Viena dzimuma pÄra Ä£imenes juridiskÄ aizsardzÄ«ba: LR SenÄta AdministratÄ«vo lietu departamenta lÄ“mums
PIETIEK · 08.06.2021. · Komentāri (0)AdministratÄ«vo lietu departaments kopsÄ“dÄ“ šÄdÄ sastÄvÄ: senatori Anita Kovaļevska, Dzintra Amerika, JautrÄ«te Briede, Andris GuļÄns, VÄ“sma Kakste, Veronika KrÅ«miņa, DiÄna Makarova, Dace Mita, Lauma Paegļkalna, Valters PoÄ·is, LÄ«vija Slica, Ieva VišÄ·ere un RudÄ«te VÄ«duša rakstveida procesÄ izskatÄ«ja administratÄ«vo lietu, kas ierosinÄta, pamatojoties uz [personu A un B] pieteikumu par pienÄkuma uzlikšanu [..] dzimtsarakstu nodaļai izdot labvÄ“lÄ«gu administratÄ«vo aktu, ar kuru tiktu reÄ£istrÄ“tas viņu Ä£imenes attiecÄ«bas, sakarÄ ar [personu A un B] kasÄcijas sÅ«dzÄ«bu par AdministratÄ«vÄs apgabaltiesas 2017.gada [..] spriedumu.
AprakstošÄ daļa
[1] [..] Dzimtsarakstu nodaļa 2015.gada [..] atteicÄs reÄ£istrÄ“t pieteicÄ“ju [personu A un B] laulÄ«bu.
[2] [Personas A un B] vÄ“rsÄs AdministratÄ«vajÄ rajona tiesÄ, lÅ«dzot uzdot dzimtsarakstu nodaļai izdot labvÄ“lÄ«gu administratÄ«vo aktu par pieteicÄ“ju Ä£imenes attiecÄ«bu reÄ£istrÄciju.
[3] AdministratÄ«vÄ apgabaltiesa, izskatot lietu apelÄcijas kÄrtÄ«bÄ, ar 2017.gada [..] spriedumu pieteikumu noraidÄ«ja. Apgabaltiesa, pievienojoties rajona tiesas motÄ«viem, atzina, ka viena dzimuma personu attiecÄ«bu reÄ£istrÄcija ir tiesÄ«bpolitisks jautÄjums, kas ir likumdevÄ“ja izšÄ·iršanÄs. TÄ kÄ LatvijÄ viena dzimuma personÄm nav paredzÄ“ta iespÄ“ja savas attiecÄ«bas reÄ£istrÄ“t kÄ laulÄ«bu, ne arÄ« kÄ kÄda cita veida partnerattiecÄ«bas, pieteicÄ“ju kopdzÄ«ves un attiecÄ«bu faktisko apstÄkļu izvÄ“rtÄ“jumam nav nozÄ«mes. LikumdevÄ“js nav paredzÄ“jis normatÄ«vajos aktos nedz dažÄdu dzimumu pÄru faktiskÄs kopdzÄ«ves, nedz arÄ« viena dzimuma pÄru faktiskÄs kopdzÄ«ves tiesÄ«bu aizsardzÄ«bu. LÄ«dz ar to nav konstatÄ“jama pieteicÄ“ju kÄ viena dzimuma pÄra diskriminÄcija tiesÄ«bÄs uz Ä£imenes dzÄ«vi, jo arÄ« dažÄdu dzimumu pÄru faktiska kopdzÄ«ve LatvijÄ nav aizsargÄta ar likumu.
[4] [Personas A un B] iesniedza kasÄcijas sÅ«dzÄ«bu par apgabaltiesas spriedumu. SÅ«dzÄ«bÄ norÄdÄ«ti turpmÄk minÄ“tie argumenti.
[4.1] Apgabaltiesa ir noraidÄ«jusi pieteicÄ“ju pieteikumu par labvÄ“lÄ«ga administratÄ«vÄ akta izdošanu, ar kuru tiktu uzlikts pienÄkums dzimtsarakstu nodaļai reÄ£istrÄ“t pieteicÄ“ju laulÄ«bu, lai gan pieteicÄ“ju prasÄ«jums ir par Ä£imenes attiecÄ«bu reÄ£istrÄ“šanu.
[4.2] Apgabaltiesa pretÄ“ji SenÄta AdministratÄ«vo lietu departamenta 2016.gada 3.maija kopsÄ“des lÄ“mumÄ norÄdÄ«tajam ir atzinusi, ka faktiskajiem apstÄkļiem lietÄ nav izšÄ·irošas nozÄ«mes.
[4.3] Apgabaltiesa netieši atzinusi, ka viena dzimuma pÄra tiesÄ«bas uz Ä£imenes dzÄ«vi ir tikai deklaratÄ«vas.
[4.4] Tiesa neesot izvÄ“rtÄ“jusi valsts rÄ«cÄ«bas atbilstÄ«bu Latvijas Republikas Satversmes (turpmÄk – Satversme) 110.pantÄ un Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas (turpmÄk – Konvencija) 8.pantÄ noteiktajam, nepamatoti piešÄ·irot lielu nozÄ«mi Satversmes tiesas vispÄrÄ«giem komentÄriem un ignorÄ“jot Satversmes tiesas atziņas, ka nepieciešams vÄ“rtÄ“t, vai konkrÄ“tajÄ situÄcijÄ pastÄv tÄds faktoru kopums, kas valstij rada pienÄkumu nodrošinÄt viena dzimuma pÄra Ä£imenes attiecÄ«bu juridisku reÄ£istrÄciju.
[4.5] Apgabaltiesa neesot ņēmusi vÄ“rÄ, ka atšÄ·irÄ«bÄ no viena dzimuma pÄra nelaulÄtam dažÄdu dzimumu pÄrim nav problÄ“mu ar juridisko saikni ar viņu attiecÄ«bÄs radÄ«tiem bÄ“rniem, jo saskaÅ†Ä ar Civillikumu viņi tiek atzÄ«ti par bÄ“rna vecÄkiem arÄ« tad, ja bÄ“rns ir radÄ«ts mÄkslÄ«gÄs apaugļošanas rezultÄtÄ.
[4.6] ArÄ« LatvijÄ konstatÄ“jami tÄdi apstÄkļi, kÄdus Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa atzina par juridiski nozÄ«mÄ«giem lietÄ Oliari and others v. Italy. ApstÄklis, ka ItÄlijas sabiedrÄ«bÄ bija atbalsts viena dzimuma pÄru tiesiskajai atzÄ«šanai, bija tikai viens no apsvÄ“rumiem, ko Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa ņēma vÄ“rÄ, konstatÄ“jot tiesÄ«bu uz Ä£imenes dzÄ«vi pÄrkÄpumu. ArÄ« LatvijÄ palielinÄs atbalsts šÄdu pÄru tiesiskajai atzÄ«šanai.
Motīvu daļa
[5] [Personas A un B] kasÄcijas sÅ«dzÄ«bÄ ir izteikušas iebildumu, ka apgabaltiesa ar spriedumu ir noraidÄ«jusi pieteicÄ“ju pieteikumu par labvÄ“lÄ«ga administratÄ«vÄ akta izdošanu, ar kuru tiktu uzlikts pienÄkums dzimtsarakstu nodaļai reÄ£istrÄ“t pieteicÄ“ju laulÄ«bu, lai gan pieteicÄ“ju prasÄ«jums ir par Ä£imenes attiecÄ«bu juridisku reÄ£istrÄ“šanu jeb juridisku nostiprinÄšanu. SenÄts konstatÄ“, ka apgabaltiesas sprieduma rezolutÄ«vajÄ daÄ¼Ä tiešÄm ir norÄdÄ«ts, ka tiek noraidÄ«ts pieteicÄ“ju pieteikums par labvÄ“lÄ«ga akta izdošanu par laulÄ«bas reÄ£istrÄ“šanu. TaÄu apgabaltiesa ir arÄ« atzinusi, ka pieteicÄ“ju pieteikums ir jÄinterpretÄ“ plašÄk – kÄ pieteikums par labvÄ“lÄ«ga administratÄ«vÄ akta izdošanu par pieteicÄ“ju Ä£imenes attiecÄ«bu juridisku nostiprinÄšanu. Apgabaltiesa sprieduma motÄ«vu daļÄ, pievienojoties arÄ« rajona tiesas sprieduma motivÄcijai, ir pÄ“c bÅ«tÄ«bas vÄ“rtÄ“jusi šo plašÄko pieteikuma priekšmetu, lai arÄ« tas nav atspoguļots sprieduma rezolutÄ«vajÄ daļÄ.
IevÄ“rojot minÄ“to, SenÄts secina, ka pÄ“c bÅ«tÄ«bas nav šaubu, ka lietÄ ir jÄspriež par pieteicÄ“ju pieteikumu par labvÄ“lÄ«ga administratÄ«vÄ akta izdošanu par pieteicÄ“ju Ä£imenes attiecÄ«bu juridisku nostiprinÄšanu, nevis laulÄ«bas reÄ£istrÄciju.
[6] Skatot pieteikumu par labvÄ“lÄ«ga administratÄ«vÄ akta izdošanu, tiesai ir jÄpÄrbauda, vai pastÄv labvÄ“lÄ«ga administratÄ«vÄ akta izdošanas priekšnoteikumi. NelabvÄ“lÄ«gais administratÄ«vais akts, ar kuru iestÄde atteikusi apmierinÄt pieteicÄ“ja prasÄ«jumu, šÄdÄ gadÄ«jumÄ ir vÄ“rtÄ“jams vienÄ«gi kÄ lietas iepriekšÄ“jÄs Ärpustiesas izskatÄ«šanas rezultÄts, tas ir, priekšnoteikums, lai persona varÄ“tu vÄ“rsties tiesÄ ar pieteikumu par labvÄ“lÄ«ga administratÄ«vÄ akta izdošanu. LÄ«dz ar to tiesa nav saistÄ«ta ar iestÄdes atteikumÄ norÄdÄ«to pamatu. PÄrbaude par to, vai pastÄv priekšnoteikumi labvÄ“lÄ«ga administratÄ«vÄ akta izdošanai, jÄveic neatkarÄ«gi no tÄ, ar kÄdiem apstÄkļiem iestÄde pamatojusi savu atteikumu izdot labvÄ“lÄ«gu administratÄ«vo aktu (SenÄta 2006.gada 2.novembra sprieduma lietÄ Nr. SKA-415/2006 (A42009704) 17.punkts, 2007.gada 4.janvÄra sprieduma lietÄ Nr. SKA-14/2007 (A42076104) 17.punkts, 2007.gada 14.marta sprieduma lietÄ Nr. SKA-84/2007 (A42399505) 9.1.punkts). Proti, tiesai pašai objektÄ«vi ir jÄnosaka, kÄdas ir lietÄ piemÄ“rojamÄs tiesÄ«bu normas un vai konkrÄ“tÄ gadÄ«jumÄ faktiskie apstÄkļi ir tÄdi, kas ļauj apmierinÄt pieteikumu, pamatojoties uz šÄ«m tiesÄ«bu normÄm.
