Iesaki rakstu:

AdministratÄ«vo lietu departaments kopsÄ“dÄ“ šÄdā sastāvā: senatori Anita Kovaļevska, Dzintra Amerika, JautrÄ«te Briede, Andris Guļāns, VÄ“sma Kakste, Veronika KrÅ«miņa, Diāna Makarova, Dace Mita, Lauma Paegļkalna, Valters PoÄ·is, LÄ«vija Slica, Ieva VišÄ·ere un RudÄ«te VÄ«duša rakstveida procesā izskatÄ«ja administratÄ«vo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz [personu A un B] pieteikumu par pienākuma uzlikšanu [..] dzimtsarakstu nodaļai izdot labvÄ“lÄ«gu administratÄ«vo aktu, ar kuru tiktu reÄ£istrÄ“tas viņu Ä£imenes attiecÄ«bas, sakarā ar [personu A un B] kasācijas sÅ«dzÄ«bu par AdministratÄ«vās apgabaltiesas 2017.gada [..] spriedumu.

AprakstošÄ daļa

[1] [..] Dzimtsarakstu nodaļa 2015.gada [..] atteicās reģistrēt pieteicēju [personu A un B] laulību.

[2] [Personas A un B] vÄ“rsās AdministratÄ«vajā rajona tiesā, lÅ«dzot uzdot dzimtsarakstu nodaļai izdot labvÄ“lÄ«gu administratÄ«vo aktu par pieteicÄ“ju Ä£imenes attiecÄ«bu reÄ£istrāciju.

[3] AdministratÄ«vā apgabaltiesa, izskatot lietu apelācijas kārtÄ«bā, ar 2017.gada [..] spriedumu pieteikumu noraidÄ«ja. Apgabaltiesa, pievienojoties rajona tiesas motÄ«viem, atzina, ka viena dzimuma personu attiecÄ«bu reÄ£istrācija ir tiesÄ«bpolitisks jautājums, kas ir likumdevÄ“ja izšÄ·iršanās. Tā kā Latvijā viena dzimuma personām nav paredzÄ“ta iespÄ“ja savas attiecÄ«bas reÄ£istrÄ“t kā laulÄ«bu, ne arÄ« kā kāda cita veida partnerattiecÄ«bas, pieteicÄ“ju kopdzÄ«ves un attiecÄ«bu faktisko apstākļu izvÄ“rtÄ“jumam nav nozÄ«mes. LikumdevÄ“js nav paredzÄ“jis normatÄ«vajos aktos nedz dažādu dzimumu pāru faktiskās kopdzÄ«ves, nedz arÄ« viena dzimuma pāru faktiskās kopdzÄ«ves tiesÄ«bu aizsardzÄ«bu. LÄ«dz ar to nav konstatÄ“jama pieteicÄ“ju kā viena dzimuma pāra diskriminācija tiesÄ«bās uz Ä£imenes dzÄ«vi, jo arÄ« dažādu dzimumu pāru faktiska kopdzÄ«ve Latvijā nav aizsargāta ar likumu.

[4] [Personas A un B] iesniedza kasācijas sÅ«dzÄ«bu par apgabaltiesas spriedumu. SÅ«dzÄ«bā norādÄ«ti turpmāk minÄ“tie argumenti.

[4.1] Apgabaltiesa ir noraidÄ«jusi pieteicÄ“ju pieteikumu par labvÄ“lÄ«ga administratÄ«vā akta izdošanu, ar kuru tiktu uzlikts pienākums dzimtsarakstu nodaļai reÄ£istrÄ“t pieteicÄ“ju laulÄ«bu, lai gan pieteicÄ“ju prasÄ«jums ir par Ä£imenes attiecÄ«bu reÄ£istrÄ“šanu.

[4.2] Apgabaltiesa pretÄ“ji Senāta AdministratÄ«vo lietu departamenta 2016.gada 3.maija kopsÄ“des lÄ“mumā norādÄ«tajam ir atzinusi, ka faktiskajiem apstākļiem lietā nav izšÄ·irošas nozÄ«mes.

[4.3] Apgabaltiesa netieši atzinusi, ka viena dzimuma pāra tiesÄ«bas uz Ä£imenes dzÄ«vi ir tikai deklaratÄ«vas.

[4.4] Tiesa neesot izvÄ“rtÄ“jusi valsts rÄ«cÄ«bas atbilstÄ«bu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 110.pantā un Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas (turpmāk – Konvencija) 8.pantā noteiktajam, nepamatoti piešÄ·irot lielu nozÄ«mi Satversmes tiesas vispārÄ«giem komentāriem un ignorÄ“jot Satversmes tiesas atziņas, ka nepieciešams vÄ“rtÄ“t, vai konkrÄ“tajā situācijā pastāv tāds faktoru kopums, kas valstij rada pienākumu nodrošināt viena dzimuma pāra Ä£imenes attiecÄ«bu juridisku reÄ£istrāciju.

[4.5] Apgabaltiesa neesot ņēmusi vÄ“rā, ka atšÄ·irÄ«bā no viena dzimuma pāra nelaulātam dažādu dzimumu pārim nav problÄ“mu ar juridisko saikni ar viņu attiecÄ«bās radÄ«tiem bÄ“rniem, jo saskaņā ar Civillikumu viņi tiek atzÄ«ti par bÄ“rna vecākiem arÄ« tad, ja bÄ“rns ir radÄ«ts mākslÄ«gās apaugļošanas rezultātā.

[4.6] ArÄ« Latvijā konstatÄ“jami tādi apstākļi, kādus Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa atzina par juridiski nozÄ«mÄ«giem lietā Oliari and others v. Italy. Apstāklis, ka Itālijas sabiedrÄ«bā bija atbalsts viena dzimuma pāru tiesiskajai atzÄ«šanai, bija tikai viens no apsvÄ“rumiem, ko Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa ņēma vÄ“rā, konstatÄ“jot tiesÄ«bu uz Ä£imenes dzÄ«vi pārkāpumu. ArÄ« Latvijā palielinās atbalsts šÄdu pāru tiesiskajai atzÄ«šanai.

Motīvu daļa

[5] [Personas A un B] kasācijas sÅ«dzÄ«bā ir izteikušas iebildumu, ka apgabaltiesa ar spriedumu ir noraidÄ«jusi pieteicÄ“ju pieteikumu par labvÄ“lÄ«ga administratÄ«vā akta izdošanu, ar kuru tiktu uzlikts pienākums dzimtsarakstu nodaļai reÄ£istrÄ“t pieteicÄ“ju laulÄ«bu, lai gan pieteicÄ“ju prasÄ«jums ir par Ä£imenes attiecÄ«bu juridisku reÄ£istrÄ“šanu jeb juridisku nostiprināšanu. Senāts konstatÄ“, ka apgabaltiesas sprieduma rezolutÄ«vajā daļā tiešÄm ir norādÄ«ts, ka tiek noraidÄ«ts pieteicÄ“ju pieteikums par labvÄ“lÄ«ga akta izdošanu par laulÄ«bas reÄ£istrÄ“šanu. Taču apgabaltiesa ir arÄ« atzinusi, ka pieteicÄ“ju pieteikums ir jāinterpretÄ“ plašÄk – kā pieteikums par labvÄ“lÄ«ga administratÄ«vā akta izdošanu par pieteicÄ“ju Ä£imenes attiecÄ«bu juridisku nostiprināšanu. Apgabaltiesa sprieduma motÄ«vu daļā, pievienojoties arÄ« rajona tiesas sprieduma motivācijai, ir pÄ“c bÅ«tÄ«bas vÄ“rtÄ“jusi šo plašÄko pieteikuma priekšmetu, lai arÄ« tas nav atspoguļots sprieduma rezolutÄ«vajā daļā.

IevÄ“rojot minÄ“to, Senāts secina, ka pÄ“c bÅ«tÄ«bas nav šaubu, ka lietā ir jāspriež par pieteicÄ“ju pieteikumu par labvÄ“lÄ«ga administratÄ«vā akta izdošanu par pieteicÄ“ju Ä£imenes attiecÄ«bu juridisku nostiprināšanu, nevis laulÄ«bas reÄ£istrāciju.

[6] Skatot pieteikumu par labvÄ“lÄ«ga administratÄ«vā akta izdošanu, tiesai ir jāpārbauda, vai pastāv labvÄ“lÄ«ga administratÄ«vā akta izdošanas priekšnoteikumi. NelabvÄ“lÄ«gais administratÄ«vais akts, ar kuru iestāde atteikusi apmierināt pieteicÄ“ja prasÄ«jumu, šÄdā gadÄ«jumā ir vÄ“rtÄ“jams vienÄ«gi kā lietas iepriekšÄ“jās ārpustiesas izskatÄ«šanas rezultāts, tas ir, priekšnoteikums, lai persona varÄ“tu vÄ“rsties tiesā ar pieteikumu par labvÄ“lÄ«ga administratÄ«vā akta izdošanu. LÄ«dz ar to tiesa nav saistÄ«ta ar iestādes atteikumā norādÄ«to pamatu. Pārbaude par to, vai pastāv priekšnoteikumi labvÄ“lÄ«ga administratÄ«vā akta izdošanai, jāveic neatkarÄ«gi no tā, ar kādiem apstākļiem iestāde pamatojusi savu atteikumu izdot labvÄ“lÄ«gu administratÄ«vo aktu (Senāta 2006.gada 2.novembra sprieduma lietā Nr. SKA-415/2006 (A42009704) 17.punkts, 2007.gada 4.janvāra sprieduma lietā Nr. SKA-14/2007 (A42076104) 17.punkts, 2007.gada 14.marta sprieduma lietā Nr. SKA-84/2007 (A42399505) 9.1.punkts). Proti, tiesai pašai objektÄ«vi ir jānosaka, kādas ir lietā piemÄ“rojamās tiesÄ«bu normas un vai konkrÄ“tā gadÄ«jumā faktiskie apstākļi ir tādi, kas ļauj apmierināt pieteikumu, pamatojoties uz šÄ«m tiesÄ«bu normām. 

