Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī gada 1.marta TV3 ziņu sižetā par akcīzes nodokļa likmes pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem un cigaretēm Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) pārstāve VTD Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Baiba Šmite-Roķe pauda apgalvojumu, ka "katrā trešajā mājā Latgales reģionā varētu būt kandžas aparāts”.

Saskaņā ar Valsts zemes dienesta sniegto informāciju Latgales reģionā 2020.gadā bija 70 tūkstoši savrupmāju un 86 tūkstoši dzīvokļu. No Šmites-Roķes kundzes televīzijā paustā apgalvojuma izriet, ka kandžas jeb destilācijas aparātiem vajadzētu būt aptuveni 51 tūkstotī mājokļu.

Iespējams. VID pārstāve ar vārdu “mājas” ir domājusi mājsaimniecības. Saskaņā Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020.gadā Latgales reģionā reģistrēti 116.5 tūkstoši privāto mājsaimniecību. No VTD pārstāves apgalvojumiem izriet, ka kandžas aparātiem vajadzētu atrasties aptuveni 38 tūkstošos mājsaimniecību .

Ņemot vērā VID pārstāves apgalvojuma un tajā pausto faktu nozīmīgumu, pieņemam, ka tas ir balstīts konkrētos faktos, statistikas datos un analīzē, nevis stereotipos un saklausītos stāstos. Tamdēļ lūdzam sniegt Jūsu rīcībā esošo informāciju, kas ir kalpojusi par pamatu šādu apgalvojumu izteikšanai.

Šādas kvantitatīvi un analītiski pamatotas informācijas pieejamība ļautu mums efektīvāk pievērst valdības, atbildīgo iestāžu un pašvaldību vadītāju uzmanību sociālekonomiskajai un drošības situācijai Latgales reģionā, kā arī pieprasīt atbildīgo tiesībsargājošo iestāžu vadītāju atbildību par adekvātas reakcijas neesamību.

Vienlaikus atgādinām ka nepamatotu apgalvojumu publiska izteikšana par kādu no sociālajām grupām (šajā gadījumā vismaz 38 tūkstoši iedzīvotāju) veicina stereotipu rašanos un nostiprināšanos. To rezultātā rodas aizspriedumi un diskriminācija gan darba tirgū, gan uzņēmējdarbībā un investīciju piesaistē reģionam kas savukārt var pastiprināt reģiona ekonomiskās attīstības stagnāciju un iedzīvotāju turpmāku aizplūšanu vai arī pievēršanos noziedzībai.

Kā savā darbā norāda Nobela prēmijas ieguvēji ekonomisti Abhijit V. Banerjee un Esther Duflo, citu cilvēku uzvedība, t.sk. publiski paustie apgalvojumi vai minējumi, var dot signālu citiem cilvēkiem mainīt vai nostiprināt savus uzskatus un uzvedību, līdz ar to ietekmējot arī sociālekonomiskās attiecības. Līdz ar to augstu valsts amatpersonu nepārdomāti vai aizskaroši vai apzināti mērķēti, taču nepamatoti apgalvojumi var izraisīt lavīnveidīgu efektu uz reģiona attīstību ilgtermiņa.

Saskaņā ar 2019.gada 21.novembra Ministru kabineta ieteikumu Nr.l “Valsts pārvaldes vērtības un ētikas pamatprincipi" 5.1.apakšpunktu valsts amatpersonu, ierēdņu un darbinieku rīcībai, lēmumiem un viedokļiem ir jābūt pamatotiem un izsvērtiem balstītiem situācijas analizē, objektīvos faktos un datos, bet saskaņā ar 5.2. apakšpunktu tiem jāspēj atzīt savas kļūdas un uzņemties par tām atbildību. Faktiski tas pats ir minēts VID 2020.gada 24.novembra iekšējo noteikumu “Valsts ieņēmumu dienesta ētikas kodekss" 5.1.5. un 5.3.3.apakšpunktos.

Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām Jūs sniegt informāciju par datiem, kas pamato VID pārstāves 1.marta ziņu sižetā pausto.

Vienlaikus, pieļaujot, ka VID augstas amatpersonas publiski paustie apgalvojumi vai minējumi ir tikai nezināšanas par novadu radīts pārpratums, aicinām gan Jūs. gan citus VID kolēģus sazināties ar mums un apciemot Latgali, lai iepazītos ar reālo situāciju reģionā.

Novērtē šo rakstu:

0
0