Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašvaldību vēlēšanas Ventspilī beigušās ar zināmu pārsteigumu: ne tajā, ka uzvaru svinēja “Latvijai un Ventspilij”, iegūstot vairāk balsu nekā visi pārējie saraksti kopā, — interesantais šoreiz redzams opozīcijas kampaņošanā un rezultātos.

Pirmo reizi priekšvēlēšanu procesu Ventspilī analizējot ne vairs no pasīva vērotāja, bet gan no kandidāta skatapunkta, var labāk izjust politiskā procesa atšķirības “ventiņos” un arī kopīgo ar pārējo valsti. Secinājumi par politisko perspektīvu – ir slikti, ja esi balamute un sūdzībnieks.

Iepriekš domē tika ievēlēti četri opozīcijas deputāti no tā sauktā “apvienotā” jeb “Meroni saraksta”. (Tāds saraksts piedalās jau trešajās vēlēšanās — tajā mainās partijas un uzvārdi, taču ne princips.) Trīs no šiem deputātiem bija izteikti ķildnieki un mūžīgi kašķa meklētāji. No viņiem pārvēlēts ir tikai viens. Otra pārvēlētā deputāte ir klusa un mierīga — viņas konkrēto elektorātu, kā izrādās, mazāk uztrauc viņas vārda atrašanās “čekas maisā”, bet vairāk vēlētājus interesē, lai viņa būtu prognozējama. Bet abi pārējie strīdnieki no opozīcijas pārvēlēti amatos nav.

Būtu bezjēdzīgi mēģināt noliegt faktu, ka Ventspilī ir un saglabājas stabila vēlētāju bāze Aivaram Lembergam un viņa vadītajai partijai un ir arī vēlētāju bāze opozīcijas partijām. Interesantākais šajās vēlēšanās ir tas, kā sadalījušās opozīcijas balsis.

“Latvijas Faktu” aptaujā, kas tika veikta aptuveni mēnesi pirms balsošanas sākuma, Jaunajai konservatīvajai partijai parādījās 11% reitings, “Saskaņai” un “apvienotajam Meroni sarakstam” — pa 7%, “Latvijas Attīstībai” 5%, bet Nacionālajai apvienībai tikai 3%. (Minēti procenti starp tiem vēlētājiem, kas bija izlēmuši, par ko balsot un solīja aiziet līdz iecirknim.)

Pēdējā mēneša laikā partijas centās “saraut”, ko varēja, un iznākums ir stipri atšķirīgs no tā, ko solīja vienīgā aptauja.

“Apvienotais saraksts” ieguva 14,5% balsu un tikai 2 vietas (zaudēta puse no iepriekšējās pārstāvniecības), savukārt prasmīgi kampaņojošā “Latvijas Attīstībai” savas iestrādes pārvērta 12 procentos un arī divās vietās. JKP pazaudēja labu tiesu no sava reitinga un iznākumā guva tikai vienu vietu, bet NA pirmo reizi vēsturē pārvarēja 5% barjeru Ventspilī un ieguva mandātu, tāpēc NA iekšienē šis tiek uzskatīts par labu sasniegumu — jo īpaši tāpēc, ka mēneša laikā partijai bez nekādas vietējo miljonāru aizmugures izdevās savus nieka 3 procentus dubultot.

Interesants ir iznākums “Saskaņai”. Aptauja solīja stabilu iekļūšanu Ventspils domē, bet finišā tikai 4% balsu. Saraksta pirmais numurs Aleksejs Medvedevs — naftas termināla dispečers — ģērbās, runāja un izskatījās kā klonēts Nils Ušakovs. Taču tas neizrādījās pareizs gājiens: vēlētāji par līdzinieku nav nobalsojuši.

No šī iznākuma redzams: vēlētāji neatbalsta mūžīgos strīdniekus un kašķa meklētājus opozīcijā, — vēlētāji ir nobalsojuši, lai Ventspilī opozīcijas balsis pārstāvētu saprātīgi, profesionāli un perspektīvi kadri. Tādi, kam lielākais dzīves ceļš un sasniegumi vēl priekšā, kas spēs dot pienesumu, arī nebūdami valdošajā partijā. Bet tautas acīs arvien mazāku piekrišanu saņem tie, kuru prasmes parasti izpaužas iesniegumu rakstīšanā uz policijām, prokuratūrām un tiesām, pie kam par lielākoties tikai viņiem pašiem saprotamiem bezjēdzīgiem sīkumiem.

Vēsturnieks un rakstnieks Guntars Tenne, kurš savureiz 2013. gadā arī pats kandidējis, rezumē: “Iznākums liekas visai loģisks, jo viņi jau neko konstruktīvu nepiedāvāja. Kristovskim atkal draud drūmais opozicionāra liktenis. Viņu avīzē nebija atrodams neviens kaut cik saprotams priekšlikums ventspilnieku dzīves uzlabošanai, nu nevar ar pliku kritiku gūt labu rezultātu nevienā jomā. Izskatās, ka nav mācījušies no iepriekšējiem gadiem.”

Varbūt nejēdzīgas opozīcijas nomaiņa ar jēdzīgāku ir fenomens, kurš izpaužas tikai nosvērto un racionālo kurzemnieku vidū? Varbūt citur Latvijā balamutība joprojām ir cieņā? Ātrumā palūkojot, ir redzams, ka ne. Populisti KPV LV pa visu valsti kopā ieguvuši tikai vienu domes mandātu, otriem populistiem — konservatīvajiem — izdevies ar 26 mandātiem tikt iekšā labi, ja pusē no tām pašvaldībām, kur tika startēts, “Progresīvajiem” pārstāvniecība kritusies uz pusi, salīdzinot ar 2017. gadu, turklāt skaļa trokšņošana jebkādas nokrāsas strīdniekiem nekur nav nesusi uzvaru vai “zelta kārti”. Mierīgie un garlaicīgie saraksti uzvarējuši, iegūstot pa 70, 80 un pat 200 krēsliem (ja saskaita kopā visus ZZS paveidus, kas daudzviet startēja atsevišķi).

Turpretī Ogres mēra Egīla Helmaņa “malšana” 12 gadu garumā ar pseidoskandāliem un pat viltus krimināllietu rezultējusies mēra absolūtajā uzvarā. Jelgavas novadā Ziedonis Caune par spīti visiem medību skandāliem uzvar atkal un atkal. Ludzā līdz ar četru novadu apvienošanu uzvarējuši tieši mierīgie “praktiskā darba” darītāji, kuriem arī mēģināja piesiet pseidoskandālus, toties zaudējuši strīdnieki un tenkotāji. Tāpat Jūrmalā, Liepājā un citur sasniegumus guvuši tie politiķi, kurus zaudētāji lamāja — bet izrādās, ka vēlētājs ilgtermiņā izvēlas nozākātos. Nevis tos, kuri ķengājas. Vai — kā Ventspils gadījumā — balso par garlaicīgām un iepriekšparedzamām partijām, jo zina, ka to kandidāti nekļūs par histēriskiem bļāvējiem arī pēc ievēlēšanas.

Vai šīs būtu sliktas ziņas populistiem, raugoties uz nākamā gada Saeimas vēlēšanām? Diez vai: pašvaldību vēlēšanās cilvēki balso par ērtībām, Saeimā — par vērtībām. Tomēr populistiem iekļūšanai Saeimā vajadzēs vismaz kaut kādus reālā darba panākumus, ko apvienot ar populistisku retorikas stilu. Latvijas ekonomika nevar atļauties vēl vienu JKP.

Novērtē šo rakstu:

0
0