[7] Senāts atzÄ«st, ka lietā piemÄ“rojamais likums ir Civilstāvokļa aktu reÄ£istrācijas likums. ŠÄ likuma mÄ“rÄ·is ir noteikt tiesiskās attiecÄ«bas civilstāvokļa aktu reÄ£istrācijas jomā. MinÄ“tā likuma 2.pants paredz, ka civilstāvokļa akts ir fakts vai notikums personas dzÄ«vÄ“, kas rada, izmaina vai izbeidz ar personas radniecÄ«bu saistÄ«tās Ä£imenes un citas mantiskās un nemantiskās tiesÄ«bas un pienākumus.

Tā kā [personas A un B] vÄ“las, lai tiktu reÄ£istrÄ“tas viņu Ä£imenes attiecÄ«bas kā pamats dažādu mantisko un nemantisko tiesÄ«bu iegÅ«šanai, tad pÄ“c bÅ«tÄ«bas [personas A un B] vÄ“las, lai tiktu reÄ£istrÄ“ts civilstāvokļa akts, kas bÅ«tu pamats turpmāk dažādās tiesiskajās attiecÄ«bās atzÄ«t [personas A un B] par vienas Ä£imenes loceklÄ“m un kas radÄ«tu dažādas mantiskās un nemantiskās tiesÄ«bas un pienākumus.

Kā tas izriet no Civilstāvokļa aktu reÄ£istrācijas likuma 2.panta, tad tieši šÄ likuma mÄ“rÄ·is ir regulÄ“t civilstāvokļa aktu reÄ£istrÄ“šanu. Taču šÄ likuma 3.panta pirmā un, it Ä«paši, trešÄ daļa izsmeļoši noteic, kāda veida civilstāvokļa aktus reÄ£istrÄ“ dzimtsarakstu iestāde. Proti, šÄ panta pirmā daļa noteic, ka civilstāvokļa aktu reÄ£istrÄ“ dzimtsarakstu iestāde, sastādot, aktualizÄ“jot vai atjaunojot laulÄ«bas, dzimšanas vai miršanas reÄ£istra ierakstu (turpmāk – civilstāvokļa aktu reÄ£istra ieraksts), uz kuru pamatojoties izsniedz civilstāvokļa akta reÄ£istrāciju apliecinošu dokumentu. Savukārt šÄ panta trešÄ daļa paredz, ka pašvaldÄ«bas dzimtsarakstu nodaļa kā dzimtsarakstu iestāde reÄ£istrÄ“ laulÄ«bu, paziņoto dzimšanas un miršanas faktu, aktualizÄ“ un atjauno civilstāvokļa aktu reÄ£istra ierakstu. Šajās normās ietvertais reÄ£istrÄ“jamo civilstāvokļa aktu veidu uzskaitÄ«jums ir izsmeļošs, un Civilstāvokļa aktu reÄ£istrācijas likums neparedz, ka dzimtsarakstu iestāde varÄ“tu reÄ£istrÄ“t kādu šajā likumā neminÄ“tu civilstāvokļa aktu.

[8] Atbilstoši Civillikuma 35.panta otrajai daļai aizliegta laulÄ«ba starp viena dzimuma personām. LÄ«dz ar to pieteicÄ“ju Ä£imenes attiecÄ«bas nav iespÄ“jams Civilstāvokļa aktu reÄ£istrācijas likuma kārtÄ«bā reÄ£istrÄ“t kā laulÄ«bu, un arÄ« [personas A u B] to neapstrÄ«d. Taču Civilstāvokļa aktu reÄ£istrācijas likums neparedz citu civilstāvokļa akta veidu, kas ļautu reÄ£istrÄ“t pieteicÄ“ju kā viena dzimuma pāra Ä£imenes attiecÄ«bas.

[Personas A un B] uzskata, ka valstij ir jānodrošina iespÄ“ja reÄ£istrÄ“t pieteicÄ“ju Ä£imenes attiecÄ«bas. Senāts piekrÄ«t [personām A un B] un turpmāk minÄ“to iemeslu dēļ atzÄ«st, ka Civilstāvokļa aktu reÄ£istrācijas likuma 3.panta pirmā un trešÄ daļa, ciktāl tā neparedz tādu civilstāvokļa akta veidu, kas ļautu reÄ£istrÄ“t viena dzimuma pāra Ä£imenes attiecÄ«bas, neatbilst Satversmes 110.panta pirmajam teikumam kopsakarā ar cilvÄ“ka cieņas principu.

[9] Satversmes 110.panta pirmais teikums paredz, ka valsts aizsargā un atbalsta laulÄ«bu – savienÄ«bu starp vÄ«rieti un sievieti, Ä£imeni, vecāku un bÄ“rna tiesÄ«bas. Senāts uzskata, ka šajā pantā lietotais Ä£imenes jÄ“dziens aptver arÄ« viena dzimuma pāri, ja starp pāra attiecÄ«bās esošajām personām pastāv ciešas personiskas saites, kuru pamatā ir sapratne un cieņa.

Satversmes 110.panta pirmā teikuma teksts liecina par to, ka šÄ« norma aizsargā vairākus attiecÄ«bu modeļus, proti, laulÄ«bu, Ä£imeni, vecāku un bÄ“rnu attiecÄ«bas. Satversmes 110.pantā Ä£imenes jÄ“dziens atšÄ·irÄ«bā no laulÄ«bas jÄ“dziena nav konkretizÄ“ts. Taču, tā kā Ä£imenes jÄ“dziens ir lietots blakus laulÄ«bas jÄ“dzienam un vecāku un bÄ“rnu jÄ“dzieniem, tad jāsecina, ka Ä£imenes jÄ“dziens neaprobežojas tikai ar laulÄ«bas ceļā izveidotu Ä£imeni vai vecāku un bÄ“rnu attiecÄ«bām. PretÄ“jā gadÄ«jumā Ä£imenes jÄ“dziena lietošana bÅ«tu uzskatāma par liekvārdÄ«bu, jo aptvertu tikai to, kas jau ir tiešÄ tekstā minÄ“ts, izmantojot citus jÄ“dzienus. Satversmes tiesa ir uzsvÄ“rusi, ka nevienu Satversmes normu, tās daļu vai pat atsevišÄ·u vārdu nevar uzskatÄ«t par lieku, jo šÄda izpratne sagrautu Satversmes iekšÄ“jo loÄ£isko struktÅ«ru (Satversmes tiesas 2005.gada 16.decembra sprieduma lietā Nr. 2005‑12‑0103 17.punkts).

Satversmes tiesa ir skaidrojusi, ka Satversmes izpratnÄ“ Ä£imene ir sociāla institÅ«cija, kas balstās uz sociālajā realitātÄ“ konstatÄ“jamām ciešÄm personiskām saitÄ“m, kuru pamatā ir sapratne un cieņa. Ciešu personisku saišu pastāvÄ“šana starp personām izriet no to noslÄ“gtās laulÄ«bas vai radniecÄ«bas fakta, tomÄ“r sociālajā realitātÄ“ ciešas personiskas saites rodas arÄ« citos veidos, piemÄ“ram, faktiskas kopdzÄ«ves rezultātā (Satversmes tiesas 2019.gada 5.decembra sprieduma lietā Nr. 2019-01-01 16.2.2.punkts un 2020.gada 12.novembra sprieduma lietā Nr. 2019-33-01 12.1.punkts). Tas ir saistÄ«ts ar to, ka Ä£imenes institÅ«tu kā sociālu institÅ«ciju ietekmÄ“ pārmaiņas sabiedrÄ«bā, tādēļ laulÄ«ba un radniecÄ«ba vairs nav vienÄ«gie kritÄ“riji, kas norāda, ka divu personu izvÄ“lÄ“tais attiecÄ«bu modelis uzskatāms par Ä£imeni Satversmes 110.panta izpratnÄ“. ŠÄda pieeja arÄ« atbilst atziņai, ka „Satversme ir jāiztulko dinamiski, ņemot vÄ“rā pašreizÄ“jās vajadzÄ«bas. [..] tā ir reāls instruments (living instrument), kas tiek iztulkots atbilstoši laikmeta garam un prasÄ«bām, un orientÄ“jas uz modernas demokrātiskas tiesÄ«bu sistÄ“mas juridiskajām atziņām” (Levits E. SamÄ“rÄ«guma princips publiskajās tiesÄ«bās – jus commune europaeum un SatversmÄ“ ietvertais konstitucionāla ranga princips. Likums un TiesÄ«bas, 2.sÄ“jums, 2000, Nr. 9(13), 266.lpp.).

