis, ka patlaban ārvalstu investÄ«cijas ieguldÄ«tas 27 800 uzņēmumu pamatkapitālos, no kuriem 76,40% gadÄ«jumu ārvalstu investoru ieguldÄ«jums veido 100% no uzņēmuma kopÄ“jā pamatkapitāla.

Jānorāda, ka gada laikā uzņēmumu skaits ar ārvalstu ieguldÄ«jumu samazinājies par 7,16%. Kritums vÄ“rojams jau vairākus gadus pÄ“c kārtas. Jāteic, ka kritums ir ne tikai ārvalstu kapitāla uzņēmumu lÄ«knÄ“, lÄ«dzÄ«ga aina paveras, arÄ« apkopojot datus par uzņēmumiem ar 100% vietÄ“jo kapitālu. Lursoft dati atklāj, ka Latvijā reÄ£istrÄ“ti 127 153 uzņēmumi, kuru pamatkapitālu veido 100% vietÄ“jais ieguldÄ«jums. SalÄ«dzinot ar gadu iepriekš, šogad šÄdu uzņēmumu skaits samazinājies par 3,91%.

Nodokļu politika

Šajā kontekstā ironiski jāuzsver, ka Kariņa valdÄ«ba savā deklarācijā ir apņēmusies veidot saprotamu un taisnÄ«gu nodokļu politiku, nodrošinot labāko biznesa vidi Baltijas valstÄ«s, tautsaimniecÄ«bas konkurÄ“tspÄ“jas, produktivitātes un investÄ«ciju apjoma paaugstināšanu. Frāzes bez satura.

TaisnÄ«ga nodokļu politika ir tāda politika, kas motivÄ“ Latvijas iedzÄ«votājus, uzņēmÄ“jus labprātÄ«gi veikt pilnÄ«gu nodokļu un nodevu nomaksu. Un ne tikai vÄ“lmi veikt nodokļu un nodevu nomaksu, bet valdÄ«bas politikai jābÅ«t tādai, lai uzņēmÄ“ji spÄ“tu šos nodokļus nomaksāt un pÄ“c nodokļu nomaksas arÄ« gÅ«tu peļņu. LÄ«dzÄ«gi kā RinkÄ“vičs uz nodokļu maksātāju rÄ“Ä·ina spÄ“j uzkrāt 2800 eur mÄ“nesÄ«.

Nevienam, nav noslÄ“pums, ka daudzi uzņēmumi savu darbÄ«bu ir pārcÄ“luši uz citām Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«m, kurās ir draudzÄ«ga nodokļu politika un kurās darbojas princips “KonsultÄ“ vispirms”, un, uzņēmÄ“js, valsts budžeta lÄ«dzekļu pelnÄ«tājs netraucÄ“ti var nodarboties ar saimniecisko darbÄ«bu. Daudzi no šiem uzņēmumiem, kuri jau ir pametuši vai plāno pamest Latvijas tirgu, ir saistÄ«ti ar valdÄ«bas deklarācijā minÄ“to inovatÄ«vo un augstas pievienotās vÄ“rtÄ«bas preču un pakalpojumu radÄ«šanu.

Aizliedzošas tiesÄ«bu normas, kas raksturÄ«gas Kariņa valdÄ«bas politikai, ir vāja uzraugošÄ un kontrolÄ“jošÄ valsts pārvaldes aparāta pazÄ«me, kas pierāda nespÄ“ju motivÄ“t valsts iedzÄ«votājus labprātÄ«gai un pilnÄ«gai nodokļu un nodevu nomaksai.

Kontrole, sodu sistēma, birokrātija ir radījusi uzņēmējos bailes no valsts pārvaldes.

Daudzi uzņēmÄ“ji atsakās atklāti paust informāciju par negatÄ«vo pieredzi saskarsmÄ“ ar valsts pārvaldes iestādÄ“m, baidās no sekojošÄm represijām no šo iestāžu puses. Un šÄdas represijas seko.

Šeit Ä«paši izceļams Jaunās vienotÄ«bas vadÄ«tās Finanšu ministrijas pakļautÄ«bā esošÄ iestāde - Valsts ieņēmumu dienests, kurš kopš Kariņa valdÄ«bas darba uzsākšanas ir uzsācis kursu, kas neatbilst ValdÄ«bas deklarācijā minÄ“tajam mÄ“rÄ·im uzlabot uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vidi, veidojot to par labāko biznesa vidi Baltijas valstÄ«s.

Tieši pretÄ“ji, ar valdÄ«bas darba uzsākšanu, finanšu ministra darba uzsākšanu, jaunās VID vadÄ«tājas iecelšanu publiski izskan aizvien vairāk pārmetumu iestādes represÄ«vajām darba metodÄ“m.

Un šÄ«s, represÄ«vās metodes kļūst aizvien prettiesiskākas un sabiedrÄ«bai neizprotamākas.

