Iesaki rakstu:

Ar apņemšanos par globālās sasilšanas ierobežošanu un skaļiem saukļiem par virzÄ«bu uz fosilā kurināmā izskaušanu, noslÄ“gusies ANO klimata konference (COP26) Glāzgovā. Visnezaļākā konference, kāda pÄ“dÄ“jo sešu gadu laikā pasaulÄ“ organizÄ“ta, kurā šogad tika demonstrÄ“ta klajas divkosÄ«bas paraugstunda. LÄ«dz ar to paradoksāli un nožēlojami vienlaikus, ka tās mÄ“rÄ·is bija vienoties par pasaules zaļajiem pamatmÄ“rÄ·iem!

Konference Glāzgovā – klausies manos vārdos, neskaties uz darbiem

Īsais rezumÄ“jums par Glāzgovā spriesto. Lai mazinātu CO2 piesārņojumu, cilvÄ“kiem bÅ«s ievÄ“rojami jāmaina savi ikdienas paradumi. Joma, kas skars teju ikvienu, saistāma ar mobilitāti, ņemot vÄ“rā, ka plānota pakāpeniska pāreja no CO2 piesārņojumu radošajiem iekšdedzes dzinÄ“jiem uz elektroauto un Å«deņraža dzinÄ“jiem.

Šim mÄ“rÄ·im subsÄ«dijas daudzu miljardu vÄ“rtÄ«bā netikšot žēlotas. Tiesa gan, sociālā atbalsta spilvena fonds cilvÄ“ku nevienlÄ«dzÄ«bas mazināšanai klimata mÄ“rÄ·u sasniegšanas laikā ir krietni pieticÄ«gāks un solÄ«jumi daudz klusāki.

KamÄ“r saukļi pasaules telpā mudina kļūt zaļākiem, tikmÄ“r uz konferenci tās delegāti ierodas ar simtiem privāto lidmašÄ«nu, pārvietojas pa Glāzgovas ielām simtiem automašÄ«nu garās kolonnās ar dÄ«zeļauto vai liellitrāžas benzÄ«na limuzÄ«niem. MÅ«su pašu valsts prezidents E. Levits Glāzgovā no tribÄ«nes mudina uz “rÄ«cÄ«bu katram”, bet pavisam nesen nomainot dienesta hibrÄ«dautomašÄ«nu uz liellitrāžas BMW dÄ«zeļa limuzÄ«nu.

No prezidenta neatpaliek arÄ« vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrs T.Plešs, paužot, ka Latvijai kā zaļai republikai vajadzÄ“tu rÄ«koties “vÄ“l ambiciozāk”. Vienlaikus konferences atklāšanas dienā izsludinot konkursu kārtÄ“jā dÄ«zeļauto iegādei. Šie ir tikai daži piemÄ“ri, bet tos varÄ“tu turpināt…

Par PÄ“teri, kas brauc ar Ford

Ir plānota regula, kas paredzÄ“s aizliegumu ražot jaunas privātās automašÄ«nas, sākot no 2030. gada, aizstājot tās ar Å«deņraža vai elektroauto. ArÄ« pārejas periodā paredzÄ“ti augstu nodokļu mehānismi, lai cilvÄ“ki atteiktos no saviem “lielajiem dÄ«zeļiem”.

Vai ar šÄ«s idejas entuziasmu pārņemtie Latvijas valsts vÄ«ri ir aizdomājušies, ka lielai daļai Latvijas sabiedrÄ«bas ir tieši šÄdi auto, lai tiktu lÄ«dz viensÄ“tām pa sliktajiem ceļiem, atvestu no mežmalas malku vai siena rulli no pļavas lÄ«dz kÅ«tij un paveikti citus ikdienas saimniecÄ«bas darbus?

PiemÄ“ram, mans draugs PÄ“teris katru nedēļu ar sievu un saviem četriem bÄ“rniem iet malkas kurinātā pirtÄ«, paši audzÄ“ dārzeņus, mangalicas (aitu cÅ«kas), briežus, zirgus, aitas, vistas utt. Ar traktoru (laiku pa laikam) iztÄ«ra kādu aizaugušu upi, atjauno zivju populāciju un veic citus darbus.