Turklāt Satversmes 110.pants neizvirza dzimumu par kritÄ“riju tādu personu noteikšanai, kuras atzÄ«stamas par Ä£imeni (Satversmes tiesas 2020.gada 12.novembra sprieduma lietā Nr. 2019-33-01 12.1.punkts). SabiedrÄ«ba sastāv ne vien no tādām personām, kas pÄ“c savas dabas veido ciešas personiskas un Ä£imeniskas attiecÄ«bas ar atšÄ·irÄ«ga dzimuma pārstāvjiem, bet arÄ« tādām personām, kas pÄ“c savas dabas veido šÄdas attiecÄ«bas ar sava dzimuma pārstāvjiem. AttiecÄ«gi valstij vienādā mÄ“rā jārespektÄ“ arÄ« tie sabiedrÄ«bas locekļi, kuri pÄ“c savas dabas veido personiskas attiecÄ«bas ar sava dzimuma pārstāvjiem, kā arÄ« jārespektÄ“ tas, ka uz šo attiecÄ«bu pamata var izveidoties Ä£imene (Satversmes tiesas 2020.gada 12.novembra sprieduma lietā Nr. 2019-33-01 12.2.punkts un 2021.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020‑34‑03 10.1.punkts).

[10] SatversmÄ“ ietverto jÄ“dzienu interpretācijai ir jāatbilst Latvijas starptautiskajām saistÄ«bām. No Satversmes 89.panta izriet, ka likumdevÄ“ja mÄ“rÄ·is ir panākt SatversmÄ“ ietverto cilvÄ“ktiesÄ«bu normu harmoniju ar starptautisko tiesÄ«bu normām. Latvijai saistošÄs starptautiskās cilvÄ“ktiesÄ«bu normas un to piemÄ“rošanas prakse konstitucionālo tiesÄ«bu lÄ«menÄ« kalpo arÄ« par interpretācijas lÄ«dzekli, lai noteiktu pamattiesÄ«bu un tiesiskas valsts principu saturu un apjomu, ciktāl tas nenoved pie SatversmÄ“ ietverto pamattiesÄ«bu samazināšanas vai ierobežošanas (Satversmes tiesas 2005.gada 13.maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 5.punkts).

Tāds Satversmes 110.pantā ietvertā Ä£imenes jÄ“dziena skaidrojums, kas aptver arÄ« viena dzimuma pārus, pilnÄ«bā atbilst Latvijas starptautiskajām saistÄ«bām. Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa ir atzinusi, ka Konvencijas 8.pantā garantÄ“tās tiesÄ«bas uz privāto dzÄ«vi un Ä£imenes dzÄ«vi aizsargā arÄ« viena dzimuma pārus, kuriem ir stabilas attiecÄ«bas (Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2010.gada 24.jÅ«nija sprieduma lietā „Schalk and Kopf v. Austria”, iesnieguma Nr. 30141/04, 94.punkts; 2015.gada 21.jÅ«lija sprieduma lietā „Oliari and Others v. Italy”, iesniegumu Nr. 18766/11 un 36030/11, 103.punkts). Viena dzimuma pāri ir tikpat spÄ“jÄ«gi kā dažādu dzimumu pāri izveidot stabilas, noturÄ«gas, uz savstarpÄ“ju atbildÄ«bu, lojalitāti un cieņu balstÄ«tas attiecÄ«bas (stable and committed relationship). LÄ«dz ar to arÄ« viena dzimuma pāriem ir nepieciešama viņu attiecÄ«bu juridiska atzÄ«šana un aizsardzÄ«ba (Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2010.gada 24.jÅ«nija sprieduma lietā „Schalk and Kopf v. Austria”, iesnieguma Nr. 30141/04, 99.punkts; 2013.gada 7.novembra sprieduma lietā „Vallianatos and Others v. Greece”, iesniegumu Nr. 29381/09 un 32684/09, 78.punkts; 2015.gada 21.jÅ«lija sprieduma lietā „Oliari and Others v. Italy”, iesniegumu Nr. 18766/11 un 36030/11, 165.punkts). Turklāt Ä£imenes saites var pastāvÄ“t arÄ« starp vienas pāri veidojošÄs personas bÄ“rnu un otru pāri veidojošo personu (Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2010.gada 31.augusta lÄ“mums par iesnieguma pieņemamÄ«bu lietā „Gas and Dubois v. France”, iesnieguma Nr. 25951/07; 2013.gada 19.februāra sprieduma lietā „X and Others v. Austria”, iesnieguma Nr. 19010/07, 95.–96.punkts).

[11] Tas, ka Satversmes 110.pants aizsargā arÄ« tādu Ä£imeni, kas sastāv no viena dzimuma pāra, izriet arÄ« no cilvÄ“ka cieņas principa.

Satversmes 1.pants paredz: „Latvija ir neatkarÄ«ga demokrātiska republika.” Savukārt Satversmes ievada ceturtā rindkopa noteic, ka „Latvija kā demokrātiska, tiesiska [..] valsts balstās uz cilvÄ“ka cieņu”.

Satversmes tiesa ir vÄ“rsusi uzmanÄ«bu uz to, ka Latvijas kā neatkarÄ«gas, demokrātiskas un tiesiskas valsts konstitucionāla vÄ“rtÄ«ba ir cilvÄ“ka cieņa. Katra indivÄ«da vÄ“rtÄ«ba ir pamattiesÄ«bu bÅ«tÄ«ba. CilvÄ“ka cieņa raksturo cilvÄ“ku kā augstāko demokrātiskas tiesiskas valsts vÄ“rtÄ«bu. CilvÄ“ka cieņa kā pamattiesÄ«ba piemÄ«t ikvienam cilvÄ“kam neatkarÄ«gi no jebkādiem nosacÄ«jumiem. Tā ir jāaizsargā gan attiecÄ«bās starp valsti un cilvÄ“ku, gan cilvÄ“ku savstarpÄ“jās attiecÄ«bās. Demokrātiskā tiesiskā valstÄ« gan likumdevÄ“jam, pieņemot tiesÄ«bu normas, gan tiesÄ«bu normu piemÄ“rotājam ir jārespektÄ“ cilvÄ“ka cieņa (Satversmes tiesas 2017.gada 19.decembra sprieduma lietā Nr. 2017-02-03 19.1.punkts, 2019.gada 5.marta sprieduma lietā Nr. 2018‑08‑03 11.punkts, 2020.gada 25.jÅ«nija sprieduma lietā Nr. 2019-24-03 17.1.punkts, 2020.gada 12.novembra sprieduma lietā Nr. 2019-33-01 12.2.punkts).

[12] Tātad no cilvÄ“ka cieņas principa izriet, ka katrs cilvÄ“ks ir vÄ“rtÄ«ba. Turklāt cilvÄ“ka cieņas princips prasa atzÄ«t visu cilvÄ“ku vienvÄ“rtÄ«bu, jo cilvÄ“ka cieņa piemÄ«t ikvienam cilvÄ“kam neatkarÄ«gi no jebkādiem nosacÄ«jumiem. Visu cilvÄ“ku vienvÄ“rtÄ«bu cita starpā postulÄ“ modernās Rietumu kultÅ«ras cilvÄ“ka normatÄ«vais tÄ“ls jeb ideāls (Levits E. Par tiesiskās vienlÄ«dzÄ«bas principu. Latvijas VÄ“stnesis, 08.05.2003., Nr. 68). Visu cilvÄ“ku vienvÄ“rtÄ«bas ideja ir atspoguļota arÄ« ANO VispārÄ“jās cilvÄ“ktiesÄ«bu deklarācijas 1.pantā, kurā ir teikts, ka visi cilvÄ“ki piedzimst brÄ«vi un vienlÄ«dzÄ«gi cieņā un tiesÄ«bās.

Senāts uzskata, ka, vÄ“rtÄ“jot, vai tiek nodrošināta visu cilvÄ“ku vienvÄ“rtÄ«bas atzÄ«šana, ir jāņem vÄ“rā, ka gan heteroseksuāli orientÄ“tu, gan homoseksuāli orientÄ“tu pieaugušu cilvÄ“ku pÄ“c brÄ«vas izvÄ“les veidota pāra attiecÄ«bas var raksturot vienlÄ«dz liela intimitāte, stabilitāte un savstarpÄ“ja uzticÄ«ba. Daži cilvÄ“ki – gan heteroseksuāli, gan homoseksuāli – var bÅ«t apmierināti ar gadÄ«juma vai Ä«slaicÄ«gām attiecÄ«bām. TomÄ“r lielākā daļa cilvÄ“ku vÄ“las vairāk – viņi vÄ“las mÄ«lestÄ«bu. MÄ«lestÄ«ba šÄdos gadÄ«jumos parasti nozÄ«mÄ“ ne tikai siltas savstarpÄ“jās attiecÄ«bas, bet arÄ« savstarpÄ“ju piederÄ«bas sajÅ«tu, kas ir pāra attiecÄ«bu bÅ«tÄ«ba. Daudzi pāri vÄ“las arÄ« stabilitāti un pastāvÄ«bu, kas parasti ir saistÄ«ta ar kopÄ«gām mājām un kopÄ«gu dzÄ«vi un kas parasti raksturo Ä£imeni. Šajā ziņā homoseksuāli orientÄ“ti cilvÄ“ki neatšÄ·iras no heteroseksuāli orientÄ“tiem cilvÄ“kiem (LÄ“dijas Brendas Heilas viedoklis Apvienotās Karalistes Lordu palātas 2004.gada 21.jÅ«nija spriedumā lietā „Ghaidan v. Godin-Mendoza”, 139., 142.punkts, https://publications.parliament.uk/pa/ld/ldjudgmt.htm). Kā jau tika minÄ“ts, arÄ« Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa ir atzinusi, ka viena dzimuma pāri ir tikpat spÄ“jÄ«gi kā dažādu dzimumu pāri izveidot stabilas, noturÄ«gas, uz savstarpÄ“ju atbildÄ«bu, lojalitāti un cieņu balstÄ«tas attiecÄ«bas. ArÄ« [personas A un B] pieteikumā uzsver, ka dzÄ«vesbiedru spÄ“ja un vÄ“lme mÄ«lÄ“t, uzticÄ“ties, gādāt un rÅ«pÄ“ties vienam par otru nav atkarÄ«ga no dzÄ«vesbiedru dzimuma.