PresÄ“ beidzot parādās ziņas, ka uzņēmÄ“ji vairs nespÄ“j klusÄ“t. Jo klusÄ“šanas cena ir uzņēmÄ“jdarbÄ«bas pārcelšana uz citu valsti, vai, uzņēmÄ“jdarbÄ«bas pārtraukšana. Un klusÄ“šanas cena var bÅ«t arÄ« aizbraukšana no Latvijas.

ŠobrÄ«d mÄ“s nevaram runāt par aizbraucÄ“ju atgriešanu, mums ir jārunā par aizbraukšanas apturÄ“šanu. Un mums katram ir pazÄ«stami cilvÄ“ki, kuri domā par pārcelšanos uz citu valsti, par iespÄ“jām nodrošināt saviem bÄ“rniem nākotnes stabilitāti un paļāvÄ«bu, ka pensionÄ“šanās vecumā nebÅ«s jādzÄ«vo cilvÄ“ka necienÄ«ga dzÄ«ve, nespÄ“jot atļauties iegādāties medikamentus, veikt diagnostikas izmeklÄ“jumus, nodrošināt ar pirmās nepieciešamÄ«bas precÄ“m.

TomÄ“r, neskatoties uz nodokļu maksātāju izmisÄ«gajiem mÄ“Ä£inājumiem vÄ“rst uzmanÄ«bu uz uzņēmÄ“jdarbÄ«bas iznÄ«cināšanu Latvijā, rÄ«cÄ«ba neseko un arÄ« nesekos, jo nodokļu maksātājs ir valsts budžeta papildinātājs, kuram ir tikai PIENÄ€KUMI un valsts budžetam nepieciešami ienākumi lielās ierÄ“dniecÄ«bas uzturÄ“šanai.

Valsts ieņēmumu dienests publiski lepojas ar ieviesto EDS sistÄ“mu, kura atvieglo nodokļu maksātāju iesniegto deklarāciju apstrādi un pārbaudi. ŠÄ·ietami šÄdas sistÄ“mas ieviešana bÅ«tu vÄ“rsta arÄ« uz ierÄ“dņu skaita samazināšanu. Bet nÄ“. Jebkādu daudzmiljonu programmatÅ«ru, datu analÄ«zes un apstrādes sistÄ“mu ieviešana nav rezultÄ“jusies ar ierÄ“dniecÄ«bas samazinājumu.

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Valsts ieņēmumu dienests ir sodÄ«jis personas, kuras par saviem skaidrās naudas uzkrājumiem ir iegādājušÄs automašÄ«nas Vācijā, Polijā, Lietuvā. No Valsts ieņēmumu dienesta represÄ«vām darbÄ«bām iebiedÄ“tie automašÄ«nu pircÄ“ji, saprotot, ka nav iespÄ“jama sadarbÄ«ba ar Valsts ieņēmumu dienestu, ir nomaksājuši sodus, lai arÄ« sodu piemÄ“rošana par citā valstÄ« veiktu darbÄ«bu, nav Latvijas valsts jurisdikcijā.

Neskatoties uz precedentu par šÄda administratÄ«vā akta pretlikumÄ«bu, VID nevienam iepriekš nelikumÄ«gi sodÄ«tajam Latvijas iedzÄ«votājam nav izsÅ«tÄ«jis paziņojumu par nelikumÄ«gi iekasÄ“tās soda naudas atgriešanu.

AktÄ«va komunikācija ar nodokļu maksātājiem notiek tikai jautājumos, kas saistÄ«ti ar nodokļu iekasÄ“šanu, savukārt jautājumos, kas saistÄ«ti ar nepamatoti iekasÄ“tu nodokļu vai soda naudas atmaksu, šÄda komunikācija nenotiek.

Tas ir valsts pārvaldes modelis, kur nav svarīgas nodokļa maksātāja likumiskās intereses.

Nodokļu maksātājs šajā modelÄ« ir valsts budžeta papildinātājs, kuram ir tikai PIENÄ€KUMI, bet kuram nav tiesÄ«bas. Tas ir vergs uzburbušÄ valsts aparāta uzturÄ“šanai.

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Valsts ieņēmumu dienests ir vÄ“rsies pret vairākiem LV uzņēmumiem par reprezentatÄ«vā auto nodokļa nomaksu, nosakot darÄ«jumu vÄ“rtÄ«bu pÄ“c saviem ieskatiem, nevis automašÄ«nu pirmdokumentos uzrādÄ«tajai iegādes vÄ“rtÄ«bai.

Ne visi mazie un vidÄ“jie uzņēmumi spÄ“j algot juristus, lai cÄ«nÄ«tos ar uzraugošo un kontrolÄ“jošo iestāžu patvaļu tiesÄ«bu normu interpretācijā. Daudzi, lai, neradÄ«tu sev negatÄ«vas sekas, paklausÄ«gi veic VID vÄ“stulÄ“s minÄ“to nodokļu nomaksu un aizbrauc no valsts.

KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā es vÄ“los pateikt paldies uzņēmÄ“jam Andrim Ramoliņam, kurš neklusÄ“ja, nebaidÄ«jās no iespÄ“jamām sekām un pievÄ“rsa preses uzmanÄ«bu šÄdai VID patvaļai.