[7] SenÄts atzÄ«st, ka lietÄ piemÄ“rojamais likums ir CivilstÄvokļa aktu reÄ£istrÄcijas likums. ŠÄ likuma mÄ“rÄ·is ir noteikt tiesiskÄs attiecÄ«bas civilstÄvokļa aktu reÄ£istrÄcijas jomÄ. MinÄ“tÄ likuma 2.pants paredz, ka civilstÄvokļa akts ir fakts vai notikums personas dzÄ«vÄ“, kas rada, izmaina vai izbeidz ar personas radniecÄ«bu saistÄ«tÄs Ä£imenes un citas mantiskÄs un nemantiskÄs tiesÄ«bas un pienÄkumus.
TÄ kÄ [personas A un B] vÄ“las, lai tiktu reÄ£istrÄ“tas viņu Ä£imenes attiecÄ«bas kÄ pamats dažÄdu mantisko un nemantisko tiesÄ«bu iegÅ«šanai, tad pÄ“c bÅ«tÄ«bas [personas A un B] vÄ“las, lai tiktu reÄ£istrÄ“ts civilstÄvokļa akts, kas bÅ«tu pamats turpmÄk dažÄdÄs tiesiskajÄs attiecÄ«bÄs atzÄ«t [personas A un B] par vienas Ä£imenes loceklÄ“m un kas radÄ«tu dažÄdas mantiskÄs un nemantiskÄs tiesÄ«bas un pienÄkumus.
KÄ tas izriet no CivilstÄvokļa aktu reÄ£istrÄcijas likuma 2.panta, tad tieši šÄ likuma mÄ“rÄ·is ir regulÄ“t civilstÄvokļa aktu reÄ£istrÄ“šanu. TaÄu šÄ likuma 3.panta pirmÄ un, it Ä«paši, trešÄ daļa izsmeļoši noteic, kÄda veida civilstÄvokļa aktus reÄ£istrÄ“ dzimtsarakstu iestÄde. Proti, šÄ panta pirmÄ daļa noteic, ka civilstÄvokļa aktu reÄ£istrÄ“ dzimtsarakstu iestÄde, sastÄdot, aktualizÄ“jot vai atjaunojot laulÄ«bas, dzimšanas vai miršanas reÄ£istra ierakstu (turpmÄk – civilstÄvokļa aktu reÄ£istra ieraksts), uz kuru pamatojoties izsniedz civilstÄvokļa akta reÄ£istrÄciju apliecinošu dokumentu. SavukÄrt šÄ panta trešÄ daļa paredz, ka pašvaldÄ«bas dzimtsarakstu nodaļa kÄ dzimtsarakstu iestÄde reÄ£istrÄ“ laulÄ«bu, paziņoto dzimšanas un miršanas faktu, aktualizÄ“ un atjauno civilstÄvokļa aktu reÄ£istra ierakstu. ŠajÄs normÄs ietvertais reÄ£istrÄ“jamo civilstÄvokļa aktu veidu uzskaitÄ«jums ir izsmeļošs, un CivilstÄvokļa aktu reÄ£istrÄcijas likums neparedz, ka dzimtsarakstu iestÄde varÄ“tu reÄ£istrÄ“t kÄdu šajÄ likumÄ neminÄ“tu civilstÄvokļa aktu.
[8] Atbilstoši Civillikuma 35.panta otrajai daļai aizliegta laulÄ«ba starp viena dzimuma personÄm. LÄ«dz ar to pieteicÄ“ju Ä£imenes attiecÄ«bas nav iespÄ“jams CivilstÄvokļa aktu reÄ£istrÄcijas likuma kÄrtÄ«bÄ reÄ£istrÄ“t kÄ laulÄ«bu, un arÄ« [personas A u B] to neapstrÄ«d. TaÄu CivilstÄvokļa aktu reÄ£istrÄcijas likums neparedz citu civilstÄvokļa akta veidu, kas ļautu reÄ£istrÄ“t pieteicÄ“ju kÄ viena dzimuma pÄra Ä£imenes attiecÄ«bas.
[Personas A un B] uzskata, ka valstij ir jÄnodrošina iespÄ“ja reÄ£istrÄ“t pieteicÄ“ju Ä£imenes attiecÄ«bas. SenÄts piekrÄ«t [personÄm A un B] un turpmÄk minÄ“to iemeslu dēļ atzÄ«st, ka CivilstÄvokļa aktu reÄ£istrÄcijas likuma 3.panta pirmÄ un trešÄ daļa, ciktÄl tÄ neparedz tÄdu civilstÄvokļa akta veidu, kas ļautu reÄ£istrÄ“t viena dzimuma pÄra Ä£imenes attiecÄ«bas, neatbilst Satversmes 110.panta pirmajam teikumam kopsakarÄ ar cilvÄ“ka cieņas principu.
[9] Satversmes 110.panta pirmais teikums paredz, ka valsts aizsargÄ un atbalsta laulÄ«bu – savienÄ«bu starp vÄ«rieti un sievieti, Ä£imeni, vecÄku un bÄ“rna tiesÄ«bas. SenÄts uzskata, ka šajÄ pantÄ lietotais Ä£imenes jÄ“dziens aptver arÄ« viena dzimuma pÄri, ja starp pÄra attiecÄ«bÄs esošajÄm personÄm pastÄv ciešas personiskas saites, kuru pamatÄ ir sapratne un cieņa.
Satversmes 110.panta pirmÄ teikuma teksts liecina par to, ka šÄ« norma aizsargÄ vairÄkus attiecÄ«bu modeļus, proti, laulÄ«bu, Ä£imeni, vecÄku un bÄ“rnu attiecÄ«bas. Satversmes 110.pantÄ Ä£imenes jÄ“dziens atšÄ·irÄ«bÄ no laulÄ«bas jÄ“dziena nav konkretizÄ“ts. TaÄu, tÄ kÄ Ä£imenes jÄ“dziens ir lietots blakus laulÄ«bas jÄ“dzienam un vecÄku un bÄ“rnu jÄ“dzieniem, tad jÄsecina, ka Ä£imenes jÄ“dziens neaprobežojas tikai ar laulÄ«bas ceÄ¼Ä izveidotu Ä£imeni vai vecÄku un bÄ“rnu attiecÄ«bÄm. PretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ Ä£imenes jÄ“dziena lietošana bÅ«tu uzskatÄma par liekvÄrdÄ«bu, jo aptvertu tikai to, kas jau ir tiešÄ tekstÄ minÄ“ts, izmantojot citus jÄ“dzienus. Satversmes tiesa ir uzsvÄ“rusi, ka nevienu Satversmes normu, tÄs daļu vai pat atsevišÄ·u vÄrdu nevar uzskatÄ«t par lieku, jo šÄda izpratne sagrautu Satversmes iekšÄ“jo loÄ£isko struktÅ«ru (Satversmes tiesas 2005.gada 16.decembra sprieduma lietÄ Nr. 2005‑12‑0103 17.punkts).
Satversmes tiesa ir skaidrojusi, ka Satversmes izpratnÄ“ Ä£imene ir sociÄla institÅ«cija, kas balstÄs uz sociÄlajÄ realitÄtÄ“ konstatÄ“jamÄm ciešÄm personiskÄm saitÄ“m, kuru pamatÄ ir sapratne un cieņa. Ciešu personisku saišu pastÄvÄ“šana starp personÄm izriet no to noslÄ“gtÄs laulÄ«bas vai radniecÄ«bas fakta, tomÄ“r sociÄlajÄ realitÄtÄ“ ciešas personiskas saites rodas arÄ« citos veidos, piemÄ“ram, faktiskas kopdzÄ«ves rezultÄtÄ (Satversmes tiesas 2019.gada 5.decembra sprieduma lietÄ Nr. 2019-01-01 16.2.2.punkts un 2020.gada 12.novembra sprieduma lietÄ Nr. 2019-33-01 12.1.punkts). Tas ir saistÄ«ts ar to, ka Ä£imenes institÅ«tu kÄ sociÄlu institÅ«ciju ietekmÄ“ pÄrmaiņas sabiedrÄ«bÄ, tÄdēļ laulÄ«ba un radniecÄ«ba vairs nav vienÄ«gie kritÄ“riji, kas norÄda, ka divu personu izvÄ“lÄ“tais attiecÄ«bu modelis uzskatÄms par Ä£imeni Satversmes 110.panta izpratnÄ“. ŠÄda pieeja arÄ« atbilst atziņai, ka „Satversme ir jÄiztulko dinamiski, ņemot vÄ“rÄ pašreizÄ“jÄs vajadzÄ«bas. [..] tÄ ir reÄls instruments (living instrument), kas tiek iztulkots atbilstoši laikmeta garam un prasÄ«bÄm, un orientÄ“jas uz modernas demokrÄtiskas tiesÄ«bu sistÄ“mas juridiskajÄm atziņÄm” (Levits E. SamÄ“rÄ«guma princips publiskajÄs tiesÄ«bÄs – jus commune europaeum un SatversmÄ“ ietvertais konstitucionÄla ranga princips. Likums un TiesÄ«bas, 2.sÄ“jums, 2000, Nr. 9(13), 266.lpp.).