Ja tiktu atzÄ«ts, ka Satversmes 110.pantā lietotais jÄ“dziens „Ä£imene” neaptver viena dzimuma pāru veidotas Ä£imenes, Senāta ieskatā tas nozÄ«mÄ“tu, ka valsts uzskata viena dzimuma pāra veidotas Ä£imenes par mazāk vÄ“rtÄ«gām un tādām, kas nav pelnÄ«jušas valsts aizsardzÄ«bu, kamÄ“r dažādu dzimumu pāra veidotai Ä£imenei šÄda aizsardzÄ«ba tiek nodrošināta. TādÄ“jādi faktiski tiktu pausts aizvainojošs uzskats, ka homoseksuāli orientÄ“ti cilvÄ“ki ir „neizdevušies” vai „nederÄ«gi” cilvÄ“ki, kas neiederas normālā sabiedrÄ«bā un kuriem lÄ«dz ar to nepienākas cieņa un aizsardzÄ«ba, ko demokrātiskas tiesiskas valsts konstitÅ«cija nodrošina ikvienam; ka viņu spÄ“ja mÄ«lÄ“t, izrādÄ«t lojalitāti un uzņemties savstarpÄ“ju atbildÄ«bu ir mazāk vÄ“rtÄ«ga nekā dažādu dzimumu pāriem (sal. Dienvidāfrikas Konstitucionālās tiesas 2005.gada 1.decembra sprieduma lietā Nr. CCT 60/04 un CCT 10/05 71.punkts, https://collections.concourt.org.za/handle/20.500.12144/ 2229?show=full).

Senāts uzskata, ka tas bÅ«tu pretrunā ar cilvÄ“ku vienvÄ“rtÄ«bas principu, kas izriet no cilvÄ“ka cieņas. ArÄ« Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ar cilvÄ“ka cieņas principu nav savienojams uzskats, ka viena cilvÄ“ka cieņai varÄ“tu bÅ«t mazāka vÄ“rtÄ«ba nekā cita cilvÄ“ka cieņai (Satversmes tiesas 2020.gada 12.novembra sprieduma lietā Nr. 2019-33-01 12.2.punkts, 2021.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020‑34‑03 10.2.punkts). Senāts pievienojas arÄ« lÄ“dijas Brendas Heilas Apvienotās Karalistes Lordu palātas 2004.gada 21.jÅ«nija spriedumā lietā Ghaidan v. Godin-Mendoza paustajam, ka demokrātija ir balstÄ«ta uz principu, ka visiem cilvÄ“kiem ir vienāda vÄ“rtÄ«ba. Ja pret kādu personu izturas tā, it kā viņa bÅ«tu mazāk vÄ“rtÄ«ga nekā citas personas, tas rada ne tikai sāpes un ciešanas, bet arÄ« aizskar šÄ«s personas cilvÄ“ka cieņu (sprieduma 132.punkts, https://publications.parliament.uk/pa/ld/ldjudgmt.htm).

LÄ«dz ar to, iztulkojot Satversmes 110.pantu kopsakarā ar cilvÄ“ka cieņas principu, Senāts secina, ka Satversmes 110.pants nosaka valsts pienākumu aizsargāt arÄ« tādas Ä£imenes, kas sastāv no viena dzimuma pāra, kuru saista ciešas personiskas saites, kuru pamatā ir sapratne un cieņa.

[13] Tā kā Satversmes 110.pantā lietotais Ä£imenes jÄ“dziens aptver arÄ« viena dzimuma pāra veidotu Ä£imeni, tad ir jānoskaidro, kādas tiesÄ«bas šÄdām Ä£imenÄ“m garantÄ“ Satversmes 110.panta pirmais teikums.

Satversmes tiesa ir norādÄ«jusi, ka vienas no tiesÄ«bām, kas ietvertas Satversmes 110.pantā, ir Ä£imenes tiesÄ«bas uz Ä«pašu valsts atbalstu un aizsardzÄ«bu, kas, ņemot vÄ“rā starptautiskajos cilvÄ“ktiesÄ«bu dokumentos, Ä«paši Eiropas Sociālajā hartā, noteikto un pienākumu SatversmÄ“ ietvertās pamattiesÄ«bas interpretÄ“t atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistÄ«bām, nozÄ«mÄ“, ka valstij ir pienākums nodrošināt Ä£imenes sociālo, ekonomisko un arÄ« juridisko aizsardzÄ«bu (Satversmes tiesas 2019.gada 5.decembra sprieduma lietā Nr. 2019-01-01 16.2.1.punkts).

Satversmes 110.panta pirmais teikums ietver divus likumdevÄ“ja pienākumus. Šajā Satversmes normā visupirms ir ietverts likumdevÄ“ja pienākums nodrošināt Ä£imenes juridisko aizsardzÄ«bu jeb noteikt Ä£imenes attiecÄ«bu tiesisko regulÄ“jumu. Savukārt šim pienākumam pakārtots ir otrs šajā Satversmes normā ietvertais likumdevÄ“ja pienākums – nodrošināt Ä£imenes ekonomisko un sociālo aizsardzÄ«bu un atbalstu (Satversmes tiesas 2021.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020‑34‑03 10.1. un 10.3.punkts).

Ar Ä£imenes attiecÄ«bu tiesisko regulÄ“jumu ir saprotams Ä£imenes locekļu savstarpÄ“jo personisko un mantisko attiecÄ«bu regulÄ“jums, kas nodrošina Ä£imenes aizsardzÄ«bas pamatu. ŠÄdam regulÄ“jumam, pirmkārt, ir jānodrošina personām iespÄ“ja juridiski nostiprināt savas Ä£imenes attiecÄ«bas un tikt valsts atzÄ«tām par Ä£imeni. Ja personām, kuras savā starpā izveidojušas Ä£imenes attiecÄ«bas, nav iespÄ“jas panākt šo attiecÄ«bu juridisku nostiprināšanu, tad valsts šÄdu Ä£imeni „nevar ieraudzÄ«t” jeb nevar identificÄ“t, kas nepieciešams, lai šÄ«s Ä£imenes locekļi spÄ“tu efektÄ«vi izmantot tiem Satversmes 110.panta pirmajā teikumā ietvertās tiesÄ«bas un valstÄ« paredzÄ“tos Ä£imenes aizsardzÄ«bas un atbalsta pasākumus. Proti, ja personām, starp kurām izveidojušÄs Ä£imenes attiecÄ«bas, nav paredzÄ“tas tiesÄ«bas šÄ«s savas Ä£imenes attiecÄ«bas juridiski nostiprināt, tad nemaz nav iespÄ“jams šÄdām Ä£imenÄ“m nodrošināt nedz pilnvÄ“rtÄ«gu juridisko aizsardzÄ«bu, nedz arÄ« sociālo un ekonomisko aizsardzÄ«bu un atbalstu. Otrkārt, Ä£imenes attiecÄ«bu tiesiskajam regulÄ“jumam jānodrošina Ä£imenes un tās locekļu aizsardzÄ«ba viņu personiskajās un mantiskajās attiecÄ«bās. Tas nozÄ«mÄ“, ka Ä£imenes attiecÄ«bu tiesiskajam regulÄ“jumam jānosaka Ä£imenes locekļu savstarpÄ“jās tiesÄ«bas un pienākumi personiskajās un mantiskajās attiecÄ«bās, kas izriet no viņu Ä£imenes dzÄ«ves (Satversmes tiesas 2021.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020‑34‑03 10.3.punkts).

[14] Senāts apzinās, ka likumdevÄ“js var izvÄ“lÄ“ties, kādu tiesiskā regulÄ“juma formu un saturu noteikt viena dzimuma pāra Ä£imenes attiecÄ«bām. TomÄ“r, kā atzinusi Satversmes tiesa, tā rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«ba nav neierobežota, un likumdevÄ“jam nav rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«bas izvÄ“lÄ“ties, vai šÄdai Ä£imenei vispār ir jānodrošina juridiskā aizsardzÄ«ba. Tas ir likumdevÄ“ja pienākums, ko nosaka Satversmes 110.panta pirmais teikums. RÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«ba nozÄ«mÄ“ to, ka, nosakot Ä£imenes attiecÄ«bu tiesisko regulÄ“jumu, likumdevÄ“js ir tiesÄ«gs izvÄ“lÄ“ties dažādus risinājumus, ja vien attiecÄ«gais tiesiskais regulÄ“jums nodrošina, pirmkārt, iespÄ“ju personām juridiski nostiprināt savas Ä£imenes attiecÄ«bas un tikt valsts atzÄ«tām par Ä£imeni un, otrkārt, Ä£imenes un tās locekļu aizsardzÄ«bu viņu personiskajās un mantiskajās attiecÄ«bās (Satversmes tiesas 2019.gada 5.decembra sprieduma lietā Nr. 2019-01-01 16.2.1.punkts, 2020.gada 12.novembra sprieduma lietā Nr. 2019-33-01 12.3.punkts, 2021.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020‑34‑03 13.punkts).