LÄ«dz ar to valdÄ«bas deklarÄ“tais par saprotamu un taisnÄ«gu nodokļu politiku, nodrošinot labāko biznesa vidi Baltijas valstÄ«s, tautsaimniecÄ«bas konkurÄ“tspÄ“jas, produktivitātes un investÄ«ciju apjoma paaugstināšanu pretÄ“ji jebkādai loÄ£ikai ir panākams nevis ar valdÄ«bas lÄ“mumiem, bet tikai ar preses iesaistÄ«šanos.

Skaidras naudas ierobežojumi

Vai valdÄ«bas vÄ“lme noteikt skaidras naudas ierobežojumus ir labvÄ“lÄ«ga un motivÄ“joša tautsaimniecÄ«bas vide?

Tikai divos ES normatÄ«vajos aktos tiek noteikti pienākumi attiecÄ«bā uz skaidras naudas izmantošanu.

1. Skaidrās naudas kontroles regulā ir paredzÄ“ta kontroles sistÄ“ma, kura piemÄ“rojama fiziskām personām, kuras ieceļo vai izceļo no Eiropas SavienÄ«bas un kurām ir lÄ«dz valÅ«ta 10 000 EUR (desmit tÅ«kstoši euro, 00 centu) vÄ“rtÄ«bā vai vairāk.

2. Ceturtajā direktÄ«vā (Eiropas Parlamenta un Padomes DirektÄ«va (ES) 2015/849) par nelikumÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas novÄ“ršanu ir noteikti uzticamÄ«bas pārbaudes pienākumi attiecÄ«bā uz personām, kuras tirgojas ar precÄ“m, ciktāl tās veic vai saņem maksājumus skaidrā naudā, kuru apmÄ“rs ir 10 000 EUR desmit tÅ«kstoši euro, 00 centu) vai vairāk.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2018.gada 12.jÅ«nija ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par ierobežojumiem skaidrās naudas apritei un veiktajiem pÄ“tÄ«juma (Ecorys/CEPS) datiem IekšÄ“jā tirgus pienācÄ«gai darbÄ«bai ir vajadzÄ«gi vienlÄ«dzÄ«gi konkurÄ“joši apstākļi visās Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstÄ«s, un tos nav iespÄ“jams nodrošināt, ja pastāv ļoti atšÄ·irÄ«gi tiesÄ«bu akti dalÄ«bvalstu lÄ«menÄ«, kas ne tikai kropļo godÄ«gu konkurenci, bet var radÄ«t uzņēmumu pārcelšanās pāri robežai, un lÄ«dz ar to ietekmÄ“t patÄ“rÄ“tājus, kuri izvÄ“las preces par labākām cenām iegādāties citā valstÄ«. PÄ“tÄ«jumā kā noslÄ“dzošais aspekts ir minÄ“ts, ka Eiropas iedzÄ«votāju skaidras naudas maksājumu ierobežošana ir sensitÄ«va tÄ“ma un iespÄ“ju maksāt skaidrā naudā Eiropas SavienÄ«bas iedzÄ«votāji uzskata par vienu no pamatbrÄ«vÄ«bām, ko nedrÄ«kst nesamÄ“rÄ«gi ierobežot. Å…emot vÄ“rā pÄ“tÄ«jumu datus Eiropas Komisija neapsver nekādas likumdošanas iniciatÄ«vas par šo jautājumu.

Kā norādÄ«ts pÄ“tÄ«jumā atšÄ·irÄ«gi tiesÄ«bu akti kropļo godÄ«gu konkurenci un izraisa uzņēmumu pārcelšanos uz valstÄ«m ar labvÄ“lÄ«gāku nodokļu politiku.

Iepriekš minÄ“tais skaidri definÄ“ Eiropas SavienÄ«bas attieksmi pret skaidras naudas darÄ«jumu ierobežošanu Eiropas SavienÄ«bas teritorijā un fizisku personu, Eiropas SavienÄ«bas pilsoņu pamatbrÄ«vÄ«bu ievÄ“rošanas principiem.

Neskatoties uz Eiropas Komisijas ziņojumā paustajām atziņām, AtrÅ«ra Krišjāņa Kariņa izpratne par taisnÄ«gu nodokļu politiku un labvÄ“lÄ«gu uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vides radÄ«šanu ir pretrunā ar ES pamatnostādnÄ“m un nav motivÄ“jošs signāls Latvijas iedzÄ«votājiem.