Tāpat PÄ“teris laiku pa laikam ar savu veco, bet joprojām labi braucošo 4×4 Ford markas auto aizbrauc uz tuvāko mežu vai upes malu pārbaudÄ«t, vai nav kāda nelegāla atkritumu izgāztuve, nesankcionÄ“ta kanalizācijas noplÅ«de vai cita cilvÄ“ka rokas nodarÄ«ta postaža dabai. PÄ“teris reti ar Ä£imeni dodas tÅ«risma braucienos uz ārzemju kÅ«rortiem, bet apceļo Latviju un bauda vietÄ“jos Latvijas labumus.

Saskaņā ar “glāzgoviešu” trendu PÄ“teris ir nezaļš. Jautājums, vai Levits un Plešs ar par nodokļu maksātāju naudu pirktajiem limuzÄ«niem, neskaitāmiem nevajadzÄ«gajiem starptautiskajiem pārlidojumiem ir zaļuma etaloni? TāpÄ“c mācÄ«simies atšÄ·irt latvisko zaļumu no pseidozaļajiem viltvāržiem globālo lÄ«deru spicÄ“, kuriem vÄ“las lÄ«dzināties arÄ« Levits un Plešs.

Vai kāds var paskaidrot, kāpÄ“c visiem ir jāmaina savas automašÄ«nas, atbalstot dažu valstu autoindustriju? KāpÄ“c mums Latvijā ir jāatsakās no savas ikdienas saimniekošanas, lai to varÄ“tu darÄ«t citi? VarbÅ«t tieši Amerikas Savienotajās valstÄ«s vai Vācijā ir jāslÄ“dz kāda emisiju ietilpÄ«ga ražotne?

Protams, šis ir stāsts ne tikai par PÄ“teri, kas brauc ar Ford dzenāt maluzvejniekus, bet par visiem tiem Latvijas iedzÄ«votājiem, kurus jaunais “zaļums” iedzÄ«s mobilitātes trÅ«kumā. SubsÄ«dijas elektroauto un citu videi draudzÄ«go iegādi bÅ«s pieejamas tiem, kuriem ir pārdesmit tÅ«kstoši lÄ«dzmaksājumam vai iespÄ“ja paņemt auto lÄ«zingā, bet ko darÄ«t tiem, kuru vienÄ«gais Ä£imenes auto, ko var atļauties, ir divdesmit gadus vecs “dÄ«zelÄ«tis” par tÅ«kstoti eiro?

Neviens nenoliedz, ka nav pareizi pretoties tehnoloÄ£iskajām iespÄ“jām, Ä«paši, ja tas vÄ“l sniedz papildu pievienoto vÄ“rtÄ«bu vides kvalitātes uzlabošanai. TomÄ“r nedrÄ«kst aizmirst par mÅ«su Latvijas nacionālajām interesÄ“m, un tā vietā, lai jau tā paustajiem mÄ“rÄ·iem mÅ«su politiÄ·i solÄ«tu pieplusot “vÄ“l ambiciozākus” papildmÄ“rÄ·us, ir jācÄ«nās par CO2emisiju piesaistes aprÄ“Ä·ina objektivitāti 1990. gadā, kas uzskatāms par atskaites punktu vai bāzes gadu turpmākā gaisa piesārņojuma samazināšanas plāniem.

Tajā laikā, kad attÄ«stÄ«tajās valstÄ«s rÅ«pniecÄ«ba zÄ“la un plauka, uz ekonomiskās attÄ«stÄ«bas altāra nereti ziedojot dabu, Latvija cÄ«nÄ«jās par savu valsti, ekonomiku un izdzÄ«vošanu. Vai mÅ«su valstÄ« 1990. gads ir adekvāts atskaites punkts, un vai kāds jebkad par šo mÅ«su valsts periodu ir runājis no augstajām tribÄ«nÄ“m “zaļuma kontekstā”?

* Latvijas Zaļās partijas priekšsÄ“dÄ“tājs