LikumdevÄ“ja rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«ba aptver tā tiesÄ«bas izvÄ“lÄ“ties, piemÄ“ram, to, vai viena dzimuma pāra Ä£imenes attiecÄ«bu juridisko nostiprināšanu un no tās izrietošÄs personiskās un mantiskās tiesÄ«bas regulÄ“t Civillikuma Ä¢imenes tiesÄ«bu daļā vai pieņemt speciālu likumu par šo jautājumu. Tāpat likumdevÄ“js var noteikt šÄdu attiecÄ«bu juridiskās nostiprināšanas formu. PiemÄ“ram, Saeimā iesniegtajā likumprojektā „DzÄ«vesbiedru likums” (likumprojekts Nr. 351/Lp13) bija paredzÄ“ts, ka dzÄ«vesbiedru lÄ«gumu slÄ“dz notariāla akta kārtÄ«bā, proti, pie notāra, lÄ«dzÄ«gi kā tas ir paredzÄ“ts Igaunijas ReÄ£istrÄ“to partnerattiecÄ«bu likumā (Kooseluseadus, angļu val.: Registered Partnership Act, https://www.riigiteataja.ee/en/eli/ 527112014001/consolide). Tāpat likumdevÄ“js varÄ“tu arÄ« paredzÄ“t, ka viena dzimuma pāra Ä£imene tiek reÄ£istrÄ“ta dzimtsarakstu iestādÄ“, lÄ«dzÄ«gi kā tas ir paredzÄ“ts Horvātijas Viena dzimuma pāra dzÄ«ves partnerÄ«bas likumā (Zakon o životnom partnerstvu osoba istog spola, angļu val.: Same-sex Life Partnership Act, https://www.zivotnopartnerstvo.com/en/same-sex-life-partnership-act/).

Taču, lai kādu šo attiecÄ«bu juridiskās nostiprināšanas formu likumdevÄ“js izvÄ“lÄ“tos, likumdevÄ“jam ir jāparedz arÄ« tas, ka tiek izveidots vienots valsts reÄ£istrs, kur šÄdas Ä£imenes attiecÄ«bas ir reÄ£istrÄ“tas. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu to, ka valsts var „ieraudzÄ«t” šo Ä£imeni. PretÄ“jā gadÄ«jumā šÄdas Ä£imenes locekļi nespÄ“s efektÄ«vi izmantot tiem Satversmes 110.panta pirmajā teikumā ietvertās tiesÄ«bas un valstÄ« paredzÄ“tos Ä£imenes aizsardzÄ«bas un atbalsta pasākumus (Satversmes tiesas 2021.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020‑34‑03 10.3.punkts). Proti, viens no elementiem pienākumam nodrošināt viena dzimuma pāra Ä£imenÄ“m iespÄ“ju juridiski nostiprināt savas Ä£imenes attiecÄ«bas un tikt valsts atzÄ«tām par Ä£imeni ir tas, ka šÄdas Ä£imenes attiecÄ«bas tiek reÄ£istrÄ“tas vienotā valsts reÄ£istrā.

[15] Tā kā Satversmes 110.panta pirmais teikums kopsakarā ar cilvÄ“ka cieņas principu uzliek valstij pozitÄ«vu pienākumu nodrošināt viena dzimuma pāra Ä£imenes iespÄ“ju juridiski nostiprināt savas Ä£imenes attiecÄ«bas un tikt valsts atzÄ«tām par Ä£imeni, kas ietver arÄ« pienākumu nodrošināt šo attiecÄ«bu reÄ£istrāciju vienotā valsts reÄ£istrā, tad tālāk ir jāpārbauda, vai valsts ir izpildÄ«jusi šo pienākumu.

Satversmes tiesa ir norādÄ«jusi: lai izvÄ“rtÄ“tu, vai valsts ir izpildÄ«jusi tai Satversmes 110.pantā noteikto pozitÄ«vo pienākumu nodrošināt Ä£imenes juridisko aizsardzÄ«bu, ir jāpārbauda:

1) vai likumdevÄ“js ir veicis pasākumus Ä£imenes juridiskās aizsardzÄ«bas nodrošināšanai, proti, vai likumdevÄ“js ir noteicis viena dzimuma pāra Ä£imenes attiecÄ«bu tiesisko regulÄ“jumu un normatÄ«vajos aktos ir paredzÄ“ts šÄdas Ä£imenes aizsardzÄ«bas un atbalsta tiesiskais regulÄ“jums;

2) vai noteiktais Ä£imenes attiecÄ«bu tiesiskais regulÄ“jums ļauj vismaz minimālā apmÄ“rā nodrošināt viena dzimuma pāra Ä£imenes juridisko aizsardzÄ«bu;

3) vai noteiktais viena dzimuma pāra Ä£imenes attiecÄ«bu tiesiskais regulÄ“jums atbilst no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātajiem vispārÄ“jiem tiesÄ«bu principiem un citām Satversmes normām (Satversmes tiesas 2019.gada 5.decembra sprieduma lietā Nr. 2019‑01‑01 17.punkts, 2020.gada 12.novembra sprieduma lietā Nr. 2019-33-01 13.punkts; 2021.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020‑34‑03 12.punkts).

[16] Senāts konstatÄ“, ka Latvijā nav izveidots tāds tiesiskais regulÄ“jums, kas noteiktu viena dzimuma pāra Ä£imenes attiecÄ«bu tiesisko ietvaru, tostarp šo attiecÄ«bu dalÄ«bnieku personiskās un mantiskās attiecÄ«bas. Latvijā viena dzimuma pāri nevar noslÄ“gt laulÄ«bu, kā arÄ« citādi juridiski nostiprināt savas attiecÄ«bas. Neviens tiesÄ«bu akts arÄ« nenosaka šÄda pāra Ä£imenes locekļu savstarpÄ“jās tiesÄ«bas un pienākumus personiskajās un mantiskajās attiecÄ«bās, kas izriet no viņu Ä£imenes dzÄ«ves.

Viena dzimuma pāra Ä£imenes attiecÄ«bu dalÄ«bnieki var izmantot tiesÄ«bu normās paredzÄ“tos lÄ«dzekļus atsevišÄ·u personisko un mantisko jautājumu risināšanai (piemÄ“ram, izsniedzot pilnvaras, sastādot testamentu vai mantojuma lÄ«gumu). Taču šo lÄ«dzekļu izmantošana nereti ir ne tikai laikietilpÄ«ga, bet arÄ« rada papildu izdevumus, kas ir lielāki nekā Ä£imenÄ“m, kuras valsts ir juridiski atzinusi (kā to parāda, piemÄ“ram, Satversmes tiesas lieta Nr. 2020-34-03). ArÄ« Satversmes tiesa ir atzinusi, ka viena dzimuma pāra Ä£imenes attiecÄ«bu dalÄ«bnieku tiesÄ«bas izmantot atsevišÄ·us normatÄ«vajos aktos paredzÄ“tus lÄ«dzekļus, kas turklāt ir piemÄ“rojami specifiskās situācijās, nevar uzskatÄ«t par viena dzimuma pāra Ä£imenes attiecÄ«bu tiesisko regulÄ“jumu (Satversmes tiesas 2020.gada 12.novembra sprieduma lietā Nr. 2019‑33‑01 14.1.punkts). Viena dzimuma pāris juridiski netiek uzskatÄ«ts par Ä£imeni un savstarpÄ“jās tiesiskās attiecÄ«bas var regulÄ“t tikai kā tādas personas, starp kurām nav Ä£imenes saišu (Satversmes tiesas 2021.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020‑34‑03 13.punkts).

Senāts konstatÄ“, ka šobrÄ«d pastāvošie atsevišÄ·ie normatÄ«vajos aktos paredzÄ“tie lÄ«dzekļi neaptver arÄ« viena dzimuma pāra Ä£imeņu tiesÄ«bas tikt reÄ£istrÄ“tām vienotā valsts reÄ£istrā. Saskaņā ar šobrÄ«d spÄ“kā esošo tiesisko regulÄ“jumu valsts „juridiski neredz” faktiski pastāvošÄs viena dzimuma pāra Ä£imenes, jo tām vispār nav nodrošināta iespÄ“ja juridiski nostiprināt savas Ä£imenes attiecÄ«bas, reÄ£istrÄ“jot tās vienotā valsts reÄ£istrā. ŠÄdu iespÄ“ju šobrÄ«d neparedz arÄ« neviens likums.

[17] KonstatÄ“jot, ka likumdevÄ“js nav noteicis viena dzimuma pāra Ä£imenes attiecÄ«bu tiesisko regulÄ“jumu, jo tām nav nodrošināta iespÄ“ja juridiski nostiprināt savas Ä£imenes attiecÄ«bas un lÄ«dz ar to nav arÄ« paredzÄ“tas šÄdu Ä£imeņu tiesÄ«bas tikt reÄ£istrÄ“tām vienotā valsts reÄ£istrā, ir pamats secināt, ka valsts nav izpildÄ«jusi no Satversmes 110.panta un cilvÄ“ka cieņas principa izrietošo pozitÄ«vo pienākumu nodrošināt Ä£imenes juridisko aizsardzÄ«bu.