Ja atsevišÄ·as valstis ir ieviesušas ierobežojumus un noteikušas griestus skaidras naudas apritÄ“ uzņēmumiem, tad Latvija šos ierobežojumus ir vÄ“rsusi arÄ« pret fiziskajām personām, kuras neveic saimniecisko darbÄ«bu

Eiropas SavienÄ«bas PamattiesÄ«bu hartas 16.pants nosaka jebkura Eiropas SavienÄ«bas pilsoņa darÄ«jumdarbÄ«bas brÄ«vÄ«bu Eiropas SavienÄ«bas teritorijā, kas balstÄ«ts uz Tiesas judikatÅ«ru, un atzÄ«st brÄ«vÄ«bu veikt komercdarbÄ«bu un brÄ«vi slÄ“gt lÄ«gumus, fiziskai personai ar fizisku personu un fiziskai personai slÄ“gt darÄ«jumu ar juridisku personu. Eiropas SavienÄ«bas PamattiesÄ«bu hartas 17.pants – nosaka pilsoņu tiesÄ«bas uz Ä«pašumu, kas iegÅ«ts likumÄ«gi, savukārt 38.pants nosaka augstu Eiropas SavienÄ«bas patÄ“rÄ“tāju aizsardzÄ«bas politiku.

Visiem Eiropas SavienÄ«bas PamattiesÄ«bu hartā atzÄ«to tiesÄ«bu un brÄ«vÄ«bu izmantošanas ierobežojumiem ir jābÅ«t noteiktiem tiesÄ«bu aktos, un tajos jārespektÄ“ šo tiesÄ«bu un brÄ«vÄ«bu bÅ«tÄ«ba. IevÄ“rojot proporcionalitātes principu, ierobežojumus drÄ«kst uzlikt tikai tad, ja tie ir nepieciešami un patiešÄm atbilst vispārÄ“jas nozÄ«mes mÄ“rÄ·iem, ko atzinusi Eiropas SavienÄ«ba, vai vajadzÄ«bai aizsargāt citu personu tiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bas. Ciktāl Eiropas SavienÄ«bas PamattiesÄ«bu hartā ir ietvertas tiesÄ«bas, kuras atbilst Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijā garantÄ“tajām tiesÄ«bām, šo tiesÄ«bu nozÄ«me un apjoms ir tāds pats kā minÄ“tajā Konvencijā noteiktajām tiesÄ«bām.

LÄ«guma par Eiropas SavienÄ«bas darbÄ«bu 3.pants nosaka Eiropas SavienÄ«bas ekskluzÄ«vi kompetenci par Eiropas SavienÄ«bas iekšÄ“jā tirgus darbÄ«bai nepieciešamo konkurences noteikumu izveidošanu, kopÄ“jo tirdzniecÄ«bas politiku, savukārt 26.panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts “SavienÄ«ba paredz pasākumus, lai izveidotu iekšÄ“jo tirgu vai nodrošinātu tā darbÄ«bu saskaņā ar attiecÄ«gajiem LÄ«gumu noteikumiem. IekšÄ“jais tirgus aptver telpu bez iekšÄ“jām robežām, kurā saskaņā ar LÄ«gumiem ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brÄ«va aprite”.

Reversais PVN

ValdÄ«bas deklarācijā noteikts, ka tā uzstās uz plašÄku reverso PVN ieviešanas sistÄ“mu. Starp citu, Reversā PVN maksāšanas sistÄ“ma ir Ä«paša PVN nodokļa maksāšanas kārtÄ«ba un, atbilstoši ES pamatnostādnÄ“m, ir izņēmuma veidā ieviešams pasākums, un tam jābÅ«t galÄ“jam pasākumam. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ pÄ“c ES ieskatiem šÄdi pasākumi ieviešami izņēmumu gadÄ«jumos un ieviešot PVN direktÄ«vas normas. Latvija ir uzskatāma par čempionu reversās PVN sistÄ“mas ieviešanā, reversā PVN maksāšanas kārtÄ«ba Latvijā tiek piemÄ“rota kokmateriālu piegādÄ“m, metāllūžņu piegādÄ“m, bÅ«vniecÄ«bai, elektroprecÄ“m, dārgmetālu piegādÄ“m, graudu piegādÄ“m. Un neskatoties uz to, ka Eiropas Komisija jau 2018.gadā ir izteikusi neapmierinātÄ«bu ar reversā PVN piemÄ“rošanas kārtÄ«bu Latvijā un par iespÄ“jamu pārkāpumu procedÅ«ras uzsākšanu, ArtÅ«ra Karišjāņa Kariņa valdÄ«ba plāno turpināt uzsākto kursu, kļūstot par reversā PVN maksātāja čempioniem un tiesÄ«bām saņemt EK soda sankcijas.

Premjers Kariņš 23.janvārÄ« arÄ« teica: kādas tad bÅ«tu valdÄ«bas konkrÄ“tās prioritātes?

Tātad pirmais. Mums ir jāsakārto finanšu sistÄ“ma. MÄ“s visi zinām, ka ir Moneyval ziņojums ar rekomendācijām, ko mums kopÄ«giem spÄ“kiem darÄ«t, lai valsts neiekļūtu tā saucamajā pelÄ“kajā sarakstā, pelÄ“kajā zonā. Tas faktiski ir apdraudÄ“jums visai sabiedrÄ«bai. Mums šis apdraudÄ“jums ir jānovÄ“rš. Otrais. MÄ“s stiprināsim taisnÄ«gumu un tiesiskumu valstÄ«.