TurklÄt Satversmes 110.pants neizvirza dzimumu par kritÄ“riju tÄdu personu noteikšanai, kuras atzÄ«stamas par Ä£imeni (Satversmes tiesas 2020.gada 12.novembra sprieduma lietÄ Nr. 2019-33-01 12.1.punkts). SabiedrÄ«ba sastÄv ne vien no tÄdÄm personÄm, kas pÄ“c savas dabas veido ciešas personiskas un Ä£imeniskas attiecÄ«bas ar atšÄ·irÄ«ga dzimuma pÄrstÄvjiem, bet arÄ« tÄdÄm personÄm, kas pÄ“c savas dabas veido šÄdas attiecÄ«bas ar sava dzimuma pÄrstÄvjiem. AttiecÄ«gi valstij vienÄdÄ mÄ“rÄ jÄrespektÄ“ arÄ« tie sabiedrÄ«bas locekļi, kuri pÄ“c savas dabas veido personiskas attiecÄ«bas ar sava dzimuma pÄrstÄvjiem, kÄ arÄ« jÄrespektÄ“ tas, ka uz šo attiecÄ«bu pamata var izveidoties Ä£imene (Satversmes tiesas 2020.gada 12.novembra sprieduma lietÄ Nr. 2019-33-01 12.2.punkts un 2021.gada 8.aprīļa sprieduma lietÄ Nr. 2020‑34‑03 10.1.punkts).
[10] SatversmÄ“ ietverto jÄ“dzienu interpretÄcijai ir jÄatbilst Latvijas starptautiskajÄm saistÄ«bÄm. No Satversmes 89.panta izriet, ka likumdevÄ“ja mÄ“rÄ·is ir panÄkt SatversmÄ“ ietverto cilvÄ“ktiesÄ«bu normu harmoniju ar starptautisko tiesÄ«bu normÄm. Latvijai saistošÄs starptautiskÄs cilvÄ“ktiesÄ«bu normas un to piemÄ“rošanas prakse konstitucionÄlo tiesÄ«bu lÄ«menÄ« kalpo arÄ« par interpretÄcijas lÄ«dzekli, lai noteiktu pamattiesÄ«bu un tiesiskas valsts principu saturu un apjomu, ciktÄl tas nenoved pie SatversmÄ“ ietverto pamattiesÄ«bu samazinÄšanas vai ierobežošanas (Satversmes tiesas 2005.gada 13.maija sprieduma lietÄ Nr. 2004-18-0106 secinÄjumu daļas 5.punkts).
TÄds Satversmes 110.pantÄ ietvertÄ Ä£imenes jÄ“dziena skaidrojums, kas aptver arÄ« viena dzimuma pÄrus, pilnÄ«bÄ atbilst Latvijas starptautiskajÄm saistÄ«bÄm. Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa ir atzinusi, ka Konvencijas 8.pantÄ garantÄ“tÄs tiesÄ«bas uz privÄto dzÄ«vi un Ä£imenes dzÄ«vi aizsargÄ arÄ« viena dzimuma pÄrus, kuriem ir stabilas attiecÄ«bas (Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2010.gada 24.jÅ«nija sprieduma lietÄ „Schalk and Kopf v. Austria”, iesnieguma Nr. 30141/04, 94.punkts; 2015.gada 21.jÅ«lija sprieduma lietÄ „Oliari and Others v. Italy”, iesniegumu Nr. 18766/11 un 36030/11, 103.punkts). Viena dzimuma pÄri ir tikpat spÄ“jÄ«gi kÄ dažÄdu dzimumu pÄri izveidot stabilas, noturÄ«gas, uz savstarpÄ“ju atbildÄ«bu, lojalitÄti un cieņu balstÄ«tas attiecÄ«bas (stable and committed relationship). LÄ«dz ar to arÄ« viena dzimuma pÄriem ir nepieciešama viņu attiecÄ«bu juridiska atzÄ«šana un aizsardzÄ«ba (Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2010.gada 24.jÅ«nija sprieduma lietÄ „Schalk and Kopf v. Austria”, iesnieguma Nr. 30141/04, 99.punkts; 2013.gada 7.novembra sprieduma lietÄ „Vallianatos and Others v. Greece”, iesniegumu Nr. 29381/09 un 32684/09, 78.punkts; 2015.gada 21.jÅ«lija sprieduma lietÄ „Oliari and Others v. Italy”, iesniegumu Nr. 18766/11 un 36030/11, 165.punkts). TurklÄt Ä£imenes saites var pastÄvÄ“t arÄ« starp vienas pÄri veidojošÄs personas bÄ“rnu un otru pÄri veidojošo personu (Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2010.gada 31.augusta lÄ“mums par iesnieguma pieņemamÄ«bu lietÄ „Gas and Dubois v. France”, iesnieguma Nr. 25951/07; 2013.gada 19.februÄra sprieduma lietÄ „X and Others v. Austria”, iesnieguma Nr. 19010/07, 95.–96.punkts).
[11] Tas, ka Satversmes 110.pants aizsargÄ arÄ« tÄdu Ä£imeni, kas sastÄv no viena dzimuma pÄra, izriet arÄ« no cilvÄ“ka cieņas principa.
Satversmes 1.pants paredz: „Latvija ir neatkarÄ«ga demokrÄtiska republika.” SavukÄrt Satversmes ievada ceturtÄ rindkopa noteic, ka „Latvija kÄ demokrÄtiska, tiesiska [..] valsts balstÄs uz cilvÄ“ka cieņu”.
Satversmes tiesa ir vÄ“rsusi uzmanÄ«bu uz to, ka Latvijas kÄ neatkarÄ«gas, demokrÄtiskas un tiesiskas valsts konstitucionÄla vÄ“rtÄ«ba ir cilvÄ“ka cieņa. Katra indivÄ«da vÄ“rtÄ«ba ir pamattiesÄ«bu bÅ«tÄ«ba. CilvÄ“ka cieņa raksturo cilvÄ“ku kÄ augstÄko demokrÄtiskas tiesiskas valsts vÄ“rtÄ«bu. CilvÄ“ka cieņa kÄ pamattiesÄ«ba piemÄ«t ikvienam cilvÄ“kam neatkarÄ«gi no jebkÄdiem nosacÄ«jumiem. TÄ ir jÄaizsargÄ gan attiecÄ«bÄs starp valsti un cilvÄ“ku, gan cilvÄ“ku savstarpÄ“jÄs attiecÄ«bÄs. DemokrÄtiskÄ tiesiskÄ valstÄ« gan likumdevÄ“jam, pieņemot tiesÄ«bu normas, gan tiesÄ«bu normu piemÄ“rotÄjam ir jÄrespektÄ“ cilvÄ“ka cieņa (Satversmes tiesas 2017.gada 19.decembra sprieduma lietÄ Nr. 2017-02-03 19.1.punkts, 2019.gada 5.marta sprieduma lietÄ Nr. 2018‑08‑03 11.punkts, 2020.gada 25.jÅ«nija sprieduma lietÄ Nr. 2019-24-03 17.1.punkts, 2020.gada 12.novembra sprieduma lietÄ Nr. 2019-33-01 12.2.punkts).
[12] TÄtad no cilvÄ“ka cieņas principa izriet, ka katrs cilvÄ“ks ir vÄ“rtÄ«ba. TurklÄt cilvÄ“ka cieņas princips prasa atzÄ«t visu cilvÄ“ku vienvÄ“rtÄ«bu, jo cilvÄ“ka cieņa piemÄ«t ikvienam cilvÄ“kam neatkarÄ«gi no jebkÄdiem nosacÄ«jumiem. Visu cilvÄ“ku vienvÄ“rtÄ«bu cita starpÄ postulÄ“ modernÄs Rietumu kultÅ«ras cilvÄ“ka normatÄ«vais tÄ“ls jeb ideÄls (Levits E. Par tiesiskÄs vienlÄ«dzÄ«bas principu. Latvijas VÄ“stnesis, 08.05.2003., Nr. 68). Visu cilvÄ“ku vienvÄ“rtÄ«bas ideja ir atspoguļota arÄ« ANO VispÄrÄ“jÄs cilvÄ“ktiesÄ«bu deklarÄcijas 1.pantÄ, kurÄ ir teikts, ka visi cilvÄ“ki piedzimst brÄ«vi un vienlÄ«dzÄ«gi cieÅ†Ä un tiesÄ«bÄs.
SenÄts uzskata, ka, vÄ“rtÄ“jot, vai tiek nodrošinÄta visu cilvÄ“ku vienvÄ“rtÄ«bas atzÄ«šana, ir jÄņem vÄ“rÄ, ka gan heteroseksuÄli orientÄ“tu, gan homoseksuÄli orientÄ“tu pieaugušu cilvÄ“ku pÄ“c brÄ«vas izvÄ“les veidota pÄra attiecÄ«bas var raksturot vienlÄ«dz liela intimitÄte, stabilitÄte un savstarpÄ“ja uzticÄ«ba. Daži cilvÄ“ki – gan heteroseksuÄli, gan homoseksuÄli – var bÅ«t apmierinÄti ar gadÄ«juma vai Ä«slaicÄ«gÄm attiecÄ«bÄm. TomÄ“r lielÄkÄ daļa cilvÄ“ku vÄ“las vairÄk – viņi vÄ“las mÄ«lestÄ«bu. MÄ«lestÄ«ba šÄdos gadÄ«jumos parasti nozÄ«mÄ“ ne tikai siltas savstarpÄ“jÄs attiecÄ«bas, bet arÄ« savstarpÄ“ju piederÄ«bas sajÅ«tu, kas ir pÄra attiecÄ«bu bÅ«tÄ«ba. Daudzi pÄri vÄ“las arÄ« stabilitÄti un pastÄvÄ«bu, kas parasti ir saistÄ«ta ar kopÄ«gÄm mÄjÄm un kopÄ«gu dzÄ«vi un kas parasti raksturo Ä£imeni. ŠajÄ ziÅ†Ä homoseksuÄli orientÄ“ti cilvÄ“ki neatšÄ·iras no heteroseksuÄli orientÄ“tiem cilvÄ“kiem (LÄ“dijas Brendas Heilas viedoklis ApvienotÄs Karalistes Lordu palÄtas 2004.gada 21.jÅ«nija spriedumÄ lietÄ „Ghaidan v. Godin-Mendoza”, 139., 142.punkts, https://publications.parliament.uk/pa/ld/ldjudgmt.htm). KÄ jau tika minÄ“ts, arÄ« Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa ir atzinusi, ka viena dzimuma pÄri ir tikpat spÄ“jÄ«gi kÄ dažÄdu dzimumu pÄri izveidot stabilas, noturÄ«gas, uz savstarpÄ“ju atbildÄ«bu, lojalitÄti un cieņu balstÄ«tas attiecÄ«bas. ArÄ« [personas A un B] pieteikumÄ uzsver, ka dzÄ«vesbiedru spÄ“ja un vÄ“lme mÄ«lÄ“t, uzticÄ“ties, gÄdÄt un rÅ«pÄ“ties vienam par otru nav atkarÄ«ga no dzÄ«vesbiedru dzimuma.