Satversmes tiesa lÄ«dz šim nav atzinusi, ka varÄ“tu bÅ«t apstākļi, kas varÄ“tu attaisnot valsts pozitÄ«vo pienākumu nepildÄ«šanu. Savukārt Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa ir norādÄ«jusi, ka, izvÄ“rtÄ“jot, vai ir pieļauts cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpums, nepildot valsts pozitÄ«vo pienākumu, ir jāizmanto lÄ«dzÄ«gi principi, kādi tiek izmantoti valsts negatÄ«vo pienākumu vÄ“rtÄ“šanā. Proti, ir jānodrošina taisnÄ«gs lÄ«dzsvars starp indivÄ«da un visas sabiedrÄ«bas konkurÄ“jošajām interesÄ“m. Šajā kontekstā ir nozÄ«mÄ«gi Konvencijas attiecÄ«gajos pantos norādÄ«tie leÄ£itÄ«mie mÄ“rÄ·i cilvÄ“ktiesÄ«bu ierobežošanai (Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2015.gada 21.jÅ«lija sprieduma lietā „Oliari and Others v. Italy”, iesniegumu Nr. 18766/11 un 36030/11, 160.punkts). Tātad valsts pozitÄ«vais pienākums nebÅ«s pārkāpts, ja attiecÄ«go pasākumu neveikšana notiek leÄ£itÄ«ma mÄ“rÄ·a aizsardzÄ«bas labad un ir nodrošināts samÄ“rÄ«gums.

Atbilstoši Satversmes 116.pantam leÄ£itÄ«mi mÄ“rÄ·i ir citu cilvÄ“ku tiesÄ«bu, demokrātiskas valsts iekārtas, sabiedrÄ«bas drošÄ«bas, labklājÄ«bas un tikumÄ«bas aizsardzÄ«ba. IzvÄ“rtÄ“jot to, vai viena dzimuma pāra attiecÄ«bu juridiska atzÄ«šana Latvijā, nodrošinot arÄ« šÄdu Ä£imeņu tiesÄ«bas tikt reÄ£istrÄ“tām vienotā valsts reÄ£istrā, varÄ“tu apdraudÄ“t kādas nozÄ«mÄ«gas sabiedrÄ«bas intereses, Senāts turpmāk norādÄ«to apsvÄ“rumu dēļ nesaskata šÄdu apdraudÄ“jumu.

[18] Nav pamata uzskatÄ«t, ka iespÄ“ja viena dzimuma pāra Ä£imenei juridiski nostiprināt savas Ä£imenes attiecÄ«bas varÄ“tu apdraudÄ“t citu personu tiesÄ«bas, tostarp tiesÄ«bas uz Ä£imenes un laulÄ«bas aizsardzÄ«bu. ŠÄdu attiecÄ«bu juridiska atzÄ«šana un aizsardzÄ«ba nemazinātu iespÄ“jas atzÄ«t cita veida Ä£imenes attiecÄ«bas, tostarp laulÄ«bu slÄ“gšanas iespÄ“jas, un citām Ä£imenÄ“m garantÄ“to aizsardzÄ«bu. Nav pamata uzskatÄ«t, ka divu cilvÄ“ku lÄ“mums juridiski nostiprināt viena dzimuma pāra Ä£imenes attiecÄ«bas varÄ“tu ietekmÄ“t citu cilvÄ“ku lÄ“mumu par laulÄ«bas noslÄ“gšanu, it Ä«paši situācijā, kad laulÄ«bas noslÄ“gšana nav iespÄ“jama diviem viena dzimuma cilvÄ“kiem. Nav arÄ« saskatāms, ka iespÄ“ja juridiski nostiprināt viena dzimuma pāra Ä£imenes attiecÄ«bas varÄ“tu kādā citādā veidā apdraudÄ“t dažādu dzimumu pāra Ä£imeni, piemÄ“ram, ietekmÄ“t šÄda pāra lÄ“mumu par bÄ“rnu radÄ«šanu. LÄ“mumi par to, vai slÄ“gt laulÄ«bu un radÄ«t bÄ“rnus, tiek balstÄ«ti uz dažādiem personiskiem, romantiskiem un praktiskiem apsvÄ“rumiem. Ir neloÄ£iski pieņemt, ka šÄdu dziļi personisku lÄ“mumu varÄ“tu ietekmÄ“t fakts, ka valsts juridiski atzÄ«tu viena dzimuma pāra Ä£imenes.

Nav arÄ« pamata uzskatÄ«t, ka tas samazinātu tradicionālo Ä£imeņu nozÄ«mi. Viena cilvÄ“ka cieņas ievÄ“rošana un pamattiesÄ«bu nodrošināšana neatņem un nemazina cita cilvÄ“ka cieņu. Tādēļ Satversmes 110.panta pirmajam teikumam atbilstošas aizsardzÄ«bas un atbalsta nodrošināšana viena dzimuma pāra Ä£imenei netraucÄ“ citu Ä£imenes formu pastāvÄ“šanai un nemazina tām paredzÄ“to aizsardzÄ«bu un atbalstu (Satversmes tiesas 2021.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020‑34‑03 10.2.punkts).

ArÄ« citu Eiropas valstu konstitucionālās tiesas ir atzinušas, ka iespÄ“jas nodrošināšana viena dzimuma pāra Ä£imenei juridiski nostiprināt savas Ä£imenes attiecÄ«bas nav pretrunā ar konstitÅ«cijā nostiprināto valsts pienākumu aizsargāt un atbalstÄ«t laulÄ«bu.

PiemÄ“ram, Vācijas konstitÅ«cijas 6.panta pirmā daļa noteic, ka valsts aizsargā laulÄ«bu un Ä£imeni. Vācijas Federālā konstitucionālā tiesa ir norādÄ«jusi, ka no šajā normā noteiktās laulÄ«bas aizsardzÄ«bas neizriet aizliegums paredzÄ“t iespÄ“ju arÄ« viena dzimuma pāriem izveidot lÄ«dzÄ«gi juridiski strukturÄ“tu savienÄ«bu. Viena dzimuma pāra partnerattiecÄ«bu reÄ£istrÄ“šana nemaina laulÄ«bas tiesiskos pamatus un nemaina tiesiskās sekas, kas ir noteiktas laulÄ«bai. Pieņemot likumu par viena dzimuma pāra partnerattiecÄ«bu reÄ£istrÄ“šanu, laulÄ«bai netiek nodarÄ«ts nekāds kaitÄ“jums. Tas arÄ« nepārkāpj pienākumu veicināt laulÄ«bas kā dzÄ«vesveida atzÄ«šanu, jo tas nemazina laulÄ«bu veicinošos pasākumus. Tas tikai dod cita veida savienÄ«bai juridisku atzÄ«šanu un nosaka tajā iesaistÄ«to personu tiesÄ«bas un pienākumus. LaulÄ«bas juridiskās aizsardzÄ«bas un veicināšanas apjoms nemainās, ja tiesÄ«bu sistÄ“mā tiek atzÄ«ti arÄ« citi Ä£imenes modeļi, ko veido personas, kas nevar stāties laulÄ«bā kā divu dažādu dzimumu personu savienÄ«bā (Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas 2002.gada 17.jÅ«lija sprieduma lietās Nr. 1 BvF 1/01 un Nr. 1 BvF 2/01 89.–98.punkts, https://www.bundesverfassungsgericht.de/SharedDocs/Entscheidungen/EN/ 2002/07/fs20020717_1bvf000101en.html).

ArÄ« Ungārijas Konstitucionālā tiesa ir atzinusi, ka, paredzot viena dzimuma personām iespÄ“ju reÄ£istrÄ“t laulÄ«bai lÄ«dzÄ«gu savienÄ«bu, netiktu pārkāpts konstitÅ«cijā noteiktais valsts pienākums aizsargāt laulÄ«bu. LaulÄ«bai kā dažādu dzimumu personu savienÄ«bai netiktu nodarÄ«ts kaitÄ“jums, ja arÄ« viena dzimuma pāri varÄ“tu reÄ£istrÄ“t savas attiecÄ«bas. Stabilu viena dzimuma pāru tiesÄ«bas uz šo attiecÄ«bu atzÄ«šanu un aizsardzÄ«bu izriet no konstitÅ«cijā nostiprinātajām tiesÄ«bām uz cilvÄ“ka cieņu, tiesÄ«bām uz pašnoteikšanos, tiesÄ«bām uz vispārÄ“jo brÄ«vÄ«bu un personÄ«bas brÄ«vu attÄ«stÄ«bu (Ungārijas Konstitucionālās tiesas 2008.gada 15.decembra sprieduma lietā Nr. 154/2008 3.2.2.punkts, https://hunconcourt.hu/ugykereso/talalatok? hatarozat_sorszam=154&hatarozat_evszam=2008).

Senāts uzskata, ka iespÄ“ja viena dzimuma pāra Ä£imenei juridiski nostiprināt savas Ä£imenes attiecÄ«bas ne tikai nerada apdraudÄ“jumu laulÄ«bai, bet drÄ«zāk papildus apstiprina laulÄ«bas nozÄ«mi. LaulÄ«ba ir stabilās, noturÄ«gās, uz savstarpÄ“ju atbildÄ«bu, lojalitāti un cieņu balstÄ«tās pāra attiecÄ«bās esošu dažādu dzimumu personu Ä£imenes juridiska atzÄ«šana. Nodrošinot juridisku atzÄ«šanu citām personām, kas ir lÄ«dzÄ«gās attiecÄ«bās un kam laulÄ«ba nav pieejama, valsts demonstrÄ“tu, ka tā kopumā pozitÄ«vi vÄ“rtÄ“ un atbalsta stabilas, noturÄ«gas, uz savstarpÄ“ju atbildÄ«bu, lojalitāti un cieņu balstÄ«tas pāra attiecÄ«bas neatkarÄ«gi no partneru dzimuma, un ka tā šÄdu attiecÄ«bu juridisku atzÄ«šanu, tātad arÄ« laulÄ«bu noslÄ“gšanu, uzskata par veicināmu un atbalstāmu.