2018.gada 23.augstā oficiāli tika publicÄ“ts Eiropas Padomes Moneyval komitejas savstarpÄ“jās novÄ“rtÄ“šanas 5.kārtas ziņojums (turpmāk – Ziņojums) par Latviju, kurā novÄ“rtÄ“ti valstÄ« Ä«stenotie pasākumi noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas un terorisma finansÄ“šanas novÄ“ršanā (turpmāk – NILL/TF). PÄ“c Ziņojuma saņemšanas Latvijas valdÄ«bai un visam sektoram ir dots laiks uzlabot NILL/TF novÄ“ršanas sistÄ“mas efektivitāti.

Moneyval 3.7.rekomendācijā ir noteikts, ka uzraudzības iestādēm jāturpina tālāk pilnveidot konsekventu politiku, pastāvīgi uzraugot amatpersonu atbilstību kvalifikācijas un reputācijas prasībām.

Å…emot vÄ“rā rekomendācijā noteikto, Pasākumu plānā ietverts pasākums – izstrādāt grozÄ«jumus NILL/TF novÄ“ršanas likumā, nosakot reputācijas prasÄ«bas par NILL/TF novÄ“ršanas prasÄ«bu izpildes atbildÄ«gajām amatpersonām visos likuma subjektos. Tātad arÄ« attiecÄ«bā pret premjeru pašu.

Moneyval 3.7. rekomendācija būtu attiecināma ne tikai uz NILL/TFN likuma subjektiem, bet arī uz valsts augstākajām personām:

1. ArtÅ«ru Krišjāni Kariņu, kurš lÄ«dz šim brÄ«dim nav sniedzis skaidrojumus par nekustamo Ä«pašumu pārdošanas darÄ«jumu RÄ«gā, Skolas ielā 2.

VÄ“los atzÄ«mÄ“t, ka pÄ“c 2013.gada izmaiņām nodokļu jomu regulÄ“jošos normatÄ«vajos aktos daudzas juridiskas personas nevis pārdod nekustamo Ä«pašumu, bet iegulda to kā aktÄ«vu jaunizveidota uzņēmuma pamatkapitālā un pÄ“c tam pārdod šÄ« uzņēmuma kapitāldaļas.

Kā 2013.gadā intervijā minÄ“ja ZAB zvÄ“rināts advokāts Taukačs no 2013.gada 1.janvāra ir stājusies spÄ“kā arÄ« vispārÄ“jā nodokļu pretizvairÄ«šanās norma, tāpÄ“c uzņēmumiem jābÅ«t uzmanÄ«giem. «Ja procesi notiek uzreiz viens pÄ“c otra - vispirms Ä«pašums tiek ieguldÄ«ts pamatkapitālā un uzreiz pÄ“c tam kapitāldaļas tiek pārdotas -, Valsts ieņēmumu dienests (VID) var šos darÄ«jumus skatÄ«t kā kopumu un pārkvalificÄ“t to kā nekustamā Ä«pašuma pārdošanas darÄ«jumu, par ko jāmaksā 15% UIN».

Nekustamā Ä«pašuma RÄ«gā, Skolas ielā 2 pārdošanas darÄ«jums tikai veikts, sākotnÄ“ji dibinot uzņēmumu, ieguldot fiziskai personai piederošu nekustamo Ä«pašumu uzņēmumu pamatkapitālā un pÄ“c tam jau pārdodot pamatkapitāla daļas.

Neskatoties uz ArtÅ«ra Krišjāņa Kariņa publiski pausto informāciju, ka minÄ“to darÄ«jumu secÄ«ba faktiski bija vÄ“rsta ar mÄ“rÄ·i pārdot nekustamo Ä«pašumu, apšaubāma ir bezkompromisa tiesiskuma VID personā nespÄ“ja saskatÄ«t šajā darÄ«jumu secÄ«bā iespÄ“jamo izvairÄ«šanos no nodokļu nomaksas, ņemot vÄ“rā to, ka VID ir Jaunās vienotÄ«bas pārziņā esošas Finanšu ministrijas pakļautÄ«bā esoša iestāde.

2. Par bezkompromisa tiesiskumu, protams, liecina J.Jurašs, kurš neskatoties uz to, ka pret viņu ir uzsākta kriminālvajāšana, turpina veikt Tieslietu ministrijas Parlamentāra sekretāra funkcijas; Ministru prezidents to pieļauj.

Taureņu sarunas

Lieki arÄ« atgādināt, ka Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, kriminālvajāšanai izdotais 13.Saeimas deputāts J.Jurašs bija viens no KNAB vadošajiem darbiniekiem laikā, kad tika veikti Taureņu pirts sarunu ieraksti, kā arÄ« laikā, kad nezināmu iemeslu dēļ šie operatÄ«vā ceļā gÅ«tie pierādÄ«jumi ilgstoši netika izmantoti kriminālprocesu uzsākšanai, bet klusi gulÄ“ja operatÄ«vo darbinieku seifos.