Ja tiktu atzÄ«ts, ka Satversmes 110.pantÄ lietotais jÄ“dziens „Ä£imene” neaptver viena dzimuma pÄru veidotas Ä£imenes, SenÄta ieskatÄ tas nozÄ«mÄ“tu, ka valsts uzskata viena dzimuma pÄra veidotas Ä£imenes par mazÄk vÄ“rtÄ«gÄm un tÄdÄm, kas nav pelnÄ«jušas valsts aizsardzÄ«bu, kamÄ“r dažÄdu dzimumu pÄra veidotai Ä£imenei šÄda aizsardzÄ«ba tiek nodrošinÄta. TÄdÄ“jÄdi faktiski tiktu pausts aizvainojošs uzskats, ka homoseksuÄli orientÄ“ti cilvÄ“ki ir „neizdevušies” vai „nederÄ«gi” cilvÄ“ki, kas neiederas normÄlÄ sabiedrÄ«bÄ un kuriem lÄ«dz ar to nepienÄkas cieņa un aizsardzÄ«ba, ko demokrÄtiskas tiesiskas valsts konstitÅ«cija nodrošina ikvienam; ka viņu spÄ“ja mÄ«lÄ“t, izrÄdÄ«t lojalitÄti un uzņemties savstarpÄ“ju atbildÄ«bu ir mazÄk vÄ“rtÄ«ga nekÄ dažÄdu dzimumu pÄriem (sal. DienvidÄfrikas KonstitucionÄlÄs tiesas 2005.gada 1.decembra sprieduma lietÄ Nr. CCT 60/04 un CCT 10/05 71.punkts, https://collections.concourt.org.za/handle/20.500.12144/ 2229?show=full).
SenÄts uzskata, ka tas bÅ«tu pretrunÄ ar cilvÄ“ku vienvÄ“rtÄ«bas principu, kas izriet no cilvÄ“ka cieņas. ArÄ« Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ar cilvÄ“ka cieņas principu nav savienojams uzskats, ka viena cilvÄ“ka cieņai varÄ“tu bÅ«t mazÄka vÄ“rtÄ«ba nekÄ cita cilvÄ“ka cieņai (Satversmes tiesas 2020.gada 12.novembra sprieduma lietÄ Nr. 2019-33-01 12.2.punkts, 2021.gada 8.aprīļa sprieduma lietÄ Nr. 2020‑34‑03 10.2.punkts). SenÄts pievienojas arÄ« lÄ“dijas Brendas Heilas ApvienotÄs Karalistes Lordu palÄtas 2004.gada 21.jÅ«nija spriedumÄ lietÄ Ghaidan v. Godin-Mendoza paustajam, ka demokrÄtija ir balstÄ«ta uz principu, ka visiem cilvÄ“kiem ir vienÄda vÄ“rtÄ«ba. Ja pret kÄdu personu izturas tÄ, it kÄ viņa bÅ«tu mazÄk vÄ“rtÄ«ga nekÄ citas personas, tas rada ne tikai sÄpes un ciešanas, bet arÄ« aizskar šÄ«s personas cilvÄ“ka cieņu (sprieduma 132.punkts, https://publications.parliament.uk/pa/ld/ldjudgmt.htm).
LÄ«dz ar to, iztulkojot Satversmes 110.pantu kopsakarÄ ar cilvÄ“ka cieņas principu, SenÄts secina, ka Satversmes 110.pants nosaka valsts pienÄkumu aizsargÄt arÄ« tÄdas Ä£imenes, kas sastÄv no viena dzimuma pÄra, kuru saista ciešas personiskas saites, kuru pamatÄ ir sapratne un cieņa.
[13] TÄ kÄ Satversmes 110.pantÄ lietotais Ä£imenes jÄ“dziens aptver arÄ« viena dzimuma pÄra veidotu Ä£imeni, tad ir jÄnoskaidro, kÄdas tiesÄ«bas šÄdÄm Ä£imenÄ“m garantÄ“ Satversmes 110.panta pirmais teikums.
Satversmes tiesa ir norÄdÄ«jusi, ka vienas no tiesÄ«bÄm, kas ietvertas Satversmes 110.pantÄ, ir Ä£imenes tiesÄ«bas uz Ä«pašu valsts atbalstu un aizsardzÄ«bu, kas, ņemot vÄ“rÄ starptautiskajos cilvÄ“ktiesÄ«bu dokumentos, Ä«paši Eiropas SociÄlajÄ hartÄ, noteikto un pienÄkumu SatversmÄ“ ietvertÄs pamattiesÄ«bas interpretÄ“t atbilstoši Latvijas starptautiskajÄm saistÄ«bÄm, nozÄ«mÄ“, ka valstij ir pienÄkums nodrošinÄt Ä£imenes sociÄlo, ekonomisko un arÄ« juridisko aizsardzÄ«bu (Satversmes tiesas 2019.gada 5.decembra sprieduma lietÄ Nr. 2019-01-01 16.2.1.punkts).
Satversmes 110.panta pirmais teikums ietver divus likumdevÄ“ja pienÄkumus. ŠajÄ Satversmes normÄ visupirms ir ietverts likumdevÄ“ja pienÄkums nodrošinÄt Ä£imenes juridisko aizsardzÄ«bu jeb noteikt Ä£imenes attiecÄ«bu tiesisko regulÄ“jumu. SavukÄrt šim pienÄkumam pakÄrtots ir otrs šajÄ Satversmes normÄ ietvertais likumdevÄ“ja pienÄkums – nodrošinÄt Ä£imenes ekonomisko un sociÄlo aizsardzÄ«bu un atbalstu (Satversmes tiesas 2021.gada 8.aprīļa sprieduma lietÄ Nr. 2020‑34‑03 10.1. un 10.3.punkts).
Ar Ä£imenes attiecÄ«bu tiesisko regulÄ“jumu ir saprotams Ä£imenes locekļu savstarpÄ“jo personisko un mantisko attiecÄ«bu regulÄ“jums, kas nodrošina Ä£imenes aizsardzÄ«bas pamatu. ŠÄdam regulÄ“jumam, pirmkÄrt, ir jÄnodrošina personÄm iespÄ“ja juridiski nostiprinÄt savas Ä£imenes attiecÄ«bas un tikt valsts atzÄ«tÄm par Ä£imeni. Ja personÄm, kuras savÄ starpÄ izveidojušas Ä£imenes attiecÄ«bas, nav iespÄ“jas panÄkt šo attiecÄ«bu juridisku nostiprinÄšanu, tad valsts šÄdu Ä£imeni „nevar ieraudzÄ«t” jeb nevar identificÄ“t, kas nepieciešams, lai šÄ«s Ä£imenes locekļi spÄ“tu efektÄ«vi izmantot tiem Satversmes 110.panta pirmajÄ teikumÄ ietvertÄs tiesÄ«bas un valstÄ« paredzÄ“tos Ä£imenes aizsardzÄ«bas un atbalsta pasÄkumus. Proti, ja personÄm, starp kurÄm izveidojušÄs Ä£imenes attiecÄ«bas, nav paredzÄ“tas tiesÄ«bas šÄ«s savas Ä£imenes attiecÄ«bas juridiski nostiprinÄt, tad nemaz nav iespÄ“jams šÄdÄm Ä£imenÄ“m nodrošinÄt nedz pilnvÄ“rtÄ«gu juridisko aizsardzÄ«bu, nedz arÄ« sociÄlo un ekonomisko aizsardzÄ«bu un atbalstu. OtrkÄrt, Ä£imenes attiecÄ«bu tiesiskajam regulÄ“jumam jÄnodrošina Ä£imenes un tÄs locekļu aizsardzÄ«ba viņu personiskajÄs un mantiskajÄs attiecÄ«bÄs. Tas nozÄ«mÄ“, ka Ä£imenes attiecÄ«bu tiesiskajam regulÄ“jumam jÄnosaka Ä£imenes locekļu savstarpÄ“jÄs tiesÄ«bas un pienÄkumi personiskajÄs un mantiskajÄs attiecÄ«bÄs, kas izriet no viņu Ä£imenes dzÄ«ves (Satversmes tiesas 2021.gada 8.aprīļa sprieduma lietÄ Nr. 2020‑34‑03 10.3.punkts).
[14] SenÄts apzinÄs, ka likumdevÄ“js var izvÄ“lÄ“ties, kÄdu tiesiskÄ regulÄ“juma formu un saturu noteikt viena dzimuma pÄra Ä£imenes attiecÄ«bÄm. TomÄ“r, kÄ atzinusi Satversmes tiesa, tÄ rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«ba nav neierobežota, un likumdevÄ“jam nav rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«bas izvÄ“lÄ“ties, vai šÄdai Ä£imenei vispÄr ir jÄnodrošina juridiskÄ aizsardzÄ«ba. Tas ir likumdevÄ“ja pienÄkums, ko nosaka Satversmes 110.panta pirmais teikums. RÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«ba nozÄ«mÄ“ to, ka, nosakot Ä£imenes attiecÄ«bu tiesisko regulÄ“jumu, likumdevÄ“js ir tiesÄ«gs izvÄ“lÄ“ties dažÄdus risinÄjumus, ja vien attiecÄ«gais tiesiskais regulÄ“jums nodrošina, pirmkÄrt, iespÄ“ju personÄm juridiski nostiprinÄt savas Ä£imenes attiecÄ«bas un tikt valsts atzÄ«tÄm par Ä£imeni un, otrkÄrt, Ä£imenes un tÄs locekļu aizsardzÄ«bu viņu personiskajÄs un mantiskajÄs attiecÄ«bÄs (Satversmes tiesas 2019.gada 5.decembra sprieduma lietÄ Nr. 2019-01-01 16.2.1.punkts, 2020.gada 12.novembra sprieduma lietÄ Nr. 2019-33-01 12.3.punkts, 2021.gada 8.aprīļa sprieduma lietÄ Nr. 2020‑34‑03 13.punkts).