[19] Viens no leÄ£itÄ«miem mÄ“rÄ·iem cilvÄ“ktiesÄ«bu ierobežošanai ir arÄ« sabiedrÄ«bas tikumÄ«ba. SabiedrÄ«bas tikumÄ«ba kā leÄ£itÄ«ms mÄ“rÄ·is aptver sabiedrÄ«bā valdošÄs sociālās un Ä“tiskās normas, par kurām pastāv vienprātÄ«ba, ka tās ir nepieciešamas sabiedrÄ«bas harmoniskai funkcionÄ“šanai. ŠÄ«s normas laika gaitā mainās un var bÅ«t atšÄ·irÄ«gas dažādās vietās un kultÅ«rās (Pleps J. 116.pants. Latvijas Republikas Satversmes komentāri, VIII nodaļa. CilvÄ“ka pamattiesÄ«bas, autoru kolektÄ«vs prof. R. Baloža zinātniskā vadÄ«bā, RÄ«ga: Latvijas VÄ“stnesis, 2011, 778.lpp.; Levits E. CilvÄ“ktiesÄ«bu piemÄ“rošanas jautājumi Latvijā. 2000, 287.lpp.).

Nevar apgalvot, ka Latvijas sabiedrÄ«bā ir vienprātÄ«gs viedoklis par to, vai viena dzimuma pāra Ä£imenes attiecÄ«bas ir tikumÄ«gas vai nav. Ir sabiedrÄ«bas daļa, kas šÄdas attiecÄ«bas uzskata par netikumÄ«gām, taču ir arÄ« sabiedrÄ«bas daļa, kas uzskata, ka ilgstošas un stabilas pāra attiecÄ«bas, kurās partneri neatkarÄ«gi no viņu dzimuma viens par otru rÅ«pÄ“jas, ir tikumÄ«gas, jo tās sekmÄ“ sabiedrÄ«bas harmonisku funkcionÄ“šanu.

Taču jāņem vÄ“rā, ka juridiski tiek aizsargāti vien atsevišÄ·i tikumÄ«bas elementi jeb tikai daļa no sabiedrÄ«bas priekšstatiem par tikumÄ«bu. LÄ«dz ar to, pat ja sabiedrÄ«bas ievÄ“rojama daļa kādu rÄ«cÄ«bu uzskatÄ«tu par netikumÄ«gu, tas automātiski nenozÄ«mÄ“, ka ir pamats šÄdas rÄ«cÄ«bas (tiesÄ«bu) ierobežošanai. VienmÄ“r ir jāievÄ“ro samÄ“rÄ«guma princips un jāvÄ“rtÄ“, vai šÄds ierobežojums nepieciešams demokrātiskā sabiedrÄ«bā (Sedliņa I. Vairākuma priekšstati un minoritātes tiesÄ«bas. Intervija ar Egilu Levitu, Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi, http://providus.lv/article/vairakuma-prieksstati-un-minoritates-tiesibas).

ArÄ« Satversmes tiesa ir secinājusi, ka sabiedrÄ«bā pastāvoši stereotipi nevar kalpot par konstitucionāli attaisnojamu pamatu noteiktas personas vai personu grupas pamattiesÄ«bu liegšanai vai ierobežošanai demokrātiskā tiesiskā valstÄ« (Satversmes tiesas 2020.gada 12.novembra sprieduma lietā Nr. 2019-33-01 12.2.punkts). Savukārt Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa ir skaidrojusi: lai arÄ« atsevišÄ·os gadÄ«jumos var bÅ«t nepieciešams indivÄ«da intereses pakārtot vairākuma interesÄ“m, demokrātija tomÄ“r nenozÄ«mÄ“ to, ka vairākuma viedoklim vienmÄ“r ir jābÅ«t noteicošajam. Ir jāpanāk lÄ«dzsvars, kas nodrošina taisnÄ«gu un pienācÄ«gu izturÄ“šanos pret minoritātÄ“m un nepieļauj dominÄ“jošÄs pozÄ«cijas negodprātÄ«gu izmantošanu. Turklāt Konvencijai pamatā esošajām vÄ“rtÄ«bām neatbilst tas, ka vairākuma piekrišana ir priekšnoteikums mazākuma grupas tiesÄ«bu Ä«stenošanai. Ja tā notiktu, tad mazākuma tiesÄ«bas bÅ«tu tikai teorÄ“tiskas, nevis praktiski Ä«stenojamas un efektÄ«vas, kā to prasa Konvencija (Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2020.gada 14.janvāra sprieduma lietā „Beizaras and Levickas v. Lithuania”, iesnieguma Nr. 41288/15, 106. un 123.punkts).

Viena dzimuma pāra attiecÄ«bu juridiskas atzÄ«šanas un aizsardzÄ«bas nenodrošināšana bÅ«tiski skar šÄdus pārus, jo tas gan rada sajÅ«tu, ka valsts šÄdas Ä£imenes uzskata par nesvarÄ«gām, proti, tādām, kas nav aizsardzÄ«bas vÄ“rtas, gan arÄ« tādÄ“jādi šiem pāriem tiek liegta virkne tiesÄ«bu. Savukārt sabiedrÄ«bas ieguvums no šÄdu pāru attiecÄ«bu juridiskas atzÄ«šanas un aizsardzÄ«bas nenodrošināšanas nav vÄ“rtÄ“jams kā bÅ«tisks, jo tie sabiedrÄ«bas locekļi, kas to neatbalsta, arÄ« pÄ“c šÄdas atzÄ«šanas un aizsardzÄ«bas nodrošināšanas varÄ“tu palikt pie saviem uzskatiem.

Turklāt nevar ignorÄ“t to, ka viena dzimuma pāru attiecÄ«bas reāli pastāv. ArÄ« tad, ja tiem netiek nodrošināta viņu attiecÄ«bu juridiska atzÄ«šana un aizsardzÄ«ba, tie turpinās bÅ«t, neraugoties uz to, ka valsts šÄdas Ä£imenes „juridiski neredz”. Jāņem arÄ« vÄ“rā, ka Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa ir atzinusi, ka nav apšaubāmas indivÄ«du tiesÄ«bas atklāti atzÄ«t savu piederÄ«bu kādai no seksuālajām minoritātÄ“m un veicināt seksuālo minoritāšu tiesÄ«bas (Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2020.gada 14.janvāra sprieduma lietā „Beizaras and Levickas v. Lithuania”, iesnieguma Nr. 41288/15, 119.punkts). LÄ«dz ar to nav pamata uzskatÄ«t, ka tieši šÄdu pāru Ä£imenes attiecÄ«bu juridiska atzÄ«šana un aizsardzÄ«ba radÄ«s kādu Ä«pašu papildu apdraudÄ“jumu sabiedrÄ«bas tikumÄ«bai.

[20] Senāts uzskata, ka viena dzimuma pāru attiecÄ«bu juridiska atzÄ«šana un aizsardzÄ«ba, kas ietver arÄ« šÄdu Ä£imeņu tiesÄ«bas tikt reÄ£istrÄ“tām vienotā valsts reÄ£istrā, ne tikai nerada kaitÄ“jumu sabiedrÄ«bas interesÄ“m, bet rada ieguvumus.

Pirmkārt, sabiedrÄ«bas ieguvums ir tāds, ka sabiedrÄ«bai rodas tiesiskā skaidrÄ«ba par šÄdu pāru tiesisko statusu un par šo personu savstarpÄ“jām tiesÄ«bām un pienākumiem, kā arÄ« prognozÄ“jamÄ«ba šÄdu pāru personiskajās un mantiskajās attiecÄ«bās. ŠÄda skaidrÄ«ba un prognozÄ“jamÄ«ba sekmÄ“ sabiedrÄ«bas harmonisku funkcionÄ“šanu.

Otrkārt, Ä£imenes attiecÄ«bu atzÄ«šana ir saistÄ«ta arÄ« ar savstarpÄ“jo tiesÄ«bu un pienākumu noteikšanu, no kuriem viens no bÅ«tiskākajiem ir pienākums vienam otru atbalstÄ«t un rÅ«pÄ“ties vienam par otru, arÄ« materiāli. LÄ«dz ar to, ja valsts juridiski atzÄ«st kādu Ä£imeni, tad valstij arÄ« rodas tiesÄ«bas prasÄ«t, lai primāri tieši Ä£imenes locekļi rÅ«pÄ“jas viens par otru, kas mazina nepieciešamÄ«bu pÄ“c palÄ«dzÄ«bas no valsts.