Viena epizode no slavenajām Taureņu pirts sarunām ir pamatā uzsāktajam kriminālprocesam pret Latvijas Bankas prezidenta Ilmāru RimšÄ“viču un uzņēmÄ“ju Māri Martinsonu. Un šÄ« epizode tika uzsākta tikai pÄ“c tam, kad tika veikta KNAB reorganizācija un atsevišÄ·u KNAB darbinieku atbrÄ«vošana. BÅ«tiski uzsvÄ“rt, ka Moneyval un bezkompromisa tiesiskuma laikā mums amatā ir Latvijas Bankas vadÄ«tājs ar kriminālprocesu par smagiem noziegumiem un arÄ« šajā sakarā premjers nedara neko vairāk, kā muļķīgi smaida, it kā ar miltu maisu pa pakausi bÅ«tu dabÅ«jis. LÄ“mumi pieņemti netiek, un valsts reputācija no šÄdas situācijas turpina ciest.

3. Bezkompromisa tiesiskuma sakarā noteikti jāpiemin biržā kotÄ“ta un stratÄ“Ä£iski nozÄ«mÄ«ga uzņēmuma Olainfarm busiņa akcionāru sapulces ar seniem VienotÄ«bas draugiem Prudentiju priekšgalā. Tieslietu ministrs J.Bordāns, kurš, neskatoties uz publiski pausto apņemšanos neiesaistÄ«ties AS Olainfarm mantinieču strÄ«dos, iespÄ“jams, ir veicis darbÄ«bas vienas strÄ«da puses interesÄ“s.

Proti. AS Olainfarm revidÄ“tais konsolidÄ“tais gada pārskats par 2017.gadu liecina, ka koncerns realizÄ“jis produkciju par vairāk nekā 122 miljoniem eiro, kas ir par 10% vairāk nekā iepriekš, un tas ir lÄ«dz šim lielākais apgrozÄ«jums uzņēmuma darbÄ«bas vÄ“sturÄ“.

AS Olainfarm ir viens no vÄ“rtÄ«gākajiem un lielākajiem Latvijas valsts nodokļu maksātājiem. Situācija Mantinieču strÄ«da ietvaros ir nepieļaujama ne no valsts ekonomisko interešu viedokļa, ne bezkompromisa tiesiskuma viedokļa.

Lai arÄ« tieslietu ministrs J.Bordāns publiski ir norādÄ«jis, ka viņam nav tiesÄ«bas iejaukties akcionāru strÄ«dos, publiski pieejamā informācija liecina, ka J.Bordāns personiski, kā arÄ« pastarpināti ar ZAB Wall partnera G.Ä€boltiņa starpniecÄ«bu ir organizÄ“jis un iespÄ“jams ticies ar AS Olainfarm strÄ«da vienu pusi, savukārt atteicis tikšanos strÄ«da otrai pusei. Tāpat premjers nekādā veidā nav centies pārliecināties, vai J.Bordāns ir iejaucies Uzņēmumu reÄ£istra darbā jautājumā, kas saistÄ«ts ar busiņa akcionāru sapulces lÄ“muma reÄ£istrÄ“šanu.

ArÄ« Iekšlietu ministrijas klusÄ“jošÄ attieksme pret 2019.gada 2.aprÄ«lÄ« notikušo bezprecedenta akcionāru sapulci, kas norisinājās pie AS Olainfarm teritorijas vārtiem, mikroautobusā, nav pieļaujama.

MinÄ“tā sapulce, tās formāts, klātesošÄs personas atsauc atmiņā deviņdesmitos gadus, kad uzņēmuma pārņemšanu, ar reiderisma elementiem, organizÄ“ja ar kriminālām aprindām saistÄ«tas personas.

Bet tas notiek 2019.gadā valstī, kur valdība ir deklarējusi bezkompromisa tiesiskumu kā augstāko mērķi.

Tieslietu ministrs nekavÄ“joties, neievÄ“rojot politiÄ·im noteiktās Ä“tikas normas, aizstāvot savu partijas biedru J.Jurašu, pret kuru tika uzsākta kriminālvajāšana par valsts noslÄ“puma izpaušanu, vÄ“rsās vairāku valstu vÄ“stniecÄ«bās. Tajā brÄ«dÄ« J.Bordānu neatturÄ“ja, ne iespÄ“jamiem valsts reputācijas riski, ne TM kompetences. Taču situācijā, kad apdraudÄ“ta viena no lielākiem Latvijas zāļu ražotāja nākotne, starptautisko investoru intereses, apdraudÄ“ts Latvijas tiesiskums un reputācija, J.Bordāns izvÄ“las publiski distancÄ“ties no kritiskās situācijas uzņēmumā, bet paralÄ“li organizÄ“jot tikšanās vienas puses iespÄ“jamo interešu aizstāvÄ«bai.

4. Par bezkompromisa tiesiskumu šÄ«s valdÄ«bas izpratnÄ“ liecina arÄ« A.Kaimiņš, kurš, bÅ«dams Saeimas deputāts, jau neslÄ“pj savu draudzÄ«bu ar Meroni pietuvināto personu Gobiņu laikā, kad valsts drošÄ«bas dienesti minÄ“tās personas faktiski atzinuši par tādām, kas var radÄ«t bÄ«stamÄ«bu Latvijas Republikai, tādÄ“jādi neļaujot iegādāties šÄ«m personām Radio SWH.

