VÄ“stule vakcinatoriem un sertificÄ“tÄjiem
AinÄrs KadiÅ¡s · 19.12.2021. · Komentāri (0)SertificÄ“t brÄ«numu. JÄ, jÄ - es esmu brÄ«nums. TÄpat kÄ tu, draugs. Kad es šÄ·etinu laika pavedienu, tas mani atved pie RadÄ«tÄja. Un tas nav mans tÄ“vs vai mÄte.
KÄdreiz es biju sava tÄ“va asinÄ«s. PÄ“c tam tÄs kļuva par sÄ“klu un nonÄca pie manas mÄtes, kur es sÄku veidoties par CILVÄ’KU. No niecÄ«gÄs sÄ“kliņas sÄka augt Ä·ermenis, galva, veidoties kauli. Man izveidojÄs acis, ausis, deguns. Es sÄku dzirdÄ“t un just, jau bÅ«dams mÄtes miesÄs. Un tad...es ierados pasaulÄ“ un pirmo reizi ieelpoju tÄs gaisu.
Paies daži gadu desmiti, un es izelpošu to pÄ“dÄ“jo reizi un atstÄšu šo pasauli. Es nenomiršu; es tikai atstÄšu man RadÄ«tÄja piešÄ·irto miesu, kura uz mana Zemes ceļojuma beigÄm jau bÅ«s krietni nolietota. KÄ pavalkÄts mÄ“telis...
Mans ceļojums uz Zemeslodi bÅ«s noslÄ“dzies. Es atgriezÄ«šos pie TÄ, kurš mani radÄ«jis, vÄ“l pirms bija Zeme. Es zinu, ka nenokritu šeit nejauši, "no gaisa". Pirms tÄ“va es biju vectÄ“vÄ, bet pirms vectÄ“va - vecvectÄ“vÄ. Un tÄ tÄlÄk un tÄlÄk pagÄtnÄ“, kamÄ“r bÅ«šu RadÄ«tÄjÄ un Viņš pateiks - lai top! Un taps cilvÄ“ks - mans tÄlais sencis.
Un Visvarenais jau zinÄs, kurÄ datumÄ un cikos es nÄkšu pasaulÄ“, kÄda bÅ«s mana matu krÄsa un izskats, kÄdas bÅ«s manas spÄ“jas, kÄ es pelnÄ«šu un ko Ä“dÄ«šu. Es bÅ«šu unikÄls; nav divu vienÄdu cilvÄ“ku. TÄpat kÄ tu...TÄpat kÄ nav divu vienÄdu Å«dens piļu. Jo RadÄ«tÄjs visu rada unikÄlu; Viņam nav šablona.
Bet cilvÄ“ki... NÄ“ - nožēlojamie cilvÄ“ciņi! BÅ«tnes, kuras nezina pat savas nÄves laiku, kuras nevar pielikt vai piepirkt savai dzÄ«vei pat vienu minÅ«ti, kuras nav spÄ“jÄ«gas radÄ«t pat visvienkÄršÄko lauku puÄ·i, kuras nespÄ“j radÄ«t pat mušu - iedomÄjušies viens otru... sertificÄ“t!
Stulbais cilvÄ“k, tu, kurš šodien ar degunu slienies mÄkoņos, bet rÄ«t baltÄs ÄÄ«bÄs un uzvalkÄ bez kabatÄm tiec aprakts vai sadedzinÄts; tu gribi kÄdu sertificÄ“t?! Tu kÄdam draudi?! Tu kÄdu gribi atstÄt bez iztikas lÄ«dzekļiem?! Tikai tÄdēļ, ka tev gribas bÅ«t bagÄtam un tev ir vara?! Vai tu, muļķi, nesaproti, ka tÄ ir tava pÄrbaude, tavs eksÄmens? Kas tu tÄds esi? Vai tualetÄ“ pÄ“c tevis smaržo pÄ“c naktsvijolÄ«tÄ“m?
Tu esi iedomÄjies sevi Dieva vietÄ? Tu gribi sertificÄ“t bÅ«tnes, par kurÄm tu nezini gandrÄ«z neko; kuras nav veidotas ar tavu palÄ«dzÄ«bu... Tu pat neizproti vienkÄršas lietas, tu neraksti likteņus, tu neredzi domas, tu nezini, kas bÅ«s pÄ“c mÄ“neša, nedēļas, dienas vai pat minÅ«tes... Tu nezini pat savas aiziešanas dienu. Tu nezini neko svarÄ«gu! Bet - gribi bÅ«t sertificÄ“tÄjs un noteicÄ“js pÄr cilvÄ“ku likteņiem. Šiem - pÄrdot, šiem - ne! Šiem - strÄdÄt, šiem - ne! Nožēlojami...
NedemonstrÄ“ savu stulbumu. TÄ bÅ«s labÄk tev pašam. Un taviem lÄ«dzzinÄtÄjiem arÄ«...
AizdomÄjies un nedari ļaunumu ne lielam, ne mazam. Tu saceri noteikumus, bet Visvarenais raksta LIKUMUS. Un viens no tiem - KO SÄ’SI, TO PÄ»AUSI!