Treškārt, viena dzimuma pāra Ä£imenÄ“ var tikt audzināti arÄ« bÄ“rni, kā tas ir arÄ« pieteicÄ“ju gadÄ«jumā. Liedzot šÄdām Ä£imenÄ“m juridisku atzÄ«šanu un aizsardzÄ«bu, bÄ“rni neko neiegÅ«st, jo viņi joprojām bÅ«s tieši šajā Ä£imenÄ“, kurai nebÅ«s nodrošināta atzÄ«šana un aizsardzÄ«ba. Taču, ja šÄdas Ä£imenes juridiski tiktu atzÄ«tas un aizsargātas, tajās augošie bÄ“rni iegÅ«tu no Ä£imenes locekļu personisko un mantisko attiecÄ«bu stabilitātes, skaidrÄ«bas un prognozÄ“jamÄ«bas, ko šÄda viņu Ä£imeņu atzÄ«šana rada. Tāpat šie bÄ“rni tikai iegÅ«tu no apziņas, ka valsts viņu Ä£imeni neuzskata par mazāk vÄ“rtÄ«gu un mazāk aizsardzÄ«bas cienÄ«gu kā citas Ä£imenes, kuras valsts atzÄ«st. Kā ir skaidrojusi Dr.Psych. Diāna Zande, ilgtermiņā bÄ“rna vislabākajās interesÄ“s ir, lai tas Ä£imenes modelis, kurā viņš aug, bÅ«tu kopumā sabiedrÄ«bā akceptÄ“ts, jo tas sekmÄ“ to, ka bÄ“rns jÅ«tas emocionāli drošs un pieņemts ne tikai savā Ä£imenÄ“, bet arÄ« plašÄkā sabiedrÄ«bā (Satversmes tiesas 2020.gada 13.oktobra tiesas sÄ“des lietā Nr. 2019‑33‑01 ieraksta 6:33‑6:53 un 45:48‑46:47 minÅ«te). Neapšaubāmi, tas, ka valsts nodrošinās viena dzimuma pāra Ä£imenÄ“m iespÄ“ju juridiski nostiprināt viņu attiecÄ«bas, nenozÄ«mÄ“s uzreiz visu sabiedrÄ«bas locekļu akceptu šÄdam Ä£imenes modelim. Taču valsts, paredzot šÄdu iespÄ“ju, demonstrÄ“tu, ka arÄ« šÄda Ä£imene ir vÄ“rtÄ«ga un aizsargājama, un tādÄ“jādi sekmÄ“tu šÄda Ä£imenes modeļa akceptÄ“šanu sabiedrÄ«bā un tātad arÄ« bÄ“rna vislabāko interešu ievÄ“rošanu.

IevÄ“rojot minÄ“to, Senāts secina, ka Latvijā viena dzimuma pāru interese un vajadzÄ«ba pÄ“c viņu attiecÄ«bu juridiskas atzÄ«šanas un aizsardzÄ«bas ir bÅ«tiska un nav konstatÄ“jams, ka pastāvÄ“tu kāda tik bÅ«tiska konkurÄ“joša sabiedrÄ«bas interese, kas varÄ“tu bÅ«t pamats šÄdu attiecÄ«bu juridiskas atzÄ«šanas un aizsardzÄ«bas nenodrošināšanai.

[21] RezumÄ“jot iepriekš minÄ“to, secināms, ka Satversmes 110.panta pirmais teikums kopsakarā ar cilvÄ“ka cieņas principu nosaka valstij pienākumu nodrošināt iespÄ“ju viena dzimuma pāra Ä£imenÄ“m juridiski nostiprināt savas Ä£imenes attiecÄ«bas un tikt reÄ£istrÄ“tām vienotā valsts reÄ£istrā. LikumdevÄ“js šo pienākumu nav izpildÄ«jis, un nav konstatÄ“jams, ka kādas bÅ«tiskas sabiedrÄ«bas intereses attaisnotu šÄ pienākuma nepildÄ«šanu. LÄ«dz ar to tas, ka viena dzimuma pāra Ä£imenÄ“m nav nodrošināta iespÄ“ja juridiski nostiprināt savas Ä£imenes attiecÄ«bas un tikt valsts atzÄ«tām par Ä£imeni, kas ietver arÄ« šÄdu Ä£imeņu tiesÄ«bas tikt reÄ£istrÄ“tām vienotā valsts reÄ£istrā, neatbilst Satversmes 1.pantam (cilvÄ“ka cieņas principam) un 110.panta pirmajam teikumam.

[22] Senāts uzskata, ka tieši Civilstāvokļa aktu reÄ£istrācijas likums šÄ iemesla dēļ neatbilst Satversmei.

Kā jau tika secināts, no Satversmes 110.panta pirmā teikuma kopsakarā ar cilvÄ“ka cieņas principu izriet likumdevÄ“ja pienākums noteikt viena dzimuma pāra Ä£imenes attiecÄ«bu tiesisko regulÄ“jumu, kas paredz gan iespÄ“ju juridiski nostiprināt šÄdas Ä£imenes attiecÄ«bas un tikt valsts atzÄ«tām par Ä£imeni, gan arÄ« paredz šÄdas Ä£imenes juridisko aizsardzÄ«bu, proti, nosaka šÄdas Ä£imenes un tās locekļu aizsardzÄ«bu viņu personiskajās un mantiskajās attiecÄ«bās. IespÄ“ja juridiski nostiprināt Ä£imenes attiecÄ«bas iesaistÄ«tajām personām ir nozÄ«mÄ«ga pati par sevi, jo valsts tādÄ“jādi atzÄ«st viņu vienvÄ“rtÄ«bu ar citiem sabiedrÄ«bas locekļiem. TomÄ“r Ä£imenes attiecÄ«bu juridiskās nostiprināšanas galvenais uzdevums ir nodrošināt to, lai bÅ«tu iespÄ“jams Ä«stenot Ä£imenes locekļu juridisko aizsardzÄ«bu (aizsardzÄ«bu viņu personiskajās un mantiskajās attiecÄ«bās), ekonomisko un sociālo aizsardzÄ«bu. Tātad atbilstoši Satversmes 110.panta pirmajam teikumam un cilvÄ“ka cieņas principam viena dzimuma pāra Ä£imenes juridiskajai nostiprināšanai ir jārada iesaistÄ«tajām personām Ä£imenes un citas mantiskās un nemantiskās tiesÄ«bas un pienākumi.

Civilstāvokļa aktu reÄ£istrācijas likuma 2.pants noteic, ka civilstāvokļa akts ir fakts vai notikums personas dzÄ«vÄ“, kas rada, izmaina vai izbeidz ar personas radniecÄ«bu saistÄ«tās Ä£imenes un citas mantiskās un nemantiskās tiesÄ«bas un pienākumus. No tā var secināt, ka viena dzimuma pāra Ä£imenes juridiskā nostiprināšana pÄ“c savas bÅ«tÄ«bas ir civilstāvokļa akts, kas lÄ«dz ar to kā tāds ir reÄ£istrÄ“jams.

Latvijā civilstāvokļa aktu reÄ£istrāciju paredz Civilstāvokļa aktu reÄ£istrācijas likums. Taču, kā jau tika norādÄ«ts, Civilstāvokļa aktu reÄ£istrācijas likuma 3.panta pirmā un trešÄ daļa izsmeļoši noteic, kāda veida civilstāvokļa aktus reÄ£istrÄ“ dzimtsarakstu iestāde, un šÄ«s normas neparedz viena dzimuma pāra Ä£imenes attiecÄ«bu reÄ£istrāciju. LÄ«dz ar to Civilstāvokļa aktu reÄ£istrācijas likuma 3.panta pirmā un trešÄ daļa, ciktāl tā neparedz tādu civilstāvokļa akta veidu, kas ļautu reÄ£istrÄ“t viena dzimuma pāra Ä£imenes attiecÄ«bas, neatbilst Satversmes 1.pantam (cilvÄ“ka cieņas principam) un 110.panta pirmajam teikumam.

IevÄ“rojot minÄ“to, apstrÄ«dÄ“tās normas ir atzÄ«stamas par spÄ“kā neesošÄm. Savukārt, lai varÄ“tu nodrošināt [personu A un B] efektÄ«vu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bu, apstrÄ«dÄ“tās normas attiecÄ«bā uz [personām A un B] bÅ«tu nepieciešams atzÄ«t par spÄ“kā neesošÄm no Satversmes tiesas sprieduma spÄ“kā stāšanās brīža.

[23] Saskaņā ar AdministratÄ«vā procesa likuma 273.panta 4.punktu tiesa aptur tiesvedÄ«bu, ja tā pieņem lÄ“mumu iesniegt Satversmes tiesai pieteikumu par tiesÄ«bu normas atbilstÄ«bu Satversmei.

Saskaņā ar AdministratÄ«vā procesa likuma 275.panta 6.punktu šÄ likuma 273.panta 4.punktā noteiktajā gadÄ«jumā tiesvedÄ«bu aptur lÄ«dz Satversmes tiesas nolÄ“muma spÄ“kā stāšanās dienai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz AdministratÄ«vā procesa likuma 104.panta otro daļu, 273.panta 4.punktu, 275.panta 6.punktu, Satversmes tiesas likuma 17.panta pirmās daļas 9.punktu un 19.¹panta pirmās daļas 2.punktu un otro daļu, Senāts

nolēma

iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai par Civilstāvokļa aktu reÄ£istrācijas likuma 3.panta pirmās un trešÄs daļas, ciktāl tās neparedz tādu civilstāvokļa akta veidu, kas ļautu reÄ£istrÄ“t viena dzimuma pāra Ä£imenes attiecÄ«bas, atbilstÄ«bu Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam un 110.panta pirmajam teikumam.

ApturÄ“t tiesvedÄ«bu administratÄ«vajā lietā Nr. [..] lÄ«dz Latvijas Republikas Satversmes tiesas nolÄ“muma spÄ“kā stāšanās dienai.

Lēmums nav pārsūdzams.