Bezkompromisa tiesiskums arÄ« nozÄ«mÄ“, ka ArtÅ«ra Krišjāņa Kariņa valdÄ«bā strādā četri ministri, kuri lÄ«dz šim brÄ«dim nav saņēmuši pielaidi darbam ar valsts noslÄ“pumu, lai gan pirms valdÄ«bas izveidošanas tieši šis bija galvenais arguments ministru izvÄ“les kritÄ“riju noteikšanā.

ŠÄdas valdÄ«bas sastāvs un pār viņiem esošÄ aizdomu Ä“na padziļina plaisu starp politiÄ·iem, valdÄ«bu un sabiedrÄ«bu.

Dziļā plaisa un sabiedrības neizpratne tikai veicina emigrācijas procesus, nodokļu maksātāju vēlmi strādāt un maksāt nodokļus valsts budžetā.

MinÄ“tā situācija sabiedrÄ«bā rada pārliecÄ«bu, ka viens likums un viena taisnÄ«ba ir tikai uzraksts Ministru kabinetā un augstas reputācijas prasÄ«bas nav attiecināmas uz koalÄ«cijai piederošajām personām.

ValdÄ«bas pašreizÄ“jais darbs ir vÄ“rtÄ“jams kā slÄ“pšanās no reālās situācijas valstÄ«. Runājot un risinot jautājumus, kas neskar pašu bÅ«tiskāko – iedzÄ«votāju labklājÄ«bu, uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vides uzlabošanu.

Ministri, savu darbÄ«bu atspoguļo jauku fotogrāfiju veidā, kurās fiksÄ“tas kārtÄ“jās tikšanās, kārtÄ“jās pārrunas, vizināšanās ar skrejriteņiem un pozÄ“šana ar izbāzeņiem, novÄ“ršot uzmanÄ«bas no aktuālākajiem un steidzamÄ«bas kārtā risināmajiem jautājumiem, kas saistÄ«ti ar priekšvÄ“lÄ“šanu laikā dotajiem solÄ«jumiem. Jo šÄ« valdÄ«ba un šÄ« koalÄ«cija ir nobalsojusi pret pilnÄ«gi visiem saviem priekšvÄ“lÄ“šanu solÄ«jumiem.

OIK

Kariņš, stājoties amatā, no Saeimas tribÄ«nes teica: “Ä»oti lakoniski – mÄ“s likvidÄ“sim OIK”. Par OIK atcelšanu no šÄ« gada 31. Marta balsoja deviņi šÄ«s valdÄ«bas ministri – Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Satiksmes ministrs Tālis Linkaits, IzglÄ«tÄ«bas ministre Ilga Šuplinska, VARAM ministrs Juris PÅ«ce, AizsardzÄ«bas ministrs Artis Pabriks, Ä€rlietu ministrs Edgars RinkÄ“vičs, LabklājÄ«bas ministre Ramona Petraviča, Tieslietu ministrs Jānis Bordāns, KultÅ«ras ministre Dace Melbārde. Par OIK atcelšanu balsoja visu koalÄ«cijas partiju vadÄ«ba – Arvils Ašeradens no VienotÄ«bas tajā skaitā. Ä»oti lakoniski OIK nav atcelts. Visticamāk tāpÄ“c, ka premjera biroja vada Jānis Patmalnieks, kas zināms kā ierÄ“dnis, kas ilgstoši bÅ«tÄ«bā aizstāvÄ“jis OIK afÄ“ru.

Šajā sakarā arÄ« jāuzsver, ka 2018.gada augustā, pirmsvÄ“lÄ“šanu laikā daudzas partijas solÄ«ja atcelt OIK, tajā skaitā vecās VienotÄ«bas Ašeradens atzina, ka ir liels spiediens no uzņēmÄ“ju puses uz valdÄ«bu nemainÄ«t esošo kārtÄ«bu, tomÄ“r viņš ir pārliecināts, ka valdÄ«ba atbalstÄ«s plānu atteikties no OIK trijos gados.

PÄ“c Ašeradena paziņojuma Jaunā vienotÄ«ba nāca klajā ar savu solÄ«jumu - ja Māra Kučinska valdÄ«ba vilcināsies ar ieceres virzÄ«bu, šo jautājumu Saeimā virzÄ«s VienotÄ«bas Saeimas frakcijas deputāti. TomÄ“r nekādas ieceres virzÄ«bas no VienotÄ«bas deputātu vidus nesekoja.

Sekoja vÄ“lÄ“šanas, vÄ“lÄ“šanu solÄ«jumi, valdÄ«bas veidošana.

Aicinājumu nekavÄ“joties atcelt OIK iesniedza 13.Saeimas opozÄ«cijā esošie deputāti un Saeima 2019.gada 10.janvārÄ«, vienbalsÄ«gi atbalstÄ«ja vairāku deputātu pieprasÄ«jumu par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu un nolÄ“ma aicināt Ekonomikas ministriju (EM) steidzami izstrādāt normatÄ«vos aktus, lai valsts atbalstu subsidÄ“tās elektroenerÄ£ijas ražotājiem atceltu jau no šÄ gada 31.marta.