LikumdevÄ“ja rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«ba aptver tÄ tiesÄ«bas izvÄ“lÄ“ties, piemÄ“ram, to, vai viena dzimuma pÄra Ä£imenes attiecÄ«bu juridisko nostiprinÄšanu un no tÄs izrietošÄs personiskÄs un mantiskÄs tiesÄ«bas regulÄ“t Civillikuma Ä¢imenes tiesÄ«bu daÄ¼Ä vai pieņemt speciÄlu likumu par šo jautÄjumu. TÄpat likumdevÄ“js var noteikt šÄdu attiecÄ«bu juridiskÄs nostiprinÄšanas formu. PiemÄ“ram, SaeimÄ iesniegtajÄ likumprojektÄ „DzÄ«vesbiedru likums” (likumprojekts Nr. 351/Lp13) bija paredzÄ“ts, ka dzÄ«vesbiedru lÄ«gumu slÄ“dz notariÄla akta kÄrtÄ«bÄ, proti, pie notÄra, lÄ«dzÄ«gi kÄ tas ir paredzÄ“ts Igaunijas ReÄ£istrÄ“to partnerattiecÄ«bu likumÄ (Kooseluseadus, angļu val.: Registered Partnership Act, https://www.riigiteataja.ee/en/eli/ 527112014001/consolide). TÄpat likumdevÄ“js varÄ“tu arÄ« paredzÄ“t, ka viena dzimuma pÄra Ä£imene tiek reÄ£istrÄ“ta dzimtsarakstu iestÄdÄ“, lÄ«dzÄ«gi kÄ tas ir paredzÄ“ts HorvÄtijas Viena dzimuma pÄra dzÄ«ves partnerÄ«bas likumÄ (Zakon o životnom partnerstvu osoba istog spola, angļu val.: Same-sex Life Partnership Act, https://www.zivotnopartnerstvo.com/en/same-sex-life-partnership-act/).
TaÄu, lai kÄdu šo attiecÄ«bu juridiskÄs nostiprinÄšanas formu likumdevÄ“js izvÄ“lÄ“tos, likumdevÄ“jam ir jÄparedz arÄ« tas, ka tiek izveidots vienots valsts reÄ£istrs, kur šÄdas Ä£imenes attiecÄ«bas ir reÄ£istrÄ“tas. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinÄtu to, ka valsts var „ieraudzÄ«t” šo Ä£imeni. PretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ šÄdas Ä£imenes locekļi nespÄ“s efektÄ«vi izmantot tiem Satversmes 110.panta pirmajÄ teikumÄ ietvertÄs tiesÄ«bas un valstÄ« paredzÄ“tos Ä£imenes aizsardzÄ«bas un atbalsta pasÄkumus (Satversmes tiesas 2021.gada 8.aprīļa sprieduma lietÄ Nr. 2020‑34‑03 10.3.punkts). Proti, viens no elementiem pienÄkumam nodrošinÄt viena dzimuma pÄra Ä£imenÄ“m iespÄ“ju juridiski nostiprinÄt savas Ä£imenes attiecÄ«bas un tikt valsts atzÄ«tÄm par Ä£imeni ir tas, ka šÄdas Ä£imenes attiecÄ«bas tiek reÄ£istrÄ“tas vienotÄ valsts reÄ£istrÄ.
[15] TÄ kÄ Satversmes 110.panta pirmais teikums kopsakarÄ ar cilvÄ“ka cieņas principu uzliek valstij pozitÄ«vu pienÄkumu nodrošinÄt viena dzimuma pÄra Ä£imenes iespÄ“ju juridiski nostiprinÄt savas Ä£imenes attiecÄ«bas un tikt valsts atzÄ«tÄm par Ä£imeni, kas ietver arÄ« pienÄkumu nodrošinÄt šo attiecÄ«bu reÄ£istrÄciju vienotÄ valsts reÄ£istrÄ, tad tÄlÄk ir jÄpÄrbauda, vai valsts ir izpildÄ«jusi šo pienÄkumu.
Satversmes tiesa ir norÄdÄ«jusi: lai izvÄ“rtÄ“tu, vai valsts ir izpildÄ«jusi tai Satversmes 110.pantÄ noteikto pozitÄ«vo pienÄkumu nodrošinÄt Ä£imenes juridisko aizsardzÄ«bu, ir jÄpÄrbauda:
1) vai likumdevÄ“js ir veicis pasÄkumus Ä£imenes juridiskÄs aizsardzÄ«bas nodrošinÄšanai, proti, vai likumdevÄ“js ir noteicis viena dzimuma pÄra Ä£imenes attiecÄ«bu tiesisko regulÄ“jumu un normatÄ«vajos aktos ir paredzÄ“ts šÄdas Ä£imenes aizsardzÄ«bas un atbalsta tiesiskais regulÄ“jums;
2) vai noteiktais Ä£imenes attiecÄ«bu tiesiskais regulÄ“jums ļauj vismaz minimÄlÄ apmÄ“rÄ nodrošinÄt viena dzimuma pÄra Ä£imenes juridisko aizsardzÄ«bu;
3) vai noteiktais viena dzimuma pÄra Ä£imenes attiecÄ«bu tiesiskais regulÄ“jums atbilst no demokrÄtiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasinÄtajiem vispÄrÄ“jiem tiesÄ«bu principiem un citÄm Satversmes normÄm (Satversmes tiesas 2019.gada 5.decembra sprieduma lietÄ Nr. 2019‑01‑01 17.punkts, 2020.gada 12.novembra sprieduma lietÄ Nr. 2019-33-01 13.punkts; 2021.gada 8.aprīļa sprieduma lietÄ Nr. 2020‑34‑03 12.punkts).
[16] SenÄts konstatÄ“, ka LatvijÄ nav izveidots tÄds tiesiskais regulÄ“jums, kas noteiktu viena dzimuma pÄra Ä£imenes attiecÄ«bu tiesisko ietvaru, tostarp šo attiecÄ«bu dalÄ«bnieku personiskÄs un mantiskÄs attiecÄ«bas. LatvijÄ viena dzimuma pÄri nevar noslÄ“gt laulÄ«bu, kÄ arÄ« citÄdi juridiski nostiprinÄt savas attiecÄ«bas. Neviens tiesÄ«bu akts arÄ« nenosaka šÄda pÄra Ä£imenes locekļu savstarpÄ“jÄs tiesÄ«bas un pienÄkumus personiskajÄs un mantiskajÄs attiecÄ«bÄs, kas izriet no viņu Ä£imenes dzÄ«ves.
Viena dzimuma pÄra Ä£imenes attiecÄ«bu dalÄ«bnieki var izmantot tiesÄ«bu normÄs paredzÄ“tos lÄ«dzekļus atsevišÄ·u personisko un mantisko jautÄjumu risinÄšanai (piemÄ“ram, izsniedzot pilnvaras, sastÄdot testamentu vai mantojuma lÄ«gumu). TaÄu šo lÄ«dzekļu izmantošana nereti ir ne tikai laikietilpÄ«ga, bet arÄ« rada papildu izdevumus, kas ir lielÄki nekÄ Ä£imenÄ“m, kuras valsts ir juridiski atzinusi (kÄ to parÄda, piemÄ“ram, Satversmes tiesas lieta Nr. 2020-34-03). ArÄ« Satversmes tiesa ir atzinusi, ka viena dzimuma pÄra Ä£imenes attiecÄ«bu dalÄ«bnieku tiesÄ«bas izmantot atsevišÄ·us normatÄ«vajos aktos paredzÄ“tus lÄ«dzekļus, kas turklÄt ir piemÄ“rojami specifiskÄs situÄcijÄs, nevar uzskatÄ«t par viena dzimuma pÄra Ä£imenes attiecÄ«bu tiesisko regulÄ“jumu (Satversmes tiesas 2020.gada 12.novembra sprieduma lietÄ Nr. 2019‑33‑01 14.1.punkts). Viena dzimuma pÄris juridiski netiek uzskatÄ«ts par Ä£imeni un savstarpÄ“jÄs tiesiskÄs attiecÄ«bas var regulÄ“t tikai kÄ tÄdas personas, starp kurÄm nav Ä£imenes saišu (Satversmes tiesas 2021.gada 8.aprīļa sprieduma lietÄ Nr. 2020‑34‑03 13.punkts).
SenÄts konstatÄ“, ka šobrÄ«d pastÄvošie atsevišÄ·ie normatÄ«vajos aktos paredzÄ“tie lÄ«dzekļi neaptver arÄ« viena dzimuma pÄra Ä£imeņu tiesÄ«bas tikt reÄ£istrÄ“tÄm vienotÄ valsts reÄ£istrÄ. SaskaÅ†Ä ar šobrÄ«d spÄ“kÄ esošo tiesisko regulÄ“jumu valsts „juridiski neredz” faktiski pastÄvošÄs viena dzimuma pÄra Ä£imenes, jo tÄm vispÄr nav nodrošinÄta iespÄ“ja juridiski nostiprinÄt savas Ä£imenes attiecÄ«bas, reÄ£istrÄ“jot tÄs vienotÄ valsts reÄ£istrÄ. ŠÄdu iespÄ“ju šobrÄ«d neparedz arÄ« neviens likums.
[17] KonstatÄ“jot, ka likumdevÄ“js nav noteicis viena dzimuma pÄra Ä£imenes attiecÄ«bu tiesisko regulÄ“jumu, jo tÄm nav nodrošinÄta iespÄ“ja juridiski nostiprinÄt savas Ä£imenes attiecÄ«bas un lÄ«dz ar to nav arÄ« paredzÄ“tas šÄdu Ä£imeņu tiesÄ«bas tikt reÄ£istrÄ“tÄm vienotÄ valsts reÄ£istrÄ, ir pamats secinÄt, ka valsts nav izpildÄ«jusi no Satversmes 110.panta un cilvÄ“ka cieņas principa izrietošo pozitÄ«vo pienÄkumu nodrošinÄt Ä£imenes juridisko aizsardzÄ«bu.
Satversmes tiesa lÄ«dz šim nav atzinusi, ka varÄ“tu bÅ«t apstÄkļi, kas varÄ“tu attaisnot valsts pozitÄ«vo pienÄkumu nepildÄ«šanu. SavukÄrt Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa ir norÄdÄ«jusi, ka, izvÄ“rtÄ“jot, vai ir pieļauts cilvÄ“ktiesÄ«bu pÄrkÄpums, nepildot valsts pozitÄ«vo pienÄkumu, ir jÄizmanto lÄ«dzÄ«gi principi, kÄdi tiek izmantoti valsts negatÄ«vo pienÄkumu vÄ“rtÄ“šanÄ. Proti, ir jÄnodrošina taisnÄ«gs lÄ«dzsvars starp indivÄ«da un visas sabiedrÄ«bas konkurÄ“jošajÄm interesÄ“m. ŠajÄ kontekstÄ ir nozÄ«mÄ«gi Konvencijas attiecÄ«gajos pantos norÄdÄ«tie leÄ£itÄ«mie mÄ“rÄ·i cilvÄ“ktiesÄ«bu ierobežošanai (Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2015.gada 21.jÅ«lija sprieduma lietÄ „Oliari and Others v. Italy”, iesniegumu Nr. 18766/11 un 36030/11, 160.punkts). TÄtad valsts pozitÄ«vais pienÄkums nebÅ«s pÄrkÄpts, ja attiecÄ«go pasÄkumu neveikšana notiek leÄ£itÄ«ma mÄ“rÄ·a aizsardzÄ«bas labad un ir nodrošinÄts samÄ“rÄ«gums.
Atbilstoši Satversmes 116.pantam leÄ£itÄ«mi mÄ“rÄ·i ir citu cilvÄ“ku tiesÄ«bu, demokrÄtiskas valsts iekÄrtas, sabiedrÄ«bas drošÄ«bas, labklÄjÄ«bas un tikumÄ«bas aizsardzÄ«ba. IzvÄ“rtÄ“jot to, vai viena dzimuma pÄra attiecÄ«bu juridiska atzÄ«šana LatvijÄ, nodrošinot arÄ« šÄdu Ä£imeņu tiesÄ«bas tikt reÄ£istrÄ“tÄm vienotÄ valsts reÄ£istrÄ, varÄ“tu apdraudÄ“t kÄdas nozÄ«mÄ«gas sabiedrÄ«bas intereses, SenÄts turpmÄk norÄdÄ«to apsvÄ“rumu dēļ nesaskata šÄdu apdraudÄ“jumu.
[18] Nav pamata uzskatÄ«t, ka iespÄ“ja viena dzimuma pÄra Ä£imenei juridiski nostiprinÄt savas Ä£imenes attiecÄ«bas varÄ“tu apdraudÄ“t citu personu tiesÄ«bas, tostarp tiesÄ«bas uz Ä£imenes un laulÄ«bas aizsardzÄ«bu. ŠÄdu attiecÄ«bu juridiska atzÄ«šana un aizsardzÄ«ba nemazinÄtu iespÄ“jas atzÄ«t cita veida Ä£imenes attiecÄ«bas, tostarp laulÄ«bu slÄ“gšanas iespÄ“jas, un citÄm Ä£imenÄ“m garantÄ“to aizsardzÄ«bu. Nav pamata uzskatÄ«t, ka divu cilvÄ“ku lÄ“mums juridiski nostiprinÄt viena dzimuma pÄra Ä£imenes attiecÄ«bas varÄ“tu ietekmÄ“t citu cilvÄ“ku lÄ“mumu par laulÄ«bas noslÄ“gšanu, it Ä«paši situÄcijÄ, kad laulÄ«bas noslÄ“gšana nav iespÄ“jama diviem viena dzimuma cilvÄ“kiem. Nav arÄ« saskatÄms, ka iespÄ“ja juridiski nostiprinÄt viena dzimuma pÄra Ä£imenes attiecÄ«bas varÄ“tu kÄdÄ citÄdÄ veidÄ apdraudÄ“t dažÄdu dzimumu pÄra Ä£imeni, piemÄ“ram, ietekmÄ“t šÄda pÄra lÄ“mumu par bÄ“rnu radÄ«šanu. LÄ“mumi par to, vai slÄ“gt laulÄ«bu un radÄ«t bÄ“rnus, tiek balstÄ«ti uz dažÄdiem personiskiem, romantiskiem un praktiskiem apsvÄ“rumiem. Ir neloÄ£iski pieņemt, ka šÄdu dziļi personisku lÄ“mumu varÄ“tu ietekmÄ“t fakts, ka valsts juridiski atzÄ«tu viena dzimuma pÄra Ä£imenes.
Nav arÄ« pamata uzskatÄ«t, ka tas samazinÄtu tradicionÄlo Ä£imeņu nozÄ«mi. Viena cilvÄ“ka cieņas ievÄ“rošana un pamattiesÄ«bu nodrošinÄšana neatņem un nemazina cita cilvÄ“ka cieņu. TÄdēļ Satversmes 110.panta pirmajam teikumam atbilstošas aizsardzÄ«bas un atbalsta nodrošinÄšana viena dzimuma pÄra Ä£imenei netraucÄ“ citu Ä£imenes formu pastÄvÄ“šanai un nemazina tÄm paredzÄ“to aizsardzÄ«bu un atbalstu (Satversmes tiesas 2021.gada 8.aprīļa sprieduma lietÄ Nr. 2020‑34‑03 10.2.punkts).
ArÄ« citu Eiropas valstu konstitucionÄlÄs tiesas ir atzinušas, ka iespÄ“jas nodrošinÄšana viena dzimuma pÄra Ä£imenei juridiski nostiprinÄt savas Ä£imenes attiecÄ«bas nav pretrunÄ ar konstitÅ«cijÄ nostiprinÄto valsts pienÄkumu aizsargÄt un atbalstÄ«t laulÄ«bu.
PiemÄ“ram, VÄcijas konstitÅ«cijas 6.panta pirmÄ daļa noteic, ka valsts aizsargÄ laulÄ«bu un Ä£imeni. VÄcijas FederÄlÄ konstitucionÄlÄ tiesa ir norÄdÄ«jusi, ka no šajÄ normÄ noteiktÄs laulÄ«bas aizsardzÄ«bas neizriet aizliegums paredzÄ“t iespÄ“ju arÄ« viena dzimuma pÄriem izveidot lÄ«dzÄ«gi juridiski strukturÄ“tu savienÄ«bu. Viena dzimuma pÄra partnerattiecÄ«bu reÄ£istrÄ“šana nemaina laulÄ«bas tiesiskos pamatus un nemaina tiesiskÄs sekas, kas ir noteiktas laulÄ«bai. Pieņemot likumu par viena dzimuma pÄra partnerattiecÄ«bu reÄ£istrÄ“šanu, laulÄ«bai netiek nodarÄ«ts nekÄds kaitÄ“jums. Tas arÄ« nepÄrkÄpj pienÄkumu veicinÄt laulÄ«bas kÄ dzÄ«vesveida atzÄ«šanu, jo tas nemazina laulÄ«bu veicinošos pasÄkumus. Tas tikai dod cita veida savienÄ«bai juridisku atzÄ«šanu un nosaka tajÄ iesaistÄ«to personu tiesÄ«bas un pienÄkumus. LaulÄ«bas juridiskÄs aizsardzÄ«bas un veicinÄšanas apjoms nemainÄs, ja tiesÄ«bu sistÄ“mÄ tiek atzÄ«ti arÄ« citi Ä£imenes modeļi, ko veido personas, kas nevar stÄties laulÄ«bÄ kÄ divu dažÄdu dzimumu personu savienÄ«bÄ (VÄcijas FederÄlÄs konstitucionÄlÄs tiesas 2002.gada 17.jÅ«lija sprieduma lietÄs Nr. 1 BvF 1/01 un Nr. 1 BvF 2/01 89.–98.punkts, https://www.bundesverfassungsgericht.de/SharedDocs/Entscheidungen/EN/ 2002/07/fs20020717_1bvf000101en.html).
ArÄ« UngÄrijas KonstitucionÄlÄ tiesa ir atzinusi, ka, paredzot viena dzimuma personÄm iespÄ“ju reÄ£istrÄ“t laulÄ«bai lÄ«dzÄ«gu savienÄ«bu, netiktu pÄrkÄpts konstitÅ«cijÄ noteiktais valsts pienÄkums aizsargÄt laulÄ«bu. LaulÄ«bai kÄ dažÄdu dzimumu personu savienÄ«bai netiktu nodarÄ«ts kaitÄ“jums, ja arÄ« viena dzimuma pÄri varÄ“tu reÄ£istrÄ“t savas attiecÄ«bas. Stabilu viena dzimuma pÄru tiesÄ«bas uz šo attiecÄ«bu atzÄ«šanu un aizsardzÄ«bu izriet no konstitÅ«cijÄ nostiprinÄtajÄm tiesÄ«bÄm uz cilvÄ“ka cieņu, tiesÄ«bÄm uz pašnoteikšanos, tiesÄ«bÄm uz vispÄrÄ“jo brÄ«vÄ«bu un personÄ«bas brÄ«vu attÄ«stÄ«bu (UngÄrijas KonstitucionÄlÄs tiesas 2008.gada 15.decembra sprieduma lietÄ Nr. 154/2008 3.2.2.punkts, https://hunconcourt.hu/ugykereso/talalatok? hatarozat_sorszam=154&hatarozat_evszam=2008).
SenÄts uzskata, ka iespÄ“ja viena dzimuma pÄra Ä£imenei juridiski nostiprinÄt savas Ä£imenes attiecÄ«bas ne tikai nerada apdraudÄ“jumu laulÄ«bai, bet drÄ«zÄk papildus apstiprina laulÄ«bas nozÄ«mi. LaulÄ«ba ir stabilÄs, noturÄ«gÄs, uz savstarpÄ“ju atbildÄ«bu, lojalitÄti un cieņu balstÄ«tÄs pÄra attiecÄ«bÄs esošu dažÄdu dzimumu personu Ä£imenes juridiska atzÄ«šana. Nodrošinot juridisku atzÄ«šanu citÄm personÄm, kas ir lÄ«dzÄ«gÄs attiecÄ«bÄs un kam laulÄ«ba nav pieejama, valsts demonstrÄ“tu, ka tÄ kopumÄ pozitÄ«vi vÄ“rtÄ“ un atbalsta stabilas, noturÄ«gas, uz savstarpÄ“ju atbildÄ«bu, lojalitÄti un cieņu balstÄ«tas pÄra attiecÄ«bas neatkarÄ«gi no partneru dzimuma, un ka tÄ šÄdu attiecÄ«bu juridisku atzÄ«šanu, tÄtad arÄ« laulÄ«bu noslÄ“gšanu, uzskata par veicinÄmu un atbalstÄmu.