Tas bija pÄ“dÄ“jais brÄ«dis, kad koalÄ«cijas partijas vÄ“l veidoja šÄ·ietamu ilÅ«ziju par darbu sabiedrÄ«bas interesÄ“s un nebija atkāpušÄs no solÄ«jumiem vÄ“lÄ“tājiem.

Šim drosmÄ«gajam solim un vienbalsÄ«gajam Saeimas lÄ“mumam sekoja valdÄ«bas sastādÄ«šana un solÄ«jumu aizmiršana.

Didzis Šmits atteicās kļūt par Ekonomikas ministru OIK jautājuma sakarā, jo valdÄ«bas veidošanas procesā valdÄ«bu sastādošÄs partijas lika noprast, ka, iespÄ“jams, ka spiediens no OIK afÄ“ristu puses uz valdÄ«bu nemainÄ«t esošo kārtÄ«bu, ir izdarÄ«jis savu darbu.

Ralfs Nemiro savas pieredzes trÅ«kuma dēļ, piekrÄ«tot kļūt par Ekonomikas ministru, ir kļuvis par sabiedrÄ«bas grÄ“kāzi. IespÄ“jams OIK jautājums ir iznÄ«cinājis R.Nemiro nākotnes politisko karjeru, bet, nodrošinājis Jaunajai VienotÄ«bai, iespÄ“ju paaugstināt savus reitingus, iedalot neÄ“rtākās ministrijas un valdÄ«bas deklarācijas neizpildāmo solÄ«jumu sadaļas saviem vājākajiem politiskajiem konkurentiem. Diemžēl KPV LV koalÄ«cijā esošie deputāti to vÄ“l nav sapratuši, ka viņi ir tikai nevÄ“lami konkurenti un nepieciešami tikai, lai nodrošinātu koalÄ«cijas vairākumu un šÄ·ietamie sabiedrotie Jaunās vienotÄ«bas un JKP veidolā nevÄ“las šos partnerus redzÄ“t politikā ilgāk kā lÄ«dz nākošajām vÄ“lÄ“šanām.

Un jo ilgāk partija akli sekos šo politiÄ·u uzstādÄ«jumiem, jo tuvāk reitingu zemākajam punktam KPV LV atradÄ«sies.

ArtÅ«rs Krišjānis Kariņš 2019.gada 20.martā norādÄ«ja, ka drÄ«zumā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro nāks klajā ar ziņojumu par OIK atcelšanu, bet jau tagad zināms, ka valstij nāksies saskarties ar daudzām tiesvedÄ«bām un atcelšana varÄ“tu draudÄ“t ar miljardu euro izmaksām valstij.

ArtÅ«rs Krišjānis Kariņš norādÄ«ja: ja OIK tiktu atcelts 31. martā, tad papildus vÄ“l pieaugtu gan apkures, gan elektrÄ«bas rÄ“Ä·ini, kas rezultātā patÄ“rÄ“tājiem nedotu nekādu izdevumu ietaupÄ«jumu!

Protams, ka pārsteigumi nesekoja un OIK netika atcelts.

Tagad mÄ“s redzam, ka tā bija izrāde, kuru mums izspÄ“lÄ“ja Jaunā vienotÄ«bas valdÄ«ba ar ArtÅ«ru Krišjāni Kariņu priekšgalā. Jo, sekojot politiskajiem procesiem un aizkulišu sarunām, pašreizÄ“jā valdÄ«ba neplāno likvidÄ“t OIK.

Taču OIK neatcelšanas bÅ«tiskākais jautājums ir bezkompromisa tiesiskums pÄ“diņās. Šis ir pirmais gadÄ«jums valsts vÄ“sturÄ“, kad persona, kurai ir pienākums ievÄ“rot parlamenta lÄ“mumus, brutāli tos ignorÄ“, par to nesaņemot nekādu sodu. Principā tas ir nepārprotams mājiens, ka Saeimā neievÄ“lÄ“ts un tautas mandātu nebaudošs Kariņš var nepildÄ«t sava darba devÄ“ja - Latvijas parlamenta dotos uzdevumus. Tas vienlaikus ir apliecinājums, ka gadÄ«jumā, ja pat premjers var nepildÄ«t Saeimas lÄ“mumus, tad Saeimas lÄ“mumus un pieņemtos likumus var nepildÄ«t visa sabiedrÄ«ba. Viens likums, viena taisnÄ«ba taču visiem. Kā premjeram, tā tautai. Un šÄds tiesiskais nihilisms mazākais ir parlamentārās iekārtas graušana, jo nevienā demokrātiskā un tiesiskā valstÄ« nav iespÄ“jams, ka kāds neizpilda parlamentā nospriesto.

* Saeimā nolasītās runas teksts

Novērtē šo rakstu:

0
0