[19] Viens no leÄ£itÄ«miem mÄ“rÄ·iem cilvÄ“ktiesÄ«bu ierobežošanai ir arÄ« sabiedrÄ«bas tikumÄ«ba. SabiedrÄ«bas tikumÄ«ba kÄ leÄ£itÄ«ms mÄ“rÄ·is aptver sabiedrÄ«bÄ valdošÄs sociÄlÄs un Ä“tiskÄs normas, par kurÄm pastÄv vienprÄtÄ«ba, ka tÄs ir nepieciešamas sabiedrÄ«bas harmoniskai funkcionÄ“šanai. ŠÄ«s normas laika gaitÄ mainÄs un var bÅ«t atšÄ·irÄ«gas dažÄdÄs vietÄs un kultÅ«rÄs (Pleps J. 116.pants. Latvijas Republikas Satversmes komentÄri, VIII nodaļa. CilvÄ“ka pamattiesÄ«bas, autoru kolektÄ«vs prof. R. Baloža zinÄtniskÄ vadÄ«bÄ, RÄ«ga: Latvijas VÄ“stnesis, 2011, 778.lpp.; Levits E. CilvÄ“ktiesÄ«bu piemÄ“rošanas jautÄjumi LatvijÄ. 2000, 287.lpp.).
Nevar apgalvot, ka Latvijas sabiedrÄ«bÄ ir vienprÄtÄ«gs viedoklis par to, vai viena dzimuma pÄra Ä£imenes attiecÄ«bas ir tikumÄ«gas vai nav. Ir sabiedrÄ«bas daļa, kas šÄdas attiecÄ«bas uzskata par netikumÄ«gÄm, taÄu ir arÄ« sabiedrÄ«bas daļa, kas uzskata, ka ilgstošas un stabilas pÄra attiecÄ«bas, kurÄs partneri neatkarÄ«gi no viņu dzimuma viens par otru rÅ«pÄ“jas, ir tikumÄ«gas, jo tÄs sekmÄ“ sabiedrÄ«bas harmonisku funkcionÄ“šanu.
TaÄu jÄņem vÄ“rÄ, ka juridiski tiek aizsargÄti vien atsevišÄ·i tikumÄ«bas elementi jeb tikai daļa no sabiedrÄ«bas priekšstatiem par tikumÄ«bu. LÄ«dz ar to, pat ja sabiedrÄ«bas ievÄ“rojama daļa kÄdu rÄ«cÄ«bu uzskatÄ«tu par netikumÄ«gu, tas automÄtiski nenozÄ«mÄ“, ka ir pamats šÄdas rÄ«cÄ«bas (tiesÄ«bu) ierobežošanai. VienmÄ“r ir jÄievÄ“ro samÄ“rÄ«guma princips un jÄvÄ“rtÄ“, vai šÄds ierobežojums nepieciešams demokrÄtiskÄ sabiedrÄ«bÄ (Sedliņa I. VairÄkuma priekšstati un minoritÄtes tiesÄ«bas. Intervija ar Egilu Levitu, Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi, http://providus.lv/article/vairakuma-prieksstati-un-minoritates-tiesibas).
ArÄ« Satversmes tiesa ir secinÄjusi, ka sabiedrÄ«bÄ pastÄvoši stereotipi nevar kalpot par konstitucionÄli attaisnojamu pamatu noteiktas personas vai personu grupas pamattiesÄ«bu liegšanai vai ierobežošanai demokrÄtiskÄ tiesiskÄ valstÄ« (Satversmes tiesas 2020.gada 12.novembra sprieduma lietÄ Nr. 2019-33-01 12.2.punkts). SavukÄrt Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa ir skaidrojusi: lai arÄ« atsevišÄ·os gadÄ«jumos var bÅ«t nepieciešams indivÄ«da intereses pakÄrtot vairÄkuma interesÄ“m, demokrÄtija tomÄ“r nenozÄ«mÄ“ to, ka vairÄkuma viedoklim vienmÄ“r ir jÄbÅ«t noteicošajam. Ir jÄpanÄk lÄ«dzsvars, kas nodrošina taisnÄ«gu un pienÄcÄ«gu izturÄ“šanos pret minoritÄtÄ“m un nepieļauj dominÄ“jošÄs pozÄ«cijas negodprÄtÄ«gu izmantošanu. TurklÄt Konvencijai pamatÄ esošajÄm vÄ“rtÄ«bÄm neatbilst tas, ka vairÄkuma piekrišana ir priekšnoteikums mazÄkuma grupas tiesÄ«bu Ä«stenošanai. Ja tÄ notiktu, tad mazÄkuma tiesÄ«bas bÅ«tu tikai teorÄ“tiskas, nevis praktiski Ä«stenojamas un efektÄ«vas, kÄ to prasa Konvencija (Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2020.gada 14.janvÄra sprieduma lietÄ „Beizaras and Levickas v. Lithuania”, iesnieguma Nr. 41288/15, 106. un 123.punkts).
Viena dzimuma pÄra attiecÄ«bu juridiskas atzÄ«šanas un aizsardzÄ«bas nenodrošinÄšana bÅ«tiski skar šÄdus pÄrus, jo tas gan rada sajÅ«tu, ka valsts šÄdas Ä£imenes uzskata par nesvarÄ«gÄm, proti, tÄdÄm, kas nav aizsardzÄ«bas vÄ“rtas, gan arÄ« tÄdÄ“jÄdi šiem pÄriem tiek liegta virkne tiesÄ«bu. SavukÄrt sabiedrÄ«bas ieguvums no šÄdu pÄru attiecÄ«bu juridiskas atzÄ«šanas un aizsardzÄ«bas nenodrošinÄšanas nav vÄ“rtÄ“jams kÄ bÅ«tisks, jo tie sabiedrÄ«bas locekļi, kas to neatbalsta, arÄ« pÄ“c šÄdas atzÄ«šanas un aizsardzÄ«bas nodrošinÄšanas varÄ“tu palikt pie saviem uzskatiem.
TurklÄt nevar ignorÄ“t to, ka viena dzimuma pÄru attiecÄ«bas reÄli pastÄv. ArÄ« tad, ja tiem netiek nodrošinÄta viņu attiecÄ«bu juridiska atzÄ«šana un aizsardzÄ«ba, tie turpinÄs bÅ«t, neraugoties uz to, ka valsts šÄdas Ä£imenes „juridiski neredz”. JÄņem arÄ« vÄ“rÄ, ka Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa ir atzinusi, ka nav apšaubÄmas indivÄ«du tiesÄ«bas atklÄti atzÄ«t savu piederÄ«bu kÄdai no seksuÄlajÄm minoritÄtÄ“m un veicinÄt seksuÄlo minoritÄšu tiesÄ«bas (Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2020.gada 14.janvÄra sprieduma lietÄ „Beizaras and Levickas v. Lithuania”, iesnieguma Nr. 41288/15, 119.punkts). LÄ«dz ar to nav pamata uzskatÄ«t, ka tieši šÄdu pÄru Ä£imenes attiecÄ«bu juridiska atzÄ«šana un aizsardzÄ«ba radÄ«s kÄdu Ä«pašu papildu apdraudÄ“jumu sabiedrÄ«bas tikumÄ«bai.
[20] SenÄts uzskata, ka viena dzimuma pÄru attiecÄ«bu juridiska atzÄ«šana un aizsardzÄ«ba, kas ietver arÄ« šÄdu Ä£imeņu tiesÄ«bas tikt reÄ£istrÄ“tÄm vienotÄ valsts reÄ£istrÄ, ne tikai nerada kaitÄ“jumu sabiedrÄ«bas interesÄ“m, bet rada ieguvumus.
PirmkÄrt, sabiedrÄ«bas ieguvums ir tÄds, ka sabiedrÄ«bai rodas tiesiskÄ skaidrÄ«ba par šÄdu pÄru tiesisko statusu un par šo personu savstarpÄ“jÄm tiesÄ«bÄm un pienÄkumiem, kÄ arÄ« prognozÄ“jamÄ«ba šÄdu pÄru personiskajÄs un mantiskajÄs attiecÄ«bÄs. ŠÄda skaidrÄ«ba un prognozÄ“jamÄ«ba sekmÄ“ sabiedrÄ«bas harmonisku funkcionÄ“šanu.
OtrkÄrt, Ä£imenes attiecÄ«bu atzÄ«šana ir saistÄ«ta arÄ« ar savstarpÄ“jo tiesÄ«bu un pienÄkumu noteikšanu, no kuriem viens no bÅ«tiskÄkajiem ir pienÄkums vienam otru atbalstÄ«t un rÅ«pÄ“ties vienam par otru, arÄ« materiÄli. LÄ«dz ar to, ja valsts juridiski atzÄ«st kÄdu Ä£imeni, tad valstij arÄ« rodas tiesÄ«bas prasÄ«t, lai primÄri tieši Ä£imenes locekļi rÅ«pÄ“jas viens par otru, kas mazina nepieciešamÄ«bu pÄ“c palÄ«dzÄ«bas no valsts.
TreškÄrt, viena dzimuma pÄra Ä£imenÄ“ var tikt audzinÄti arÄ« bÄ“rni, kÄ tas ir arÄ« pieteicÄ“ju gadÄ«jumÄ. Liedzot šÄdÄm Ä£imenÄ“m juridisku atzÄ«šanu un aizsardzÄ«bu, bÄ“rni neko neiegÅ«st, jo viņi joprojÄm bÅ«s tieši šajÄ Ä£imenÄ“, kurai nebÅ«s nodrošinÄta atzÄ«šana un aizsardzÄ«ba. TaÄu, ja šÄdas Ä£imenes juridiski tiktu atzÄ«tas un aizsargÄtas, tajÄs augošie bÄ“rni iegÅ«tu no Ä£imenes locekļu personisko un mantisko attiecÄ«bu stabilitÄtes, skaidrÄ«bas un prognozÄ“jamÄ«bas, ko šÄda viņu Ä£imeņu atzÄ«šana rada. TÄpat šie bÄ“rni tikai iegÅ«tu no apziņas, ka valsts viņu Ä£imeni neuzskata par mazÄk vÄ“rtÄ«gu un mazÄk aizsardzÄ«bas cienÄ«gu kÄ citas Ä£imenes, kuras valsts atzÄ«st. KÄ ir skaidrojusi Dr.Psych. DiÄna Zande, ilgtermiÅ†Ä bÄ“rna vislabÄkajÄs interesÄ“s ir, lai tas Ä£imenes modelis, kurÄ viņš aug, bÅ«tu kopumÄ sabiedrÄ«bÄ akceptÄ“ts, jo tas sekmÄ“ to, ka bÄ“rns jÅ«tas emocionÄli drošs un pieņemts ne tikai savÄ Ä£imenÄ“, bet arÄ« plašÄkÄ sabiedrÄ«bÄ (Satversmes tiesas 2020.gada 13.oktobra tiesas sÄ“des lietÄ Nr. 2019‑33‑01 ieraksta 6:33‑6:53 un 45:48‑46:47 minÅ«te). NeapšaubÄmi, tas, ka valsts nodrošinÄs viena dzimuma pÄra Ä£imenÄ“m iespÄ“ju juridiski nostiprinÄt viņu attiecÄ«bas, nenozÄ«mÄ“s uzreiz visu sabiedrÄ«bas locekļu akceptu šÄdam Ä£imenes modelim. TaÄu valsts, paredzot šÄdu iespÄ“ju, demonstrÄ“tu, ka arÄ« šÄda Ä£imene ir vÄ“rtÄ«ga un aizsargÄjama, un tÄdÄ“jÄdi sekmÄ“tu šÄda Ä£imenes modeļa akceptÄ“šanu sabiedrÄ«bÄ un tÄtad arÄ« bÄ“rna vislabÄko interešu ievÄ“rošanu.
IevÄ“rojot minÄ“to, SenÄts secina, ka LatvijÄ viena dzimuma pÄru interese un vajadzÄ«ba pÄ“c viņu attiecÄ«bu juridiskas atzÄ«šanas un aizsardzÄ«bas ir bÅ«tiska un nav konstatÄ“jams, ka pastÄvÄ“tu kÄda tik bÅ«tiska konkurÄ“joša sabiedrÄ«bas interese, kas varÄ“tu bÅ«t pamats šÄdu attiecÄ«bu juridiskas atzÄ«šanas un aizsardzÄ«bas nenodrošinÄšanai.
[21] RezumÄ“jot iepriekš minÄ“to, secinÄms, ka Satversmes 110.panta pirmais teikums kopsakarÄ ar cilvÄ“ka cieņas principu nosaka valstij pienÄkumu nodrošinÄt iespÄ“ju viena dzimuma pÄra Ä£imenÄ“m juridiski nostiprinÄt savas Ä£imenes attiecÄ«bas un tikt reÄ£istrÄ“tÄm vienotÄ valsts reÄ£istrÄ. LikumdevÄ“js šo pienÄkumu nav izpildÄ«jis, un nav konstatÄ“jams, ka kÄdas bÅ«tiskas sabiedrÄ«bas intereses attaisnotu šÄ pienÄkuma nepildÄ«šanu. LÄ«dz ar to tas, ka viena dzimuma pÄra Ä£imenÄ“m nav nodrošinÄta iespÄ“ja juridiski nostiprinÄt savas Ä£imenes attiecÄ«bas un tikt valsts atzÄ«tÄm par Ä£imeni, kas ietver arÄ« šÄdu Ä£imeņu tiesÄ«bas tikt reÄ£istrÄ“tÄm vienotÄ valsts reÄ£istrÄ, neatbilst Satversmes 1.pantam (cilvÄ“ka cieņas principam) un 110.panta pirmajam teikumam.
[22] SenÄts uzskata, ka tieši CivilstÄvokļa aktu reÄ£istrÄcijas likums šÄ iemesla dēļ neatbilst Satversmei.
KÄ jau tika secinÄts, no Satversmes 110.panta pirmÄ teikuma kopsakarÄ ar cilvÄ“ka cieņas principu izriet likumdevÄ“ja pienÄkums noteikt viena dzimuma pÄra Ä£imenes attiecÄ«bu tiesisko regulÄ“jumu, kas paredz gan iespÄ“ju juridiski nostiprinÄt šÄdas Ä£imenes attiecÄ«bas un tikt valsts atzÄ«tÄm par Ä£imeni, gan arÄ« paredz šÄdas Ä£imenes juridisko aizsardzÄ«bu, proti, nosaka šÄdas Ä£imenes un tÄs locekļu aizsardzÄ«bu viņu personiskajÄs un mantiskajÄs attiecÄ«bÄs. IespÄ“ja juridiski nostiprinÄt Ä£imenes attiecÄ«bas iesaistÄ«tajÄm personÄm ir nozÄ«mÄ«ga pati par sevi, jo valsts tÄdÄ“jÄdi atzÄ«st viņu vienvÄ“rtÄ«bu ar citiem sabiedrÄ«bas locekļiem. TomÄ“r Ä£imenes attiecÄ«bu juridiskÄs nostiprinÄšanas galvenais uzdevums ir nodrošinÄt to, lai bÅ«tu iespÄ“jams Ä«stenot Ä£imenes locekļu juridisko aizsardzÄ«bu (aizsardzÄ«bu viņu personiskajÄs un mantiskajÄs attiecÄ«bÄs), ekonomisko un sociÄlo aizsardzÄ«bu. TÄtad atbilstoši Satversmes 110.panta pirmajam teikumam un cilvÄ“ka cieņas principam viena dzimuma pÄra Ä£imenes juridiskajai nostiprinÄšanai ir jÄrada iesaistÄ«tajÄm personÄm Ä£imenes un citas mantiskÄs un nemantiskÄs tiesÄ«bas un pienÄkumi.
CivilstÄvokļa aktu reÄ£istrÄcijas likuma 2.pants noteic, ka civilstÄvokļa akts ir fakts vai notikums personas dzÄ«vÄ“, kas rada, izmaina vai izbeidz ar personas radniecÄ«bu saistÄ«tÄs Ä£imenes un citas mantiskÄs un nemantiskÄs tiesÄ«bas un pienÄkumus. No tÄ var secinÄt, ka viena dzimuma pÄra Ä£imenes juridiskÄ nostiprinÄšana pÄ“c savas bÅ«tÄ«bas ir civilstÄvokļa akts, kas lÄ«dz ar to kÄ tÄds ir reÄ£istrÄ“jams.
LatvijÄ civilstÄvokļa aktu reÄ£istrÄciju paredz CivilstÄvokļa aktu reÄ£istrÄcijas likums. TaÄu, kÄ jau tika norÄdÄ«ts, CivilstÄvokļa aktu reÄ£istrÄcijas likuma 3.panta pirmÄ un trešÄ daļa izsmeļoši noteic, kÄda veida civilstÄvokļa aktus reÄ£istrÄ“ dzimtsarakstu iestÄde, un šÄ«s normas neparedz viena dzimuma pÄra Ä£imenes attiecÄ«bu reÄ£istrÄciju. LÄ«dz ar to CivilstÄvokļa aktu reÄ£istrÄcijas likuma 3.panta pirmÄ un trešÄ daļa, ciktÄl tÄ neparedz tÄdu civilstÄvokļa akta veidu, kas ļautu reÄ£istrÄ“t viena dzimuma pÄra Ä£imenes attiecÄ«bas, neatbilst Satversmes 1.pantam (cilvÄ“ka cieņas principam) un 110.panta pirmajam teikumam.
IevÄ“rojot minÄ“to, apstrÄ«dÄ“tÄs normas ir atzÄ«stamas par spÄ“kÄ neesošÄm. SavukÄrt, lai varÄ“tu nodrošinÄt [personu A un B] efektÄ«vu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bu, apstrÄ«dÄ“tÄs normas attiecÄ«bÄ uz [personÄm A un B] bÅ«tu nepieciešams atzÄ«t par spÄ“kÄ neesošÄm no Satversmes tiesas sprieduma spÄ“kÄ stÄšanÄs brīža.
[23] SaskaÅ†Ä ar AdministratÄ«vÄ procesa likuma 273.panta 4.punktu tiesa aptur tiesvedÄ«bu, ja tÄ pieņem lÄ“mumu iesniegt Satversmes tiesai pieteikumu par tiesÄ«bu normas atbilstÄ«bu Satversmei.
SaskaÅ†Ä ar AdministratÄ«vÄ procesa likuma 275.panta 6.punktu šÄ likuma 273.panta 4.punktÄ noteiktajÄ gadÄ«jumÄ tiesvedÄ«bu aptur lÄ«dz Satversmes tiesas nolÄ“muma spÄ“kÄ stÄšanÄs dienai.
RezolutÄ«vÄ daļa
Pamatojoties uz AdministratÄ«vÄ procesa likuma 104.panta otro daļu, 273.panta 4.punktu, 275.panta 6.punktu, Satversmes tiesas likuma 17.panta pirmÄs daļas 9.punktu un 19.1panta pirmÄs daļas 2.punktu un otro daļu, SenÄts
nolēma
iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai par CivilstÄvokļa aktu reÄ£istrÄcijas likuma 3.panta pirmÄs un trešÄs daļas, ciktÄl tÄs neparedz tÄdu civilstÄvokļa akta veidu, kas ļautu reÄ£istrÄ“t viena dzimuma pÄra Ä£imenes attiecÄ«bas, atbilstÄ«bu Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam un 110.panta pirmajam teikumam.
ApturÄ“t tiesvedÄ«bu administratÄ«vajÄ lietÄ Nr. [..] lÄ«dz Latvijas Republikas Satversmes tiesas nolÄ“muma spÄ“kÄ stÄšanÄs dienai.
LÄ“mums nav pÄrsÅ«dzams.